keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

1.   Vārtzinis ievēro visus šajā pantā izklāstītos pienākumus attiecībā uz katru no saviem platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

2.   Vārtzinis:

a)	neapstrādā tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanas nolūkā to galalietotāju personas datus, kuri izmanto tādu trešo personu pakalpojumus, kuras izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus;

b)	nekombinē personas datus, kas iegūti no attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem, ar personas datiem no jebkādiem papildu platformas pamatpakalpojumiem vai no jebkuriem citiem vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem vai ar personas datiem no trešo personu pakalpojumiem;

c)	savstarpēji neizmanto personas datus no attiecīgā platformas pamatpakalpojuma citos pakalpojumos, ko vārtzinis sniedz atsevišķi, tostarp citos platformas pamatpakalpojumos, un otrādi; un

d)	nepieraksta galalietotājus pie citiem vārtziņa pakalpojumiem, lai kombinētu personas datus,

izņemot gadījumus, kad galalietotājam tika piedāvāta konkrētā izvēle un tas ir devis piekrišanu Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punkta un 7. panta nozīmē.

Ja galalietotājs ir atteicis vai atsaucis savu piekrišanu, kas tika dota pirmās daļas nolūkos, vārtzinis neatkārto savu piekrišanas pieprasījumu tajā pašā nolūkā vairāk kā vienu reizi viena gada laikā.

Šis punkts neskar vārtziņa iespēju attiecīgā gadījumā paļauties uz Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu.

3.   Vārtzinis neliedz komerciālajiem lietotājiem piedāvāt galalietotājiem tādus pašus produktus vai pakalpojumus, izmantojot trešo personu tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai pašiem savu tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālu, par cenām vai saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kādi tiek piedāvāti ar vārtziņa tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem.

4.   Vārtzinis ļauj komerciālajiem lietotājiem bez maksas paziņot un reklamēt – arī ar dažādiem nosacījumiem – galalietotājiem piedāvājumus, kas saņemti ar tā platformas pamatpakalpojuma starpniecību, vai arī izmantojot citus kanālus, un slēgt līgumus ar minētajiem galalietotājiem neatkarīgi no tā, vai šim mērķim viņi izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus vai ne.

5.   Vārtzinis ļauj galalietotājiem ar tā platformas pamatpakalpojumu starpniecību piekļūt saturam, abonementiem, funkcijām vai citiem elementiem un tos lietot, izmantojot komerciālā lietotāja lietojumprogrammu, tostarp, ja minētie galalietotāji šādus elementus ir iegādājušies no attiecīgā komerciālā lietotāja, neizmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

6.   Vārtzinis tieši vai netieši neliedz vai neierobežo komerciālo lietotāju vai galalietotāju iespējas jebkādu jautājumu par vārtziņa neatbilstību attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem aktualizēt jebkurā attiecīgā valsts sektora iestādē, tostarp valstu tiesās, saistībā ar jebkādu vārtziņa praksi. Tas neskar komerciālo lietotāju un vārtziņu tiesības savos nolīgumos paredzēt likumīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu izmantošanas noteikumus.

7.   Vārtzinis neprasa galalietotājiem izmantot vai – komerciālo lietotāju gadījumā – izmantot, piedāvāt vai nodrošināt sadarbspēju ar minētā vārtziņa identifikācijas pakalpojumu, tīmekļa pārlūkprogrammu vai maksājumu pakalpojumu, vai tehnisku pakalpojumu, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, maksājumu sistēmas pirkumiem lietotnē, saistībā ar pakalpojumiem, ko sniedz komerciālie lietotāji, kuri izmanto minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

8.   Vārtzinis neprasa komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem abonēt vai reģistrēties jebkādos papildu platformas pamatpakalpojumos, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot 3. panta 9. punktu, vai kuri atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, kā nosacījumu, lai spētu izmantot, piekļūt, pierakstīties vai reģistrēties jebkuram no minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti, ievērojot minēto pantu.

9.   Vārtzinis katram reklāmdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai reklāmdevēju pilnvarotām trešām personām pēc reklāmdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmdevēja izvietoto reklāmu sniedz šādu informāciju:

a)	minētā reklāmdevēja samaksātā cena un maksas, tostarp jebkādi atskaitījumi un piemaksas, par katru no attiecīgajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis;

b)	izdevēja saņemtā atlīdzība, tostarp visi atskaitījumi un piemaksas, ja izdevējs tam piekritis; un

c)	rādītāji, pēc kuriem aprēķina katru no cenām, maksām un atlīdzību.

Ja izdevējs nepiekrīt informācijas par saņemto atlīdzību, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, kopīgošanai vārtzinis katram reklāmdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo atlīdzību, ko saņēmis minētais izdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

10.   Vārtzinis katram izdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai izdevēju pilnvarotām trešām personām pēc izdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmu, kura izvietota uz izdevēja inventāra, sniedz šādu informāciju:

a)	minētā izdevēja saņemtā atlīdzība un samaksātās maksas, tostarp jebkādi atskaitījumi un piemaksas, par katru no attiecīgajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis,

b)	reklāmdevēja samaksātā cena, tostarp visi atskaitījumi un piemaksas, ja reklāmdevējs tam piekritis; un

c)	rādītāji, pēc kuriem aprēķina katru no cenām un atlīdzību.

Ja reklāmdevējs nepiekrīt informācijas kopīgošanai, vārtzinis katram izdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo cenu, ko maksājis minētais reklāmdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz 5. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem. Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 5. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pieņemta deleģētā akta darbības jomā ietilpst tikai šādas iespējas:

a)	paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem, to attiecinot arī uz citiem 2. panta 2. punktā uzskaitītajiem platformas pamatpakalpojumiem;

b)	paplašināt pienākumu, kas sniedz labumu atsevišķiem komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, lai tas sniegtu labumu arī citiem komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem;

c)	precizēt veidu, kādā 5. un 6. pantā izklāstītie pienākumi vārtziņiem jāveic, lai nodrošinātu šo pienākumu faktisku izpildi;

d)	paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumiem, kurus sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, attiecinot to arī uz citiem pakalpojumiem, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam;

e)	paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem datu veidiem, attiecinot to arī uz citiem datu veidiem;

f)	pievienot papildu nosacījumus, ja pienākums paredz konkrētus nosacījumus attiecībā uz vārtziņa rīcību; vai

g)	piemērot pienākumu, kas reglamentē saikni starp vairākiem vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem, saiknei starp platformas pamatpakalpojumu un citiem vārtziņa pakalpojumiem.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu attiecībā uz 7. panta 2. punktā norādīto pamatfunkcionalitāšu sarakstu, pievienojot vai svītrojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu funkcionalitātes.

Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz 7. pantā noteiktajiem pienākumiem, precizējot veidu, kādā minētie pienākumi ir pildāmi, lai nodrošinātu to faktisku izpildi. Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

5.   Praksi, kas minēta 1., 3. un 4. punktā, uzskata par tādu, kas ierobežo sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā, vai par negodīgu, ja:

a)

minēto praksi piekopj vārtziņi, un tā var kavēt inovāciju un ierobežot izvēli komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, jo tā: i) ilgstoši ietekmē vai var ietekmēt platformas pamatpakalpojuma vai citu digitālajā nozarē sniegtu pakalpojumu sāncensību, jo tiek radīti vai pastiprināti šķēršļi citiem uzņēmumiem sākt vai izvērst darbību kā platformas pamatpakalpojumu vai citu pakalpojumu sniedzējiem digitālajā nozarē; vai ii) citiem operatoriem liedz tādu pašu piekļuvi svarīgiem resursiem kā vārtzinim, vai

b)	pastāv nelīdzsvarotība starp komerciālo lietotāju tiesībām un pienākumiem, un vārtzinis no komerciālajiem lietotājiem gūst priekšrocību, kas ir nesamērīga attiecībā pret pakalpojumu, ko minētais vārtzinis sniedz minētajiem komerciālajiem lietotājiem.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt visas vajadzīgās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes.

2.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, ir pilnvarotas:

a)	iekļūt jebkurās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos;

b)	pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, neatkarīgi no veida, kādā tos glabā;

c)	jebkādā veidā paņemt vai iegūt šo grāmatvedības dokumentu vai citu dokumentu kopijas vai izvilkumus;

d)	prasīt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai nodrošināt piekļuvi un paskaidrojumus par tā organizāciju, darbību, IT sistēmu, algoritmiem, datu apstrādi un uzņēmējdarbības praksi un fiksēt vai dokumentēt sniegtos paskaidrojumus ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem;

e)	aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības vai citus dokumentus tik ilgi un tādā apjomā, cik vajadzīgs pārbaudei;

f)	prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības darbiniekam vai pārstāvim paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

3.   Lai veiktu pārbaudes, Komisija var lūgt tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi, ievērojot 26. panta 2. punktu, kā arī ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude.

4.   Pārbaužu laikā Komisija, tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai var prasīt nodrošināt piekļuvi tās organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksei un sniegt paskaidrojumus par šiem elementiem. Komisija un tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, var uzdot jautājumus jebkuram pārstāvim vai darbiniekam.

5.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīti pārbaudes priekšmets un mērķis un sodi, kas paredzēti 30. pantā un ko piemēro gadījumā, ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, ir nepilnīgi iesniegti vai ja atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu, ir nepatiesas vai maldinošas. Komisija laikus pirms pārbaudes paziņo par pārbaudi tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā tā ir jāveic.

6.   Uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir jāpakļaujas pārbaudei, kas ir norīkota ar Komisijas lēmumu. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, pārbaudes sākuma datumu un naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti attiecīgi 30. un 31. pantā, un tiesības minēto lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

7.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, amatpersonas un minētās kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas, pēc minētās iestādes vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir šā panta 2. un 4. punktā noteiktās pilnvaras.

8.   Ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, atklāj, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas pārbaudēm, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts sniedz tām vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot policijas vai līdzīgas izpildiestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt savu pārbaudi.

9.   Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 8. punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai minēto iestāžu pilnvarotas amatpersonas to pieprasa. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.   Ja tiek pieprasīta šā panta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda, vai Komisijas lēmums ir īsts un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Veicot savu kontroli attiecībā uz piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, starpniecību prasīt Komisijai detalizētus paskaidrojumus jo īpaši par pamatu, uz kāda Komisijai ir aizdomas par šīs regulas pārkāpšanu, kā arī par tā pārkāpuma nopietnību, par kuru ir aizdomas, un par to, kādā veidā ir iesaistīts attiecīgais uzņēmums. Valsts tiesu iestāde tomēr nedrīkst apšaubīt pārbaudes vajadzību, nedz arī pieprasīt, lai tai sniedz informāciju, kas ir Komisijas lietas materiālos. Komisijas lēmuma likumību var pārskatīt vienīgi Tiesa.

1.   Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

a)	nepilda kādu no 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem;

b)	neveic pasākumus, ko Komisija noteikusi lēmumā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

c)	neievēro aizsardzības līdzekļus, kas piemēroti, ievērojot 18. panta 1. punktu;

d)	neveic pagaidu pasākumus, kas noteikti, ievērojot 24. pantu; vai

e)	nepilda apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām, ievērojot 25. pantu.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

a)	noteiktajā termiņā nesniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu to noteikšanu par vārtziņiem saskaņā ar 3. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju;

b)	neievēro pienākumu paziņot Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

c)	nepaziņo informāciju vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas ir prasīta, ievērojot 14. pantu;

d)	nesniedz aprakstu vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas prasīta, ievērojot 15. pantu;

e)	nepiešķir piekļuvi datiem, algoritmiem vai informācijai par testēšanu, kas pieprasīti, ievērojot 21. panta 3. punktu;

f)

nesniedz pieprasīto informāciju termiņā, kas noteikts, ievērojot 21. panta 3. punktu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus, kuri ir pieprasīti, ievērojot 21. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus iztaujāšanā, kas tiek veikta, ievērojot 22. pantu;

g)	Komisijas noteiktajā termiņā neizlabo nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, ko sniedzis kāds pārstāvis vai darbinieks, vai nesniedz vai atsakās sniegt pilnīgu informāciju par faktiem, kuri saistīti ar 23. pantā paredzētās pārbaudes priekšmetu un mērķi;

h)	atsakās pakļauties pārbaudei, ievērojot 23. pantu;

i)	nepilda pienākumus, ko Komisija uzlikusi, ievērojot 26. pantu;

j)	neievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju saskaņā ar 28. pantu; vai

k)	neatbilst nosacījumiem par piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot 34. panta 4. punktu.

4.   Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5.   Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.