keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

1.   Uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu, ja:

2.   Pieņem, ka uzņēmums atbilst attiecīgajām 1. punkta prasībām:

3.   Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, tas par to informē Komisiju nekavējoties un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas un sniedz 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju. Šādā paziņojumā iekļauj 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju par katru no uzņēmuma platformas pamatpakalpojumiem, kas atbilst 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām robežvērtībām. Ja papildu platformas pamatpakalpojums, ko sniedz uzņēmums, kuram iepriekš piešķirts vārtziņa statuss, atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, šāds uzņēmums par to paziņo Komisijai divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, nepaziņo Komisijai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un termiņā, ko Komisija noteikusi informācijas pieprasījumā saskaņā ar 21. pantu, nesniedz visu būtisko informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai attiecīgajam uzņēmumam noteiktu vārtziņa statusu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisijai joprojām ir tiesības noteikt minētajam uzņēmumam vārtziņa statusu, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpilda informācijas pieprasījumu, ievērojot šā punkta otro daļu, vai ja informācija ir sniegta pēc minētajā daļā minētā termiņa beigām, Komisija piemēro 4. punktā izklāstīto procedūru.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās un vēlākais 45 darbdienu dienu laikā pēc pilnīgas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas nosaka vārtziņa statusu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst visām 2. punktā paredzētajām robežvērtībām.

5.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kopā ar savu paziņojumu var iesniegt pietiekami pamatotus argumentus, lai pierādītu, ka izņēmuma kārtā – lai gan tas atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņemot vērā apstākļus, kādos darbojas attiecīgais platformas pamatpakalpojums – tas neatbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka argumenti, ko saskaņā ar pirmo daļu iesniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav pietiekami pamatoti, jo tie acīmredzami neliek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, tā 4. punktā minētajā termiņā var noraidīt minētos argumentus, nepiemērojot 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, sniedz šādus pietiekami pamatotus argumentus, kuri acīmredzami liek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas šā panta 4. punktā minētajā termiņā var sākt 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja Komisija secina, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav spējis pierādīt, ka tā sniegtie attiecīgie platformas pamatpakalpojumi neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, tā attiecīgajam uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu saskaņā ar 17. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai šo regulu papildinātu, precizējot metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas šā panta 2. punktā paredzētās kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā minēto metodiku regulāri pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot metodiku un pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu.

8.   Komisija vārtziņa statusu saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru nosaka jebkuram uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst katrai šā panta 1. punktā paredzētajai prasībai, bet neatbilst katrai šā panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai.

Minētajā nolūkā Komisija ņem vērā dažus vai visus šos elementus, ciktāl tie ir būtiski attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus:

Veicot novērtējumu saskaņā ar šo punktu, Komisija ņem vērā paredzamo attīstību saistībā ar otrajā daļā uzskaitītajiem elementiem, tostarp jebkādu plānotu koncentrāciju, kurā iesaistīts cits uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus pakalpojumus digitālajā nozarē, vai kas ļauj vākt datus.

Ja uzņēmums, kas sniedz tādu platformas pamatpakalpojumu, kurš neatbilst 2. punkta kvantitatīvajām robežvērtībām, lielā mērā nepilda Komisijas norīkotos izpētes pasākumus un ja minētā neizpilde tiek turpināta arī pēc tam, kad minētais uzņēmums ir ticis aicināts saprātīgā termiņā nodrošināt izpildi un iesniegt apsvērumus, Komisija var minētajam uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, balstoties uz Komisijai pieejamajiem faktiem.

9.   Katram uzņēmumam, kam noteikts vārtziņa statuss, ievērojot 4. vai 8. punktu, Komisija lēmumā par statusa noteikšanu uzskaita attiecīgos platformas pamatpakalpojumus, kuri tiek sniegti tajā pašā uzņēmumā un kuri katrs atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem galalietotāju sasniegšanā, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

10.   Vārtzinis nodrošina 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā pēc tam, kad platformas pamatpakalpojums ir uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot šā panta 9. punktu.

1.   Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var jebkurā brīdī pārskatīt, grozīt vai atcelt saskaņā ar 3. pantu pieņemto lēmumu par statusa noteikšanu saistībā ar kādu no šādiem iemesliem:

2.   Komisija regulāri un vismaz reizi trijos gados pārskata, vai vārtziņi joprojām atbilst 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām. Pārskatot tā arī pārbauda, vai ir jāgroza 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais vārtziņa platformas pamatpakalpojumu saraksts, kas atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai sasniegtu galalietotājus. Minētās pārskatīšanas nekādā veidā neaptur vārtziņa pienākumus.

Komisija vismaz reizi gadā arī pārbauda, vai minētajām prasībām atbilst jauni uzņēmumi, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus.

Ja Komisija, pamatojoties uz pirmajā daļā noteikto pārskatīšanu, konstatē, ka ir mainījušies fakti, uz kuriem tika balstīta vārtziņa statusa noteikšana uzņēmumiem, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, groza vai atceļ lēmumu par statusa noteikšanu.

3.   Komisija regulāri publicē un atjaunina vārtziņu sarakstu un to platformas pamatpakalpojumu sarakstu, saistībā ar kuriem vārtziņiem ir pastāvīgi jāpilda III nodaļā noteiktie pienākumi.

1.   Vārtzinis ievēro visus šajā pantā izklāstītos pienākumus attiecībā uz katru no saviem platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

2.   Vārtzinis:

izņemot gadījumus, kad galalietotājam tika piedāvāta konkrētā izvēle un tas ir devis piekrišanu Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punkta un 7. panta nozīmē.

Ja galalietotājs ir atteicis vai atsaucis savu piekrišanu, kas tika dota pirmās daļas nolūkos, vārtzinis neatkārto savu piekrišanas pieprasījumu tajā pašā nolūkā vairāk kā vienu reizi viena gada laikā.

Šis punkts neskar vārtziņa iespēju attiecīgā gadījumā paļauties uz Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu.

3.   Vārtzinis neliedz komerciālajiem lietotājiem piedāvāt galalietotājiem tādus pašus produktus vai pakalpojumus, izmantojot trešo personu tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai pašiem savu tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālu, par cenām vai saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kādi tiek piedāvāti ar vārtziņa tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem.

4.   Vārtzinis ļauj komerciālajiem lietotājiem bez maksas paziņot un reklamēt – arī ar dažādiem nosacījumiem – galalietotājiem piedāvājumus, kas saņemti ar tā platformas pamatpakalpojuma starpniecību, vai arī izmantojot citus kanālus, un slēgt līgumus ar minētajiem galalietotājiem neatkarīgi no tā, vai šim mērķim viņi izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus vai ne.

5.   Vārtzinis ļauj galalietotājiem ar tā platformas pamatpakalpojumu starpniecību piekļūt saturam, abonementiem, funkcijām vai citiem elementiem un tos lietot, izmantojot komerciālā lietotāja lietojumprogrammu, tostarp, ja minētie galalietotāji šādus elementus ir iegādājušies no attiecīgā komerciālā lietotāja, neizmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

6.   Vārtzinis tieši vai netieši neliedz vai neierobežo komerciālo lietotāju vai galalietotāju iespējas jebkādu jautājumu par vārtziņa neatbilstību attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem aktualizēt jebkurā attiecīgā valsts sektora iestādē, tostarp valstu tiesās, saistībā ar jebkādu vārtziņa praksi. Tas neskar komerciālo lietotāju un vārtziņu tiesības savos nolīgumos paredzēt likumīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu izmantošanas noteikumus.

7.   Vārtzinis neprasa galalietotājiem izmantot vai – komerciālo lietotāju gadījumā – izmantot, piedāvāt vai nodrošināt sadarbspēju ar minētā vārtziņa identifikācijas pakalpojumu, tīmekļa pārlūkprogrammu vai maksājumu pakalpojumu, vai tehnisku pakalpojumu, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, maksājumu sistēmas pirkumiem lietotnē, saistībā ar pakalpojumiem, ko sniedz komerciālie lietotāji, kuri izmanto minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

8.   Vārtzinis neprasa komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem abonēt vai reģistrēties jebkādos papildu platformas pamatpakalpojumos, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot 3. panta 9. punktu, vai kuri atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, kā nosacījumu, lai spētu izmantot, piekļūt, pierakstīties vai reģistrēties jebkuram no minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti, ievērojot minēto pantu.

9.   Vārtzinis katram reklāmdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai reklāmdevēju pilnvarotām trešām personām pēc reklāmdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmdevēja izvietoto reklāmu sniedz šādu informāciju:

Ja izdevējs nepiekrīt informācijas par saņemto atlīdzību, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, kopīgošanai vārtzinis katram reklāmdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo atlīdzību, ko saņēmis minētais izdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

10.   Vārtzinis katram izdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai izdevēju pilnvarotām trešām personām pēc izdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmu, kura izvietota uz izdevēja inventāra, sniedz šādu informāciju:

Ja reklāmdevējs nepiekrīt informācijas kopīgošanai, vārtzinis katram izdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo cenu, ko maksājis minētais reklāmdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

1.   Vārtzinis nodrošina un apliecina, ka tiek pildīti šīs regulas 5., 6 un 7. pantā noteiktie pienākumi. Pasākumi, ko vārtzinis īsteno, lai nodrošinātu minēto pantu izpildi, efektīvi palīdz sasniegt šīs regulas un attiecīgā pienākuma mērķus. Vārtzinis nodrošina, ka minēto pasākumu īstenošana atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši Regulai (ES) 2016/679, Direktīvai 2002/58/EK, tiesību aktiem par kiberdrošību, patērētāju aizsardzību, produktu drošumu, kā arī piekļūstamības prasībām.

2.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc vārtziņa pieprasījuma saskaņā ar šā panta 3. punktu var sākt procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Sešu mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas saskaņā ar 20. pantu Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka pasākumus, kas attiecīgajam vārtzinim jāīsteno, lai efektīvi izpildītu 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru 6 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas saskaņā ar 20. pantu.

Uzsākot procedūru pēc savas iniciatīvas attiecībā uz apiešanu, ievērojot 13. pantu, šādi pasākumi var attiekties uz 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

3.   Vārtzinis var pieprasīt Komisijai iesaistīties procesā, lai noteiktu, vai pasākumi, ko minētais vārtzinis plāno īstenot vai ir īstenojis nolūkā nodrošināt 6. un 7. panta izpildi, faktiski sasniedz attiecīgā pienākuma mērķi vārtziņa konkrētajos apstākļos. Komisijai ir rīcības brīvība lemt par to, vai iesaistīties šādā procesā, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, proporcionalitātes un labas pārvaldības principus.

Savā pieprasījumā vārtzinis sniedz pamatotu iesniegumu, kurā paskaidro pasākumus, ko tas plāno īstenot vai ir īstenojis. Turklāt vārtzinis iesniedz sava pamatotā iesnieguma nekonfidenciālu versiju, ko var darīt zināmu trešām personām saskaņā ar 6. punktu.

4.   Šā panta 2. un 3. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

5.   Lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar 2. punktu, Komisija paziņo savus sākotnējos konstatējumus vārtzinim trīs mēnešu laikā pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar 20. pantu. Sākotnējos konstatējumos Komisija izskaidro pasākumus, ko tā plāno īstenot vai kas, pēc Komisijas domām, būtu jāīsteno attiecīgajam vārtzinim, lai efektīvi risinātu sākotnējos konstatējumus.

6.   Lai faktiski nodrošinātu iespēju ieinteresētajām trešām personām sniegt piezīmes, Komisija, paziņojot vārtzinim savus sākotnējos konstatējumus saskaņā ar 5. punktu vai pēc iespējas drīz pēc tam, publicē attiecīgās lietas nekonfidenciālu kopsavilkumu un pasākumus, ko tā apsver veikt vai kas, pēc tās domām, būtu jāveic attiecīgajam vārtzinim. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kurā šādas piezīmes ir jāsniedz.

7.   Nosakot pasākumus saskaņā ar 2. punktu, Komisija nodrošina, ka pasākumi faktiski sasniedz šīs regulas un attiecīgā pienākuma mērķus un ir samērīgi attiecīgā vārtziņa un attiecīgā pakalpojuma konkrētajos apstākļos.

8.   Lai noteiktu pienākumus saskaņā ar 6. panta 11. un 12. punktu, Komisija arī izvērtē, vai plānotie vai īstenotie pasākumi nodrošina, ka nav nekādas joprojām pastāvošas nelīdzsvarotības attiecībā uz komerciālo lietotāju tiesībām un pienākumiem, un ka pasākumi paši par sevi nerada vārtzinim priekšrocību, kas ir nesamērīga attiecībā pret pakalpojumu, ko vārtzinis sniedz komerciālajiem lietotājiem.

9.   Attiecībā uz procedūrām saskaņā ar 2. punktu Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt tās atsākt, ja:

1.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, minētos pakalpojumus nesegmentē, nesadala, nesadala sīkāk, nefragmentē vai nesašķeļ, izmantojot līgumiskus, komerciālus, tehniskus vai jebkādus citus līdzekļus, lai apietu 3. panta 2. punktā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības. Nekāda šāda uzņēmuma prakse neliedz Komisijai to noteikt par vārtzini, ievērojot 3. panta 4. punktu.

2.   Komisija, ja tai ir aizdomas par to, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, piekopj 1. punktā izklāstīto praksi, var pieprasīt no šāda uzņēmuma jebkādu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai minētais uzņēmums ir iesaistījies tādā praksē.

3.   Vārtzinis nodrošina, ka tiek pilnībā un faktiski pildīti 5., 6. un 7. pantā noteiktie pienākumi.

4.   Vārtzinis neiesaistās nekādā rīcībā, kas apdraud 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi neatkarīgi no tā, vai minētā rīcība ir līgumiska, komerciāla vai tehniska vai jebkāda cita veida rīcība, vai tā izpaužas kā rīcības metožu vai saskarnes dizaina izmantošana.

5.   Ja nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai ir vajadzīga piekrišana personas datu vākšanai, apstrādei, savstarpējai izmantošanai un kopīgošanai, vārtzinis īsteno vajadzīgos pasākumus, kuri vai nu ļautu komerciālajiem lietotājiem tieši iegūt vajadzīgo piekrišanu apstrādes veikšanai, ja prasība pēc minētās piekrišanas ir paredzēta Regulā (ES) 2016/679 vai Direktīvā 2002/58/EK, vai arī citādā veidā nodrošinātu atbilstību Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumiem un principiem, tostarp attiecīgā gadījumā pienācīgi anonimizētu datu nodrošināšanu komerciālajiem lietotājiem. Vārtzinis nepadara minētās piekrišanas saņemšanu komerciālajiem lietotājiem sarežģītāku nekā tas ir paša pakalpojumu gadījumā.

6.   Vārtzinis nepasliktina nosacījumus vai kvalitāti nevienam no platformas pamatpakalpojumiem, ko sniedz komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, kuri izmanto 5., 6. un 7. pantā noteiktās tiesības vai izvēles, un nepamatoti nesarežģī šo tiesību vai izvēļu izmantošanu, tostarp piedāvājot galalietotājam izvēles tādā veidā, kas nav neitrāls, vai graujot galalietotāju vai komerciālo lietotāju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai brīvu izvēli ar lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūru, funkciju vai darbības veidu.

7.   Ja vārtzinis apiet vai mēģina apiet kādu no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem veidā, kas aprakstīts šā panta 4., 5. un 6. punktā, Komisija var sākt procedūru, ievērojot 20. pantu, un pieņemt īstenošanas aktu, kas minēts 8. panta 2. punktā, lai precizētu pasākumus, kuri vārtzinim jāīsteno.

8.   Šā panta 6. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

1.   Vārtzinis informē Komisiju par jebkādu plānotu koncentrāciju Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta nozīmē, kur vienības, kas apvienojas, vai koncentrācijas mērķuzņēmums sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkurus citus pakalpojumus digitālajā nozarē vai dara iespējamu datu vākšanu, neatkarīgi no tā, vai par to ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar minēto regulu vai kompetentai valsts konkurences iestādei saskaņā ar valsts noteikumiem par apvienošanos.

Vārtzinis informē Komisiju par šādu koncentrāciju pirms tās īstenošanas un pēc līguma noslēgšanas, publiska piedāvājuma paziņošanas vai kontrolpaketes iegūšanas.

2.   Informācijā, ko vārtzinis sniedz, ievērojot 1. punktu, tiek ietverti dati vismaz par uzņēmumiem, uz kuriem koncentrācija attiecas, to gada apgrozījumus Savienībā un pasaulē, to darbības jomas, ietverot arī ar koncentrāciju tieši saistītās darbības, un līguma darījuma vērtību vai tās aplēsi, līdz ar koncentrācijas kopsavilkumu, tostarp tās raksturu un pamatojumu, un sarakstu ar tām dalībvalstīm, uz kurām koncentrācija attiecas.

Vārtziņa sniegtajā informācijā par visiem attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem tiek norādīts attiecīgi to gada apgrozījums Savienībā, aktīvo komerciālo lietotāju skaits gadā un aktīvo galalietotājs skaitu mēnesī.

3.   Ja pēc jebkādas šā panta 1. punktā minētās koncentrācijas papildu platformas pamatpakalpojumi atsevišķi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta robežvērtībām, attiecīgais vārtzinis par to informē Komisiju divu mēnešu laikā pēc koncentrācijas īstenošanas un sniedz Komisijai 3. panta 2. punktā minēto informāciju.

4.   Komisija informē dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu informāciju, kas saņemta, ievērojot 1. punktu, un reizi gadā publicē sarakstu ar iegādēm, par kurām, ievērojot 1. punktu, to ir informējuši vārtziņi.

Komisija ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

5.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai pieprasītu Komisijai pārbaudīt koncentrāciju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 139/2004 22. pantu.

1.   Ja Komisija plāno veikt tirgus izpēti, kuras nolūks ir potenciāli pieņemt lēmumus, ievērojot 17., 18. un 19. pantu, tā pieņem lēmumu par tirgus izpētes uzsākšanu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisija pirms tirgus izpētes saskaņā ar minēto punktu uzsākšanas var izmantot savas šajā regulā noteiktās izpētes pilnvaras.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā norāda:

4.   Komisija var atkārtoti sākt iepriekš slēgtu tirgus izpēti, ja:

5.   Komisija var lūgt vienu vai vairākas valsts kompetentās iestādes palīdzēt tās veiktajā tirgus izpētē.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju. Tāpat Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt piekļuvi jebkādiem uzņēmumu datiem un algoritmiem un informācijai par testēšanu, kā arī pieprasīt to skaidrojumus.

2.   Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz, kā arī norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā par nepilnīgas, nepareizas vai maldinošas informācijas vai skaidrojumu sniegšanu.

3.   Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, tā paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz. Ja Komisija prasa uzņēmumiem sniegt piekļuvi jebkādiem datiem, algoritmiem un informācijai par testēšanu, tā norāda pieprasījuma nolūku un nosaka termiņu, kurā tie ir jāsniedz. Tāpat tā norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā, un norāda vai piemēro periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 31. pantā. Turklāt tā norāda tiesības lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

4.   Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vārdā. informāciju savu klientu vārdā var sniegt atbilstīgi pilnvaroti juristi. Klients ir pilnīgi atbildīgs gadījumā, ja ir sniegta nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu to rīcībā esošo informāciju, kas tai ir vajadzīga ar šo regulu uzlikto pienākumu veikšanai.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var iztaujāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju attiecībā uz izpētes priekšmetu. Komisijai ir tiesības ierakstīt šādu iztaujāšanu ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

2.   Ja iztaujāšana, ievērojot šā panta 1. punktu, notiek uzņēmuma telpās, Komisija par to informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Ja to pieprasa minētā iestāde, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un citām pavadošajām personām, kuras pilnvarojusi Komisija, veikt iztaujāšanu.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt visas vajadzīgās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes.

2.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, ir pilnvarotas:

3.   Lai veiktu pārbaudes, Komisija var lūgt tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi, ievērojot 26. panta 2. punktu, kā arī ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude.

4.   Pārbaužu laikā Komisija, tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai var prasīt nodrošināt piekļuvi tās organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksei un sniegt paskaidrojumus par šiem elementiem. Komisija un tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, var uzdot jautājumus jebkuram pārstāvim vai darbiniekam.

5.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīti pārbaudes priekšmets un mērķis un sodi, kas paredzēti 30. pantā un ko piemēro gadījumā, ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, ir nepilnīgi iesniegti vai ja atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu, ir nepatiesas vai maldinošas. Komisija laikus pirms pārbaudes paziņo par pārbaudi tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā tā ir jāveic.

6.   Uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir jāpakļaujas pārbaudei, kas ir norīkota ar Komisijas lēmumu. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, pārbaudes sākuma datumu un naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti attiecīgi 30. un 31. pantā, un tiesības minēto lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

7.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, amatpersonas un minētās kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas, pēc minētās iestādes vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir šā panta 2. un 4. punktā noteiktās pilnvaras.

8.   Ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, atklāj, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas pārbaudēm, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts sniedz tām vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot policijas vai līdzīgas izpildiestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt savu pārbaudi.

9.   Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 8. punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai minēto iestāžu pilnvarotas amatpersonas to pieprasa. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.   Ja tiek pieprasīta šā panta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda, vai Komisijas lēmums ir īsts un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Veicot savu kontroli attiecībā uz piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, starpniecību prasīt Komisijai detalizētus paskaidrojumus jo īpaši par pamatu, uz kāda Komisijai ir aizdomas par šīs regulas pārkāpšanu, kā arī par tā pārkāpuma nopietnību, par kuru ir aizdomas, un par to, kādā veidā ir iesaistīts attiecīgais uzņēmums. Valsts tiesu iestāde tomēr nedrīkst apšaubīt pārbaudes vajadzību, nedz arī pieprasīt, lai tai sniedz informāciju, kas ir Komisijas lietas materiālos. Komisijas lēmuma likumību var pārskatīt vienīgi Tiesa.

1.   Ja 18. pantā noteiktās procedūras laikā attiecīgais vārtzinis pauž apņemšanās attiecībā uz konkrētajiem platformas pamatpakalpojumiem nodrošināt 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu izpildi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko šādas apņemšanās minētajam vārtzinim tiek noteiktas par saistošām, un paziņot, ka nav turpmāka pamata rīkoties. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var ar lēmumu atsākt attiecīgo procedūru, ja:

3.   Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā vārtziņa iesniegtās apņemšanās nespēj nodrošināt 5., 6., un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi, tā attiecīgās procedūras noslēguma lēmumā paskaidro iemeslus, kādēļ minētās apņemšanās netiek noteiktas par saistošām.

1.   Komisija pēc vajadzības rīkojas, lai uzraudzītu 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu un lēmumu, kas pieņemti, ievērojot 8., 18., 24., 25. un 29. pantu, faktisko īstenošanu un izpildi. Minētās darbības jo īpaši var ietvert pienākuma uzlikšanu vārtzinim glabāt visus dokumentus, kas uzskatāmi par būtiskiem nolūkā novērtēt minēto pienākumu un lēmumu īstenošanu un izpildi.

2.   Darbības, ievērojot 1. punktu, var ietvert neatkarīgu ārējo ekspertu un revidentu iecelšanu, kā arī amatpersonu no dalībvalstu kompetentajām iestādēm iecelšanu, lai tie palīdzētu Komisijai uzraudzīt pienākumus un pasākumus un sniegtu konkrētas specializētas zināšanas vai informāciju Komisijai.

1.   Jebkura trešā persona, tostarp to platformas pamatpakalpojumu komerciālie lietotāji, konkurenti vai galalietotāji, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, kā arī to pārstāvji var informēt tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai tiešā veidā Komisiju par jebkādu vārtziņu īstenotu praksi vai rīcību, kas ir šīs regulas darbības jomā.

2.   Tās dalībvalsts kompetentā iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, un Komisijai ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz piemērotākajiem pasākumiem, un tām nav pienākuma veikt pēcpasākumus saistībā ar saņemto informāciju.

3.   Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, ievērojot šā panta 1. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, konstatē, ka var pastāvēt jautājums par neatbilstību šai regulai, minētā iestāde šādu informāciju nodod Komisijai.

1.   Vārtziņi ievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju, kas ir neatkarīga no vārtziņa darbības funkcijām, un tās sastāvā ir viena vai vairākas atbilstības nodrošināšanas amatpersonas, tostarp atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs.

2.   Vārtzinis nodrošina, ka 1. punktā minētajai atbilstības nodrošināšanas funkcijai ir pietiekamas pilnvaras, statuss un resursi, kā arī piekļuve vārtziņa vadības struktūrai, lai uzraudzītu vārtziņa atbilstību šai regulai.

3.   Vārtziņa vadības struktūra nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu ieceltajām atbilstības nodrošināšanas amatpersonām ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, zināšanas, pieredze un spējas pildīt šā panta 5. punktā minētos uzdevumus.

Vārtziņa vadības struktūra arī nodrošina, ka atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs ir neatkarīgs augsta ranga vadītājs ar skaidri noteiktu atbildību par atbilstības nodrošināšanas funkciju.

4.   Atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs ir tieši pakļauts vārtziņa vadības struktūrai, un viņš var vērst uzmanību un brīdināt minēto struktūru, ja rodas neatbilstības šai regulai risks, neskarot vadības struktūras pienākumus tās uzraudzības un pārvaldības funkciju izpildē.

Atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītāju neatceļ bez vārtziņa vadības struktūras iepriekšēja apstiprinājuma.

5.   Atbilstības nodrošināšanas amatpersonām, ko vārtzinis ir iecēlis, ievērojot 1. punktu, ir šādi uzdevumi:

6.   Vārtziņi paziņo Komisijai atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītāja vārdu un kontaktinformāciju.

7.   Vārtziņa vadības struktūra nosaka un pārrauga vārtziņa pārvaldības kārtības īstenošanu, kas nodrošina atbilstības nodrošināšanas funkcijas neatkarību, tostarp pienākumu sadali vārtziņa organizācijā un interešu konfliktu novēršanu, un ir atbildīga par minētās kārtības īstenošanu.

8.   Vadības struktūra periodiski, bet ne retāk kā reizi gadā, apstiprina un pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz atbilstības šai regulai ieviešanu, pārvaldību un uzraudzību.

9.   Vadības struktūra velta pietiekami daudz laika tam, lai pārvaldītu un uzraudzītu atbilstību šai regulai. Tā aktīvi piedalās lēmumos, kas attiecas uz pārvaldību un izpildi saistībā ar šo regulu un nodrošina, ka tam tiek piešķirti pietiekami resursi.

1.   Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

4.   Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5.   Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

1.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – tostarp attiecīgā gadījumā vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro periodiskus soda maksājumus, kas nepārsniedz 5 % no iepriekšējā finanšu gada vidējā dienas apgrozījuma pasaulē un ko aprēķina, sākot no minētajā lēmumā noteiktās dienas, lai liktu tiem:

2.   Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījuši pienākumu, kura izpildi bija paredzēts panākt ar periodisko soda maksājumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka periodiskā soda maksājuma galīgo summu, kas ir mazāka par summu, kura izrietētu no sākotnējā lēmuma. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 8. pantu, 9. panta 1. punktu, 10. panta 1. punktu, 17., 18., 24., 25., 29. un 30. pantu, kā arī 31. panta 2. punktu Komisija sniedz attiecīgajam vārtzinim vai uzņēmumam, vai uzņēmumu apvienībai iespēju tikt uzklausītai par:

2.   Attiecīgie vārtziņi, uzņēmumi un uzņēmumu apvienības var Komisijai iesniegt savus apsvērumus par Komisijas sākotnējiem konstatējumiem termiņā, ko Komisija noteikusi savos sākotnējos konstatējumos un kas nav mazāks par 14 dienām.

3.   Komisija savus lēmumus balsta tikai uz tiem sākotnējiem konstatējumiem, ieskaitot jebkuru jautājumu, par ko Komisijai ir iebildums, par kuriem attiecīgiem vārtziņiem, uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

4.   Visās procedūrās pilnībā ņem vērā attiecīgo vārtziņu, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību tiesības uz aizstāvību. Attiecīgajiem vārtziņiem, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem saskaņā ar izpaušanas noteikumiem, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Ja pusēm rodas domstarpības, Komisija var pieņemt lēmumus, ar ko nosaka minētos izpaušanas noteikumus. Tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem neattiecas uz Komisijas vai dalībvalstu kompetento iestāžu konfidenciālo informāciju un iekšējiem dokumentiem. Konkrētāk, piekļuves tiesības neattiecas uz Komisijas un dalībvalstu kompetento iestāžu korespondenci. Nekas šajā punktā neliedz Komisijai izpaust un izmantot informāciju, kas ir nepieciešama, lai pierādītu pārkāpumu.

1.   informāciju, kas savākta, ievērojot šo regulu, izmanto šīs regulas mērķiem.

2.   informāciju, kas savākta, ievērojot 14. pantu, izmanto šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 139/2004 un valstu noteikumu par apvienošanos mērķiem.

3.   informāciju, kas savākta, ievērojot 15. pantu, izmanto šīs regulas un Regulas (ES) 2016/679 mērķiem.

4.   Neskarot tās informācijas apmaiņu un izmantošanu, kas sniegta izmantošanai, ievērojot 38., 39., 41. un 43. pantu, Komisija, dalībvalstu kompetentās iestādes, to amatpersonas, ierēdņi un citas personas, kas strādā minēto iestāžu uzraudzībā, un jebkura cita fiziska vai juridiska persona, arī revidenti un eksperti, kuri iecelti, ievērojot 26. panta 2. punktu, neatklāj saskaņā ar šo regulu iegūto vai apmainīto informāciju un informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums.

1.   Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, savstarpēji sadarbojas un ar Eiropas Konkurences tīkla (EKT) starpniecību informē viena otru par savām attiecīgajām izpildes nodrošināšanas darbībām. Tās ir pilnvarotas viena otrai sniegt informāciju par jebkuriem faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, tostarp konfidenciālu informāciju. Ja kompetentā iestāde nav EKT locekle, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos un apmainītos ar informāciju par gadījumiem, kuri attiecas uz šādu iestāžu veiktu šīs regulas izpildes nodrošināšanu un 1. panta 6. punktā minēto gadījumu izpildes nodrošināšanu. Komisija šādus pasākumus var noteikt īstenošanas aktā, kā minēts 46. panta 1. punkta l) apakšpunktā.

2.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi sākt izpēti attiecībā uz vārtziņiem, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā pirms vai tūlīt pēc šāda pasākuma uzsākšanas rakstiski informē Komisiju par pirmo oficiālo izpētes pasākumu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

3.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi noteikt vārtziņiem pienākumus, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā ne vēlāk kā 30 dienas pirms pasākuma pieņemšanas informē Komisiju par šo pasākuma projektu, norādot pamatojumu. Pagaidu pasākumu gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespējami drīz un ne vēlāk kā tūlīt pēc šādu pasākumu pieņemšanas informē Komisiju par paredzēto pasākumu projektu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā paredzētos informēšanas mehānismus nepiemēro lēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar valstu noteikumiem par apvienošanos.

5.   Ar informāciju, ar kuru apmainās, ievērojot šī panta 1. –3. punktu, apmainās un to izmanto tikai nolūkā koordinēt šīs regulas un 1. panta 6. punktā paredzēto noteikumu izpildi.

6.   Komisija var lūgt dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, atbalstīt jebkuru no tās tirgus izpētes pasākumiem saskaņā ar šo regulu.

7.   Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai ir kompetence un izpētes pilnvaras, dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, var pēc savas iniciatīvas veikt izpēti saistībā ar iespējamu šīs regulas 5., 6. un 7. panta neievērošanu tās teritorijā. Pirms pirmā oficiālā izpētes pasākuma veikšanas minētā iestāde rakstiski informē Komisiju.

Tas, ka Komisija uzsāk procedūru, ievērojot 20. pantu, atņem dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespēju veikt šādu izpēti vai pabeidz to, ja tā jau notiek. Minētās iestādes ziņo Komisijai par šādas izpētes rezultātiem, lai atbalstītu Komisiju kā šīs regulas vienīgo izpildes nodrošinātāju.

1.   Tiesvedībā par šīs regulas piemērošanu valstu tiesas var lūgt Komisiju nosūtīt tām tās rīcībā esošo informāciju vai tās atzinumu par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu to valstu tiesu rakstisko spriedumu kopijas, kuras pieņem nolēmumus par šīs regulas piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums.

3.   Ja to prasa šīs regulas saskaņota piemērošana, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus valstu tiesām. Ar attiecīgās tiesas atļauju tā var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

4.   Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija attiecīgajai valsts tiesai var prasīt nosūtīt Komisijai jebkurus dokumentus, kas vajadzīgi lietas izvērtēšanai, vai nodrošināt šādu nosūtīšanu.

5.   Valstu tiesas nepieņem nolēmumus, kas būtu pretrunā lēmumam, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Tās arī vairās no tādu nolēmumu pieņemšanas, kas būtu pretrunā ar lēmumu, kuru Komisija iecerējusi tādu lietu izskatīšanā, ko tā uzsākusi saskaņā ar šo regulu. Lai to panāktu, valstu tiesa var izvērtēt, vai jāaptur tās tiesvedība. Tas neskar valstu tiesu iespēju lūgt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu.

1.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 17. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka kādam uzņēmumam būtu jāpiešķir vārtziņa statuss.

2.   Viena vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 18. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punkta prasībām.

3.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai veikt tirgus izpēti saskaņā ar 19. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka:

4.   Dalībvalstis iesniedz pierādījumus savu pieprasījumu pamatošanai, ievērojot 1., 2. un 3. punktu. Attiecībā uz pieprasījumiem saskaņā ar 3. punktu šādi pierādījumi var ietvert informāciju par tādiem jaunieviestiem produktu, pakalpojumu, programmatūru vai funkciju piedāvājumiem, kas rada bažas par sāncensību vai godīgumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti saistībā ar esošajiem platformas pamatpakalpojumiem vai kā citādi.

5.   Četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šo pantu Komisija pārbauda, vai ir pamatots iemesls sākt tirgus izpēti saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu. Sava novērtējuma rezultātus Komisija publisko.

1.   Komisija līdz 2026. gada 3. maijam un pēc tam reizi trijos gados izvērtē šo regulu un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.   Izvērtējumos novērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi nodrošināt sāncensīgus un godīgus tirgus, un novērtē šīs regulas ietekmi uz komerciālajiem lietotājiem, jo īpaši MVU, un galalietotājiem. Turklāt Komisija izvērtē, vai var paplašināt 7. panta darbības jomu, attiecinot to uz tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem.

3.   Izvērtējumos konstatē, vai ir jāgroza noteikumi, tostarp attiecībā uz 2. panta 2. punktā noteikto platformas pamatpakalpojumu sarakstu, 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem un to izpildi, lai visā Savienībā nodrošinātu, ka digitālajos tirgos valda sāncensība un tie ir godīgi. Pēc izvērtējumiem Komisija veic nepieciešamos pasākumus, kas var ietvert tiesību aktu priekšlikumus.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz visu to rīcībā esošo attiecīgo informāciju, kas Komisijai var būt nepieciešama, lai sagatavotu 1. punktā minēto ziņojumu.