keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

1.   Uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu, ja:

2.   Pieņem, ka uzņēmums atbilst attiecīgajām 1. punkta prasībām:

3.   Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, tas par to informē Komisiju nekavējoties un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas un sniedz 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju. Šādā paziņojumā iekļauj 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju par katru no uzņēmuma platformas pamatpakalpojumiem, kas atbilst 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām robežvērtībām. Ja papildu platformas pamatpakalpojums, ko sniedz uzņēmums, kuram iepriekš piešķirts vārtziņa statuss, atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, šāds uzņēmums par to paziņo Komisijai divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, nepaziņo Komisijai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un termiņā, ko Komisija noteikusi informācijas pieprasījumā saskaņā ar 21. pantu, nesniedz visu būtisko informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai attiecīgajam uzņēmumam noteiktu vārtziņa statusu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisijai joprojām ir tiesības noteikt minētajam uzņēmumam vārtziņa statusu, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpilda informācijas pieprasījumu, ievērojot šā punkta otro daļu, vai ja informācija ir sniegta pēc minētajā daļā minētā termiņa beigām, Komisija piemēro 4. punktā izklāstīto procedūru.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās un vēlākais 45 darbdienu dienu laikā pēc pilnīgas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas nosaka vārtziņa statusu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst visām 2. punktā paredzētajām robežvērtībām.

5.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kopā ar savu paziņojumu var iesniegt pietiekami pamatotus argumentus, lai pierādītu, ka izņēmuma kārtā – lai gan tas atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņemot vērā apstākļus, kādos darbojas attiecīgais platformas pamatpakalpojums – tas neatbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka argumenti, ko saskaņā ar pirmo daļu iesniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav pietiekami pamatoti, jo tie acīmredzami neliek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, tā 4. punktā minētajā termiņā var noraidīt minētos argumentus, nepiemērojot 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, sniedz šādus pietiekami pamatotus argumentus, kuri acīmredzami liek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas šā panta 4. punktā minētajā termiņā var sākt 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja Komisija secina, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav spējis pierādīt, ka tā sniegtie attiecīgie platformas pamatpakalpojumi neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, tā attiecīgajam uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu saskaņā ar 17. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai šo regulu papildinātu, precizējot metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas šā panta 2. punktā paredzētās kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā minēto metodiku regulāri pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot metodiku un pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu.

8.   Komisija vārtziņa statusu saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru nosaka jebkuram uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst katrai šā panta 1. punktā paredzētajai prasībai, bet neatbilst katrai šā panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai.

Minētajā nolūkā Komisija ņem vērā dažus vai visus šos elementus, ciktāl tie ir būtiski attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus:

Veicot novērtējumu saskaņā ar šo punktu, Komisija ņem vērā paredzamo attīstību saistībā ar otrajā daļā uzskaitītajiem elementiem, tostarp jebkādu plānotu koncentrāciju, kurā iesaistīts cits uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus pakalpojumus digitālajā nozarē, vai kas ļauj vākt datus.

Ja uzņēmums, kas sniedz tādu platformas pamatpakalpojumu, kurš neatbilst 2. punkta kvantitatīvajām robežvērtībām, lielā mērā nepilda Komisijas norīkotos izpētes pasākumus un ja minētā neizpilde tiek turpināta arī pēc tam, kad minētais uzņēmums ir ticis aicināts saprātīgā termiņā nodrošināt izpildi un iesniegt apsvērumus, Komisija var minētajam uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, balstoties uz Komisijai pieejamajiem faktiem.

9.   Katram uzņēmumam, kam noteikts vārtziņa statuss, ievērojot 4. vai 8. punktu, Komisija lēmumā par statusa noteikšanu uzskaita attiecīgos platformas pamatpakalpojumus, kuri tiek sniegti tajā pašā uzņēmumā un kuri katrs atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem galalietotāju sasniegšanā, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

10.   Vārtzinis nodrošina 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā pēc tam, kad platformas pamatpakalpojums ir uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot šā panta 9. punktu.

1.   Ja vārtzinis sniedz numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, tas savu numurneatkarīgo starppersonu sakaru pakalpojumu pamatfunkcijas padara sadarbspējīgas ar cita pakalpojumu sniedzēja numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, kurš piedāvā vai plāno piedāvāt šādus pakalpojumus Savienībā, pēc pieprasījuma un bez maksas nodrošinot nepieciešamās tehniskās saskarnes vai līdzīgus risinājumus, kas veicina sadarbspēju.

2.   Vārtzinis nodrošina vismaz šādu 1. punktā minēto pamatfunkciju sadarbspēju, ja vārtzinis pats nodrošina šīs funkcijas saviem galalietotājiem:

3.   Drošības līmenis, tostarp attiecīgā gadījumā pilnīga (end-to-end) šifrēšana, ko vārtzinis sniedz saviem galalietotājiem, tiek saglabāts visos sadarbspējīgajos pakalpojumos.

4.   Vārtzinis publicē standartpiedāvājumu, kurā izklāstīti tehniskie dati un vispārīgie noteikumi par sadarbspēju ar tā numurneatkarīgajiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, tostarp nepieciešamā informācija par drošības līmeni un pilnīgu (end-to-end) šifrēšanu. Vārtzinis publicē minēto standartpiedāvājumu 3. panta 10. punktā noteiktajā laikposmā un vajadzības gadījumā to atjaunina.

5.   Pēc standartpiedāvājuma publicēšanas saskaņā ar 4. punktu ikviens numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā vai plāno piedāvāt šādus pakalpojumus Savienībā, var pieprasīt sadarbspēju ar numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis. Šāds pieprasījums var attiekties uz dažām vai visām 2. punktā uzskaitītajām pamatfunkcijām. Vārtzinis izpilda visus pamatotos sadarbspējas pieprasījumus trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas, padarot pieprasītās pamatfunkcijas darbotiesspējīgas.

6.   Komisija izņēmuma kārtā pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma var pagarināt izpildes termiņus, kas paredzēti 2. vai 5. punktā, ja vārtzinis pierāda, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu sadarbspēju un saglabātu vajadzīgo drošības līmeni, tostarp attiecīgā gadījumā pilnīgu (end-to-end) šifrēšanu.

7.   Numurneatkarīgo starppersonu sakaru pakalpojumu, ko sniedz vārtzinis, un numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, ko sniedz pieprasījumu iesniegušais sniedzējs, galalietotāji var brīvi izlemt, vai izmantot sadarbspējīgās pamatfunkcijas, ko vārtzinis var nodrošināt, ievērojot 1. punktu.

8.   Vārtzinis vāc tikai tos galalietotāju personas datus un apmainās ar tiem ar sadarbspēju pieprasošo numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēju, kuri ir absolūti nepieciešami efektīvas sadarbspējas nodrošināšanai. Jebkāda šāda galalietotāju personas datu vākšana un apmaiņa pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK.

9.   Vārtzinim nav liegts veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sadarbspēju pieprasošās trešās personas, kuras sniedz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumus, neapdraud tā pakalpojumu integritāti, drošību un privātumu, ja šādi pasākumi ir absolūti nepieciešami un samērīgi un vārtzinis tos pienācīgi pamato.

1.   Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai platformas pamatpakalpojumu sarakstā, kurš noteikts 2. panta 2. punktā, vajadzētu iekļaut vēl vienu vai vairākus digitālās nozares pakalpojumus, vai ar mērķi atklāt praksi, kas ierobežo sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai kas ir negodīga un kam šī regula efektīvi nepievēršas. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā visus attiecīgos konstatējumus, kas gūti saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu veiktajās procedūrās attiecībā uz digitālajiem tirgiem, kā arī jebkuras citas būtiskas norises.

2.   Veicot tirgus izpēti saskaņā ar 1. punktu, Komisija var apspriesties ar trešām personām, tostarp tādu digitālās nozares pakalpojumu komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, par kuriem notiek izpēte, un komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, kas ir pakļauti praksei, par kuru notiek izpēte.

3.   Komisija publicē savus konstatējumus 18 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

Minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tam attiecīgajā gadījumā pievieno:

Attiecīgā gadījumā ar otrās daļas a) apakšpunktā paredzēto priekšlikumu šo regulu grozīt var arī ierosināt no 2. panta 2. punktā noteiktā platformas pamatpakalpojumu saraksta svītrot esošus pakalpojumus vai svītrot esošus pienākumus no 5., 6. vai 7. panta.

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās konstatējums par neatbilstību (“lēmums par neatbilstību”), ja tā konstatē, ka vārtzinis nepilda vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem elementiem:

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija cenšas lēmumu par neatbilstību pieņemt 12 mēnešu laikā no procedūras uzsākšanas, ievērojot 20. pantu.

3.   Pirms lēmuma par neatbilstību pieņemšanas Komisija attiecīgajam vārtzinim paziņo savus sākotnējos konstatējumus. Minētajos sākotnējos konstatējumos Komisija izskaidro pasākumus, ko tā apsver īstenot, vai pasākumus, kas Komisijas ieskatā būtu jāīsteno vārtzinim, lai efektīvi rīkotos saistībā ar sākotnējiem konstatējumiem.

4.   Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu par neatbilstību, tā var apspriesties ar trešām personām.

5.   Lēmumā par neatbilstību Komisija uzdod vārtzinim pienācīgā termiņā pārtraukt un izbeigt neatbilstību un sniegt skaidrojumus par to, kā tas plāno īstenot minēto lēmumu.

6.   Vārtzinis iesniedz Komisijai aprakstu par pasākumiem, ko tas ir īstenojis, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts lēmums par neatbilstību.

7.   Ja Komisija lemj nepieņemt lēmumu par neatbilstību, tā ar lēmumu slēdz procedūru.

1.   Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

4.   Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5.   Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

1.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – tostarp attiecīgā gadījumā vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro periodiskus soda maksājumus, kas nepārsniedz 5 % no iepriekšējā finanšu gada vidējā dienas apgrozījuma pasaulē un ko aprēķina, sākot no minētajā lēmumā noteiktās dienas, lai liktu tiem:

2.   Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījuši pienākumu, kura izpildi bija paredzēts panākt ar periodisko soda maksājumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka periodiskā soda maksājuma galīgo summu, kas ir mazāka par summu, kura izrietētu no sākotnējā lēmuma. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.