search

keyboard_tab Clausole e vendite online Direttiva EU 2019/2161 LV

 BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2019/2161 2011/83 2005/29 1998/6 1993/13

2019/2161 LV cercato: 'dara' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl




whereas dara:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 800

 

“8.b pants

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.   Dalībvalstis var ierobežot šādu sankciju piemērošanu, attiecinot tās tikai uz situācijām, kad valsts tiesību aktos ir skaidri noteikts, ka līguma noteikumi ir negodīgi jebkuros apstākļos, vai ja pārdevējs vai piegādātājs turpina izmantot līguma noteikumus, kas konstatēti kā negodīgi galīgajā lēmumā, kurš pieņemts saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot sankcijas, attiecīgajos gadījumos ņem vērā šādus neizsmeļošus un indikatīvus kritērijus:

a)

pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;

b)

jebkura rīcība, kuru pārdevējs vai piegādātājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;

c)

pārdevēja vai piegādātāja visi iepriekšējie pārkāpumi;

d)

pārdevēja vai piegādātāja pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ja ir pieejami attiecīgie dati;

e)

sankcijas, kas pārdevējam vai piegādātājam piemērotas par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādām sankcijām ir pieejama, izmantojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2394 (*1) izveidoto mehānismu;

f)

jebkuri citi vainu pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, kas piemērojami lietas apstākļiem.

4.   Neskarot šā panta 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad jāpiemēro sankcijas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2394 21. pantu, tas ietver iespēju vai nu piemērot naudas sodus, izmantojot administratīvas procedūras, vai arī uzsākt tiesvedību naudas soda piemērošanai, vai abas iespējas; šādu naudas sodu maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no pārdevēja vai piegādātāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs.

5.   Gadījumos, kad jāpiemēro naudas sods saskaņā ar 4. punktu, bet informācija par pārdevēja vai piegādātāja gada apgrozījumu nav pieejama, dalībvalstis ievieš iespēju piemērot naudas sodu, kura maksimālā summa ir vismaz 2 miljoni EUR.

6.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 28. novembrim 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

“8. pants

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot sankcijas, attiecīgajos gadījumos ņem vērā šādus neizsmeļošus un indikatīvus kritērijus:

a)

pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;

b)

jebkura rīcība, kuru tirgotājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;

c)

tirgotāja visi iepriekšējie pārkāpumi;

d)

tirgotāja pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ja ir pieejami attiecīgie dati;

e)

sankcijas, kas tirgotājam piemērotas par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādām sankcijām ir pieejama, izmantojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2394 (*2)

f)

jebkuri citi vainu pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, kas piemērojami lietas apstākļiem.

3.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 28. novembrim 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).” izveidoto mehānismu;"

3. pants

Direktīvas 2005/29/EK grozījumi

Direktīvu 2005/29/EK groza šādi:

1)

direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

“produkts” ir jebkura prece vai pakalpojums, tostarp nekustamais īpašums, digitāls pakalpojums un digitāls saturs, kā arī tiesības un pienākumi;”;

b)

pievieno šādus punktus:

“m)

“ranžējums” ir produktiem piešķirtā relatīvā pamanāmība, kā to prezentējis, organizējis vai paziņojis tirgotājs, neatkarīgi no tehnoloģiskajiem līdzekļiem, kas izmantoti šādai prezentācijai, organizēšanai vai paziņošanai;

n)

“tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir tāds pakalpojums, izmantojot programmatūru, tostarp tīmekļa vietni, tīmekļa vietnes daļu vai lietotni, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar citiem tirgotājiem vai patērētājiem.”;

2)

direktīvas 3. panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.   Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt noteikumus, lai aizsargātu patērētāju likumīgās intereses attiecībā uz agresīvu vai maldinošu tirgvedības vai pārdošanas praksi saistībā ar nelūgtiem apmeklējumiem, ko tirgotājs veic patērētāja mājās, vai ekskursijām, ko tirgotājs organizē ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem. Minētie noteikumi ir samērīgi, nediskriminējoši un pamatoti ar patērētāju tiesību aizsardzības apsvērumiem.

6.   Dalībvalstis tūlīt ziņo Komisijai par jebkuriem valsts noteikumiem, ko pieņem saskaņā ar 5. punktu, kā arī par jebkurām turpmākām pārmaiņām. Komisija šo informāciju dara viegli pieejamu patērētājiem un tirgotājiem īpašā tīmekļa vietnē.”;

3)

direktīvas 6. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

tādas preces, kura ir identiska precei, kas tiek laista tirgū citās dalībvalstīs, tirgvedību vienā dalībvalstī, ja šai precei ir ievērojami atšķirīgs sastāvs vai īpašības un ja vien tas nav pamatots ar leģitīmiem un objektīviem faktoriem.”;

4)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu groza šādi:

i)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

maksāšanas, piegādes un darbības procedūras, ja tās ir citādas, nekā to paredz profesionālā rūpība;”;

ii)

punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“f)

vai trešā persona, kas piedāvā produktus tiešsaistes tirdzniecības vietās, ir tirgotājs vai nav, pamatojoties uz minētās trešās personas deklarāciju tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājam.”;

b)

pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a   Ja patērētājiem sniedz iespēju meklēt dažādu tirgotāju vai patērētāju piedāvātus produktus pēc atslēgvārda, frāzes vai citas ievades, neatkarīgi no tā, vai darījumi galu galā tiek noslēgti, vispārīgu informāciju, kas attiecas gan uz galvenajiem parametriem tādu produktu ranžējuma noteikšanai, kuri nosaka piedāvājumu sarindošanas kārtību, kas patērētājam tiek norādīta pēc meklēšanas vaicājuma, gan uz minēto parametru relatīvo nozīmi salīdzinājumā ar citiem parametriem un kas pieejama īpašā tiešsaistes saskarnes sadaļā, kura ir tieši un viegli pieejama no lapas, kurā izvietoti piedāvājumi, uzskata par būtisku. Šis punkts neattiecas uz tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1150 (*3) 2. panta 6. punktā.

(*3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).”;"

c)

pantam pievieno šādu punktu:

“6.   Gadījumos, kad tirgotājs nodrošina piekļuvi patērētāju atsauksmēm par produktiem, informāciju par to, vai un kā tirgotājs nodrošina, ka publicētās atsauksmes ir snieguši patērētāji, kuri produktus patiešām ir izmantojuši vai iegādājušies, uzskata par būtisku.”;

5)

direktīvā iekļauj šādu pantu:

“13. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot sankcijas, attiecīgajos gadījumos ņem vērā šādus neizsmeļošus un indikatīvus kritērijus:

a)

pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;

b)

jebkura rīcība, kuru tirgotājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;

c)

tirgotāja visi iepriekšējie pārkāpumi;

d)

tirgotāja pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ja ir pieejami attiecīgie dati;

e)

sankcijas, kas tirgotājam piemērotas par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādām sankcijām ir pieejama, izmantojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2394 (*4) izveidoto mehānismu;

f)

jebkuri citi vainu pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, kas piemērojami lietas apstākļiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad jāpiemēro sankcijas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2394 21. pantu, ir paredzēta iespēja vai nu piemērot naudas sodus, izmantojot administratīvas procedūras, vai arī uzsākt tiesvedību naudas soda piemērošanai, vai abas iespējas, šādu naudas sodu maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs. Neskarot minēto regulu, dalībvalstis valsts konstitucionālu iemeslu dēļ var noteikt, ka naudas sodu piemērošana aprobežojas ar:

a)

šīs direktīvas 6., 7., 8., 9. panta un I pielikuma pārkāpumiem; un

b)

gadījumiem, kad tirgotājs turpina komercpraksi, ko kompetentā valsts iestāde vai tiesa konstatējusi kā negodīgu, ja minētā komercprakse nav pārkāpums, kas minēts a) apakšpunktā.

4.   Gadījumos, kad jāpiemēro naudas sods saskaņā ar 3. punktu, bet informācija par tirgotāja gada apgrozījumu nav pieejama, dalībvalstis ievieš iespēju piemērot naudas sodu, kura maksimālā summa ir vismaz 2 miljoni EUR.

5.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 28. novembrim 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).”;"

7)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)

iekļauj šādu punktu:

“11.a

Ja, atbildot uz patērētāja tiešsaistes meklēšanas vaicājumu, meklēšanas rezultāti tiek sniegti, skaidri neatklājot, ka tā ir apmaksāta reklāma vai ka ir veikti maksājumi par to, lai produktiem nodrošinātu augstāku ranžējumu meklēšanas rezultātos.”;

b)

iekļauj šādus punktus:

“23.a

Pasākumu biļešu tālākpārdošana patērētājiem, ja tirgotājs tās iegādājies, izmantojot automatizētus līdzekļus, lai apietu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz biļešu skaitu, ko viena persona var iegādāties, vai jebkurus citus noteikumus, kuri attiecas uz biļešu iegādi.

23.b

Apgalvojums, ka atsauksmes par produktiem ir snieguši patērētāji, kuri faktiski lietojuši vai iegādājušies produktu, neveicot pamatotus un samērīgus pasākumus, lai pārbaudītu, vai šīs atsauksmes ir snieguši šādi patērētāji.

23.c

Ja tiek sniegtas nepatiesas patērētāju atsauksmes vai ieteikumi vai cita juridiska vai fiziska persona tiek algota, lai sniegtu šādas atsauksmes vai ieteikumus, kā arī, ja patērētāju atsauksmes vai sociāli ieteikumi tiek sagrozīti, lai reklamētu produktus.”

“6.a pants

Papildu īpašas informācijas prasības attiecībā uz līgumiem, kuri noslēgti tiešsaistes tirdzniecības vietās

1.   Pirms patērētājs ir uzņēmies distances līguma vai arī jebkāda tamlīdzīga piedāvājuma saistības tiešsaistes tirdzniecības vietā, tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājs, neskarot Direktīvu 2005/29/EK, skaidrā un saprotamā izteiksmē un distances saziņas līdzekļiem atbilstīgā veidā sniedz patērētājam šādu informāciju:

a)

vispārīgu informāciju, kas pieejama īpašā tiešsaistes saskarnes sadaļā, kura ir tieši un viegli pieejama no lapas, kurā izvietoti piedāvājumi, par galvenajiem parametriem, kā noteikts Direktīvas 2005/29/EK 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, kas nosaka tādu piedāvājumu ranžējumu, kurus patērētājs iegūst sava meklēšanas vaicājuma rezultātā, un šo parametru relatīvo nozīmi salīdzinājumā ar citiem parametriem;

b)

vai trešā persona, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, ir tirgotājs vai nav, pamatojoties uz minētās trešās personas deklarāciju tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājam;

c)

ja trešā persona, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, nav tirgotājs, norāda, ka patērētāju tiesības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, neattiecas uz noslēgto līgumu;

d)

attiecīgā gadījumā norāda, kā no līguma izrietošās saistības tiek sadalītas starp trešo personu, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, un tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātāju, šādai informācijai neskarot nekāda veida atbildību, kas tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājam vai trešajai personai-tirgotājam ir saistībā ar līgumu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.   Neskarot Direktīvu 2000/31/EK, šis pants neliedz dalībvalstīm noteikt papildu informēšanas prasības tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem. Šādi noteikumi ir samērīgi, nediskriminējoši un pamatoti ar patērētāju tiesību aizsardzības apsvērumiem.”;

6)

direktīvas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja patērētājs vēlas, lai pakalpojumi tiktu sniegti vai lai ūdens, gāzes un elektrības piegāde, ja vien tie nav laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā, vai centralizēta siltumapgāde tiek sākta 9. panta 2. punktā paredzētā atteikuma termiņa laikā, un līgumā paredzēts, ka patērētāja pienākums ir maksāt, tirgotājs prasa patērētājam iesniegt šādu skaidru pieprasījumu uz pastāvīga informācijas nesēja un pieprasa patērētājam apliecināt, ka patērētājs zaudēs atteikuma tiesības, tiklīdz tirgotājs būs līgumu izpildījis pilnībā.”;

7)

direktīvas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ja līgumu noslēdz, izmantojot distances saziņas līdzekli, kurā ir ierobežota telpa un laiks informācijas parādīšanai, tirgotājs pirms šāda līguma noslēgšanas konkrētajā līdzeklī vai ar tā starpniecību sniedz vismaz informāciju par preču vai pakalpojumu galvenajām īpašībām, tirgotāja identitāti, kopējo cenu, atteikuma tiesībām, līguma termiņu un, ja tas ir līgums uz nenoteiktu laiku, līguma izbeigšanas nosacījumiem, kā minēts attiecīgi 6. panta 1. punkta a), b), e), h) un o) apakšpunktā, izņemot I pielikuma B daļā doto atteikuma veidlapas paraugu, kas minēts h) apakšpunktā. Pārējo 6. panta 1. punktā minēto informāciju, tostarp atteikuma veidlapas paraugu, tirgotājs patērētājam sniedz atbilstīgā veidā saskaņā ar šā panta 1. punktu.”;

b)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Ja patērētājs vēlas, lai pakalpojumi tiktu sniegti vai lai ūdens, gāzes un elektrības piegāde, ja vien tie nav laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā, vai centralizēta siltumapgāde tiek sākta 9. panta 2. punktā paredzētā atteikuma termiņa laikā, un līgumā paredzēts, ka patērētāja pienākums ir maksāt, tirgotājs prasa patērētājam iesniegt skaidru pieprasījumu un pieprasa patērētājam apliecināt, ka patērētājs zaudēs atteikuma tiesības, tiklīdz tirgotājs būs līgumu izpildījis pilnībā.”;

8)

direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Lai aizsargātu patērētāju likumīgās intereses pret agresīvu vai maldinošu tirgvedības vai pārdošanas praksi, dalībvalstis var pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem 1. punktā minēto 14 dienu atteikuma tiesību periodu pagarina līdz 30 dienām līgumiem, kas noslēgti saistībā ar nelūgtiem tirgotāja apmeklējumiem patērētāja mājvietā vai tirgotāja organizētām ekskursijām ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem. Minētajiem noteikumi ir samērīgi, nediskriminējoši un pamatoti ar patērētāju tiesību aizsardzības apsvērumiem.”;

b)

panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“2.   Neskarot 10. pantu, šā panta 1. punktā minētais atteikuma tiesību periods beidzas pēc 14 dienām vai gadījumos, kad dalībvalstis ir pieņēmušas noteikumus saskaņā ar šā panta 1.a punktu – pēc 30 dienām:”;

9)

direktīvas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja 12 mēnešu laikā no 9. panta 2. punktā minētās dienas tirgotājs patērētājam ir sniedzis šā panta 1. punktā minēto informāciju, atteikuma tiesību periods beidzas pēc 14 dienām vai gadījumos, kad dalībvalstis ir pieņēmušas noteikumus saskaņā ar 9. panta 1.a punktu, sākot no dienas, kad patērētājs ir saņēmis minēto informāciju – pēc 30 dienām.”;

10)

direktīvas 13. pantam pievieno šādus punktus:

“4.   Attiecībā uz patērētāja personas datiem tirgotājs izpilda pienākumus, kas ir piemērojami saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

5.   Tirgotājs atturas izmantot jebkādu saturu, izņemot personas datus, ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot gadījumus, ja šāds saturs:

a)

nav derīgs izmantošanai ārpus tirgotāja piegādātā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma konteksta;

b)

attiecas tikai uz patērētāja darbību, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;

c)

no tirgotāja puses ir apvienots ar citiem datiem un nav atdalāms vai ir atdalāms tikai ar nesamērīgām pūlēm; vai

d)

ir tāds, ko patērētājs radījis kopīgi ar citiem, un citi patērētāji var turpināt izmantot šo saturu.

6.   Izņemot gadījumus, kas minēti 5. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, tirgotājs pēc patērētāja pieprasījuma dara pieejamu patērētājam jebkādu saturu, izņemot personas datus, ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

7.   Patērētājs ir tiesīgs izgūt digitālo saturu bez maksas, bez tirgotāja radītiem šķēršļiem, samērīgā termiņā un plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

8.   Atteikuma no līguma gadījumā, neskarot 6. punktu, tirgotājs var novērst to, ka patērētājs jebkādi turpina izmanot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, jo īpaši liedzot patērētājam turpmāku piekļuvi digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai atspējojot patērētāja lietotāja kontu.”;

11)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādu punktu:

“2.a   Atteikuma no līguma gadījumā patērētājs atturas no digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmantošanas un atturas darīt to pieejamu trešām personām.”;

b)

panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

patērētājs nav iepriekš devis skaidru piekrišanu sākt izpildi pirms 9. pantā minētā 14 dienu vai 30 dienu perioda beigām;”;

12)

direktīvas 16. pantu groza šādi:

a)

pirmo daļu groza šādi:

i)

daļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

pakalpojumu līgumiem pēc tam, kad pakalpojums ir sniegts pilnībā, bet, ja līgumā paredzēts patērētāja pienākums maksāt, vienīgi tad, ja izpilde ir sākusies ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu un apliecinājumu, ka viņš zaudēs savas atteikuma tiesības, tiklīdz tirgotājs būs līgumu izpildījis pilnībā;”;

ii)

daļas m) punktu aizstāj ar šādu:

“m)

tāda digitālā satura piegādes līgumiem, kas netiek piegādāts materiālā datu nesējā, ja izpilde ir sākusies un ja līgumā paredzēts patērētāja pienākums maksāt, ja:

i)

patērētājs iepriekš skaidri devis piekrišanu sākt izpildi atteikuma tiesību perioda laikā;

ii)

patērētājs ir apliecinājis, ka viņš tādējādi zaudē savas atteikuma tiesības; un

iii)

tirgotājs ir sniedzis apstiprinājumu saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 7. punktu.”;

b)

pievieno šādas daļas:

“Lai aizsargātu patērētāju likumīgās intereses pret agresīvu vai maldinošu tirgvedības vai pārdošanas praksi, dalībvalstis var atkāpties no pirmās daļas a), b), c) un e) punktā noteiktajiem izņēmumiem attiecībā uz atteikuma tiesībām līgumos, kas noslēgti saistībā ar nelūgtiem tirgotāja apmeklējumiem patērētāja mājvietā vai tirgotāja organizētām ekskursijām ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem. Minētie noteikumi ir samērīgi, nediskriminējoši un pamatoti ar patērētāju tiesību aizsardzības apsvērumiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka tādu pakalpojumu līgumu gadījumā, kuri paredz patērētāja pienākumu maksāt, ja patērētājs ir īpaši prasījis tirgotāja ierašanos, lai veiktu remontdarbus, patērētājs zaudē atteikuma tiesības pēc tam, kad pakalpojums ir sniegts pilnībā, ar noteikumu, ka izpilde ir sākusies ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu.”;

13)

direktīvas 24. pantu aizstāj ar šādu:

“24. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot sankcijas, attiecīgajos gadījumos ņem vērā šādus neizsmeļošus un indikatīvus kritērijus:

a)

pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;

b)

jebkura rīcība, kuru tirgotājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;

c)

tirgotāja visi iepriekšējie pārkāpumi;

d)

tirgotāja pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ja ir pieejami attiecīgie dati;

e)

sankcijas, kas tirgotājam piemērotas par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādām sankcijām ir pieejama, izmantojot ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2394 (*8) izveidoto mehānismu;

f)

jebkuri citi vainu pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, kas piemērojami lietas apstākļiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad jāpiemēro sankcijas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2394 21. pantu, tas ietver iespēju vai nu piemērot naudas sodus, izmantojot administratīvas procedūras, vai arī uzsākt tiesvedību naudas soda piemērošanai, vai abas iespējas; šādu naudas sodu maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs.

4.   Gadījumos, kad jāpiemēro naudas sods saskaņā ar 3. punktu, bet informācija par tirgotāja gada apgrozījumu nav pieejama, dalībvalstis ievieš iespēju piemērot naudas sodu, kura maksimālā summa ir vismaz 2 miljoni EUR.

5.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 28. novembrim 1. punktā minētos noteikumus un pasākumus dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

(*8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).”;"

14)

direktīvas 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja dalībvalsts izmanto kādu no regulatīvajām iespējām, kas minētas 3. panta 4. punktā, 6. panta 7. punktā, 6. panta 8. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 6. punktā, 9. panta 1.a punktā, 9. panta 3. punktā un 16. panta otrajā un trešajā daļā, tā līdz 2021. gada 28. novembrim informē Komisiju par to, kā arī par visām turpmākām pārmaiņām.”;

15)

direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)

A daļu groza šādi:

i)

sadaļas “Atteikuma tiesības” trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Lai izmantotu atteikuma tiesības, jums ar nepārprotamu paziņojumu (piemēram, pa pastu nosūtītu vēstuli vai e-pastu) mūs [2] ir jāinformē par lēmumu atteikties no šā līguma. Jūs varat izmantot pievienoto atteikuma veidlapas paraugu, bet tas nav obligāti. [3]”;

ii)

sadaļas “Aizpildīšanas norādījumi” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“[2.] Ievietojiet savu nosaukumu, fizisko adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi.”;

b)

B daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“Adresāts: [šeit tirgotājam jāievieto tirgotāja nosaukums, fiziskā adrese un e-pasta adrese]:”.

7. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 28. novembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus, sākot no 2022. gada 28. maija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.


whereas
keyboard_arrow_down