Digital Market Act 2022/1925 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/1925 LV cercato: 'uzņēmuma' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl

expand index uzņēmuma:

1 2. pants Definīcijas

14 3. pants Vārtziņa statusa noteikšana

1 6. pants Detalizētāk nosakāmi vārtziņu pienākumi saskaņā ar 8. pantu

2 13. pants Apiešanas novēršanas pasākumi

4 17. pants Tirgus izpēte vārtziņu statusa noteikšanai

2 21. pants Informācijas pieprasīšana

1 22. pants Pilnvaras iztaujāt un pieņemt liecības

5 23. pants Pilnvaras veikt pārbaudes

1 30. pants Naudas sodi

1 32. pants Sankciju piemērošanas noilguma periodi

1 34. pants Tiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietai

1 41. pants Tirgus izpētes pieprasījums

whereas uzņēmuma:

definitions:

cloud tag:

and the number of total unique words without stopwords is: 2028

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“vārtzinis” ir uzņēmums, kurš sniedz platformas pamatpakalpojumus un kura vārtziņa statuss noteikts, ievērojot 3. pantu;

“platformas pamatpakalpojums” ir:

a)	tiešsaistes starpniecības pakalpojumi;

b)	tiešsaistes meklētājprogrammas;

c)	tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi;

d)	video koplietošanas platformas pakalpojumi;

e)	numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi;

f)	operētājsistēmas;

g)	tīmekļa pārlūkprogrammas;

h)	virtuālie asistenti;

i)	mākoņdatošanas pakalpojumi;

j)	tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, tostarp jebkādi reklāmas tīkli, reklāmas biržas un jebkādi citi reklāmas starpniecības pakalpojumi, ko sniedz jebkurš uzņēmums, kurš sniedz jebkuru no a)–i) apakšpunktā uzskaitītajiem platformas pamatpakalpojumiem;

3)	“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir jebkāds pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

4)	“digitālā nozare” ir tādu produktu un pakalpojumu nozare, kurus sniedz ar informācijas sabiedrības pakalpojumiem vai ar to starpniecību;

5)	“tiešsaistes starpniecības pakalpojumi” ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, kā definēts Regulas (ES) 2019/1150 2. panta 2) punktā;

6)	“tiešsaistes meklētājprogramma” ir tiešsaistes meklētājprogramma, kā definēts Regulas (ES) 2019/1150 2. panta 5) punktā;

7)	“tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojums” ir platforma, kas galalietotājiem ļauj veidot sakarus un sazināties citam ar citu, dalīties saturā un atklāt citus lietotājus un saturu ar vairāku ierīču starpniecību un it īpaši, izmantojot tērzētavas, publikācijas, video un ieteikumus;

8)	“video koplietošanas platformas pakalpojums” ir video koplietošanas platformas pakalpojums, kā definēts Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta aa) apakšpunktā;

9)	“numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums” ir numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 7) punktā;

10)	“operētājsistēma” ir sistēmas programmatūra, kas kontrolē aparatūras vai programmatūras pamatfunkcijas un nodrošina lietojumprogrammu darbību tajā;

11)

“tīmekļa pārlūkprogramma” ir lietojumprogramma, kas ļauj galalietotājiem piekļūt serveros, kuri ir savienoti ar tīkliem, piemēram, internetu, mitinātam tīmekļa saturam un mijiedarboties ar to, tostarp autonomas tīmekļa pārlūkprogrammas, kā arī tīmekļa pārlūkprogrammas, kas integrētas vai iegultas programmatūrā vai tamlīdzīgas;

12)

“virtuālais asistents” ir lietojumprogramma, kura var apstrādāt pieprasījumus, uzdevumus vai jautājumus – tostarp tos, ko ievada audio, vizuālā, rakstiskā formātā vai ar žestiem vai kustībām – un kura, pamatojoties uz minētajiem pieprasījumiem, uzdevumiem vai jautājumiem, nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem vai kontrolē savienotās fiziskās ierīces;

13)	“mākoņdatošanas pakalpojums” ir mākoņdatošanas pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1148 (24) 4. panta 19) punktā;

14)	“lietojumprogrammu veikali” ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumu veids, kura starpniecības objekts produktu vai pakalpojumu veidā ir lietojumprogrammas

15)	“lietojumprogramma” ir jebkurš digitāls produkts vai pakalpojums, kas darbojas uz operētājsistēmas bāzes;

16)	“maksājumu pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 3) punktā;

17)	“tehniskais pakalpojums, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu” ir pakalpojums Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta j) punkta nozīmē;

18)	“maksājumu sistēma pirkumiem lietotnē” ir lietojumprogramma, pakalpojums vai lietotāja saskarne, kas atvieglo digitālā satura vai digitālo pakalpojumu iegādi lietojumprogrammā, tostarp satura, abonementu, funkciju vai funkcionalitātes iegādi, un maksājumus par šādiem pirkumiem;

19)	“identifikācijas pakalpojums” ir tāda pakalpojuma veids, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam un kas ļauj jebkādā veidā pārbaudīt galalietotāju vai komerciālo lietotāju identitāti neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas;

20)	“galalietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto platformas pamatpakalpojumus un kas nav komerciālais lietotājs;

21)	“komerciālais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas komerciālā vai profesionālā statusā un izmanto platformas pamatpakalpojumus nolūkā nodrošināt preces vai pakalpojumus galalietotājiem vai tos izmanto šādas nodrošināšanas laikā;

22)

“ranžējums” ir relatīvā pamanāmība, ko piešķir precēm vai pakalpojumiem, kurus piedāvā, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumus, video koplietošanas platformas pakalpojumus vai virtuālos asistentus, vai atbilstība, ko tiešsaistes meklētājprogrammas piešķir meklēšanas rezultātiem, un ko attēlo, izkārto vai paziņo uzņēmumi, kuri sniedz tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumus, video koplietošanas platformas pakalpojumus, virtuālo asistentu vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumus, neatkarīgi no šādai attēlošanai, izkārtošanai vai paziņošanai izmantotajām tehnoloģijām un neatkarīgi no tā, vai tiek attēlots vai paziņots tikai viens rezultāts.

23)

“meklēšanas rezultāti” ir jebkura formāta informācija, ieskaitot tekstuālu, grafisku, balss vai cita veida informāciju, kura tiek sniegta kā atbilde uz meklēšanas vaicājumu un ir saistīta ar to, neatkarīgi no tā, vai sniegtā informācija ir apmaksāts vai neapmaksāts rezultāts, tieša atbilde vai jebkurš produkts, pakalpojums vai informācija, kas tiek piedāvāta saistībā ar dabiskajiem rezultātiem vai tiek parādīta kopā ar tiem, vai arī ir daļēji vai pilnībā iegulta šādos rezultātos;

24)	“dati” ir jebkāds darbību, faktu vai informācijas un šādu darbību, faktu vai informācijas apvienojuma digitāls atspoguļojums, arī kā audio, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts;

25)	“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā;

26)	“nepersondati” ir dati, kas nav personas dati;

27)	“uzņēmums” ir vienība, kas ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta, tostarp visi saistītie uzņēmumi vai savienotie uzņēmumi, kas veido grupu, kurā kādu uzņēmumu tieši vai netieši kontrolē cits uzņēmums;

28)	“kontrole” ir iespēja izšķiroši ietekmēt kādu uzņēmumu Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta 2. punkta nozīmē;

29)

“sadarbspēja” ir spēja apmainīties ar informāciju un savstarpēji izmantot informāciju, ar ko apmainās, izmantojot saskarnes vai citus risinājumus, lai visi aparatūras vai programmatūras elementi darbotos ar citu aparatūru un programmatūru un ar lietotājiem visos veidos, kādos tiem paredzēts darboties;

30)	“apgrozījums” ir uzņēmuma iegūtā summa Regulas (EK) Nr. 139/2004 5. panta 1. punkta nozīmē;

31)	“profilēšana” ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4) punktā;

32)	“piekrišana” ir piekrišana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11) punktā;

33)	“valsts tiesa” ir kādas dalībvalsts tiesa LESD 267. panta nozīmē.

II NODAĻA

VĀRTZIŅI

3. pants

Vārtziņa statusa noteikšana

1. uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu, ja:

a)	tam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu;

b)	tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kas ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai tie sasniegtu galalietotājus; un

c)	tam ir ietekmīgs un noturīgs stāvoklis savu darbību jomā vai ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē tam būs šāds stāvoklis.

2. Pieņem, ka uzņēmums atbilst attiecīgajām 1. punkta prasībām:

attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu, ja tas katrā no pēdējiem trīs finanšu gadiem ir sasniedzis gada Savienības apgrozījumu 7,5 miljardu EUR apmērā vai lielāku vai ja tā vidējā tirgus kapitalizācija vai tā ekvivalentā patiesā tirgus vērtība pēdējā finanšu gadā ir sasniegusi vismaz 75 miljardus EUR un ja tas sniedz to pašu platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs;

attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kam pēdējā finanšu gadā katru mēnesi ir bijis vismaz 45 miljoni aktīvu galalietotāju, kas ir iedibināti vai atrodas Savienībā, un gadā ir bijuši vismaz 10 000 aktīvu komerciālo lietotāju, kuri ir iedibināti Savienībā un kuri ir noteikti un aprēķināti saskaņā ar pielikumā izklāstīto metodiku un rādītājiem;

c)	attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu, ja katrā no pēdējiem trim finanšu gadiem ir sasniegtas šā punkta b) apakšpunktā norādītās robežvērtības.

3. Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, tas par to informē Komisiju nekavējoties un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas un sniedz 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju. Šādā paziņojumā iekļauj 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju par katru no uzņēmuma platformas pamatpakalpojumiem, kas atbilst 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām robežvērtībām. Ja papildu platformas pamatpakalpojums, ko sniedz uzņēmums, kuram iepriekš piešķirts vārtziņa statuss, atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, šāds uzņēmums par to paziņo Komisijai divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, nepaziņo Komisijai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un termiņā, ko Komisija noteikusi informācijas pieprasījumā saskaņā ar 21. pantu, nesniedz visu būtisko informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai attiecīgajam uzņēmumam noteiktu vārtziņa statusu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisijai joprojām ir tiesības noteikt minētajam uzņēmumam vārtziņa statusu, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpilda informācijas pieprasījumu, ievērojot šā punkta otro daļu, vai ja informācija ir sniegta pēc minētajā daļā minētā termiņa beigām, Komisija piemēro 4. punktā izklāstīto procedūru.

4. Komisija bez liekas kavēšanās un vēlākais 45 darbdienu dienu laikā pēc pilnīgas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas nosaka vārtziņa statusu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst visām 2. punktā paredzētajām robežvērtībām.

5. Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kopā ar savu paziņojumu var iesniegt pietiekami pamatotus argumentus, lai pierādītu, ka izņēmuma kārtā – lai gan tas atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņemot vērā apstākļus, kādos darbojas attiecīgais platformas pamatpakalpojums – tas neatbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka argumenti, ko saskaņā ar pirmo daļu iesniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav pietiekami pamatoti, jo tie acīmredzami neliek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, tā 4. punktā minētajā termiņā var noraidīt minētos argumentus, nepiemērojot 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, sniedz šādus pietiekami pamatotus argumentus, kuri acīmredzami liek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas šā panta 4. punktā minētajā termiņā var sākt 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja Komisija secina, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav spējis pierādīt, ka tā sniegtie attiecīgie platformas pamatpakalpojumi neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, tā attiecīgajam uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu saskaņā ar 17. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai šo regulu papildinātu, precizējot metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas šā panta 2. punktā paredzētās kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā minēto metodiku regulāri pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai.

7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot metodiku un pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu.

8. Komisija vārtziņa statusu saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru nosaka jebkuram uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst katrai šā panta 1. punktā paredzētajai prasībai, bet neatbilst katrai šā panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai.

Minētajā nolūkā Komisija ņem vērā dažus vai visus šos elementus, ciktāl tie ir būtiski attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus:

a)	minētā uzņēmuma lielums, arī apgrozījums un tirgus kapitalizācija, darbības un stāvoklis;

b)	to komerciālo lietotāju skaits, kuri izmanto platformas pamatpakalpojumu savu galalietotāju sasniegšanai, un galalietotāju skaits;

c)	tīkla efekts un datu sniegtās priekšrocības, it sevišķi saistībā ar minētā uzņēmuma piekļuvi personas datiem un nepersondatiem un to apkopošanu vai analītikas spējām;

d)	jebkāda mēroga un darbības jomas ietekme, no kuras uzņēmums gūst labumu, tostarp attiecībā uz datiem un attiecīgā gadījumā uz tā darbībām ārpus Savienības;

e)	komerciālo lietotāju vai galalietotāju piesaiste, arī pārslēgšanās izmaksas un ar rīcību saistīta neobjektivitāte, kas mazina komerciālo lietotāju un galalietotāju spēju pārslēgties vai veikt daudzviesošanu;

f)	minētā uzņēmuma konglomerāta korporatīvā struktūra vai vertikālā integrācija, piemēram, kas ļauj minētajam uzņēmumam īstenot šķērssubsidēšanu, kombinēt datus no dažādiem avotiem vai izmantot savu pozīciju; vai

g)	citas strukturālas uzņēmuma vai pakalpojuma iezīmes.

Veicot novērtējumu saskaņā ar šo punktu, Komisija ņem vērā paredzamo attīstību saistībā ar otrajā daļā uzskaitītajiem elementiem, tostarp jebkādu plānotu koncentrāciju, kurā iesaistīts cits uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus pakalpojumus digitālajā nozarē, vai kas ļauj vākt datus.

Ja uzņēmums, kas sniedz tādu platformas pamatpakalpojumu, kurš neatbilst 2. punkta kvantitatīvajām robežvērtībām, lielā mērā nepilda Komisijas norīkotos izpētes pasākumus un ja minētā neizpilde tiek turpināta arī pēc tam, kad minētais uzņēmums ir ticis aicināts saprātīgā termiņā nodrošināt izpildi un iesniegt apsvērumus, Komisija var minētajam uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, balstoties uz Komisijai pieejamajiem faktiem.

9. Katram uzņēmumam, kam noteikts vārtziņa statuss, ievērojot 4. vai 8. punktu, Komisija lēmumā par statusa noteikšanu uzskaita attiecīgos platformas pamatpakalpojumus, kuri tiek sniegti tajā pašā uzņēmumā un kuri katrs atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem galalietotāju sasniegšanā, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

10. Vārtzinis nodrošina 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā pēc tam, kad platformas pamatpakalpojums ir uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot šā panta 9. punktu.

6. pants

Detalizētāk nosakāmi vārtziņu pienākumi saskaņā ar 8. pantu

1. Vārtziņi ievēro visus šajā pantā izklāstītos pienākumus attiecībā uz katru no saviem platformas pamatpakalpojumiem, kas uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

2. Vārtzinis, konkurējot ar komerciālajiem lietotājiem, neizmanto nekādus publiski nepieejamus datus, kurus ģenerējuši vai snieguši minētie komerciālie lietotāji saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu izmantošanu vai tādu pakalpojumu izmantošanu, kuri sniegti kopā ar attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, tostarp datus, kurus ģenerējuši vai snieguši minēto komerciālo lietotāju klienti.

Šā panta pirmās daļas nolūkos publiski nepieejami dati ietver jebkādus apkopotus vai neapkopotus datus, ko ģenerē komerciālie lietotāji un ko var iegūt vai apkopot no komerciālo lietotāju vai to klientu komercdarbībām, tostarp klikšķu, meklēšanas, skatīšanās un balss datus, par attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem vai par pakalpojumiem, kas sniegti kopā ar vārtziņa attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam.

3. Vārtzinis ļauj un nodrošina tehniskas iespējas galalietotājiem viegli atinstalēt jebkādas lietojumprogrammas vārtziņa operētājsistēmā, neskarot minētā vārtziņa iespēju ierobežot šādu atinstalēšanu saistībā ar lietojumprogrammām, kas ir būtiskas operētājsistēmas vai ierīces darbībai un ko tehniski nevar atsevišķi piedāvāt trešās personas.

Vārtzinis ļauj un nodrošina tehniskas iespējas galalietotājiem viegli mainīt noklusējuma iestatījumus vārtziņa operētājsistēmā, virtuālajā asistentā un tīmekļa pārlūkprogrammā, kas galalietotājus novirza vai ved uz vārtziņa sniegtajiem produktiem vai pakalpojumiem. Tas ietver pamudinājumu galalietotājiem brīdī, kad galalietotāji pirmo reizi izmanto vārtziņa tiešsaistes meklētājprogrammu, virtuālo asistentu vai tīmekļa pārlūkprogrammu, kas uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, no galveno pieejamo pakalpojumu sniedzēju saraksta izvēlēties tiešsaistes meklētājprogrammu, virtuālo asistentu vai tīmekļa pārlūkprogrammu, uz kuru vārtziņa operētājsistēma pēc noklusējuma novirza vai ved lietotājus, un tiešsaistes meklētājprogrammu, uz kuru virtuālais asistents un vārtziņa tīmekļa pārlūkprogramma pēc noklusējuma novirza vai ved lietotājus.

4. Vārtzinis ļauj un nodrošina tehniskas iespējas instalēt un faktiski izmantot trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikalus, kas izmanto vai nodrošina sadarbspēju ar tā operētājsistēmām, un ļauj piekļūt minētajām lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem citos veidos, kas nav šā vārtziņa platformas attiecīgie pamatpakalpojumi. Vārtzinis attiecīgā gadījumā neliedz lejupielādētajām trešo personu lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem mudināt galalietotājus izlemt, vai viņi vēlas iestatīt šo lejupielādēto lietojumprogrammu vai lietojumprogrammu veikalu pēc noklusējuma. Vārtzinis nodrošina tehniskas iespējas galalietotājiem, kuri nolemj iestatīt lejupielādēto lietojumprogrammu vai lietojumprogrammu veikalu pēc noklusējuma, viegli veikt šīs izmaiņas.

Vārtzinim netiek liegts pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikali neapdraud vārtziņa nodrošinātās aparatūras vai operētājsistēmas integritāti, ciktāl šādi pasākumi ir absolūti nepieciešami un samērīgi un ja vārtzinis tos pienācīgi pamato.

Turklāt vārtzinim nav liegts piemērot pasākumus un iestatījumus, kas nav noklusējuma iestatījumi, nodrošinot galalietotājiem iespēju efektīvi aizsargāt drošību saistībā ar trešo personu lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem, ciktāl šādi pasākumi un iestatījumi ir absolūti nepieciešami un samērīgi un ja vārtzinis pienācīgi pamato šos pasākumus un iestatījumus, kas nav noklusējuma iestatījumi.

5. Vārtzinis attiecībā uz sevis paša piedāvātajiem pakalpojumiem un produktiem ranžējumā un saistītajā indeksācijā un tīmekļa pārmeklēšanā nedrīkst izturēties labvēlīgāk nekā pret līdzīgiem trešās personas pakalpojumiem vai produktiem. Vārtzinis šādam ranžējumam piemēro pārredzamus, taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus.

6. Vārtzinis tehniski vai citādi neierobežo galalietotāju iespējas mainīt un abonēt dažādas lietojumprogrammas un pakalpojumus, kam var piekļūt, izmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumus, arī attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojuma izvēles iespējām galalietotājiem.

7. Vārtzinis ļauj pakalpojumu sniedzējiem un aparatūras nodrošinātājiem bez maksas nodrošināt efektīvu sadarbspēju ar tām pašām aparatūras un programmatūras funkcijām, kurām piekļūst vai kuras kontrolē, izmantojot operētājsistēmu vai virtuālo asistentu, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, kas ir pieejamas minētā vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem vai aparatūrai, kā arī ļauj pakalpojumu sniedzējiem sadarbspējas nolūkā piekļūt minētajām funkcijām. Turklāt vārtzinis ļauj komerciālajiem lietotājiem un alternatīviem tādu pakalpojumu sniedzējiem, kurus sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, bez maksas nodrošināt efektīvu sadarbspēju ar tām pašām operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām un sadarbspējas nolūkā piekļūt tām pašām operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām neatkarīgi no tā, vai minētās funkcijas ir daļa no operētājsistēmas, kā tas ir pieejams minētajam vārtzinim vai ko tas izmanto, sniedzot šādus pakalpojumus.

Vārtzinim netiek liegts – ciktāl tas absolūti nepieciešams un samērīgi – pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sadarbspēja neapdraud vārtziņa nodrošinātās operētājsistēmas, virtuālā asistenta, aparatūras vai programmatūras funkciju integritāti, ja vārtzinis šādus pasākumus pienācīgi pamato.

8. Vārtzinis pēc pieprasījuma un bez maksas sniedz reklāmdevējiem un izdevējiem, kā arī reklāmdevēju un izdevēju pilnvarotām trešām personām, piekļuvi vārtziņa veiktspējas mērīšanas rīkiem un datiem, kas reklāmdevējiem un izdevējiem vajadzīgi, lai veiktu neatkarīgu pārbaudi par reklāmu inventāru, cita starpā arī apkopotajiem un neapkopotajiem datiem. Šādus datus sniedz tā, lai reklāmdevēji un izdevēji varētu izmantot paši savus verifikācijas un mērīšanas rīkus vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu snieguma novērtēšanai;

9. Vārtzinis galalietotājiem vai galalietotāja pilnvarotām trešām personām pēc viņu pieprasījuma un bez maksas nodrošina galalietotāja sniegto datu vai datu, kas ģenerēti galalietotāju darbības rezultātā saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu izmantošanu, faktisku pārnesamību, cita starpā bez maksas nodrošinot rīkus, kuri palīdz faktiski īstenot šādu datu pārnesamību, un tai skaitā nodrošina nepārtrauktu un reāllaika piekļuvi šādiem datiem.

10. Vārtzinis komerciālajiem lietotājiem un komerciālā lietotāja pilnvarotām trešām personām pēc viņu pieprasījuma un bez maksas nodrošina faktisku, kvalitatīvu, nepārtrauktu un reāllaika piekļuvi apkopotiem un neapkopotiem datiem, – tai skaitā personas datiem, kas tiek sniegti vai ģenerēti saistībā ar to, kā minētie komerciālie lietotāji izmanto attiecīgos platformas pamatpakalpojumus vai pakalpojumus, ko minētie komerciālie lietotāji un galalietotāji, kuri darbojas ar minēto komerciālo lietotāju sniegtajiem produktiem un pakalpojumiem, sniedz kopā ar attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, – un nodrošina iespēju minētos datus izmantot. Attiecībā uz personas datiem vārtzinis nodrošina šādu piekļuvi personas datiem un iespēju tos izmantot tikai tad, ja minētie dati ir tieši saistīti ar to, ka galalietotāji izmanto attiecīgā komerciālā lietotāja piedāvātos produktus vai pakalpojumus ar attiecīgā platformas pamatpakalpojuma starpniecību, un ja galalietotāji izvēlas šādu kopīgošanu, sniedzot savu piekrišanu.

11. Vārtzinis jebkuram trešās personas uzņēmumam, kas nodrošina tiešsaistes meklētājprogrammas, pēc tā pieprasījuma sniedz piekļuvi saskaņā ar godīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem noteikumiem ranžējuma, vaicājumu, klikšķu un skatījumu datiem saistībā ar bezmaksas un maksas meklēšanu, ko galalietotāji veic tā tiešsaistes meklētājprogrammās. Visi šādi vaicājumi, klikšķi un skatījumu dati, kas ir personas dati, tiek anonimizēti.

12. Vārtzinis piemēro taisnīgus, saprātīgus un nediskriminējošus vispārējos nosacījumus attiecībā uz komerciālo lietotāju piekļuvi saviem lietojumprogrammu veikaliem, tiešsaistes meklētājprogrammām un tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

Šajā nolūkā vārtzinis publicē vispārējos piekļuves nosacījumus, tostarp alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu.

Komisija novērtē, vai publicētie vispārējie piekļuves nosacījumi atbilst šim punktam.

13. Vārtzinim nav nesamērīgu vispārēju nosacījumu platformas pamatpakalpojuma sniegšanas izbeigšanai. Vārtzinis nodrošina, ka izbeigšanas nosacījumus var īstenot bez pārmērīgām grūtībām.

13. pants

Apiešanas novēršanas pasākumi

1. Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, minētos pakalpojumus nesegmentē, nesadala, nesadala sīkāk, nefragmentē vai nesašķeļ, izmantojot līgumiskus, komerciālus, tehniskus vai jebkādus citus līdzekļus, lai apietu 3. panta 2. punktā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības. Nekāda šāda uzņēmuma prakse neliedz Komisijai to noteikt par vārtzini, ievērojot 3. panta 4. punktu.

2. Komisija, ja tai ir aizdomas par to, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, piekopj 1. punktā izklāstīto praksi, var pieprasīt no šāda uzņēmuma jebkādu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai minētais uzņēmums ir iesaistījies tādā praksē.

3. Vārtzinis nodrošina, ka tiek pilnībā un faktiski pildīti 5., 6. un 7. pantā noteiktie pienākumi.

4. Vārtzinis neiesaistās nekādā rīcībā, kas apdraud 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi neatkarīgi no tā, vai minētā rīcība ir līgumiska, komerciāla vai tehniska vai jebkāda cita veida rīcība, vai tā izpaužas kā rīcības metožu vai saskarnes dizaina izmantošana.

5. Ja nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai ir vajadzīga piekrišana personas datu vākšanai, apstrādei, savstarpējai izmantošanai un kopīgošanai, vārtzinis īsteno vajadzīgos pasākumus, kuri vai nu ļautu komerciālajiem lietotājiem tieši iegūt vajadzīgo piekrišanu apstrādes veikšanai, ja prasība pēc minētās piekrišanas ir paredzēta Regulā (ES) 2016/679 vai Direktīvā 2002/58/EK, vai arī citādā veidā nodrošinātu atbilstību Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumiem un principiem, tostarp attiecīgā gadījumā pienācīgi anonimizētu datu nodrošināšanu komerciālajiem lietotājiem. Vārtzinis nepadara minētās piekrišanas saņemšanu komerciālajiem lietotājiem sarežģītāku nekā tas ir paša pakalpojumu gadījumā.

6. Vārtzinis nepasliktina nosacījumus vai kvalitāti nevienam no platformas pamatpakalpojumiem, ko sniedz komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, kuri izmanto 5., 6. un 7. pantā noteiktās tiesības vai izvēles, un nepamatoti nesarežģī šo tiesību vai izvēļu izmantošanu, tostarp piedāvājot galalietotājam izvēles tādā veidā, kas nav neitrāls, vai graujot galalietotāju vai komerciālo lietotāju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai brīvu izvēli ar lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūru, funkciju vai darbības veidu.

7. Ja vārtzinis apiet vai mēģina apiet kādu no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem veidā, kas aprakstīts šā panta 4., 5. un 6. punktā, Komisija var sākt procedūru, ievērojot 20. pantu, un pieņemt īstenošanas aktu, kas minēts 8. panta 2. punktā, lai precizētu pasākumus, kuri vārtzinim jāīsteno.

8. Šā panta 6. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

17. pants

Tirgus izpēte vārtziņu statusa noteikšanai

1. Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, būtu jāpiešķir vārtziņa statuss, ievērojot 3. panta 8. punktu, vai lai noteiktu platformas pamatpakalpojumus, kas būtu jāuzskaita lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu. Komisija cenšas noslēgt tirgus izpēti 12 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Lai noslēgtu tirgus izpēti, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās lēmums. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Šā panta 1. punktā noteiktās tirgus izpētes laikā Komisija cenšas savus sākotnējos konstatējumus attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, paziņot sešu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Sākotnējos konstatējumos Komisija paskaidro, vai tā provizoriski uzskata, ka ir lietderīgi uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, ievērojot 3. panta 8. punktu, un attiecīgos platformas pamatpakalpojumus uzskaitīt sarakstā, ievērojot 3. panta 9. punktu.

3. Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, atbilst 3. panta 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, bet ir iesniedzis pietiekami pamatotus argumentus saskaņā ar 3. panta 5. punktu, kuri acīmredzami liek apšaubīt 3. panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija cenšas pabeigt tirgus izpēti piecu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

Šādā gadījumā Komisija cenšas savus sākotnējos konstatējumus, ievērojot šā panta 2. punktu, paziņot attiecīgajam uzņēmumam trīs mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

4. Ja Komisija, ievērojot 3. panta 8. punktu, par vārtzini nosaka uzņēmumu, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kuram tā darbību jomā vēl nav ietekmīga un noturīga stāvokļa, bet ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē šāds stāvoklis tam būs, tā var šim vārtzinim par piemērojamiem noteikt tikai vienu vai vairākus no pienākumiem, kuri noteikti 5. panta 3. līdz 6. punktā un 6. panta 4., 7., 9., 10. un 13. punktā, kā noteikts lēmumā par statusa noteikšanu. Komisija par piemērojamiem paziņo tikai tos pienākumus, kas ir atbilstīgi un vajadzīgi, lai nepieļautu, ka attiecīgais vārtzinis negodīgā ceļā panāk ietekmīgu un noturīgu stāvokli savu darbību jomā. Komisija statusa noteikšanu pārskata saskaņā ar 4. pantā noteikto procedūru.

21. pants

Informācijas pieprasīšana

1. Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju. Tāpat Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt piekļuvi jebkādiem uzņēmumu datiem un algoritmiem un informācijai par testēšanu, kā arī pieprasīt to skaidrojumus.

2. Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz, kā arī norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā par nepilnīgas, nepareizas vai maldinošas informācijas vai skaidrojumu sniegšanu.

3. Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, tā paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz. Ja Komisija prasa uzņēmumiem sniegt piekļuvi jebkādiem datiem, algoritmiem un informācijai par testēšanu, tā norāda pieprasījuma nolūku un nosaka termiņu, kurā tie ir jāsniedz. Tāpat tā norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā, un norāda vai piemēro periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 31. pantā. Turklāt tā norāda tiesības lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

4. Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vārdā. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt atbilstīgi pilnvaroti juristi. Klients ir pilnīgi atbildīgs gadījumā, ja ir sniegta nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija.

5. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu to rīcībā esošo informāciju, kas tai ir vajadzīga ar šo regulu uzlikto pienākumu veikšanai.

22. pants

Pilnvaras iztaujāt un pieņemt liecības

1. Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var iztaujāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju attiecībā uz izpētes priekšmetu. Komisijai ir tiesības ierakstīt šādu iztaujāšanu ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

2. Ja iztaujāšana, ievērojot šā panta 1. punktu, notiek uzņēmuma telpās, Komisija par to informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Ja to pieprasa minētā iestāde, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un citām pavadošajām personām, kuras pilnvarojusi Komisija, veikt iztaujāšanu.

23. pants

Pilnvaras veikt pārbaudes

1. Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt visas vajadzīgās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes.

2. Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, ir pilnvarotas:

a)	iekļūt jebkurās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos;

b)	pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, neatkarīgi no veida, kādā tos glabā;

c)	jebkādā veidā paņemt vai iegūt šo grāmatvedības dokumentu vai citu dokumentu kopijas vai izvilkumus;

d)	prasīt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai nodrošināt piekļuvi un paskaidrojumus par tā organizāciju, darbību, IT sistēmu, algoritmiem, datu apstrādi un uzņēmējdarbības praksi un fiksēt vai dokumentēt sniegtos paskaidrojumus ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem;

e)	aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības vai citus dokumentus tik ilgi un tādā apjomā, cik vajadzīgs pārbaudei;

f)	prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības darbiniekam vai pārstāvim paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

3. Lai veiktu pārbaudes, Komisija var lūgt tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi, ievērojot 26. panta 2. punktu, kā arī ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude.

4. Pārbaužu laikā Komisija, tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai var prasīt nodrošināt piekļuvi tās organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksei un sniegt paskaidrojumus par šiem elementiem. Komisija un tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, var uzdot jautājumus jebkuram pārstāvim vai darbiniekam.

5. Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīti pārbaudes priekšmets un mērķis un sodi, kas paredzēti 30. pantā un ko piemēro gadījumā, ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, ir nepilnīgi iesniegti vai ja atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu, ir nepatiesas vai maldinošas. Komisija laikus pirms pārbaudes paziņo par pārbaudi tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā tā ir jāveic.

6. Uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir jāpakļaujas pārbaudei, kas ir norīkota ar Komisijas lēmumu. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, pārbaudes sākuma datumu un naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti attiecīgi 30. un 31. pantā, un tiesības minēto lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

7. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, amatpersonas un minētās kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas, pēc minētās iestādes vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir šā panta 2. un 4. punktā noteiktās pilnvaras.

8. Ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, atklāj, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas pārbaudēm, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts sniedz tām vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot policijas vai līdzīgas izpildiestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt savu pārbaudi.

9. Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 8. punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai minēto iestāžu pilnvarotas amatpersonas to pieprasa. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10. Ja tiek pieprasīta šā panta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda, vai Komisijas lēmums ir īsts un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Veicot savu kontroli attiecībā uz piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, starpniecību prasīt Komisijai detalizētus paskaidrojumus jo īpaši par pamatu, uz kāda Komisijai ir aizdomas par šīs regulas pārkāpšanu, kā arī par tā pārkāpuma nopietnību, par kuru ir aizdomas, un par to, kādā veidā ir iesaistīts attiecīgais uzņēmums. Valsts tiesu iestāde tomēr nedrīkst apšaubīt pārbaudes vajadzību, nedz arī pieprasīt, lai tai sniedz informāciju, kas ir Komisijas lietas materiālos. Komisijas lēmuma likumību var pārskatīt vienīgi Tiesa.

30. pants

Naudas sodi

1. Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

a)	nepilda kādu no 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem;

b)	neveic pasākumus, ko Komisija noteikusi lēmumā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

c)	neievēro aizsardzības līdzekļus, kas piemēroti, ievērojot 18. panta 1. punktu;

d)	neveic pagaidu pasākumus, kas noteikti, ievērojot 24. pantu; vai

e)	nepilda apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām, ievērojot 25. pantu.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3. Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

a)	noteiktajā termiņā nesniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu to noteikšanu par vārtziņiem saskaņā ar 3. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju;

b)	neievēro pienākumu paziņot Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

c)	nepaziņo informāciju vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas ir prasīta, ievērojot 14. pantu;

d)	nesniedz aprakstu vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas prasīta, ievērojot 15. pantu;

e)	nepiešķir piekļuvi datiem, algoritmiem vai informācijai par testēšanu, kas pieprasīti, ievērojot 21. panta 3. punktu;

nesniedz pieprasīto informāciju termiņā, kas noteikts, ievērojot 21. panta 3. punktu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus, kuri ir pieprasīti, ievērojot 21. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus iztaujāšanā, kas tiek veikta, ievērojot 22. pantu;

g)	Komisijas noteiktajā termiņā neizlabo nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, ko sniedzis kāds pārstāvis vai darbinieks, vai nesniedz vai atsakās sniegt pilnīgu informāciju par faktiem, kuri saistīti ar 23. pantā paredzētās pārbaudes priekšmetu un mērķi;

h)	atsakās pakļauties pārbaudei, ievērojot 23. pantu;

i)	nepilda pienākumus, ko Komisija uzlikusi, ievērojot 26. pantu;

j)	neievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju saskaņā ar 28. pantu; vai

k)	neatbilst nosacījumiem par piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot 34. panta 4. punktu.

4. Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5. Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

32. pants

Sankciju piemērošanas noilguma periodi

1. Saskaņā ar 30. un 31. pantu piešķirtajām Komisijas pilnvarām ir 5 gadu noilguma periods.

2. Periodu sāk skaitīt dienā, kad tiek pieļauts pārkāpums. Tomēr nepārtrauktu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā periodu sāk skaitīt dienā, kad pārkāpums tiek pārtraukts.

3. Jebkāda Komisijas darbība saistībā ar tirgus izpēti vai procedūru attiecībā uz pārkāpumu pārtrauc naudas sodu vai periodisku soda maksājumu noilguma periodu. Noilguma periodu pārtrauc no dienas, kad par šo darbību tiek paziņots vismaz vienam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kura bijusi iesaistīta pārkāpumā. Darbība, ar kuru pārtrauc noilguma periodu jo īpaši ietver:

a)	Komisijas informācijas pieprasījumus;

b)	rakstiskas atļaujas veikt pārbaudes, ko savām amatpersonām ir izdevusi Komisija;

c)	procedūras uzsākšanu, ko veic Komisija, ievērojot 20. pantu.

4. Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Tomēr vēlākais, kad iestājas noilgums, ir diena, kurā beidzas termiņš, kas ir divreiz ilgāks par noilguma periodu, ja Komisija nav piemērojusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Šo periodu pagarina par laiku, uz kuru noilgums ir apturēts saskaņā ar 5. punktu.

5. Noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Tiesas procesā.

34. pants

Tiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietai

1. Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 8. pantu, 9. panta 1. punktu, 10. panta 1. punktu, 17., 18., 24., 25., 29. un 30. pantu, kā arī 31. panta 2. punktu Komisija sniedz attiecīgajam vārtzinim vai uzņēmumam, vai uzņēmumu apvienībai iespēju tikt uzklausītai par:

a)	Komisijas sākotnējiem konstatējumiem, ieskaitot jebkuru jautājumu, par ko Komisijai ir iebildums; un

b)	pasākumiem, ko Komisija varētu īstenot, ņemot vērā sākotnējos konstatējumus saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu.

2. Attiecīgie vārtziņi, uzņēmumi un uzņēmumu apvienības var Komisijai iesniegt savus apsvērumus par Komisijas sākotnējiem konstatējumiem termiņā, ko Komisija noteikusi savos sākotnējos konstatējumos un kas nav mazāks par 14 dienām.

3. Komisija savus lēmumus balsta tikai uz tiem sākotnējiem konstatējumiem, ieskaitot jebkuru jautājumu, par ko Komisijai ir iebildums, par kuriem attiecīgiem vārtziņiem, uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

4. Visās procedūrās pilnībā ņem vērā attiecīgo vārtziņu, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību tiesības uz aizstāvību. Attiecīgajiem vārtziņiem, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem saskaņā ar izpaušanas noteikumiem, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Ja pusēm rodas domstarpības, Komisija var pieņemt lēmumus, ar ko nosaka minētos izpaušanas noteikumus. Tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem neattiecas uz Komisijas vai dalībvalstu kompetento iestāžu konfidenciālo informāciju un iekšējiem dokumentiem. Konkrētāk, piekļuves tiesības neattiecas uz Komisijas un dalībvalstu kompetento iestāžu korespondenci. Nekas šajā punktā neliedz Komisijai izpaust un izmantot informāciju, kas ir nepieciešama, lai pierādītu pārkāpumu.

41. pants

Tirgus izpētes pieprasījums

1. Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 17. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka kādam uzņēmumam būtu jāpiešķir vārtziņa statuss.

2. Viena vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 18. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punkta prasībām.

3. Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai veikt tirgus izpēti saskaņā ar 19. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka:

a)	platformas pamatpakalpojumu sarakstam, kas izklāstīts 2. panta 2. punktā, būtu jāpievieno viens vai vairāki pakalpojumi digitālajā nozarē, vai

b)	vienai vai vairākām praksēm ar šo regulu efektīvi nepievēršas, un tās var ierobežot sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai var būt negodīgas.

4. Dalībvalstis iesniedz pierādījumus savu pieprasījumu pamatošanai, ievērojot 1., 2. un 3. punktu. Attiecībā uz pieprasījumiem saskaņā ar 3. punktu šādi pierādījumi var ietvert informāciju par tādiem jaunieviestiem produktu, pakalpojumu, programmatūru vai funkciju piedāvājumiem, kas rada bažas par sāncensību vai godīgumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti saistībā ar esošajiem platformas pamatpakalpojumiem vai kā citādi.

5. Četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šo pantu Komisija pārbauda, vai ir pamatots iemesls sākt tirgus izpēti saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu. Sava novērtējuma rezultātus Komisija publisko.

54. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 2. maija.

Tomēr 3. panta 6. un 7. punktu un 40., 46., 47., 48., 49. un 50. pantu piemēro no 2022. gada 1. novembra, un 42. un 43. pantu piemēro no 2023. gada 25. jūnija.

Tomēr, ja 2023. gada 25. jūnijs ir pirms šā panta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, 42. un 43. panta piemērošanu atliek līdz šā panta otrajā daļā minētajai piemērošanas dienai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1) OV C 286, 16.7.2021., 64. lpp.

(2) OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 18. jūlija lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(12) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(18) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(19) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(22) OV C 147, 26.4.2021., 4. lpp.

(23) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

A. “Vispārīgi”

Šī pielikuma mērķis ir precizēt metodiku, kā identificēt un aprēķināt “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus” katram 2. panta 2. punktā uzskaitītajam platformas pamatpakalpojumam. Tas nodrošina atsauci, kura ļauj uzņēmumam novērtēt, vai tā platformas pamatpakalpojumi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, kas savukārt ļautu pieņemt, ka tie atbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībai. Šāda atsauce būs vienlīdz svarīga jebkuram plašākam novērtējumam saskaņā ar 3. panta 8. punktu. Tas ir uzņēmuma pienākums panākt pēc iespējas precīzāku aproksimāciju saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem kopīgajiem principiem un konkrēto metodiku. Nekas šajā pielikumā neliedz Komisijai šīs regulas attiecīgajos noteikumos paredzētajos termiņos pieprasīt uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu un aprēķinātu “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus”. Nekas šajā pielikumā nebūtu uzskatāms par tādu, kas veido juridisku pamatu lietotāju izsekošanai. Tāpat šajā pielikumā ietvertā metodika neskar nevienu no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši tos, kas noteikti 3. panta 3. un 8. punktā un 13. panta 3. punktā. Jo īpaši prasība ievērot 13. panta 3. punktu nozīmē arī “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” aprēķināšanu un identificēšanu, pamatojoties vai nu uz precīzu mērījumu, vai uz vislabāko pieejamo aproksimāciju – saskaņā ar faktiskajām identifikācijas un aprēķinu spējām, kādas uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir attiecīgajā brīdī. Minētie mērījumi vai vislabākā pieejamā aproksimācija atbilst tiem mērījumiem, kas paziņoti saskaņā ar 15. pantu, un ietver tos.

Šīs regulas 2. panta 20) un 21) punktā ir noteiktas “galalietotāja” un “komerciālā lietotāja” definīcijas, kas ir kopīgas visiem platformas pamatpakalpojumiem.

Lai identificētu un aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu, šajā pielikumā ir atsauce uz “unikālo lietotāju” jēdzienu. Jēdziens “unikāli lietotāji” ietver “aktīvus galalietotājus” un “aktīvus komerciālos lietotājus”, kas saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tiek skaitīti tikai vienu reizi noteiktā laikposmā (t. i., mēnesī “aktīvo galalietotāju” gadījumā un gadā “aktīvo komerciālo lietotāju” gadījumā), neatkarīgi no tā, cik reizes tie attiecīgajā laikposmā ir izmantojuši attiecīgo platformas pamatpakalpojumu. Tas neskar faktu, ka viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona var vienlaikus būt aktīvs galalietotājs vai aktīvs komerciālais lietotājs dažādiem platformas pamatpakalpojumiem.

B. “Aktīvie galalietotāji”

“Unikālo lietotāju” skaitu, kas attiecas uz “aktīviem galalietotājiem”, identificē pēc visprecīzākajiem rādītājiem, par kuriem ziņojis uzņēmums, kas sniedz jebkuru no platformas pamatpakalpojumiem, konkrēti:

Tiek uzskatīts, ka datu vākšana par platformas pamatpakalpojumu izmantošanu no vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, prima facie radītu viszemāko dublēšanas iespējamību, piemēram, saistībā ar lietotāju uzvedību dažādās ierīcēs vai platformās. Tādējādi uzņēmums iesniedz apkopotus anonimizētus datus par unikālo galalietotāju skaitu katram attiecīgajam platformas pamatpakalpojumam, pamatojoties uz vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, ja šādi dati pastāv.

Attiecībā uz platformas pamatpakalpojumiem, kuriem galalietotāji piekļūst arī ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, uzņēmums papildus iesniedz apkopotus anonimizētus datus par attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālo galalietotāju skaitu, pamatojoties uz alternatīviem mērījumiem, kas aptver arī gala lietotājus ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, piemēram, interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas birkām, ar nosacījumu, ka šīs adreses vai identifikatori ir objektīvi vajadzīgi platformas pamatpakalpojumu sniegšanai.

“Mēneša aktīvo galalietotāju” skaits ir balstīts uz aktīvo galalietotāju vidējo skaitu mēnesī finanšu gada lielākajā daļā. Jēdziens “finanšu gada lielākā daļa” ir paredzēts, lai ļautu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, konkrētā gadā neņemt vērā netipiskus skaitļus. Netipiski skaitļi pēc būtības nozīmē skaitļus, kas būtiski neatbilst normālajām vērtībām un paredzamajiem skaitļiem. Šādu netipisku skaitļu piemērs varētu būt neparedzēts lietotāju iesaistes maksimums vai kritums, kas noticis viena finanšu gada konkrēta mēneša laikā. Skaitļi, kas saistīti ar ikgadējām periodiskām norisēm, piemēram, ikgadējiem pārdošanas veicināšanas pasākumiem, nav netipiski skaitļi.

C. “Aktīvie komerciālie lietotāji”

Attiecībā uz “aktīvajiem komerciālajiem lietotājiem”“unikālo lietotāju” skaits attiecīgā gadījumā jānosaka konta līmenī, kur katrs atsevišķais komerciālais konts, kas saistīts ar uzņēmuma sniegto platformas pamatpakalpojuma izmantošanu, ir viens attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālais aktīvais komerciālais lietotājs. Ja jēdziens “komerciālais konts” neattiecas uz konkrētu platformas pamatpakalpojumu, attiecīgais uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nosaka unikālo komerciālo lietotāju skaitu, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu.

D. “Informācijas iesniegšana”

Uzņēmums, kas Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu iesniedz informāciju par aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaitu attiecībā uz katru platformas pamatpakalpojumu, ir atbildīgs par minētās informācijas pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu. Šajā sakarā:

a.	Uzņēmums ir atbildīgs, lai datus par attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tas iesniegtu tā, ka tiek novērsta aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaita nepietiekama un pārmērīga uzskaite (piemēram, ja lietotāji piekļūst platformas pamatpakalpojumiem dažādās platformās vai ierīcēs).

Uzņēmums ir atbildīgs par precīzu un kodolīgu paskaidrojumu sniegšanu par metodiku, kas izmantota, lai iegūtu informāciju, un par jebkādu attiecīgā platformas pamatpakalpojuma aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju nepietiekamas vai pārmērīgas uzskaites risku, kā arī par risinājumiem, kas pieņemti, lai novērstu minēto risku.

c.	Uzņēmums sniedz datus, kuru pamatā ir alternatīvi mērījumi, ja Komisijai ir bažas par to datu precizitāti, kurus sniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus.

Lai aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu:

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), neidentificē platformas pamatpakalpojumus, kuri saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie tās pašas kategorijas platformas pamatpakalpojumiem, kā atšķirīgus, pamatojoties galvenokārt uz to, ka tie ir sniegti, izmantojot dažādus domēnu nosaukumus – vai nu valsts koda augstākā līmeņa domēnus (ccTLD), vai vispārējus augstākā līmeņa domēnus (gTLD) –, vai jebkurus ģeogrāfiskos atribūtus.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi divi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus attiecīgais uzņēmums sniedz integrēti, bet:

i)	kuri nepieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas saskaņā ar 2. panta 2. punktu vai

ii)	kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

E. “Konkrētas definīcijas”

Turpmāk sniegtajā tabulā ir izklāstītas konkrētas jēdzienu “aktīvie galalietotāji” un “aktīvie komerciālie lietotāji” definīcijas katram platformas pamatpakalpojumam.

Platformas pamatpakalpojumi	Aktīvie galalietotāji	Aktīvie komerciālie lietotāji
Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši tiešsaistes starpniecības pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, veicot vaicājumu, klikšķinot vai ritinot, vai vismaz vienu reizi mēneša laikā noslēguši darījumu ar tiešsaistes starpniecības pakalpojuma palīdzību.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuriem visu gadu tiešsaistes starpniecības pakalpojumā bijis iekļauts vismaz viens elements vai kuri gada laikā noslēguši darījumu, ko iespējamu darījis tiešsaistes starpniecības pakalpojums.
Tiešsaistes meklētājprogrammas	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes meklētājprogrammu, piemēram, veicot vaicājumu.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits ar komerciālām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm), kuri gada laikā indeksēti ar tiešsaistes meklētājprogrammas indeksu vai tā daļu.
Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu vai komentējot.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri ir iekļauti uzņēmumu sarakstā (business listing) vai kuriem ir komerciāls konts tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumā un kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir jebkādā veidā izmantojuši šo pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu, komentējot vai izmantojot tā rīkus uzņēmumu vajadzībām.
Video koplietošanas platformas pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši video koplietošanas platformas pakalpojumu, piemēram, atskaņojot audiovizuālā satura segmentu, veicot vaicājumu vai augšupielādējot audiovizuālo saturu, jo īpaši arī lietotāju veidotus video.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā ir snieguši vismaz vienu audiovizuāla satura darbu, kas augšupielādēts vai atskaņots video koplietošanas platformas pakalpojumā.
Numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir uzsākuši saziņu vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir lietojuši komerciālo kontu vai citādi uzsākuši saziņu, vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, lai tieši sazinātos ar galalietotāju.
Operētājsistēmas	To unikālo galalietotāju skaits, kuri ir lietojuši ierīci ar operētājsistēmu, kas mēneša laikā vismaz vienu reizi ir aktivizēta, atjaunināta vai lietota.	To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir publicējuši, atjauninājuši vai piedāvājuši vismaz vienu lietojumprogrammu vai programmatūru, kas izmanto operētājsistēmas programmēšanas valodu vai jebkādus operētājsistēmas programmatūras izstrādes rīkus vai kas jebkādā veidā darbojas operētājsistēmā.
Virtuālais asistents	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi jebkādā veidā izmantojuši virtuālo asistentu, piemēram, aktivizējot to, uzdodot jautājumu, piekļūstot pakalpojumam ar komandas palīdzību vai kontrolējot kādu mājas viedierīci.	To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir piedāvājuši vismaz vienu virtuālā asistenta lietojumprogrammu vai funkcionalitāti, kura dod iespēju ar virtuālā asistenta starpniecību piekļūt esošai lietojumprogrammai.
Tīmekļa pārlūkprogrammas	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tīmekļa pārlūkprogrammu, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammas URL rindā ievadot vaicājumu vai tīmekļa vietnes adresi.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuru komerciālajām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm) gada laikā vismaz vienu reizi ir piekļūts, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, vai kuri ir piedāvājuši spraudni, paplašinājumu vai papildinājumus, kas gada laikā ir lietoti tīmekļa pārlūkprogrammā.
Mākoņdatošanas pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši jebkādu mākoņdatošanas pakalpojumu no attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja par jebkāda veida atlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī atlīdzība tiek maksāta tajā pašā mēnesī.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā snieguši mākoņdatošanas pakalpojumus, kas mitināti attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja mākoņdatošanas infrastruktūrā.
Tiešsaistes reklāmas pakalpojumi	Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks: to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu. Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem): to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu, kas bijis par pamatu reklāmas starpniecības pakalpojumam.	Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks: To unikālo reklāmdevēju skaits, kuriem gada laikā bijis vismaz viens reklāmas parādījums. Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem): To unikālo komerciālo lietotāju (tostarp reklāmdevēju, izdevēju vai citu starpnieku) skaits, kuri gada laikā savstarpēji sadarbojušies, izmantojot reklāmas starpniecības pakalpojumu, vai kuriem tas ticis sniegts.

whereas

keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

Digital Market Act 2022/1925 LV