keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

1.   Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai vārtzinis sistemātiski nav pildījis pienākumus. Komisija noslēdz minēto tirgus izpēti 12 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Ja tirgus izpētē atklājas, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko šādam vārtzinim piemēro jebkādus rīcības vai strukturālus aizsardzības līdzekļus, kas ir samērīgi un vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas faktisku izpildi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Saskaņā ar šā panta 1. punktu piemērotie aizsardzības līdzekļi var ietvert, ciktāl šāds aizsardzības līdzeklis ir samērīgs un nepieciešams, lai saglabātu vai atjaunotu godīgumu un sāncensību, ko ietekmē pienākumu sistemātiska neizpilde, aizliegumu vārtzinim uz ierobežotu laiku iesaistīties koncentrācijā Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta nozīmē attiecībā uz tiem platformas pamatpakalpojumiem vai citiem digitālajā nozarē sniegtiem pakalpojumiem, vai pakalpojumiem, kas ļauj vākt datus, kurus ietekmē šāda pienākumu sistemātiska neizpilde.

3.   Uzskata, ka vārtzinis sistemātiski nav pildījis 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus, ja Komisija astoņu gadu laikā, pirms pieņemt lēmumu uzsākt tirgus izpēti, kuras nolūks ir potenciāli pieņemt lēmumu saskaņā ar šo pantu, attiecībā uz vārtzini ir izdevusi vismaz trīs lēmumus par neatbilstību, ievērojot 29. pantu saistībā ar kādu no vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem.

4.   Komisija attiecīgajam vārtzinim paziņo savus sākotnējos konstatējumus sešu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Savos sākotnējos konstatējumos Komisija paskaidro, vai tā provizoriski uzskata, ka pastāv šā panta 1. punktā minētie apstākļi, un kuru aizsardzības līdzekli vai līdzekļus tā provizoriski uzskata par nepieciešamiem un samērīgiem.

5.   Lai nodrošinātu iespēju ieinteresētām trešām personām faktiski sniegt piezīmes, Komisija, vienlaikus ar savu sākotnējo konstatējumu paziņošanu vārtzinim, ievērojot 4. punktu, vai pēc iespējas drīz pēc tam, publicē nekonfidenciālu lietas kopsavilkumu un aizsardzības līdzekļus, ko tā apsver piemērot. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kurā šādas piezīmes ir jāsniedz.

6.   Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ievērojot šā panta 1. punktu, padarot vārtziņa apņemšanās saskaņā ar 25. pantu saistošas, tā publicē nekonfidenciālu lietas kopsavilkumu un apņemšanos pamatsaturu. Ieinteresētās trešās personas var iesniegt savas piezīmes saprātīgā termiņā, kuru nosaka Komisija.

7.   Tirgus izpētes laikā Komisija var jebkurā brīdī pagarināt tās ilgumu, ja šādu pagarinājumu attaisno objektīvi iemesli un ja tas ir samērīgs. Pagarinājums var attiekties uz termiņu, līdz kuram Komisijai ir jāsniedz savi sākotnējie konstatējumi, vai uz galīgā lēmuma pieņemšanas termiņu. Jebkāda šajā punkta paredzētā pagarinājuma vai pagarinājumu kopējais ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.

8.   Lai nodrošinātu to, ka vārtzinis faktiski pilda savus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus, Komisija regulāri pārskata aizsardzības līdzekļus, ko tā piemēro saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. Komisija ir tiesīga grozīt minētos aizsardzības līdzekļus, ja pēc jaunas tirgus izpētes tā konstatē, ka tie nav efektīvi.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt visas vajadzīgās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes.

2.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, ir pilnvarotas:

a)	iekļūt jebkurās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos;

b)	pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, neatkarīgi no veida, kādā tos glabā;

c)	jebkādā veidā paņemt vai iegūt šo grāmatvedības dokumentu vai citu dokumentu kopijas vai izvilkumus;

d)	prasīt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai nodrošināt piekļuvi un paskaidrojumus par tā organizāciju, darbību, IT sistēmu, algoritmiem, datu apstrādi un uzņēmējdarbības praksi un fiksēt vai dokumentēt sniegtos paskaidrojumus ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem;

e)	aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības vai citus dokumentus tik ilgi un tādā apjomā, cik vajadzīgs pārbaudei;

f)	prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības darbiniekam vai pārstāvim paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

3.   Lai veiktu pārbaudes, Komisija var lūgt tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi, ievērojot 26. panta 2. punktu, kā arī ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude.

4.   Pārbaužu laikā Komisija, tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai var prasīt nodrošināt piekļuvi tās organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksei un sniegt paskaidrojumus par šiem elementiem. Komisija un tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, var uzdot jautājumus jebkuram pārstāvim vai darbiniekam.

5.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīti pārbaudes priekšmets un mērķis un sodi, kas paredzēti 30. pantā un ko piemēro gadījumā, ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, ir nepilnīgi iesniegti vai ja atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu, ir nepatiesas vai maldinošas. Komisija laikus pirms pārbaudes paziņo par pārbaudi tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā tā ir jāveic.

6.   Uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir jāpakļaujas pārbaudei, kas ir norīkota ar Komisijas lēmumu. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, pārbaudes sākuma datumu un naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti attiecīgi 30. un 31. pantā, un tiesības minēto lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

7.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, amatpersonas un minētās kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas, pēc minētās iestādes vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir šā panta 2. un 4. punktā noteiktās pilnvaras.

8.   Ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, atklāj, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas pārbaudēm, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts sniedz tām vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot policijas vai līdzīgas izpildiestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt savu pārbaudi.

9.   Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 8. punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai minēto iestāžu pilnvarotas amatpersonas to pieprasa. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.   Ja tiek pieprasīta šā panta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda, vai Komisijas lēmums ir īsts un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Veicot savu kontroli attiecībā uz piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, starpniecību prasīt Komisijai detalizētus paskaidrojumus jo īpaši par pamatu, uz kāda Komisijai ir aizdomas par šīs regulas pārkāpšanu, kā arī par tā pārkāpuma nopietnību, par kuru ir aizdomas, un par to, kādā veidā ir iesaistīts attiecīgais uzņēmums. Valsts tiesu iestāde tomēr nedrīkst apšaubīt pārbaudes vajadzību, nedz arī pieprasīt, lai tai sniedz informāciju, kas ir Komisijas lietas materiālos. Komisijas lēmuma likumību var pārskatīt vienīgi Tiesa.

1.   Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

a)	nepilda kādu no 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem;

b)	neveic pasākumus, ko Komisija noteikusi lēmumā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

c)	neievēro aizsardzības līdzekļus, kas piemēroti, ievērojot 18. panta 1. punktu;

d)	neveic pagaidu pasākumus, kas noteikti, ievērojot 24. pantu; vai

e)	nepilda apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām, ievērojot 25. pantu.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

a)	noteiktajā termiņā nesniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu to noteikšanu par vārtziņiem saskaņā ar 3. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju;

b)	neievēro pienākumu paziņot Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

c)	nepaziņo informāciju vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas ir prasīta, ievērojot 14. pantu;

d)	nesniedz aprakstu vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas prasīta, ievērojot 15. pantu;

e)	nepiešķir piekļuvi datiem, algoritmiem vai informācijai par testēšanu, kas pieprasīti, ievērojot 21. panta 3. punktu;

f)

nesniedz pieprasīto informāciju termiņā, kas noteikts, ievērojot 21. panta 3. punktu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus, kuri ir pieprasīti, ievērojot 21. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus iztaujāšanā, kas tiek veikta, ievērojot 22. pantu;

g)	Komisijas noteiktajā termiņā neizlabo nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, ko sniedzis kāds pārstāvis vai darbinieks, vai nesniedz vai atsakās sniegt pilnīgu informāciju par faktiem, kuri saistīti ar 23. pantā paredzētās pārbaudes priekšmetu un mērķi;

h)	atsakās pakļauties pārbaudei, ievērojot 23. pantu;

i)	nepilda pienākumus, ko Komisija uzlikusi, ievērojot 26. pantu;

j)	neievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju saskaņā ar 28. pantu; vai

k)	neatbilst nosacījumiem par piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot 34. panta 4. punktu.

4.   Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5.   Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

1.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 8. pantu, 9. panta 1. punktu, 10. panta 1. punktu, 17., 18., 24., 25., 29. un 30. pantu, kā arī 31. panta 2. punktu Komisija sniedz attiecīgajam vārtzinim vai uzņēmumam, vai uzņēmumu apvienībai iespēju tikt uzklausītai par:

a)	Komisijas sākotnējiem konstatējumiem, ieskaitot jebkuru jautājumu, par ko Komisijai ir iebildums; un

b)	pasākumiem, ko Komisija varētu īstenot, ņemot vērā sākotnējos konstatējumus saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu.

2.   Attiecīgie vārtziņi, uzņēmumi un uzņēmumu apvienības var Komisijai iesniegt savus apsvērumus par Komisijas sākotnējiem konstatējumiem termiņā, ko Komisija noteikusi savos sākotnējos konstatējumos un kas nav mazāks par 14 dienām.

3.   Komisija savus lēmumus balsta tikai uz tiem sākotnējiem konstatējumiem, ieskaitot jebkuru jautājumu, par ko Komisijai ir iebildums, par kuriem attiecīgiem vārtziņiem, uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

4.   Visās procedūrās pilnībā ņem vērā attiecīgo vārtziņu, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību tiesības uz aizstāvību. Attiecīgajiem vārtziņiem, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem saskaņā ar izpaušanas noteikumiem, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Ja pusēm rodas domstarpības, Komisija var pieņemt lēmumus, ar ko nosaka minētos izpaušanas noteikumus. Tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem neattiecas uz Komisijas vai dalībvalstu kompetento iestāžu konfidenciālo informāciju un iekšējiem dokumentiem. Konkrētāk, piekļuves tiesības neattiecas uz Komisijas un dalībvalstu kompetento iestāžu korespondenci. Nekas šajā punktā neliedz Komisijai izpaust un izmantot informāciju, kas ir nepieciešama, lai pierādītu pārkāpumu.

1.   Tiesvedībā par šīs regulas piemērošanu valstu tiesas var lūgt Komisiju nosūtīt tām tās rīcībā esošo informāciju vai tās atzinumu par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu to valstu tiesu rakstisko spriedumu kopijas, kuras pieņem nolēmumus par šīs regulas piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums.

3.   Ja to prasa šīs regulas saskaņota piemērošana, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus valstu tiesām. Ar attiecīgās tiesas atļauju tā var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

4.   Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija attiecīgajai valsts tiesai var prasīt nosūtīt Komisijai jebkurus dokumentus, kas vajadzīgi lietas izvērtēšanai, vai nodrošināt šādu nosūtīšanu.

5.   Valstu tiesas nepieņem nolēmumus, kas būtu pretrunā lēmumam, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Tās arī vairās no tādu nolēmumu pieņemšanas, kas būtu pretrunā ar lēmumu, kuru Komisija iecerējusi tādu lietu izskatīšanā, ko tā uzsākusi saskaņā ar šo regulu. Lai to panāktu, valstu tiesa var izvērtēt, vai jāaptur tās tiesvedība. Tas neskar valstu tiesu iespēju lūgt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu.