search


keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/1925 LV cercato: 'nepilda' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index nepilda:


whereas nepilda:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 617

 

3. pants

Vārtziņa statusa noteikšana

1.   Uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu, ja:

a)

tam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu;

b)

tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kas ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai tie sasniegtu galalietotājus; un

c)

tam ir ietekmīgs un noturīgs stāvoklis savu darbību jomā vai ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē tam būs šāds stāvoklis.

2.   Pieņem, ka uzņēmums atbilst attiecīgajām 1. punkta prasībām:

a)

attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu, ja tas katrā no pēdējiem trīs finanšu gadiem ir sasniedzis gada Savienības apgrozījumu 7,5 miljardu EUR apmērā vai lielāku vai ja tā vidējā tirgus kapitalizācija vai tā ekvivalentā patiesā tirgus vērtība pēdējā finanšu gadā ir sasniegusi vismaz 75 miljardus EUR un ja tas sniedz to pašu platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs;

b)

attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kam pēdējā finanšu gadā katru mēnesi ir bijis vismaz 45 miljoni aktīvu galalietotāju, kas ir iedibināti vai atrodas Savienībā, un gadā ir bijuši vismaz 10 000 aktīvu komerciālo lietotāju, kuri ir iedibināti Savienībā un kuri ir noteikti un aprēķināti saskaņā ar pielikumā izklāstīto metodiku un rādītājiem;

c)

attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu, ja katrā no pēdējiem trim finanšu gadiem ir sasniegtas šā punkta b) apakšpunktā norādītās robežvērtības.

3.   Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, tas par to informē Komisiju nekavējoties un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas un sniedz 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju. Šādā paziņojumā iekļauj 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju par katru no uzņēmuma platformas pamatpakalpojumiem, kas atbilst 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām robežvērtībām. Ja papildu platformas pamatpakalpojums, ko sniedz uzņēmums, kuram iepriekš piešķirts vārtziņa statuss, atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, šāds uzņēmums par to paziņo Komisijai divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, nepaziņo Komisijai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un termiņā, ko Komisija noteikusi informācijas pieprasījumā saskaņā ar 21. pantu, nesniedz visu būtisko informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai attiecīgajam uzņēmumam noteiktu vārtziņa statusu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisijai joprojām ir tiesības noteikt minētajam uzņēmumam vārtziņa statusu, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpilda informācijas pieprasījumu, ievērojot šā punkta otro daļu, vai ja informācija ir sniegta pēc minētajā daļā minētā termiņa beigām, Komisija piemēro 4. punktā izklāstīto procedūru.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās un vēlākais 45 darbdienu dienu laikā pēc pilnīgas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas nosaka vārtziņa statusu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst visām 2. punktā paredzētajām robežvērtībām.

5.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kopā ar savu paziņojumu var iesniegt pietiekami pamatotus argumentus, lai pierādītu, ka izņēmuma kārtā – lai gan tas atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņemot vērā apstākļus, kādos darbojas attiecīgais platformas pamatpakalpojums – tas neatbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka argumenti, ko saskaņā ar pirmo daļu iesniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav pietiekami pamatoti, jo tie acīmredzami neliek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, tā 4. punktā minētajā termiņā var noraidīt minētos argumentus, nepiemērojot 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, sniedz šādus pietiekami pamatotus argumentus, kuri acīmredzami liek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas šā panta 4. punktā minētajā termiņā var sākt 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja Komisija secina, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav spējis pierādīt, ka tā sniegtie attiecīgie platformas pamatpakalpojumi neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, tā attiecīgajam uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu saskaņā ar 17. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai šo regulu papildinātu, precizējot metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas šā panta 2. punktā paredzētās kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā minēto metodiku regulāri pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot metodiku un pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu.

8.   Komisija vārtziņa statusu saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru nosaka jebkuram uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst katrai šā panta 1. punktā paredzētajai prasībai, bet neatbilst katrai šā panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai.

Minētajā nolūkā Komisija ņem vērā dažus vai visus šos elementus, ciktāl tie ir būtiski attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus:

a)

minētā uzņēmuma lielums, arī apgrozījums un tirgus kapitalizācija, darbības un stāvoklis;

b)

to komerciālo lietotāju skaits, kuri izmanto platformas pamatpakalpojumu savu galalietotāju sasniegšanai, un galalietotāju skaits;

c)

tīkla efekts un datu sniegtās priekšrocības, it sevišķi saistībā ar minētā uzņēmuma piekļuvi personas datiem un nepersondatiem un to apkopošanu vai analītikas spējām;

d)

jebkāda mēroga un darbības jomas ietekme, no kuras uzņēmums gūst labumu, tostarp attiecībā uz datiem un attiecīgā gadījumā uz tā darbībām ārpus Savienības;

e)

komerciālo lietotāju vai galalietotāju piesaiste, arī pārslēgšanās izmaksas un ar rīcību saistīta neobjektivitāte, kas mazina komerciālo lietotāju un galalietotāju spēju pārslēgties vai veikt daudzviesošanu;

f)

minētā uzņēmuma konglomerāta korporatīvā struktūra vai vertikālā integrācija, piemēram, kas ļauj minētajam uzņēmumam īstenot šķērssubsidēšanu, kombinēt datus no dažādiem avotiem vai izmantot savu pozīciju; vai

g)

citas strukturālas uzņēmuma vai pakalpojuma iezīmes.

Veicot novērtējumu saskaņā ar šo punktu, Komisija ņem vērā paredzamo attīstību saistībā ar otrajā daļā uzskaitītajiem elementiem, tostarp jebkādu plānotu koncentrāciju, kurā iesaistīts cits uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus pakalpojumus digitālajā nozarē, vai kas ļauj vākt datus.

Ja uzņēmums, kas sniedz tādu platformas pamatpakalpojumu, kurš neatbilst 2. punkta kvantitatīvajām robežvērtībām, lielā mērā nepilda Komisijas norīkotos izpētes pasākumus un ja minētā neizpilde tiek turpināta arī pēc tam, kad minētais uzņēmums ir ticis aicināts saprātīgā termiņā nodrošināt izpildi un iesniegt apsvērumus, Komisija var minētajam uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, balstoties uz Komisijai pieejamajiem faktiem.

9.   Katram uzņēmumam, kam noteikts vārtziņa statuss, ievērojot 4. vai 8. punktu, Komisija lēmumā par statusa noteikšanu uzskaita attiecīgos platformas pamatpakalpojumus, kuri tiek sniegti tajā pašā uzņēmumā un kuri katrs atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem galalietotāju sasniegšanā, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

10.   Vārtzinis nodrošina 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā pēc tam, kad platformas pamatpakalpojums ir uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot šā panta 9. punktu.

25. pants

Apņemšanās

1.   Ja 18. pantā noteiktās procedūras laikā attiecīgais vārtzinis pauž apņemšanās attiecībā uz konkrētajiem platformas pamatpakalpojumiem nodrošināt 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu izpildi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko šādas apņemšanās minētajam vārtzinim tiek noteiktas par saistošām, un paziņot, ka nav turpmāka pamata rīkoties. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var ar lēmumu atsākt attiecīgo procedūru, ja:

a)

ir būtiski mainījušies fakti, uz kuriem tika balstīts lēmums;

b)

attiecīgais vārtzinis nepilda savas apņemšanās;

c)

lēmums tika balstīts uz nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju, kuru bija sniegušas puses;

d)

apņemšanās nav efektīvas.

3.   Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā vārtziņa iesniegtās apņemšanās nespēj nodrošināt 5., 6., un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi, tā attiecīgās procedūras noslēguma lēmumā paskaidro iemeslus, kādēļ minētās apņemšanās netiek noteiktas par saistošām.

29. pants

Neatbilstība

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās konstatējums par neatbilstību (“lēmums par neatbilstību”), ja tā konstatē, ka vārtzinis nepilda vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem elementiem:

a)

kādu no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem;

b)

pasākumus, ko Komisija noteikusi lēmumā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

c)

aizsardzības līdzekļus, kas piemēroti, ievērojot 18. panta 1. punktu;

d)

pagaidu pasākumus, kas noteikti, ievērojot 24. pantu; vai

e)

apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām, ievērojot 25. pantu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija cenšas lēmumu par neatbilstību pieņemt 12 mēnešu laikā no procedūras uzsākšanas, ievērojot 20. pantu.

3.   Pirms lēmuma par neatbilstību pieņemšanas Komisija attiecīgajam vārtzinim paziņo savus sākotnējos konstatējumus. Minētajos sākotnējos konstatējumos Komisija izskaidro pasākumus, ko tā apsver īstenot, vai pasākumus, kas Komisijas ieskatā būtu jāīsteno vārtzinim, lai efektīvi rīkotos saistībā ar sākotnējiem konstatējumiem.

4.   Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu par neatbilstību, tā var apspriesties ar trešām personām.

5.   Lēmumā par neatbilstību Komisija uzdod vārtzinim pienācīgā termiņā pārtraukt un izbeigt neatbilstību un sniegt skaidrojumus par to, kā tas plāno īstenot minēto lēmumu.

6.   Vārtzinis iesniedz Komisijai aprakstu par pasākumiem, ko tas ir īstenojis, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts lēmums par neatbilstību.

7.   Ja Komisija lemj nepieņemt lēmumu par neatbilstību, tā ar lēmumu slēdz procedūru.

30. pants

Naudas sodi

1.   Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

a)

nepilda kādu no 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem;

b)

neveic pasākumus, ko Komisija noteikusi lēmumā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

c)

neievēro aizsardzības līdzekļus, kas piemēroti, ievērojot 18. panta 1. punktu;

d)

neveic pagaidu pasākumus, kas noteikti, ievērojot 24. pantu; vai

e)

nepilda apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām, ievērojot 25. pantu.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

a)

noteiktajā termiņā nesniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu to noteikšanu par vārtziņiem saskaņā ar 3. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju;

b)

neievēro pienākumu paziņot Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

c)

nepaziņo informāciju vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas ir prasīta, ievērojot 14. pantu;

d)

nesniedz aprakstu vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas prasīta, ievērojot 15. pantu;

e)

nepiešķir piekļuvi datiem, algoritmiem vai informācijai par testēšanu, kas pieprasīti, ievērojot 21. panta 3. punktu;

f)

nesniedz pieprasīto informāciju termiņā, kas noteikts, ievērojot 21. panta 3. punktu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus, kuri ir pieprasīti, ievērojot 21. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus iztaujāšanā, kas tiek veikta, ievērojot 22. pantu;

g)

Komisijas noteiktajā termiņā neizlabo nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, ko sniedzis kāds pārstāvis vai darbinieks, vai nesniedz vai atsakās sniegt pilnīgu informāciju par faktiem, kuri saistīti ar 23. pantā paredzētās pārbaudes priekšmetu un mērķi;

h)

atsakās pakļauties pārbaudei, ievērojot 23. pantu;

i)

nepilda pienākumus, ko Komisija uzlikusi, ievērojot 26. pantu;

j)

neievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju saskaņā ar 28. pantu; vai

k)

neatbilst nosacījumiem par piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot 34. panta 4. punktu.

4.   Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5.   Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.


whereas









keyboard_arrow_down