search


keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/1925 LV cercato: 'regulu' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index regulu:


whereas regulu:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 1760

 

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šīs regulas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Savienībā jomās, kurās darbojas vārtziņi, un tādējādi sniedzot labumu komerciāliem lietotājiem un galalietotājiem.

2.   Šo regulu piemēro platformas pamatpakalpojumiem, ko vārtziņi sniedz vai piedāvā komerciālajiem lietotājiem, kas iedibināti Savienībā, vai galalietotājiem, kuru iedibināšanas vieta vai atrašanās vieta ir Savienībā, neatkarīgi no vārtziņu iedibināšanas vietas vai uzturēšanās vietas un neatkarīgi no tiesību aktiem, kas citādi piemērojami pakalpojuma sniegšanai.

3.   Šo regulu nepiemēro tirgiem, kas saistīti ar:

a)

elektronisko sakaru tīkliem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 1. punktā;

b)

elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punktā, bet nav saistīti ar numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem.

4.   Attiecībā uz starppersonu sakaru pakalpojumiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 5. punktā, šī regula neskar pilnvaras un pienākumus, kas uzticēti valstu regulatīvajām un citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 61. pantu.

5.   Lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības, dalībvalstis ar tiesību aktiem, noteikumiem vai administratīviem pasākumiem vārtziņiem nepiemēro papildu pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt sāncensīgus un godīgus tirgus. Nekas šajā regulā neliedz dalībvalstīm piemērot pienākumus uzņēmumiem, tostarp uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, attiecībā uz jautājumiem, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā, ja minētie pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un neizriet no tā, ka attiecīgajiem uzņēmumiem ir vārtziņa statuss šīs regulas nozīmē.

6.   Šī regula neskar LESD 101. un 102. panta piemērošanu. Tāpat tā neskar šādu noteikumu piemērošanu:

a)

valstu konkurences noteikumi, kas aizliedz konkurenci ierobežojošas vienošanās, uzņēmumu apvienību lēmumus, saskaņotas darbības un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;

b)

valstu konkurences noteikumi, kas aizliedz cita veida vienpusēju rīcību, ciktāl šādi noteikumi attiecas uz uzņēmumiem, kas nav vārtziņi, vai nozīmē papildu pienākumu piemērošanu vārtziņiem; un

c)

Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (23) un valstu noteikumi par apvienošanos kontroli.

7.   Valstu iestādes nepieņem lēmumus, kas ir pretrunā lēmumam, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Komisija un dalībvalstis strādā ciešā sadarbībā un koordinē savas izpildes nodrošināšanas darbības, pamatojoties uz 37. un 38. pantā noteiktajiem principiem.

3. pants

Vārtziņa statusa noteikšana

1.   Uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu, ja:

a)

tam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu;

b)

tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kas ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai tie sasniegtu galalietotājus; un

c)

tam ir ietekmīgs un noturīgs stāvoklis savu darbību jomā vai ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē tam būs šāds stāvoklis.

2.   Pieņem, ka uzņēmums atbilst attiecīgajām 1. punkta prasībām:

a)

attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu, ja tas katrā no pēdējiem trīs finanšu gadiem ir sasniedzis gada Savienības apgrozījumu 7,5 miljardu EUR apmērā vai lielāku vai ja tā vidējā tirgus kapitalizācija vai tā ekvivalentā patiesā tirgus vērtība pēdējā finanšu gadā ir sasniegusi vismaz 75 miljardus EUR un ja tas sniedz to pašu platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs;

b)

attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kam pēdējā finanšu gadā katru mēnesi ir bijis vismaz 45 miljoni aktīvu galalietotāju, kas ir iedibināti vai atrodas Savienībā, un gadā ir bijuši vismaz 10 000 aktīvu komerciālo lietotāju, kuri ir iedibināti Savienībā un kuri ir noteikti un aprēķināti saskaņā ar pielikumā izklāstīto metodiku un rādītājiem;

c)

attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu, ja katrā no pēdējiem trim finanšu gadiem ir sasniegtas šā punkta b) apakšpunktā norādītās robežvērtības.

3.   Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, tas par to informē Komisiju nekavējoties un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas un sniedz 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju. Šādā paziņojumā iekļauj 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju par katru no uzņēmuma platformas pamatpakalpojumiem, kas atbilst 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām robežvērtībām. Ja papildu platformas pamatpakalpojums, ko sniedz uzņēmums, kuram iepriekš piešķirts vārtziņa statuss, atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, šāds uzņēmums par to paziņo Komisijai divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, nepaziņo Komisijai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un termiņā, ko Komisija noteikusi informācijas pieprasījumā saskaņā ar 21. pantu, nesniedz visu būtisko informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai attiecīgajam uzņēmumam noteiktu vārtziņa statusu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisijai joprojām ir tiesības noteikt minētajam uzņēmumam vārtziņa statusu, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpilda informācijas pieprasījumu, ievērojot šā punkta otro daļu, vai ja informācija ir sniegta pēc minētajā daļā minētā termiņa beigām, Komisija piemēro 4. punktā izklāstīto procedūru.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās un vēlākais 45 darbdienu dienu laikā pēc pilnīgas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas nosaka vārtziņa statusu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst visām 2. punktā paredzētajām robežvērtībām.

5.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kopā ar savu paziņojumu var iesniegt pietiekami pamatotus argumentus, lai pierādītu, ka izņēmuma kārtā – lai gan tas atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņemot vērā apstākļus, kādos darbojas attiecīgais platformas pamatpakalpojums – tas neatbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka argumenti, ko saskaņā ar pirmo daļu iesniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav pietiekami pamatoti, jo tie acīmredzami neliek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, tā 4. punktā minētajā termiņā var noraidīt minētos argumentus, nepiemērojot 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, sniedz šādus pietiekami pamatotus argumentus, kuri acīmredzami liek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas šā panta 4. punktā minētajā termiņā var sākt 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja Komisija secina, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav spējis pierādīt, ka tā sniegtie attiecīgie platformas pamatpakalpojumi neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, tā attiecīgajam uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu saskaņā ar 17. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai šo regulu papildinātu, precizējot metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas šā panta 2. punktā paredzētās kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā minēto metodiku regulāri pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot metodiku un pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu.

8.   Komisija vārtziņa statusu saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru nosaka jebkuram uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst katrai šā panta 1. punktā paredzētajai prasībai, bet neatbilst katrai šā panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai.

Minētajā nolūkā Komisija ņem vērā dažus vai visus šos elementus, ciktāl tie ir būtiski attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus:

a)

minētā uzņēmuma lielums, arī apgrozījums un tirgus kapitalizācija, darbības un stāvoklis;

b)

to komerciālo lietotāju skaits, kuri izmanto platformas pamatpakalpojumu savu galalietotāju sasniegšanai, un galalietotāju skaits;

c)

tīkla efekts un datu sniegtās priekšrocības, it sevišķi saistībā ar minētā uzņēmuma piekļuvi personas datiem un nepersondatiem un to apkopošanu vai analītikas spējām;

d)

jebkāda mēroga un darbības jomas ietekme, no kuras uzņēmums gūst labumu, tostarp attiecībā uz datiem un attiecīgā gadījumā uz tā darbībām ārpus Savienības;

e)

komerciālo lietotāju vai galalietotāju piesaiste, arī pārslēgšanās izmaksas un ar rīcību saistīta neobjektivitāte, kas mazina komerciālo lietotāju un galalietotāju spēju pārslēgties vai veikt daudzviesošanu;

f)

minētā uzņēmuma konglomerāta korporatīvā struktūra vai vertikālā integrācija, piemēram, kas ļauj minētajam uzņēmumam īstenot šķērssubsidēšanu, kombinēt datus no dažādiem avotiem vai izmantot savu pozīciju; vai

g)

citas strukturālas uzņēmuma vai pakalpojuma iezīmes.

Veicot novērtējumu saskaņā ar šo punktu, Komisija ņem vērā paredzamo attīstību saistībā ar otrajā daļā uzskaitītajiem elementiem, tostarp jebkādu plānotu koncentrāciju, kurā iesaistīts cits uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus pakalpojumus digitālajā nozarē, vai kas ļauj vākt datus.

Ja uzņēmums, kas sniedz tādu platformas pamatpakalpojumu, kurš neatbilst 2. punkta kvantitatīvajām robežvērtībām, lielā mērā nepilda Komisijas norīkotos izpētes pasākumus un ja minētā neizpilde tiek turpināta arī pēc tam, kad minētais uzņēmums ir ticis aicināts saprātīgā termiņā nodrošināt izpildi un iesniegt apsvērumus, Komisija var minētajam uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, balstoties uz Komisijai pieejamajiem faktiem.

9.   Katram uzņēmumam, kam noteikts vārtziņa statuss, ievērojot 4. vai 8. punktu, Komisija lēmumā par statusa noteikšanu uzskaita attiecīgos platformas pamatpakalpojumus, kuri tiek sniegti tajā pašā uzņēmumā un kuri katrs atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem galalietotāju sasniegšanā, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

10.   Vārtzinis nodrošina 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā pēc tam, kad platformas pamatpakalpojums ir uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot šā panta 9. punktu.

12. pants

Vārtziņu pienākumu atjaunināšana

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz 5. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem. Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 5. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pieņemta deleģētā akta darbības jomā ietilpst tikai šādas iespējas:

a)

paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem, to attiecinot arī uz citiem 2. panta 2. punktā uzskaitītajiem platformas pamatpakalpojumiem;

b)

paplašināt pienākumu, kas sniedz labumu atsevišķiem komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, lai tas sniegtu labumu arī citiem komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem;

c)

precizēt veidu, kādā 5. un 6. pantā izklāstītie pienākumi vārtziņiem jāveic, lai nodrošinātu šo pienākumu faktisku izpildi;

d)

paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumiem, kurus sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, attiecinot to arī uz citiem pakalpojumiem, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam;

e)

paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem datu veidiem, attiecinot to arī uz citiem datu veidiem;

f)

pievienot papildu nosacījumus, ja pienākums paredz konkrētus nosacījumus attiecībā uz vārtziņa rīcību; vai

g)

piemērot pienākumu, kas reglamentē saikni starp vairākiem vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem, saiknei starp platformas pamatpakalpojumu un citiem vārtziņa pakalpojumiem.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu attiecībā uz 7. panta 2. punktā norādīto pamatfunkcionalitāšu sarakstu, pievienojot vai svītrojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu funkcionalitātes.

Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz 7. pantā noteiktajiem pienākumiem, precizējot veidu, kādā minētie pienākumi ir pildāmi, lai nodrošinātu to faktisku izpildi. Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

5.   Praksi, kas minēta 1., 3. un 4. punktā, uzskata par tādu, kas ierobežo sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā, vai par negodīgu, ja:

a)

minēto praksi piekopj vārtziņi, un tā var kavēt inovāciju un ierobežot izvēli komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, jo tā:

i)

ilgstoši ietekmē vai var ietekmēt platformas pamatpakalpojuma vai citu digitālajā nozarē sniegtu pakalpojumu sāncensību, jo tiek radīti vai pastiprināti šķēršļi citiem uzņēmumiem sākt vai izvērst darbību kā platformas pamatpakalpojumu vai citu pakalpojumu sniedzējiem digitālajā nozarē; vai

ii)

citiem operatoriem liedz tādu pašu piekļuvi svarīgiem resursiem kā vārtzinim, vai

b)

pastāv nelīdzsvarotība starp komerciālo lietotāju tiesībām un pienākumiem, un vārtzinis no komerciālajiem lietotājiem gūst priekšrocību, kas ir nesamērīga attiecībā pret pakalpojumu, ko minētais vārtzinis sniedz minētajiem komerciālajiem lietotājiem.

14. pants

Pienākums informēt par koncentrācijām

1.   Vārtzinis informē Komisiju par jebkādu plānotu koncentrāciju Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta nozīmē, kur vienības, kas apvienojas, vai koncentrācijas mērķuzņēmums sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkurus citus pakalpojumus digitālajā nozarē vai dara iespējamu datu vākšanu, neatkarīgi no tā, vai par to ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar minēto regulu vai kompetentai valsts konkurences iestādei saskaņā ar valsts noteikumiem par apvienošanos.

Vārtzinis informē Komisiju par šādu koncentrāciju pirms tās īstenošanas un pēc līguma noslēgšanas, publiska piedāvājuma paziņošanas vai kontrolpaketes iegūšanas.

2.   Informācijā, ko vārtzinis sniedz, ievērojot 1. punktu, tiek ietverti dati vismaz par uzņēmumiem, uz kuriem koncentrācija attiecas, to gada apgrozījumus Savienībā un pasaulē, to darbības jomas, ietverot arī ar koncentrāciju tieši saistītās darbības, un līguma darījuma vērtību vai tās aplēsi, līdz ar koncentrācijas kopsavilkumu, tostarp tās raksturu un pamatojumu, un sarakstu ar tām dalībvalstīm, uz kurām koncentrācija attiecas.

Vārtziņa sniegtajā informācijā par visiem attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem tiek norādīts attiecīgi to gada apgrozījums Savienībā, aktīvo komerciālo lietotāju skaits gadā un aktīvo galalietotājs skaitu mēnesī.

3.   Ja pēc jebkādas šā panta 1. punktā minētās koncentrācijas papildu platformas pamatpakalpojumi atsevišķi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta robežvērtībām, attiecīgais vārtzinis par to informē Komisiju divu mēnešu laikā pēc koncentrācijas īstenošanas un sniedz Komisijai 3. panta 2. punktā minēto informāciju.

4.   Komisija informē dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu informāciju, kas saņemta, ievērojot 1. punktu, un reizi gadā publicē sarakstu ar iegādēm, par kurām, ievērojot 1. punktu, to ir informējuši vārtziņi.

Komisija ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

5.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai pieprasītu Komisijai pārbaudīt koncentrāciju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 139/2004 22. pantu.

19. pants

Tirgus izpēte par jauniem pakalpojumiem un jaunu praksi

1.   Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai platformas pamatpakalpojumu sarakstā, kurš noteikts 2. panta 2. punktā, vajadzētu iekļaut vēl vienu vai vairākus digitālās nozares pakalpojumus, vai ar mērķi atklāt praksi, kas ierobežo sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai kas ir negodīga un kam šī regula efektīvi nepievēršas. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā visus attiecīgos konstatējumus, kas gūti saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu veiktajās procedūrās attiecībā uz digitālajiem tirgiem, kā arī jebkuras citas būtiskas norises.

2.   Veicot tirgus izpēti saskaņā ar 1. punktu, Komisija var apspriesties ar trešām personām, tostarp tādu digitālās nozares pakalpojumu komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, par kuriem notiek izpēte, un komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, kas ir pakļauti praksei, par kuru notiek izpēte.

3.   Komisija publicē savus konstatējumus 18 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

Minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tam attiecīgajā gadījumā pievieno:

a)

leģislatīvu priekšlikumu šo regulu grozīt, lai 2. panta 2. punktā noteiktajā platformas pamatpakalpojumu sarakstā iekļautu papildu digitālās nozares pakalpojumus vai lai III nodaļā iekļautu jaunus pienākumus; vai

b)

projektu deleģētajam aktam, ar ko šo regulu papildina attiecībā uz 5. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem, vai projektu deleģētajam aktam, ar ko šo regulu groza vai papildina attiecībā uz 7. pantā noteiktajiem pienākumiem, kā tas paredzēts 12. pantā.

Attiecīgā gadījumā ar otrās daļas a) apakšpunktā paredzēto priekšlikumu šo regulu grozīt var arī ierosināt no 2. panta 2. punktā noteiktā platformas pamatpakalpojumu saraksta svītrot esošus pakalpojumus vai svītrot esošus pienākumus no 5., 6. vai 7. panta.

V NODAĻA

IZPĒTES, IZPILDES NODROŠINĀŠANAS UN UZRAUDZĪBAS PILNVARAS

21. pants

Informācijas pieprasīšana

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju. Tāpat Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt piekļuvi jebkādiem uzņēmumu datiem un algoritmiem un informācijai par testēšanu, kā arī pieprasīt to skaidrojumus.

2.   Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz, kā arī norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā par nepilnīgas, nepareizas vai maldinošas informācijas vai skaidrojumu sniegšanu.

3.   Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, tā paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz. Ja Komisija prasa uzņēmumiem sniegt piekļuvi jebkādiem datiem, algoritmiem un informācijai par testēšanu, tā norāda pieprasījuma nolūku un nosaka termiņu, kurā tie ir jāsniedz. Tāpat tā norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā, un norāda vai piemēro periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 31. pantā. Turklāt tā norāda tiesības lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

4.   Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vārdā. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt atbilstīgi pilnvaroti juristi. Klients ir pilnīgi atbildīgs gadījumā, ja ir sniegta nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu to rīcībā esošo informāciju, kas tai ir vajadzīga ar šo regulu uzlikto pienākumu veikšanai.

28. pants

Atbilstības nodrošināšanas funkcija

1.   Vārtziņi ievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju, kas ir neatkarīga no vārtziņa darbības funkcijām, un tās sastāvā ir viena vai vairākas atbilstības nodrošināšanas amatpersonas, tostarp atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs.

2.   Vārtzinis nodrošina, ka 1. punktā minētajai atbilstības nodrošināšanas funkcijai ir pietiekamas pilnvaras, statuss un resursi, kā arī piekļuve vārtziņa vadības struktūrai, lai uzraudzītu vārtziņa atbilstību šai regulai.

3.   Vārtziņa vadības struktūra nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu ieceltajām atbilstības nodrošināšanas amatpersonām ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, zināšanas, pieredze un spējas pildīt šā panta 5. punktā minētos uzdevumus.

Vārtziņa vadības struktūra arī nodrošina, ka atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs ir neatkarīgs augsta ranga vadītājs ar skaidri noteiktu atbildību par atbilstības nodrošināšanas funkciju.

4.   Atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs ir tieši pakļauts vārtziņa vadības struktūrai, un viņš var vērst uzmanību un brīdināt minēto struktūru, ja rodas neatbilstības šai regulai risks, neskarot vadības struktūras pienākumus tās uzraudzības un pārvaldības funkciju izpildē.

Atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītāju neatceļ bez vārtziņa vadības struktūras iepriekšēja apstiprinājuma.

5.   Atbilstības nodrošināšanas amatpersonām, ko vārtzinis ir iecēlis, ievērojot 1. punktu, ir šādi uzdevumi:

a)

organizēt, uzraudzīt un pārraudzīt vārtziņu īstenotos pasākumus un darbības, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību šai regulai;

b)

informēt un konsultēt vārtziņa vadību un darbiniekus par atbilstību šai regulai;

c)

attiecīgā gadījumā uzraudzīt, vai tiek pildītas apņemšanās, kas noteiktas par saistošām, ievērojot 25. pantu, neskarot to, ka Komisija var iecelt neatkarīgus ārējos ekspertus, ievērojot 26. panta 2. punktu;

d)

šīs regulas nolūkā sadarboties ar Komisiju.

6.   Vārtziņi paziņo Komisijai atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītāja vārdu un kontaktinformāciju.

7.   Vārtziņa vadības struktūra nosaka un pārrauga vārtziņa pārvaldības kārtības īstenošanu, kas nodrošina atbilstības nodrošināšanas funkcijas neatkarību, tostarp pienākumu sadali vārtziņa organizācijā un interešu konfliktu novēršanu, un ir atbildīga par minētās kārtības īstenošanu.

8.   Vadības struktūra periodiski, bet ne retāk kā reizi gadā, apstiprina un pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz atbilstības šai regulai ieviešanu, pārvaldību un uzraudzību.

9.   Vadības struktūra velta pietiekami daudz laika tam, lai pārvaldītu un uzraudzītu atbilstību šai regulai. Tā aktīvi piedalās lēmumos, kas attiecas uz pārvaldību un izpildi saistībā ar šo regulu un nodrošina, ka tam tiek piešķirti pietiekami resursi.

35. pants

Ikgadējā ziņošana

1.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un panākumiem tās mērķu sasniegšanā.

2.   Šā panta 1. punktā minētais ziņojums ietver:

a)

Komisijas darbību kopsavilkumu, tostarp visus saistībā ar šo regulu pieņemtos pasākumus vai lēmumus un notiekošās tirgus izpētes;

b)

konstatējumus, kas izriet no uzraudzības pār vārtziņu veiktās šajā regulā noteikto pienākumu īstenošanas;

c)

novērtējumu revidētajam aprakstam, kas minēts 15. pantā;

d)

pārskatu par sadarbību starp Komisiju un valstu iestādēm saistībā ar šo regulu;

e)

pārskatu par darbībām un uzdevumiem, ko veic Digitālo regulatoru augsta līmeņa grupa, tostarp par to, kā jāīsteno tās ieteikumi attiecībā uz šīs regulas izpildi.

3.   Komisija ziņojumu publicē savā tīmekļa vietnē.

36. pants

Dienesta noslēpums

1.   Informāciju, kas savākta, ievērojot šo regulu, izmanto šīs regulas mērķiem.

2.   Informāciju, kas savākta, ievērojot 14. pantu, izmanto šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 139/2004 un valstu noteikumu par apvienošanos mērķiem.

3.   Informāciju, kas savākta, ievērojot 15. pantu, izmanto šīs regulas un Regulas (ES) 2016/679 mērķiem.

4.   Neskarot tās informācijas apmaiņu un izmantošanu, kas sniegta izmantošanai, ievērojot 38., 39., 41. un 43. pantu, Komisija, dalībvalstu kompetentās iestādes, to amatpersonas, ierēdņi un citas personas, kas strādā minēto iestāžu uzraudzībā, un jebkura cita fiziska vai juridiska persona, arī revidenti un eksperti, kuri iecelti, ievērojot 26. panta 2. punktu, neatklāj saskaņā ar šo regulu iegūto vai apmainīto informāciju un informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums.

38. pants

Sadarbība un koordinācija ar valsts kompetentajām iestādēm, kas nodrošina konkurences noteikumu izpildi

1.   Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, savstarpēji sadarbojas un ar Eiropas Konkurences tīkla (EKT) starpniecību informē viena otru par savām attiecīgajām izpildes nodrošināšanas darbībām. Tās ir pilnvarotas viena otrai sniegt informāciju par jebkuriem faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, tostarp konfidenciālu informāciju. Ja kompetentā iestāde nav EKT locekle, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos un apmainītos ar informāciju par gadījumiem, kuri attiecas uz šādu iestāžu veiktu šīs regulas izpildes nodrošināšanu un 1. panta 6. punktā minēto gadījumu izpildes nodrošināšanu. Komisija šādus pasākumus var noteikt īstenošanas aktā, kā minēts 46. panta 1. punkta l) apakšpunktā.

2.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi sākt izpēti attiecībā uz vārtziņiem, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā pirms vai tūlīt pēc šāda pasākuma uzsākšanas rakstiski informē Komisiju par pirmo oficiālo izpētes pasākumu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

3.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi noteikt vārtziņiem pienākumus, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā ne vēlāk kā 30 dienas pirms pasākuma pieņemšanas informē Komisiju par šo pasākuma projektu, norādot pamatojumu. Pagaidu pasākumu gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespējami drīz un ne vēlāk kā tūlīt pēc šādu pasākumu pieņemšanas informē Komisiju par paredzēto pasākumu projektu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā paredzētos informēšanas mehānismus nepiemēro lēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar valstu noteikumiem par apvienošanos.

5.   Ar informāciju, ar kuru apmainās, ievērojot šī panta 1. –3. punktu, apmainās un to izmanto tikai nolūkā koordinēt šīs regulas un 1. panta 6. punktā paredzēto noteikumu izpildi.

6.   Komisija var lūgt dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, atbalstīt jebkuru no tās tirgus izpētes pasākumiem saskaņā ar šo regulu.

7.   Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai ir kompetence un izpētes pilnvaras, dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, var pēc savas iniciatīvas veikt izpēti saistībā ar iespējamu šīs regulas 5., 6. un 7. panta neievērošanu tās teritorijā. Pirms pirmā oficiālā izpētes pasākuma veikšanas minētā iestāde rakstiski informē Komisiju.

Tas, ka Komisija uzsāk procedūru, ievērojot 20. pantu, atņem dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespēju veikt šādu izpēti vai pabeidz to, ja tā jau notiek. Minētās iestādes ziņo Komisijai par šādas izpētes rezultātiem, lai atbalstītu Komisiju kā šīs regulas vienīgo izpildes nodrošinātāju.

39. pants

Sadarbība ar valstu tiesām

1.   Tiesvedībā par šīs regulas piemērošanu valstu tiesas var lūgt Komisiju nosūtīt tām tās rīcībā esošo informāciju vai tās atzinumu par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu to valstu tiesu rakstisko spriedumu kopijas, kuras pieņem nolēmumus par šīs regulas piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums.

3.   Ja to prasa šīs regulas saskaņota piemērošana, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus valstu tiesām. Ar attiecīgās tiesas atļauju tā var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

4.   Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija attiecīgajai valsts tiesai var prasīt nosūtīt Komisijai jebkurus dokumentus, kas vajadzīgi lietas izvērtēšanai, vai nodrošināt šādu nosūtīšanu.

5.   Valstu tiesas nepieņem nolēmumus, kas būtu pretrunā lēmumam, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Tās arī vairās no tādu nolēmumu pieņemšanas, kas būtu pretrunā ar lēmumu, kuru Komisija iecerējusi tādu lietu izskatīšanā, ko tā uzsākusi saskaņā ar šo regulu. Lai to panāktu, valstu tiesa var izvērtēt, vai jāaptur tās tiesvedība. Tas neskar valstu tiesu iespēju lūgt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu.

40. pants

Augsta līmeņa grupa

1.   Komisija izveido Digitālo tirgu akta augsta līmeņa grupu (“augsta līmeņa grupa”).

2.   Augsta līmeņa grupas sastāvā ir šādas Eiropas struktūras un tīkli:

a)

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde,

b)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija,

c)

Eiropas Konkurences tīkls,

d)

Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls un

e)

Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa.

3.   Panta 2. punktā minētajām Eiropas struktūrām un tīkliem augsta līmeņa grupā katrai ir vienāds pārstāvju skaits. Maksimālais augsta līmeņa grupas locekļu skaits nepārsniedz 30.

4.   Komisija augsta līmeņa grupai nodrošina sekretariāta pakalpojumus, lai atvieglotu tās darbu. Augsta līmeņa grupu vada Komisija, kas piedalās tās sanāksmēs. Augsta līmeņa grupa sanāk pēc Komisijas pieprasījuma vismaz reizi kalendārajā gadā. Komisija grupas sanāksmi sasauc arī pēc grupas locekļu vairākuma pieprasījuma, lai risinātu kādu konkrētu jautājumu.

5.   Augsta līmeņa grupa var dot Komisijai padomus un nodrošināt specializētas zināšanas jomās, kas ir tās locekļu kompetencē, tostarp:

a)

padomus un ieteikumus savas kompetences ietvaros, kas attiecas uz jebkuru vispārēju jautājumu par šīs regulas īstenošanu vai izpildi; vai

b)

padomus un specializētas zināšanas, kas veicina konsekventu regulatīvu pieeju dažādiem regulatīvajiem instrumentiem.

6.   Augsta līmeņa grupa jo īpaši var noteikt un novērtēt pašreizējo un iespējamo mijiedarbību starp šo regulu un specifiskiem nozaru noteikumiem, ko piemēro valstu iestādes, kuras veido 2. punktā minētās Eiropas struktūras un tīklus, un iesniegt Komisijai gada ziņojumu, kurā izklāstīts šāds novērtējums un apzināti iespējamie pārresoru regulatīvie jautājumi. Šādam ziņojumam var pievienot ieteikumus, kuru mērķis ir tuvināties konsekventai starpdisciplīnu pieejai un sinerģijai starp šīs regulas un citu nozaru noteikumu īstenošanu. Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Saistībā ar tirgus izpētēm par jauniem pakalpojumiem un jaunu praksi augsta līmeņa grupa var sniegt Komisijai specializētas zināšanas par nepieciešamību grozīt, papildināt vai atcelt šīs regulas noteikumus, lai nodrošinātu, ka digitālie tirgi visā Savienībā ir sāncensīgi un godīgi.

41. pants

Tirgus izpētes pieprasījums

1.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 17. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka kādam uzņēmumam būtu jāpiešķir vārtziņa statuss.

2.   Viena vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 18. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punkta prasībām.

3.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai veikt tirgus izpēti saskaņā ar 19. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka:

a)

platformas pamatpakalpojumu sarakstam, kas izklāstīts 2. panta 2. punktā, būtu jāpievieno viens vai vairāki pakalpojumi digitālajā nozarē, vai

b)

vienai vai vairākām praksēm ar šo regulu efektīvi nepievēršas, un tās var ierobežot sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai var būt negodīgas.

4.   Dalībvalstis iesniedz pierādījumus savu pieprasījumu pamatošanai, ievērojot 1., 2. un 3. punktu. Attiecībā uz pieprasījumiem saskaņā ar 3. punktu šādi pierādījumi var ietvert informāciju par tādiem jaunieviestiem produktu, pakalpojumu, programmatūru vai funkciju piedāvājumiem, kas rada bažas par sāncensību vai godīgumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti saistībā ar esošajiem platformas pamatpakalpojumiem vai kā citādi.

5.   Četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šo pantu Komisija pārbauda, vai ir pamatots iemesls sākt tirgus izpēti saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu. Sava novērtējuma rezultātus Komisija publisko.

53. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2026. gada 3. maijam un pēc tam reizi trijos gados izvērtē šo regulu un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.   Izvērtējumos novērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi nodrošināt sāncensīgus un godīgus tirgus, un novērtē šīs regulas ietekmi uz komerciālajiem lietotājiem, jo īpaši MVU, un galalietotājiem. Turklāt Komisija izvērtē, vai var paplašināt 7. panta darbības jomu, attiecinot to uz tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem.

3.   Izvērtējumos konstatē, vai ir jāgroza noteikumi, tostarp attiecībā uz 2. panta 2. punktā noteikto platformas pamatpakalpojumu sarakstu, 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem un to izpildi, lai visā Savienībā nodrošinātu, ka digitālajos tirgos valda sāncensība un tie ir godīgi. Pēc izvērtējumiem Komisija veic nepieciešamos pasākumus, kas var ietvert tiesību aktu priekšlikumus.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz visu to rīcībā esošo attiecīgo informāciju, kas Komisijai var būt nepieciešama, lai sagatavotu 1. punktā minēto ziņojumu.

54. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 2. maija.

Tomēr 3. panta 6. un 7. punktu un 40., 46., 47., 48., 49. un 50. pantu piemēro no 2022. gada 1. novembra, un 42. un 43. pantu piemēro no 2023. gada 25. jūnija.

Tomēr, ja 2023. gada 25. jūnijs ir pirms šā panta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, 42. un 43. panta piemērošanu atliek līdz šā panta otrajā daļā minētajai piemērošanas dienai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  OV C 286, 16.7.2021., 64. lpp.

(2)  OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 18. jūlija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(19)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(22)  OV C 147, 26.4.2021., 4. lpp.

(23)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).


PIELIKUMS

A.   “Vispārīgi”

1.

Šī pielikuma mērķis ir precizēt metodiku, kā identificēt un aprēķināt “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus” katram 2. panta 2. punktā uzskaitītajam platformas pamatpakalpojumam. Tas nodrošina atsauci, kura ļauj uzņēmumam novērtēt, vai tā platformas pamatpakalpojumi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, kas savukārt ļautu pieņemt, ka tie atbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībai. Šāda atsauce būs vienlīdz svarīga jebkuram plašākam novērtējumam saskaņā ar 3. panta 8. punktu. Tas ir uzņēmuma pienākums panākt pēc iespējas precīzāku aproksimāciju saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem kopīgajiem principiem un konkrēto metodiku. Nekas šajā pielikumā neliedz Komisijai šīs regulas attiecīgajos noteikumos paredzētajos termiņos pieprasīt uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu un aprēķinātu “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus”. Nekas šajā pielikumā nebūtu uzskatāms par tādu, kas veido juridisku pamatu lietotāju izsekošanai. Tāpat šajā pielikumā ietvertā metodika neskar nevienu no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši tos, kas noteikti 3. panta 3. un 8. punktā un 13. panta 3. punktā. Jo īpaši prasība ievērot 13. panta 3. punktu nozīmē arī “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” aprēķināšanu un identificēšanu, pamatojoties vai nu uz precīzu mērījumu, vai uz vislabāko pieejamo aproksimāciju – saskaņā ar faktiskajām identifikācijas un aprēķinu spējām, kādas uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir attiecīgajā brīdī. Minētie mērījumi vai vislabākā pieejamā aproksimācija atbilst tiem mērījumiem, kas paziņoti saskaņā ar 15. pantu, un ietver tos.

2.

Šīs regulas 2. panta 20) un 21) punktā ir noteiktas “galalietotāja” un “komerciālā lietotāja” definīcijas, kas ir kopīgas visiem platformas pamatpakalpojumiem.

3.

Lai identificētu un aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu, šajā pielikumā ir atsauce uz “unikālo lietotāju” jēdzienu. Jēdziens “unikāli lietotāji” ietver “aktīvus galalietotājus” un “aktīvus komerciālos lietotājus”, kas saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tiek skaitīti tikai vienu reizi noteiktā laikposmā (t. i., mēnesī “aktīvo galalietotāju” gadījumā un gadā “aktīvo komerciālo lietotāju” gadījumā), neatkarīgi no tā, cik reizes tie attiecīgajā laikposmā ir izmantojuši attiecīgo platformas pamatpakalpojumu. Tas neskar faktu, ka viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona var vienlaikus būt aktīvs galalietotājs vai aktīvs komerciālais lietotājs dažādiem platformas pamatpakalpojumiem.

B.   “Aktīvie galalietotāji”

1.

“Unikālo lietotāju” skaitu, kas attiecas uz “aktīviem galalietotājiem”, identificē pēc visprecīzākajiem rādītājiem, par kuriem ziņojis uzņēmums, kas sniedz jebkuru no platformas pamatpakalpojumiem, konkrēti:

a.

Tiek uzskatīts, ka datu vākšana par platformas pamatpakalpojumu izmantošanu no vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, prima facie radītu viszemāko dublēšanas iespējamību, piemēram, saistībā ar lietotāju uzvedību dažādās ierīcēs vai platformās. Tādējādi uzņēmums iesniedz apkopotus anonimizētus datus par unikālo galalietotāju skaitu katram attiecīgajam platformas pamatpakalpojumam, pamatojoties uz vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, ja šādi dati pastāv.

b.

Attiecībā uz platformas pamatpakalpojumiem, kuriem galalietotāji piekļūst arī ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, uzņēmums papildus iesniedz apkopotus anonimizētus datus par attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālo galalietotāju skaitu, pamatojoties uz alternatīviem mērījumiem, kas aptver arī gala lietotājus ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, piemēram, interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas birkām, ar nosacījumu, ka šīs adreses vai identifikatori ir objektīvi vajadzīgi platformas pamatpakalpojumu sniegšanai.

2.

“Mēneša aktīvo galalietotāju” skaits ir balstīts uz aktīvo galalietotāju vidējo skaitu mēnesī finanšu gada lielākajā daļā. Jēdziens “finanšu gada lielākā daļa” ir paredzēts, lai ļautu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, konkrētā gadā neņemt vērā netipiskus skaitļus. Netipiski skaitļi pēc būtības nozīmē skaitļus, kas būtiski neatbilst normālajām vērtībām un paredzamajiem skaitļiem. Šādu netipisku skaitļu piemērs varētu būt neparedzēts lietotāju iesaistes maksimums vai kritums, kas noticis viena finanšu gada konkrēta mēneša laikā. Skaitļi, kas saistīti ar ikgadējām periodiskām norisēm, piemēram, ikgadējiem pārdošanas veicināšanas pasākumiem, nav netipiski skaitļi.

C.   “Aktīvie komerciālie lietotāji”

Attiecībā uz “aktīvajiem komerciālajiem lietotājiem”“unikālo lietotāju” skaits attiecīgā gadījumā jānosaka konta līmenī, kur katrs atsevišķais komerciālais konts, kas saistīts ar uzņēmuma sniegto platformas pamatpakalpojuma izmantošanu, ir viens attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālais aktīvais komerciālais lietotājs. Ja jēdziens “komerciālais konts” neattiecas uz konkrētu platformas pamatpakalpojumu, attiecīgais uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nosaka unikālo komerciālo lietotāju skaitu, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu.

D.   “Informācijas iesniegšana”

1.

Uzņēmums, kas Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu iesniedz informāciju par aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaitu attiecībā uz katru platformas pamatpakalpojumu, ir atbildīgs par minētās informācijas pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu. Šajā sakarā:

a.

Uzņēmums ir atbildīgs, lai datus par attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tas iesniegtu tā, ka tiek novērsta aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaita nepietiekama un pārmērīga uzskaite (piemēram, ja lietotāji piekļūst platformas pamatpakalpojumiem dažādās platformās vai ierīcēs).

b.

Uzņēmums ir atbildīgs par precīzu un kodolīgu paskaidrojumu sniegšanu par metodiku, kas izmantota, lai iegūtu informāciju, un par jebkādu attiecīgā platformas pamatpakalpojuma aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju nepietiekamas vai pārmērīgas uzskaites risku, kā arī par risinājumiem, kas pieņemti, lai novērstu minēto risku.

c.

Uzņēmums sniedz datus, kuru pamatā ir alternatīvi mērījumi, ja Komisijai ir bažas par to datu precizitāti, kurus sniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus.

2.

Lai aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu:

a.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), neidentificē platformas pamatpakalpojumus, kuri saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie tās pašas kategorijas platformas pamatpakalpojumiem, kā atšķirīgus, pamatojoties galvenokārt uz to, ka tie ir sniegti, izmantojot dažādus domēnu nosaukumus – vai nu valsts koda augstākā līmeņa domēnus (ccTLD), vai vispārējus augstākā līmeņa domēnus (gTLD) –, vai jebkurus ģeogrāfiskos atribūtus.

b.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi divi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

c.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus attiecīgais uzņēmums sniedz integrēti, bet:

i)

kuri nepieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas saskaņā ar 2. panta 2. punktu vai

ii)

kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

E.   “Konkrētas definīcijas”

Turpmāk sniegtajā tabulā ir izklāstītas konkrētas jēdzienu “aktīvie galalietotāji” un “aktīvie komerciālie lietotāji” definīcijas katram platformas pamatpakalpojumam.

Platformas pamatpakalpojumi

Aktīvie galalietotāji

Aktīvie komerciālie lietotāji

Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši tiešsaistes starpniecības pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, veicot vaicājumu, klikšķinot vai ritinot, vai vismaz vienu reizi mēneša laikā noslēguši darījumu ar tiešsaistes starpniecības pakalpojuma palīdzību.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuriem visu gadu tiešsaistes starpniecības pakalpojumā bijis iekļauts vismaz viens elements vai kuri gada laikā noslēguši darījumu, ko iespējamu darījis tiešsaistes starpniecības pakalpojums.

Tiešsaistes meklētājprogrammas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes meklētājprogrammu, piemēram, veicot vaicājumu.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits ar komerciālām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm), kuri gada laikā indeksēti ar tiešsaistes meklētājprogrammas indeksu vai tā daļu.

Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu vai komentējot.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri ir iekļauti uzņēmumu sarakstā (business listing) vai kuriem ir komerciāls konts tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumā un kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir jebkādā veidā izmantojuši šo pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu, komentējot vai izmantojot tā rīkus uzņēmumu vajadzībām.

Video koplietošanas platformas pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši video koplietošanas platformas pakalpojumu, piemēram, atskaņojot audiovizuālā satura segmentu, veicot vaicājumu vai augšupielādējot audiovizuālo saturu, jo īpaši arī lietotāju veidotus video.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā ir snieguši vismaz vienu audiovizuāla satura darbu, kas augšupielādēts vai atskaņots video koplietošanas platformas pakalpojumā.

Numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir uzsākuši saziņu vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir lietojuši komerciālo kontu vai citādi uzsākuši saziņu, vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, lai tieši sazinātos ar galalietotāju.

Operētājsistēmas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri ir lietojuši ierīci ar operētājsistēmu, kas mēneša laikā vismaz vienu reizi ir aktivizēta, atjaunināta vai lietota.

To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir publicējuši, atjauninājuši vai piedāvājuši vismaz vienu lietojumprogrammu vai programmatūru, kas izmanto operētājsistēmas programmēšanas valodu vai jebkādus operētājsistēmas programmatūras izstrādes rīkus vai kas jebkādā veidā darbojas operētājsistēmā.

Virtuālais asistents

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi jebkādā veidā izmantojuši virtuālo asistentu, piemēram, aktivizējot to, uzdodot jautājumu, piekļūstot pakalpojumam ar komandas palīdzību vai kontrolējot kādu mājas viedierīci.

To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir piedāvājuši vismaz vienu virtuālā asistenta lietojumprogrammu vai funkcionalitāti, kura dod iespēju ar virtuālā asistenta starpniecību piekļūt esošai lietojumprogrammai.

Tīmekļa pārlūkprogrammas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tīmekļa pārlūkprogrammu, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammas URL rindā ievadot vaicājumu vai tīmekļa vietnes adresi.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuru komerciālajām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm) gada laikā vismaz vienu reizi ir piekļūts, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, vai kuri ir piedāvājuši spraudni, paplašinājumu vai papildinājumus, kas gada laikā ir lietoti tīmekļa pārlūkprogrammā.

Mākoņdatošanas pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši jebkādu mākoņdatošanas pakalpojumu no attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja par jebkāda veida atlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī atlīdzība tiek maksāta tajā pašā mēnesī.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā snieguši mākoņdatošanas pakalpojumus, kas mitināti attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja mākoņdatošanas infrastruktūrā.

Tiešsaistes reklāmas pakalpojumi

Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks:

to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu.

Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem):

to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu, kas bijis par pamatu reklāmas starpniecības pakalpojumam.

Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks:

To unikālo reklāmdevēju skaits, kuriem gada laikā bijis vismaz viens reklāmas parādījums.

Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem):

To unikālo komerciālo lietotāju (tostarp reklāmdevēju, izdevēju vai citu starpnieku) skaits, kuri gada laikā savstarpēji sadarbojušies, izmantojot reklāmas starpniecības pakalpojumu, vai kuriem tas ticis sniegts.



whereas









keyboard_arrow_down