Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV

1)	“pārdošanas līgums” ir jebkāds līgums, saskaņā ar kuru pārdevējs nodod vai apņemas nodot preču īpašumtiesības patērētājam un patērētājs samaksā vai apņemas samaksāt šo preču cenu;

2)	“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas nolūkā, kas nav saistīts ar minētās personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

“pārdevējs” ir jebkura fiziska vai jebkura privāta vai publiska juridiska persona, kura saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas – tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas minētās fiziskās vai juridiskās personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību – nolūkā, kas ir saistīts ar minētās personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

4)	“ražotājs” ir preču izgatavotājs, preču importētājs Savienībā vai jebkura persona, kas uzrāda sevi kā ražotāju, uz precēm norādot savu nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi;

“preces” ir:

a)	jebkādi materiāli kustami priekšmeti; ūdens, gāze un elektroenerģija ir uzskatāmi par precēm šīs direktīvas piemērošanas nolūkā gadījumos, kad tie tiek laisti pārdošanā ierobežotā apmērā vai noteiktā daudzumā;

b)	jebkādi materiāli kustami priekšmeti, kas ietver digitālu saturu vai digitālu pakalpojumu vai ir savstarpēji saistīti ar to tādā veidā, ka minētā digitāla satura vai digitāla pakalpojuma neesamība neļautu precēm pildīt savas funkcijas (“preces, kurām ir digitāli elementi”);

6)	“digitāls saturs” ir dati, kas ir radīti un piegādāti digitālā veidā;

“digitāls pakalpojums” ir:

a)	pakalpojums, kas patērētājam dod iespēju sagatavot, apstrādāt vai uzglabāt datus vai piekļūt tiem digitālā veidā; vai

b)	pakalpojums, kas ļauj kopīgot datus vai jebkādā citā veidā mijiedarboties ar tiem digitālā veidā, ko augšupielādējis vai radījis patērētājs vai citi minētā pakalpojuma lietotāji;

8)	“saderība” ir preču spēja funkcionēt ar aparatūru vai programmatūru, ar kuru parasti izmanto tāda paša veida preces, bez nepieciešamības šīs preces, aparatūru vai programmatūru pārveidot;

9)	“funkcionalitāte” ir preču spēja pildīt savas funkcijas, ņemot vērā nolūku, kādam tās paredzētas;

10)	“sadarbspēja” ir preču spēja darboties ar aparatūru vai programmatūru, kas atšķiras no tās, ar kuru parasti izmanto tāda paša veida preces;

11)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas patērētājam vai pārdevējam dod iespēju uzglabāt šai personai personīgi adresētu informāciju tādā veidā, ka tā ir pieejama turpmākai atsaucei informācijas saturam atbilstīgā laikposmā, un kas ļauj neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

12)

“komercgarantija” ir – papildus pārdevēja juridiskajam pienākumam sniegt atbilstības garantiju – jebkādas pārdevēja vai ražotāja (“garantētājs”) saistības pret patērētāju atlīdzināt samaksāto cenu, nomainīt vai salabot preces vai veikt ar to funkciju uzturēšanu saistītas darbības jebkādā veidā, ja šīs preces neatbilst specifikācijām vai jebkādām citām ar atbilstību nesaistītām prasībām, kas izklāstītas garantijas paziņojumā vai attiecīgajā reklāmā, kura pieejama pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī vai pirms līguma noslēgšanas;

13)	“ilgizturība” ir preču spēja saglabāt savas vajadzīgās funkcijas un sniegumu normālas lietošanas gaitā;

14)	“bez maksas” nozīmē bez tādu nepieciešamo izmaksu segšanas, kuras rodas saistībā ar preču atbilstības panākšanu, jo īpaši bez pasta, transporta, darbaspēka vai materiālu izmaksu segšanas;

15)

“publiska izsole” ir pārdošanas metode, kad pārdevējs piedāvā preces vai pakalpojumus patērētājiem – kas personīgi ierodas izsolē vai kam tiek dota iespēja personīgi ierasties izsolē –, izmantojot pārredzamu un konkurējošu cenas solīšanas procedūru, kuru vada izsoles rīkotājs un kurā veiksmīgajam solītājam ir saistības iegādāties attiecīgās preces vai pakalpojumus.

3. pants

Darbības joma

1. Šo direktīvu piemēro pārdošanas līgumiem starp patērētāju un pārdevēju.

2. Līgumus starp patērētāju un pārdevēju par vēl ražojamu vai izgatavojamu preču piegādi arī uzskata par pārdošanas līgumiem šīs direktīvas piemērošanas nolūkā.

3. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem par digitālā satura piegādi vai digitālo pakalpojumu sniegšanu. Tomēr šo direktīvu piemēro digitālam saturam vai digitāliem pakalpojumiem, kas ir ietverti precēs vai kas ir savstarpēji saistīti ar tām 2. panta 5. punkta b) apakšpunkta nozīmē un kas tiek nodrošināti kopā ar precēm saskaņā ar pārdošanas līgumu neatkarīgi no tā, vai šādu digitālu saturu vai digitālu pakalpojumu piegādā pārdevējs vai trešā persona. Ja pastāv šaubas, vai precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā pakalpojuma piegāde ir daļa no pārdošanas līguma, uzskata, ka pārdošanas līgums attiecas uz šo digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

4. Šo direktīvu nepiemēro:

a)	nekādiem materiāliem nesējiem, kurus izmanto tikai kā digitālā satura nesējus; vai

b)	nekādām precēm, kuras tiesībaizsardzības iestāde pārdod, izpildot tiesas lēmumu; vai citādā veidā.

5. Dalībvalstis no šīs direktīvas darbības jomas var izslēgt līgumus, kas attiecas uz šādu objektu pārdošanu:

a)	lietotas preces, ko pārdod publiskās izsolēs; un

b)	dzīvi dzīvnieki.

Punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos patērētājiem tiek nodrošināta viegli pieejama skaidra un visaptveroša informācija par to, ka nav piemērojamas no šīs direktīvas izrietošās tiesības.

6. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību reglamentēt vispārīgo līgumtiesību aspektus, piemēram, noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esamību, spēkā neesamību vai sekām, tostarp par līguma izbeigšanas sekām, ciktāl tos nereglamentē šī direktīva, vai tiesībām uz zaudējumu atlīdzību.

7. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību ļaut patērētājiem izvēlēties konkrētu tiesiskās aizsardzības līdzekli, ja preču neatbilstība parādās kādā laikposmā – ne ilgākā par 30 dienām – pēc to piegādes. Turklāt šī direktīva neietekmē valstu noteikumus, kas neattiecas konkrēti uz patērētāju līgumiem, kuri paredz konkrētus tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz konkrētiem defektu veidiem, kas nebija redzami pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī.

19. pants

Izpildes nodrošināšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv atbilstoši un efektīvi līdzekļi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu.

2. Panta 1. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, ar kuru palīdzību viena vai vairākas no šādām iestādēm – kā noteikts attiecīgajos valsts tiesību aktos – var saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem vērsties tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti valsts tiesību aktu noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu:

a)	publiskas struktūras vai to pārstāvji;

b)	patērētāju organizācijas, kurām ir leģitīmas intereses aizsargāt patērētājus;

c)	profesionālas organizācijas, kurām ir leģitīmas intereses rīkoties.

24. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. jūlijam pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2022. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2. Šīs direktīvas noteikumus nepiemēro līgumiem, kas noslēgti pirms 2022. gada 1. janvāra.

25. pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 12. jūnijā pārskata to, kā tiek piemērota šī direktīva, tostarp tās noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pierādīšanas pienākumu, arī attiecībā uz lietotām precēm, kā arī uz publiskās izsolēs pārdotām precēm, un par ražotāja sniegto ilgizturības garantiju, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumā jo īpaši izvērtē to, vai šīs direktīvas un Direktīvas (ES) 2019/770 piemērošana nodrošina konsekventu un saskaņotu satvaru iekšējā tirgus pienācīgai darbībai attiecībā uz digitāla satura, digitālu pakalpojumu un preču, kurām ir digitāli elementi, piegādi saskaņā ar principiem, kas regulē Savienības politikas. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvu aktu priekšlikumus.

whereas

(12) Šī direktīva būtu jāpiemēro tikai materiāliem kustamiem priekšmetiem, kas ir preces šīs direktīvas nozīmē.
Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai reglamentēt līgumus par nekustamā īpašuma, piemēram, dzīvojamo ēku, un tā galveno komponentu, kas paredzēti kā būtiska šāda nekustamā īpašuma daļa, pārdošanu.

- = -

(15) Šī direktīva būtu jāpiemēro preču, tostarp tādu, kurām ir digitāli elementi, pārdošanas līgumiem gadījumos, kad precēs ietvertā vai ar tām savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesamības dēļ preces nevarētu pildīt savas funkcijas un kad šāds digitāls saturs vai digitāls pakalpojums tiek nodrošināts kopā ar precēm saskaņā ar šo preču pārdošanas līgumu.
Tam, vai precēs iekļautā vai ar tām savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde ir iekļauta ar pārdevēju slēdzamajā pārdošanas līgumā, vajadzētu būt atkarīgam no šā līguma satura.
Iepriekš minētajam būtu jāietver tāds precēs iekļauts vai ar tām savstarpēji saistīts digitāls saturs vai digitāli pakalpojumi, kuru piegāde ir skaidri prasīta līgumā.
Tam būtu jāietver arī pārdošanas līgumi, kurus var uzskatīt par tādiem, kas aptver specifiska digitāla satura piegādi vai specifiska digitāla pakalpojuma sniegšanu, tāpēc, ka tie parasti ir ietverti tāda paša veida precēs un patērētājs tos varētu pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču veidu un jebkādu publisku paziņojumu, kuru sniedzis pārdevējs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos, tostarp ražotājs, vai kurš sniegts pārdevēja vai šādu citu personu vārdā.
Ja, piemēram, viedtelevizors tiktu reklamēts kā tāds, kuram ir īpaša videolietotne, tad minētā videolietotne būtu uzskatāma par daļu no pārdošanas līguma.
Tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir iepriekš uzstādīts pašā precē vai arī tas pēc tam ir lejupielādējams citā ierīcē un ir tikai savstarpēji saistīts ar konkrēto preci.
Tā, piemēram, viedtālrunim varētu būt pievienota standartizēta iepriekš uzstādīta lietojumprogramma, ko nodrošina saskaņā ar pārdošanas līgumu, piemēram, modinātājpulksteņa lietojumprogramma vai fotoaparāta lietojumprogramma.
Vēl viens iespējamais piemērs ir viedpulkstenis. Šādā gadījumā pats pulkstenis būtu uzskatāms par preci, kam ir digitāli elementi un kas var pildīt savas funkcijas tikai ar lietotnes palīdzību, kura tiek nodrošināta saskaņā ar pārdošanas līgumu, bet kura patērētājam ir jālejupielādē viedtālrunī; lietotne tad būtu ar preci savstarpēji saistītais digitālais elements.
Tas būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad precē ietverto vai ar to savstarpēji saistīto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā nevis pats pārdevējs, bet trešā persona saskaņā ar pārdošanas līgumu.
Lai novērstu nenoteiktību gan pārdevējiem, gan patērētājiem, gadījumos, kad rodas šaubas par to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir iekļauts pārdošanas līgumā, būtu piemērojami šīs direktīvas noteikumi.
Turklāt pārdevēja un patērētāja divpusēju līgumisku attiecību, kas paredz arī precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi, noteikšanu nevajadzētu ietekmēt vienkārši tam, ka patērētājam ir jāpiekrīt licences līgumam ar trešo personu, lai tam tiktu nodrošināts digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.

- = -

(16) Turpretī, ja precē iekļauta vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesamība neliedz precei pildīt savas funkcijas vai kad patērētājs noslēdz līgumu par digitāla satura piegādi vai digitāla pakalpojuma sniegšanu, kas neietilpst tādu preču pārdošanas līgumā, kurām ir digitāli elementi, minētais līgums būtu uzskatāms par tādu, kas nošķirts no līguma par preču pārdošanu pat tad, ja pārdevējs ir šā otrā ar piegādātāju, kas ir trešā persona, noslēgtā līguma starpnieks, un tas var būt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja tiek izpildīti minētajā direktīvā paredzētie nosacījumi.
Piemēram, ja patērētājs no lietotņu veikala savā viedtālrunī lejupielādē spēles lietotni, šīs spēles lietotnes piegādes līgums neietilpst paša viedtālruņa pārdošanas līgumā.
Tādēļ šī direktīva būtu jāpiemēro tikai viedtālruņa pārdošanas līgumam, savukārt spēles lietotnes piegādei vajadzētu būt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja ir izpildīti minētās direktīvas nosacījumi.
Vēl viens piemērs būtu gadījums, kad ir skaidra vienošanās par to, ka patērētājs iegādājas viedtālruni bez konkrētas operētājsistēmas un pēc tam slēdz līgumu par operētājsistēmas piegādi no trešās personas. Šādā gadījumā atsevišķi iegādātās operētājsistēmas piegāde nebūtu daļa no pārdošanas līguma un tādēļ neietilptu šīs direktīvas darbības jomā, bet varētu ietilpt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja ir izpildīti minētās direktīvas nosacījumi.

- = -

(17) Juridiskās skaidrības labad šajā direktīvā būtu jāparedz pārdošanas līguma definīcija un arī skaidri jānosaka tās darbības joma. Šīs direktīvas darbības jomā būtu jāiekļauj arī līgumi par precēm, kas vēl tikai tiks izgatavotas vai ražotas, tostarp vadoties pēc patērētāja specifikācijām.
Turklāt preču uzstādīšana varētu ietilpt šīs direktīvas darbības jomā, ja šāda uzstādīšana ir iekļauta pārdošanas līgumā un ja tā ir jāveic pārdevējam vai pārdevējs ir par to atbildīgs.
Gadījumos, kad līgums ietver gan preču pārdošanas, gan pakalpojumu sniegšanas elementus, tas, vai visu līgumu var uzskatīt par pārdošanas līgumu šīs direktīvas nozīmē, būtu nosakāms ar valsts tiesību aktiem.

- = -

(21) Dalībvalstīm arī būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt šīs direktīvas noteikumu piemērošanas jomu, iekļaujot tajā līgumus, kas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, vai citādi reglamentēt šādus līgumus.
Piemēram, dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt ar šo direktīvu noteikto aizsardzību, attiecinot to arī uz tām fiziskām vai juridiskām personām, kas nav patērētāji šīs direktīvas nozīmē, piemēram, nevalstiskām organizācijām, jaunuzņēmumiem vai MVU.

- = -

(23) Šī direktīva būtu jāpiemēro visiem līgumiem, ar kuru palīdzību pārdevējs nodod vai apņemas nodot preču īpašumtiesības patērētājam.
Platformas pakalpojumu sniedzējus varētu uzskatīt par pārdevējiem saskaņā ar šo direktīvu, ja tie darbojas nolūkā, kas saistīts ar to uzņēmējdarbību un kā patērētāja tiešais līgumpartneris preču pārdošanā.
Dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt šīs direktīvas piemērošanas jomu, iekļaujot tajā platformas pakalpojumu sniedzējus, kuri neatbilst prasībām, lai varētu tikt uzskatīti par pārdevēju saskaņā ar šo direktīvu.

- = -

(30) Papildus līgumā paredzētiem atjauninājumiem pārdevējam būtu jānodrošina arī atjauninājumi – tostarp drošības atjauninājumi –, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka preces, kam ir digitāli elementi, saglabā savu atbilstību.
Pārdevēja pienākumam vajadzētu būt nodrošināt tikai tādus atjauninājumus, kas šādām precēm ir nepieciešami, lai saglabātu to atbilstību objektīvajām un subjektīvajām prasībām attiecībā uz atbildību, kuras ir noteiktas šajā direktīvā.
Ja vien puses nav līgumā vienojušās citādi, pārdevējam nevajadzētu būt pienākumam nedz nodrošināt preču digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modernizētas versijas, nedz uzlabot vai paplašināt preču funkcijas, tādējādi pārsniedzot noteiktās atbilstības prasības.
Ja atjauninājums, ko nodrošinājis pārdevējs vai trešā persona, kas saskaņā ar pārdošanas līgumu piegādā digitālu saturu vai sniedz digitālu pakalpojumu, izraisa preces, kurai ir digitāli elementi, neatbilstību, pārdevējam vajadzētu būt atbildīgam par šīs preces atbilstības atjaunošanu.
Patērētājam būtu jāsaglabā izvēles brīvība uzstādīt minētos nodrošinātos atjauninājumus.
Ja patērētājs nolemj neuzstādīt atjauninājumus, kas ir nepieciešami, lai preces, kurām ir digitāli elementi, saglabātu savu atbilstību, tam tomēr nevajadzētu sagaidīt, ka šādas preces būs atbilstīgas arī turpmāk.
Pārdevējam būtu jāinformē patērētājs par to, ka patērētāja lēmums neuzstādīt atjauninājumus, kas nepieciešami, lai preces, kurām ir digitāli elementi, saglabātu savu atbilstību, tostarp drošības atjauninājumus, ietekmēs pārdevēja atbildību par preču, kurām ir digitāli elementi, to iezīmju atbilstību, kuru atbilstību paredzēts saglabāt ar attiecīgo atjauninājumu palīdzību. Šai direktīvai nevajadzētu skart pienākumus nodrošināt drošības atjauninājumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos.

- = -

(31) Principā gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, kas ir ietverts precēs vai ir savstarpēji saistīts ar tām, tiek piegādāts ar vienreizēju piegādi, pārdevējam vajadzētu būt atbildīgam tikai par piegādes brīdī pastāvošo neatbilstību.
Tomēr pienākumam nodrošināt atjauninājumus būtu jāatspoguļo tas, ka jebkādu šādu preču digitālā vide pastāvīgi mainās.
Tādēļ atjauninājumi ir nepieciešams instruments, lai nodrošinātu, ka preces spēj darboties tādā pašā veidā, kādā tās darbojās piegādes brīdī.
Turklāt atšķirībā no tradicionālām precēm preces, kurām ir digitāli elementi, nav pilnībā nošķirtas no pārdevēja sfēras, jo pārdevējs vai trešā persona, kas saskaņā ar pārdošanas līgumu piegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, spēj atjaunināt preces no attāluma, parasti, izmantojot internetu.
Tādēļ, ja digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā ar vienreizēju piegādi, pārdevējam vajadzētu būt atbildīgam par tādu atjauninājumu nodrošināšanu, kuri ir nepieciešami, lai preces, kam ir digitāli elementi, saglabātu savu atbilstību patērētāja pamatoti sagaidītā laikposmā, pat ja šīs preces bijušas atbilstīgas piegādes brīdī.
Laikposms, kurā patērētājs var pamatoti sagaidīt atjauninājumu saņemšanu, būtu jānovērtē, pamatojoties uz preču veidu, nolūku, kādam tās paredzētas, un digitālajiem elementiem, kā arī ņemot vērā pārdošanas līguma apstākļus un veidu.
Patērētājs normālos apstākļos sagaidītu atjauninājumu saņemšanu vismaz tik ilgi, kamēr pārdevējs ir atbildīgs par neatbilstību, tomēr dažos gadījumos patērētāja pamatotās gaidas var pārsniegt minēto laikposmu, jo īpaši attiecībā uz drošības atjauninājumiem.
Citos gadījumos, piemēram, attiecībā uz precēm, kam ir digitāli elementi, kuru izmantošanas nolūks ir ierobežots laikā, pārdevēja pienākums nodrošināt atjauninājumus parasti nepārsniegtu šo laikposmu.

- = -

(61) Princips, kas paredz pārdevēja atbildību par zaudējumu atlīdzību, ir būtisks pārdošanas līgumu elements.
Tādēļ patērētājiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies, pārdevējam pārkāpjot šīs direktīvas noteikumus, tostarp par zaudējumiem, kas radušies neatbilstības dēļ. Šādai kompensācijai pēc iespējas būtu jānodrošina patērētājam tāds stāvoklis, kādā tas būtu bijis, ja preces būtu bijušas atbilstīgas.
Tā kā šādas tiesības uz zaudējumu atlīdzību jau ir nodrošinātas visās dalībvalstīs, šai direktīvai nevajadzētu skart valstu noteikumus par tādu zaudējumu atlīdzināšanu patērētājiem, kas radušies minēto noteikumu pārkāpšanas rezultātā.
Būtu jāsaglabā arī dalībvalstu rīcības brīvība reglamentēt patērētāju tiesības uz kompensāciju situācijās, kad labošana vai nomaiņa ir radījusi būtiskas neērtības vai aizkavējusies.

- = -

(62) Lai nodrošinātu pārredzamību, attiecībā uz komercgarantijām būtu jāparedz noteiktas pārredzamības prasības līdzās Direktīvā 2011/83/ES paredzētajām prasībām pirms līguma noslēgšanas sniegt informāciju par komercgarantiju pastāvēšanu un nosacījumiem.
Turklāt, lai uzlabotu juridisko noteiktību un novērstu patērētāju maldināšanu, šajā direktīvā būtu jāparedz, ka gadījumos, kad komercgarantijas nosacījumi, kas ir iekļauti saistītajā reklāmā, patērētājam ir labvēlīgāki nekā nosacījumi, kas iekļauti garantijas paziņojumā, noteicošajiem vajadzētu būt tiem nosacījumiem, kuri ir labvēlīgāki.
Visbeidzot, šai direktīvai būtu jāparedz noteikumi par garantijas paziņojuma saturu un veidu, kādā tas darāms pieejams patērētājiem.
Piemēram, garantijas paziņojumam būtu jāietver komercgarantijas nosacījumi un jānosaka, ka komercgarantija neietekmē juridisko atbilstības garantiju, un jāpaskaidro, ka komercgarantijas nosacījumi ir saistības papildus juridiskai atbilstības garantijai.
Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai paredzēt noteikumus par citiem komercgarantiju aspektiem, kas nav iekļauti šajā direktīvā, piemēram, par iespēju piesaistīt komercgarantijai debitorus, kuri nav garantētājs, ar noteikumu, ka šādi noteikumi patērētājiem neliedz aizsardzību, ko viņiem sniedz pilnībā saskaņotie šīs direktīvas noteikumi par komercgarantijām.
Dalībvalstīm vajadzētu saglabāt rīcības brīvību pieprasīt, ka komercgarantijas būtu sniedzamas bez maksas, tomēr tām būtu jānodrošina, ka jebkādas pārdevēja vai ražotāja saistības, kas ietilpst šajā direktīvā noteiktajā komercgarantiju definīcijā, atbilst saskaņotajiem šīs direktīvas noteikumiem.

- = -

(66) Direktīva 1999/44/EK būtu jāatceļ.
Atcelšanas datums būtu jāsaskaņo ar šīs direktīvas transponēšanas datumu.
Lai nodrošinātu to, ka sākot no transponēšanas dienas noslēgtiem līgumiem tiek vienādi piemēroti normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai dalībvalstis varētu izpildīt šīs direktīvas prasības, šī direktīva nebūtu jāpiemēro līgumiem, kuri noslēgti pirms tās transponēšanas dienas.

- = -

(67) Lai atvieglotu pārrobežu sadarbību šīs direktīvas īstenošanas nodrošināšanā, būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2394 (8) pielikums, iekļaujot tajā atsauci uz šo direktīvu.

- = -

(70) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, veicināt iekšējā tirgus darbību, konsekventi risinot jautājumus par tādiem šķēršļiem preču pārrobežu pārdošanai Savienībā, kuri saistīti ar līgumtiesībām, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo katra dalībvalsts atsevišķi nav spējīga atrisināt pastāvošo tiesiskā regulējuma sadrumstalotības problēmu, nodrošinot savu tiesību aktu saskaņotību ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, bet, ar pilnīgas saskaņošanas palīdzību novēršot svarīgākos ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5.
pantā noteikto subsidiaritātes principu.
Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

- = -

(71) Komisijai būtu jāpārskata šīs direktīvas piemērošana piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā, tostarp jo īpaši noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, pierādīšanas pienākumu – arī attiecībā uz lietotām precēm, kā arī publiskās izsolēs pārdotām precēm – un ražotāja sniegto ilgizturības komercgarantiju.
Komisijai būtu jāizvērtē arī tas, vai šīs direktīvas un Direktīvas (ES) 2019/770 piemērošana nodrošina konsekventu un saskaņotu tiesisko regulējumu digitāla satura vai digitālu pakalpojumu un preču, kurām ir digitāli elementi, piegādei.

- = -

keyboard_tab Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV

Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV