(1) Elektroniskās komercijas izaugsmes potenciāls Savienībā vēl nav pilnībā izmantots.
Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģija tiecas holistiski novērst lielākos šķēršļus pārrobežu e-komercijas attīstībai Savienībā, lai atraisītu šo potenciālu.
patērētājiem nodrošinot labāku piekļuvi digitālajam saturam un digitālajiem pakalpojumiem un uzņēmumiem atvieglojot digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādi, ir iespējams veicināt Savienības digitālo ekonomiku un stimulēt vispārējo izaugsmi.
- = -
(5) patērētāji ne vienmēr jūtas droši, veicot pārrobežu pirkumus, it sevišķi to darot tiešsaistē.
Viens no šīs patērētāju nedrošības pamatiemesliem ir neskaidrība par galvenajām līgumiskajām tiesībām un skaidra regulējuma trūkums attiecībā uz līgumiem par digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem.
Daudzi patērētāji saskaras ar problēmām saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu kvalitāti vai piekļuvi tiem.
Piemēram, viņi saņem nepareizu vai nederīgu digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus vai nevar piekļūt attiecīgajam digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem.
Rezultātā patērētāji cieš finansiālu un cita veida kaitējumu.
- = -
(6) Lai risinātu šādas problēmas, gan uzņēmumiem, gan patērētājiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz pilnībā saskaņotām līgumiskajām tiesībām attiecībā uz dažiem īpaši būtiskiem aspektiem, kas skar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi Savienībā.
Regulējuma galveno aspektu pilnīga saskaņošana būtiski stiprinātu juridisko noteiktību gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.
- = -
(8) patērētājiem vajadzētu gūt labumu no saskaņotām tiesībām ar augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādi.
Viņiem vajadzētu būt skaidri noteiktām imperatīvām tiesībām, saņemot vai piekļūstot digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem no jebkuras vietas Savienībā. Šādām tiesībām būtu jāpalielina viņu uzticēšanās līmenis saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu saņemšanu.
Tam arī vajadzētu veicināt tā kaitējuma samazināšanu, no kura pašlaik cieš patērētāji, jo būtu skaidri noteiktu tiesību kopums, kas ļaus risināt problēmas ar digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem.
- = -
(11) Šajā direktīvā būtu jāparedz kopīgi noteikumi par konkrētām prasībām, kas attiecas uz līgumiem par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi starp tirgotājiem un patērētājiem. Šajā nolūkā būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem digitālā satura vai digitālo pakalpojumu nepiegādāšanas vai neatbilstības līgumam gadījumos un šo aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, kā arī par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savas preces citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.
Dalībvalstīm tiek liegta iespēja direktīvas piemērošanas jomā pieņemt citas formālas vai materiāltiesiskas prasības.
Piemēram, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt tādus noteikumus par pierādīšanas pienākuma pārnešanu, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, vai patērētāja pienākumu informēt tirgotāju par neatbilstību noteiktā termiņā.
- = -
(16) Dalībvalstīm arī būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt šīs direktīvas noteikumu piemērošanu, attiecinot to uz līgumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma, vai kā citādi reglamentēt šādus līgumus.
Piemēram, dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība attiecināt aizsardzību, ko šī direktīva sniedz patērētājiem, arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav patērētāji šīs direktīvas nozīmē, piemēram, nevalstiskajām organizācijām, jaunuzņēmumiem vai MVU.
- = -
(19) Šai direktīvai būtu jārisina problēmas saistībā ar dažādām digitālā satura un digitālo pakalpojumu kategorijām un to piegādi.
Lai neatpaliktu no ātrās tehnoloģiskās attīstības un lai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma jēdziens pēc būtības būtu izmantojams arī nākotnē, šajā direktīvā cita starpā būtu jāietver datorprogrammas, lietotnes, video datnes, audio datnes, mūzikas datnes, digitālās spēles, e-grāmatas vai citas e-publikācijas, kā arī digitālie pakalpojumi, kuri ļauj izveidot, apstrādāt, uzglabāt datus digitālā formā vai piekļūt tiem, tostarp programmatūra kā pakalpojums, piemēram, video un audio koplietošana un citu veidu datņu mitināšana, tekstapstrāde vai spēles, ko piedāvā mākoņdatošanas vidē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Tā kā pastāv dažādi digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādes veidi, piemēram, nodošana materiālā informācijas nesējā, lejupielāde, ko veic patērētāji savās ierīcēs, straumēšana tīmeklī, piekļuves nodrošināšana digitālā satura uzglabāšanas iespējām vai piekļuve sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanai, šai direktīvai vajadzētu būt piemērojamai neatkarīgi no informācijas nesēja, kas izmantots digitālā satura vai digitālā pakalpojumā nodošanai vai piekļuves nodrošināšanai digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam.
Taču šī direktīva nebūtu jāpiemēro interneta piekļuves pakalpojumiem.
- = -
(23) patērētāji izmanto tādus vērtības digitālus ekvivalentus kā elektroniski vaučeri vai e-kuponi, lai digitālajā vienotajā tirgū samaksātu par dažādām precēm vai pakalpojumiem. Šādi vērtības digitāli ekvivalenti kļūst svarīgi saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi, tāpēc šīs direktīvas izpratnē tie būtu jāuzskata par maksājuma veidu.
Ar vērtības digitālajiem ekvivalentiem būtu jāsaprot arī virtuālās valūtas, ciktāl tās tiek atzītas valstu tiesību aktos.
Maksājumu veidu nošķiršana varētu kļūt par cēloni diskriminācijai un sniegt nepamatotu stimulu uzņēmumiem pāriet uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādāšanu apmaiņā pret vērtības digitāliem ekvivalentiem.
Tomēr, tā kā vērtības digitāliem ekvivalentiem nav citas funkcijas kā maksājuma veida funkcija, tos pašus par sevi nevajadzētu uzskatīt par digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu šīs direktīvas izpratnē.
- = -
(24) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus bieži piegādā arī situācijās, kurās patērētājs nemaksā cenu, bet sniedz tirgotājam personas datus. Šādi uzņēmējdarbības modeļi jau tiek izmantoti dažādās formās ievērojamā tirgus daļā.
Pilnībā atzīstot, ka tiesības uz personas datu aizsardzība ir pamattiesības un ka tāpēc personas datus nevar uzskatīt par preci, šai direktīvai būtu jānodrošina, ka patērētājiem šādos uzņēmējdarbības modeļos ir tiesības uz līgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Tāpēc šī direktīva būtu jāpiemēro līgumiem, kuru ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, bet patērētājs sniedz vai apņemas sniegt personas datus.
Minētos personas datus tirgotājam varētu sniegt līguma noslēgšanas brīdī vai vēlāk, piemēram, brīdī, kad patērētājs sniedz tirgotājam piekrišanu par jebkādu personas datu izmantošanu, kurus patērētājs varētu augšupielādēt vai izveidot, kad izmanto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Savienības tiesību aktos par personas datu aizsardzību ir paredzēts izsmeļošs personas datu likumīgas apstrādes juridisko pamatu saraksts. Šī direktīva būtu jāpiemēro ikvienam līgumam, saskaņā ar ko patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus.
Piemēram, šī direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kuros patērētājs atver kontu sociālajā plašsaziņas līdzeklī un norāda savu vārdu un e-pasta adresi, kas tiek izmantoti citiem nolūkiem, ne tikai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei vai juridisko prasību izpildei.
Tā būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad patērētājs dod piekrišanu attiecībā uz jebkuriem materiāliem, kas ir uzskatāmi par personas datiem, piemēram, fotoattēliem vai ierakstiem, ko patērētājs augšupielādē vai tirgotājs apstrādā tirgvedības nolūkos.
Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība noteikt, vai ir izpildītas valsts tiesību aktu prasības par līguma izveidi, esamību un spēkā esamību.
- = -
(35) Komercpraksei, kuras ietvaros digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piedāvājumus apvieno paketē ar preču vai citu pakalpojumu nodrošināšanu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (11), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem. Šāda piedāvājumu apvienošanu paketēs pati par sevi Direktīvā 2005/29/EK nav aizliegta.
Tomēr tā ir aizliegta gadījumos, kuros tā tiek atzīta par negodīgu pēc katra atsevišķā gadījuma izvērtēšanas saskaņā ar minētajā direktīvā noteiktiem kritērijiem.
Savienības konkurences tiesību akti arī ļauj pievērsties sasaistīšanas un komplektēšanas praksei gadījumos, kad tā ietekmē konkurenci un kaitē patērētājiem.
- = -
(41) Tirgotājs digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus patērētājam var piegādāt dažādos veidos.
Ir lietderīgi noteikt vienkāršus un skaidrus noteikumus attiecībā uz minētā pienākuma piegādāt, kas ir tirgotāja galvenā līgumsaistība, nodrošinot patērētājam digitālā satura vai digitālo pakalpojumu pieejamību vai piekļuvi tiem, kārtību un izpildes laiku.
Būtu jāuzskata, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pieejamība vai piekļuve tiem patērētājiem ir nodrošināta tad, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums vai jebkurš līdzeklis, kas noder, lai tam piekļūtu vai to lejupielādētu, ir sasniedzis patērētāju un tirgotājam vairs nav jāveic nekādas darbības, kuru mērķis būtu ļaut patērētājam izmantot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar līgumu. Ņemot vērā, ka tirgotājs principā nav atbildīgs par darbību, ko veic, vai bezdarbību, ko pieļauj trešā puse, kura darbina fizisku vai virtuālu aprīkojumu, piemēram, elektronisku platformu vai mākoņglabāšanas aprīkojumu, kuru patērētājs izvēlas digitālā satura vai digitālā pakalpojuma saņemšanai vai glabāšanai, būtu jāpietiek ar to, ka tirgotājs piegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu minētajai trešai pusei.
Tomēr fizisko vai virtuālo aprīkojumu nevar uzskatīt par tādu, ko izvēlējies patērētājs, ja tas ir tirgotāja kontrolē vai ir līgumiski saistīts ar tirgotāju, vai ja patērētājs minēto fizisko vai virtuālo aprīkojumu ir izvēlējies digitālā satura vai digitālā pakalpojuma saņemšanai, bet šī bija vienīgā tirgotāja piedāvātā izvēle, lai saņemtu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai lai piekļūtu tam.
- = -
(44) Ņemot vērā to, ka digitālais saturs un digitālie pakalpojumi nepārtraukti attīstās, tirgotāji var vienoties ar patērētājiem nodrošināt atjauninājumus un elementus, kad tie kļūst pieejami.
Tāpēc būtu arī jāizvērtē digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība attiecībā uz to, vai digitālais saturs vai pakalpojums ir atjaunināts tādā veidā, kā ir noteikts līgumā.
Tas, ka nav piegādāti atjauninājumi, par kuriem vienošanās panākta līgumā, būtu uzskatāms par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību.
Turklāt defektīvi vai nepilnīgi atjauninājumi arī būtu uzskatāmi par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, ņemot vērā to, ka tas nozīmētu, ka šādi atjauninājumi netiek veikti tādā veidā, kā norādīts līgumā.
- = -
(45) Lai nodrošinātu atbilstību un to, ka patērētājiem netiek liegtas viņu tiesības, piemēram, gadījumos, kad līgumā ir noteikti ļoti zemi standarti, digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam būtu jāatbilst ne tikai šajā direktīvajā noteiktajām subjektīvajām atbilstības prasībām, bet arī tajā paredzētajām objektīvajām atbilstības prasībām.
Atbilstība cita starpā būtu jānovērtē, ņemot vērā mērķi, kuram parasti izmanto tāda paša veida digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus.
Tiem arī vajadzētu būt tādām īpašībām un parastajiem šāda veida digitālā satura vai pakalpojuma veiktspējas rādītājiem, ko patērētāji var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturu un jebkādus publiskus paziņojumus par konkrētiem digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturlielumiem, ko sniedzis tirgotājs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai kas sniegti to vārdā;
- = -
(55) Tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam patērētāja priekšā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības gadījumā un par jebkuru digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu.
Tā kā digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus var piegādāt patērētājiem, izmantojot vienu vai vairākas atsevišķas piegādes, vai arī pastāvīgi kādu laikposmu, ir pamatoti, ka attiecīgais termiņš digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības noteikšanai tiek noteikts, ievērojot minētos atšķirīgos piegādes veidus.
- = -
(56) Digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu var piegādāt patērētājam ar vienreizēju piegādi, piemēram, kad patērētājs lejupielādē e-grāmatu un to saglabā savā personīgajā ierīcē.
Līdzīgi, piegāde var sastāvēt no virknes šādu atsevišķu piegāžu, piemēram, kad patērētājs saņem saiti, lai lejupielādētu jaunu e-grāmatu katru nedēļu. Šīs digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kategorijas atšķirības elements ir fakts, ka patērētāji digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam pēc tam var piekļūt uz neierobežotu laiku. Šādos gadījumos digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība būtu jāvērtē piegādes brīdī, un tāpēc tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam tikai par jebkuru neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad notiek vienreizējā piegāde vai katra atsevišķā piegāde.
Lai garantētu juridisko noteiktību, tirgotājiem un patērētājiem būtu jāspēj paļauties uz saskaņotu minimālo termiņu, kurā tirgotāju var saukt pie atbildības par neatbilstību.
Saistībā ar līgumiem, kuros paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vienreizēja piegāde vai virkne atsevišķu piegāžu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgotāji ir atbildīgi vismaz divus gadus no piegādes, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tirgotājs ir atbildīgs tikai par neatbilstību, kas parādās konkrētā laikposmā pēc piegādes.
- = -
(57) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus varētu patērētājiem piegādāt arī pastāvīgi kādā laikposmā.
Pastāvīgā piegāde var ietvert gadījumus, kad tirgotājs patērētājiem digitālo pakalpojumu dara pieejamu uz noteiktu laikposmu vai uz neierobežotu laiku, piemēram, divu gadu mākoņglabāšanas līgumu vai dalību sociālo plašsaziņas līdzekļu platformā uz neierobežotu laiku. Šīs kategorijas atšķirības elements ir fakts, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums patērētājiem ir pieejams vai tam var piekļūt tikai noteiktajā līguma darbības laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku.
Tāpēc ir pamatoti, ka šādos gadījumos tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam tikai par neatbilstību, kas atklājas minētajā laikposmā.
Pastāvīgās piegādes elementam nevajadzētu obligāti būt saistītam ar ilgtermiņa piegādi.
Tādi gadījumi kā videoklipa straumēšana tīmeklī būtu jāuzskata par pastāvīgu piegādi kādā laikposmā neatkarīgi no attiecīgā audiovizuālā faila faktiskā ilguma.
Gadījumi, kad digitālā satura vai digitālā pakalpojuma konkrētus elementus dara pieejamus periodiski, vairākās reizēs kādā laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku, arī būtu jāuzskata par pastāvīgu piegādi kādā laikposmā, piemēram, ja līgums paredz, ka pretvīrusu programmu var lietot vienu gadu un ka šajā laikposmā tā tiks automātiski atjaunināta katra mēneša pirmajā dienā, vai ka tirgotājs izdos atjauninājumus ikreiz, kad kļūs pieejami jauni digitālas spēles elementi, un digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir pieejams patērētājiem vai tam var piekļūt tikai noteiktajā līguma darbības laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku.
- = -
(58) Dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība regulēt valsts noilguma termiņus.
Tomēr šādiem noilguma termiņiem nebūtu jāliedz patērētājiem izmantot savas tiesības visā laikposmā, kurā tirgotājs ir atbildīgs par neatbilstību.
Lai gan, ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo direktīvu nevajadzētu saskaņot dalībvalstu noteikto noilguma termiņu sākumpunktu, tai tomēr būtu jānodrošina, ka šādi termiņi ļauj patērētājiem izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkādas neatbilstības gadījumā, kura kļūst redzama vismaz laikposmā, kurā tirgotājs ir atbildīgs par neatbilstību.
- = -
(60) Neskarot patērētāja pamattiesības uz privātās dzīves aizsardzību, tostarp saziņas konfidencialitāti, un uz personas datu aizsardzību, patērētājam būtu jāsadarbojas ar tirgotāju, lai tirgotājs varētu pārliecināties par to, vai neatbilstības cēlonis ir patērētāja digitālā vide, izmantojot patērētājam visneuzbāzīgākos pieejamos tehniskos līdzekļus.
To bieži var veikt, piemēram, sniedzot tirgotājam automātiski ģenerētus pārskatus par incidentiem vai informāciju par patērētāja interneta savienojumu.
Tikai izņēmuma kārtā un labi pamatotos gadījumos, kad, pēc labākās apziņas izmantojot visus citus līdzekļus, tomēr nav nevienas citas iespējas, patērētājiem var būt jāatļauj virtuālā piekļuve savai digitālajai videi.
Tomēr gadījumos, kad patērētājs nesadarbojas ar tirgotāju un patērētājs ir ticis informēts par šādas nesadarbošanās sekām, patērētājam būtu jāpierāda ne tikai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, bet arī tas, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība pastāvēja digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes laikā, ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu, vai – ja līgums paredz pastāvīgu piegādi kādā laikposmā – līguma darbības laikā.
- = -
(62) Neatbilstības gadījumā patērētājiem vajadzētu būt tiesīgiem prasīt, lai tiktu panākta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība, vai saņemt samērīgu cenas samazinājumu, vai izbeigt līgumu.
- = -
(69) Ja patērētājs sniedz tirgotājam personas datus, tirgotājam būtu jāievēro Regulā (ES) 2016/679 paredzētie pienākumi. Šādi pienākumi būtu jāpilda arī tad, ja patērētājs gan maksā cenu, gan sniedz personas datus.
Pēc līguma izbeigšanas tirgotājam būtu jāatturas arī no jebkura satura izmantošanas, kas nav personas dati, kuru patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Šāds saturs varētu ietvert digitālus attēlus, video un audio datnes un mobilajās ierīcēs radītu saturu.
Tomēr tirgotājam vajadzētu būt tiesīgam turpināt izmantot saturu, ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, ja šāds saturs ir neizmantojams bez saistības ar tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un attiecas tikai uz patērētāja darbību, ja tirgotājs to ir apkopojis ar citiem datiem un to nevar atdalīt vai atdalīšana prasītu nesamērīgas pūles, vai ja to ir radījis patērētājs kopā ar citiem un to var turpināt lietot citi patērētāji.
- = -
(73) Tirgotāja atbildības par zaudējumiem princips ir līgumu par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi būtisks elements.
Tādēļ patērētājam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt kompensāciju par viņam nodarīto kaitējumu neatbilstības vai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanas dēļ.
Kompensācijai pēc iespējas būtu jārada patērētājam situācija, kurā patērētājs būtu bijis, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums būtu pienācīgi piegādāts un būtu atbilstīgs.
Tā kā šādas tiesības uz zaudējumu atlīdzību jau tiek nodrošinātas visās dalībvalstīs, šai direktīvai nevajadzētu skart valstu noteikumus par kompensācijām patērētājiem par kaitējumu, kas radies minēto noteikumu pārkāpumu rezultātā.
- = -
(76) patērētāji būtu skaidri un saprotami jāinformē par modifikācijām.
Ja modifikācija vairāk nekā nebūtiski negatīvi ietekmē to, kā patērētājs piekļūst digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai to izmanto, patērētājs būtu jāinformē tādā veidā, kas ļauj informāciju glabāt pastāvīgā informācijas nesējā.
Pastāvīgam informācijas nesējam būtu jāsniedz patērētājam iespēja saglabāt informāciju tik ilgi, cik nepieciešams to patērētāja interešu aizsardzībai, kuras izriet no patērētāja attiecībām ar tirgotāju. Šādiem informācijas nesējiem jo īpaši būtu jāietver dokumenti papīra formātā, DVD, CD, USB atmiņas ierīces, atmiņas kartes un cietie diski, kā arī elektroniskā pasta vēstules.
- = -
(83) patērētājiem vajadzētu spēt gūt labumu no tiesībām, kas viņiem noteiktas šajā direktīvā, tiklīdz sāk piemērot valstu transponēšanas pasākumus.
Tāpēc minētie valstu transponēšanas pasākumi būtu jāpiemēro arī beztermiņa vai noteikta termiņa līgumiem, kas noslēgti pirms piemērošanas dienas un kuros paredzēta digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegāde, kas īstenota pastāvīgi kādā laikposmā vai ar vairākām atsevišķām piegādes darbībām, bet tikai attiecībā uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, ko sniedz no valstu transponēšanas pasākumu piemērošanas dienas.
Tomēr, lai līdzsvarotu patērētāju un tirgotāju likumīgās intereses, valstu transponēšanas pasākumi, ar kuriem transponē šīs direktīvas noteikumus par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu un regresa prasījuma tiesībām, būtu jāpiemēro tikai līgumiem, kas noslēgti pēc pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar šo direktīvu.
- = -