Contratti digitali 2019/0770 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2019/0770 LV cercato: 'direktīva' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl

index direktīva:

1 1. pants Priekšmets un mērķis

2 2. pants Definīcijas

6 3. pants Piemērošanas joma

1 6. pants Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība

1 21. pants Izpildes nodrošināšana

1 22. pants Imperatīvais raksturs

4 24. pants Transponēšana

2 25. pants Pārskatīšana

1 26. pants Stāšanās spēkā

27. pants Adresāti

whereas direktīva:

definitions:

cloud tag:

and the number of total unique words without stopwords is: 684

1. pants

Priekšmets un mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt sekmīgu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus paredzot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ko nodrošina, nosakot kopīgus noteikumus par konkrētām prasībām attiecībā uz digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādes līgumiem starp tirgotājiem un patērētājiem, jo īpaši noteikumus par šādiem elementiem:

—	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību līgumam,

—	tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šādas neatbilstības gadījumā vai nepiegādāšanas gadījumos un minēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, un

—	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modifikāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“digitālais saturs” ir dati, kas ir radīti un piegādāti digitālā veidā;

“digitālais pakalpojums” ir:

a)	pakalpojums, kas patērētājam dod iespēju sagatavot, apstrādāt vai uzglabāt datus vai piekļūt tiem digitālā veidā; vai

b)	pakalpojums, kas ļauj kopīgot datus vai jebkādā citā veidā mijiedarboties ar tiem digitālā veidā, ko augšupielādējis vai radījis patērētājs vai citi minētā pakalpojuma lietotāji;

3)	“preces, kurām ir digitāli elementi”, ir jebkuri materiāli kustami priekšmeti, kas ietver digitālu saturu vai digitālu pakalpojumu vai ir savstarpēji saistīti ar to tādā veidā, ka minētā digitāla satura vai digitāla pakalpojuma neesamība neļautu precēm pildīt savas funkcijas;

4)	“integrēšana” ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma sasaistīšana ar patērētāja digitālās vides komponentiem un iekļaušana tajos, lai digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu izmantotu atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajā atbilstības prasībām;

“tirgotājs” ir jebkura fiziska vai jebkura privāta vai publiska juridiska persona, kura saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas – tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas minētās fiziskās vai juridiskās personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību –, nolūkā, kas ir saistīts ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

6)	“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas nolūkā, kas nav saistīts ar minētās personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

7)	“cena” ir naudas summa vai vērtības digitāls ekvivalents, kas jāsamaksā par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi;

8)	“personas dati” ir personas dati, kā tie definēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

9)	“digitālā vide” ir aparatūra, programmatūra un jebkurš tīkla savienojums, ko izmanto patērētājs, lai izmantotu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai piekļūtu tam;

10)	“saderība” ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēja darboties ar tādu aparatūru vai programmatūru, ar ko parasti izmanto tāda paša veida digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus, bez nepieciešamības digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus konvertēt;

11)	“funkcionalitāte” ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēja pildīt savas funkcijas, ņemot vērā tā nolūku;

12)	“sadarbspēja” ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēja darboties ar aparatūru vai programmatūru, kas atšķiras no tās, ar ko parasti izmanto tāda paša tipa digitālo saturu vai pakalpojumus;

13)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas patērētājam vai tirgotājam dod iespēju uzglabāt personīgi šai personai adresētu informāciju tādā veidā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei informācijas saturam atbilstīgā laikposmā, un kas ļauj neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju.

3. pants

Piemērošanas joma

1. Šo direktīvu piemēro jebkuram līgumam, kura ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un patērētājs maksā vai apņemas maksāt cenu.

Šo direktīvu piemēro arī gadījumos, kad tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus, izņemot tad, ja patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai, lai piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar šo direktīvu vai lai tirgotājs varētu izpildīt juridiskās prasības, kuras attiecas uz tirgotāju, un ja tirgotājs minētos datus neapstrādā nekādos citos nolūkos.

2. Šo direktīvu piemēro arī gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir izstrādāts saskaņā ar patērētāja specifikācijām.

3. Izņemot 5. un 13. pantu, šo direktīvu piemēro arī jebkuram materiālam informācijas nesējam, kuru izmanto tikai un vienīgi kā digitālā satura nesēju.

4. Šo direktīvu nepiemēro digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem, kas ir ietverti precēs vai kam ir savstarpēja saikne ar precēm 2. panta 3. punkta nozīmē un kas tiek sniegti kopā ar precēm saskaņā ar pārdošanas līgumu, kas attiecas uz minētajām precēm, neatkarīgi no tā, vai šādu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā pārdevējs vai trešā persona. Ja pastāv šaubas, vai precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā pakalpojuma piegāde ir daļa no pārdošanas līguma, uzskata, ka pārdošanas līgums attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

5. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem par:

a)	tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nav digitālie pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai pakalpojuma rezultāta radīšanas vai tā nodošanas patērētājam nolūkā tirgotājs izmanto digitālus līdzekļus;

b)	elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas definēti direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punktā, izņemot numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, kas definēti minētās direktīvas 2. panta 7. punktā;

c)	veselības aprūpi, kas definēta 3. panta a) punktā Direktīvā 2011/24/ES;

azartspēļu pakalpojumiem, proti, pakalpojumiem, kuri ietver likmes ar naudas vērtību azartspēlēs, tostarp tādās, kuras ietver prasmes elementu, piemēram, izlozēs, kazino spēlēs, pokera spēlēs un derību darījumos, un kuri tiek sniegti ar elektroniskiem līdzekļiem vai ar jebkādas citas sakaru tehnoloģijas starpniecību un pēc šādu pakalpojumu saņēmēja individuāla lūguma;

e)	finanšu pakalpojumiem, kas definēti direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) punktā;

f)	programmatūru, ko tirgotājs piedāvā saskaņā ar bezmaksas atklātā pirmkoda licenci, par kuru patērētājs nemaksā cenu, un saistībā ar kuru patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai nolūkā uzlabot šīs konkrētās programmatūras drošumu, saderību vai sadarbspēju;

g)	digitālā satura piegādi gadījumā, ja digitālais saturs tiek darīts pieejams plašai sabiedrībai citā veidā, nevis ar signāla pārraidi – priekšnesuma vai organizēta pasākuma ietvaros, piemēram, kā digitālas kinematogrāfiskās projekcijas;

h)	digitālo saturu, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (21) nodrošina dalībvalstu publiskā sektora iestādes.

6. Neskarot šā panta 4. punktu, ja starp to pašu tirgotāju un to pašu patērētāju noslēgtā vienā līgumā vienas paketes ietvaros ietilpst gan digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes elementi, gan citu pakalpojumu vai preču piegādes elementi, šo direktīvu piemēro vienīgi tiem līguma elementiem, kuri attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

Šīs direktīvas 19. pantu nepiemēro, ja pakete direktīvas (ES) 2018/1972 izpratnē ietver interneta piekļuves pakalpojuma elementus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2120 (22) 2. panta 2. punktā, vai numuratkarīga starppersonu sakaru pakalpojuma elementus, kā definēts direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 6. punktā.

Neskarot direktīvas (ES) 2018/1972 107. panta 2. punktu, sekas, kādas viena elementa izbeigšana paketes līgumā varētu radīt pārējiem paketes līguma elementiem, reglamentē ar valsts tiesību aktiem.

7. Kolīzijas gadījumā starp kādu šīs direktīvas noteikumu un kāda cita Savienības tiesību akta noteikumu, kas regulē konkrētu nozari vai jautājumu, minētā cita Savienības tiesību akta noteikumi ir pārāki par šo direktīvu.

8. Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību piemēro jebkādiem personas datiem, kurus apstrādā saistībā ar 1. punktā minētajiem līgumiem.

Konkrēti šī direktīva neskar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK. Kolīzijas gadījumā starp šīs direktīvas noteikumiem un Savienības tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā noteicoši ir pēdējie.

9. Šī regula neskar Savienības un valstu tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (23).

10. Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības reglamentēt vispārīgo līgumtiesību aspektus, piemēram, noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esību, spēkā neesamību vai sekām, tostarp noteikumus par līguma izbeigšanas sekām, ciktāl tos nereglamentē ar šo direktīvu, vai tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

6. pants

Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība

Tirgotājs piegādā patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, kas atbilst šīs direktīvas 7., 8. un 9. pantā izklāstītajām prasībām, attiecīgos gadījumos neskarot 10. pantu.

21. pants

Izpildes nodrošināšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv atbilstīgi un efektīvi līdzekļi, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu.

2. Šā panta 1. punktā minētie līdzekļi ietver noteikumus, kuri paredz, ka viena vai vairākas no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valsts tiesību aktos, var iesniegt pieteikumu valsts tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu:

a)	valsts iestādes vai to pārstāvji;

b)	patērētāju organizācijas, kurām ir leģitīmas intereses patērētāju aizsardzībā;

c)	profesionālas organizācijas, kurām ir leģitīmas intereses rīkoties;

d)	bezpeļņas struktūras, organizācijas vai apvienības, kas darbojas datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzības jomā, kā noteikts Regulas (ES) 2016/679 80. pantā.

22. pants

Imperatīvais raksturs

1. Ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi, neviens līguma noteikums, kas patērētājam par ļaunu izslēdz šo direktīvu transponējošo valsts pasākumu piemērošanu, atkāpjas no tiem vai maina to ietekmi, pirms patērētājs ir vērsis tirgotāja uzmanību uz nepiegādāšanu vai neatbilstību vai pirms tirgotājs ir vērsis patērētāja uzmanību uz digitālā satura vai pakalpojuma modifikāciju saskaņā ar 19. pantu, nav patērētājam saistošs.

2. Šī direktīva neliedz tirgotājam piedāvāt patērētājam līguma noteikumus, kuri nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, nekā paredzēts šajā direktīvā.

23. pants

Regulas (ES) Nr. 2017/2394 un direktīvas 2009/22/EK grozījumi

1) Regulas (ES) 2017/2394 pielikumam pievieno šādu punktu:

“28.	Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.).”;

2) direktīvas 2009/22/EK I pielikumam pievieno šādu punktu:

“17.	Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.).”

24. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. jūlija pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2022. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2. Šīs direktīvas noteikumus piemēro digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādei, ko veic no 2022. gada 1. janvāra, izņemot šīs direktīvas 19. un 20. pantu, kurus piemēro vienīgi līgumiem, kas noslēgti no minētās dienas.

25. pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 12. jūnijā pārskata šīs direktīvas piemērošanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumā cita starpā izskata, vai ir jāsaskaņo noteikumi, kuri piemērojami līgumiem par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi, kas nav ietverti šīs direktīvas piemērošanas jomā, tostarp, ja piegāde notiek apmaiņā pret reklāmu.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 264, 20.7.2016., 57. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 15. aprīļa lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 28. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(6) Padomes direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).

(7) Padomes direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2009/22/EK (2009. gada 23. aprīlis) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (kodificēta versija) (OV L 110, 1.5.2009., 30. lpp.).

(18) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20) OV C 200, 23.6.2017., 10. lpp.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012 (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

whereas

(2) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26.
panta 1.
un 2.
punkts nosaka, ka Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu, kas aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite, vai nodrošinātu tā darbību.
LESD 169.
panta 1.
punktā un 169.
panta 2.
punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka Savienība veicina augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu, izmantojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 114.
pantu iekšējā tirgus izveides ietvaros. Šīs direktīvas mērķis ir panākt pareizo līdzsvaru starp augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu, vienlaikus nodrošinot subsidiaritātes principa ievērošanu.

- = -

(9) Šai direktīvai būtu pilnībā jāsaskaņo konkrēti galvenie noteikumi, kas līdz šim nav reglamentēti Savienības vai valstu līmenī.

- = -

(10) Šajā direktīvā būtu skaidri un viennozīmīgi jādefinē tās darbības joma un jāsniedz skaidri materiālie noteikumi par digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem, kas ietilpst tās darbības jomā.
Gan šīs direktīvas darbības jomai, gan tās materiālajiem noteikumiem vajadzētu būt tehnoloģiski neitrāliem un atbilst nākotnes vajadzībām.

- = -

(11) Šajā direktīvā būtu jāparedz kopīgi noteikumi par konkrētām prasībām, kas attiecas uz līgumiem par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi starp tirgotājiem un patērētājiem. Šajā nolūkā būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem digitālā satura vai digitālo pakalpojumu nepiegādāšanas vai neatbilstības līgumam gadījumos un šo aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, kā arī par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savas preces citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.
Dalībvalstīm tiek liegta iespēja direktīvas piemērošanas jomā pieņemt citas formālas vai materiāltiesiskas prasības.
Piemēram, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt tādus noteikumus par pierādīšanas pienākuma pārnešanu, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, vai patērētāja pienākumu informēt tirgotāju par neatbilstību noteiktā termiņā.

- = -

(12) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt valstu tiesību aktus, ciktāl attiecīgos jautājumus neregulē šī direktīva, piemēram, valstu noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esamību, spēkā neesamību vai sekām vai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma likumību. Šai direktīvai arī nebūtu jānosaka līgumu par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi juridiskā būtība, un jautājums par to, vai līgums par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi ir uzskatāms, piemēram, par pirkuma, pakalpojumu, nomas vai sui generis līgumu, būtu jāatstāj valstu tiesību aktu kompetencē. Šai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts noteikumus, kuri nav konkrēti attiecināti uz patērētāju līgumiem un kuros paredzēti īpaši tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz konkrētiem defektu veidiem, kuri nebija redzami līguma slēgšanas brīdī, proti, valsts noteikumus, kuros var būt paredzēti konkrēti noteikumi par pārdevēja atbildību slēptu defektu gadījumā. Šai direktīvai arī nevajadzētu ietekmēt valstu tiesību aktus, kuros digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības gadījumā paredzēti ārpuslīgumiski patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret personām iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai citām personām, kas pilda šādu personu pienākumus.

- = -

(16) Dalībvalstīm arī būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt šīs direktīvas noteikumu piemērošanu, attiecinot to uz līgumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma, vai kā citādi reglamentēt šādus līgumus.
Piemēram, dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība attiecināt aizsardzību, ko šī direktīva sniedz patērētājiem, arī uz fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav patērētāji šīs direktīvas nozīmē, piemēram, nevalstiskajām organizācijām, jaunuzņēmumiem vai MVU.

- = -

(18) Šī direktīva būtu jāpiemēro ikvienam līgumam, kura ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Platformas nodrošinātājus šajā direktīvā varētu uzskatīt par tirgotājiem, ja tie darbojas nolūkos, kas saistīti ar viņu pašu uzņēmējdarbību, un kā tieši patērētāja līgumpartneri attiecībā uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi.
Dalībvalstīm vajadzētu būt arī rīcības brīvībai šīs direktīvas piemērošanu attiecināt uz platformas nodrošinātājiem, kuri neatbilst prasībām, lai tos uzskatītu par tirgotāju atbilstīgi šai direktīvai.

- = -

(19) Šai direktīvai būtu jārisina problēmas saistībā ar dažādām digitālā satura un digitālo pakalpojumu kategorijām un to piegādi.
Lai neatpaliktu no ātrās tehnoloģiskās attīstības un lai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma jēdziens pēc būtības būtu izmantojams arī nākotnē, šajā direktīvā cita starpā būtu jāietver datorprogrammas, lietotnes, video datnes, audio datnes, mūzikas datnes, digitālās spēles, e-grāmatas vai citas e-publikācijas, kā arī digitālie pakalpojumi, kuri ļauj izveidot, apstrādāt, uzglabāt datus digitālā formā vai piekļūt tiem, tostarp programmatūra kā pakalpojums, piemēram, video un audio koplietošana un citu veidu datņu mitināšana, tekstapstrāde vai spēles, ko piedāvā mākoņdatošanas vidē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Tā kā pastāv dažādi digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādes veidi, piemēram, nodošana materiālā informācijas nesējā, lejupielāde, ko veic patērētāji savās ierīcēs, straumēšana tīmeklī, piekļuves nodrošināšana digitālā satura uzglabāšanas iespējām vai piekļuve sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanai, šai direktīvai vajadzētu būt piemērojamai neatkarīgi no informācijas nesēja, kas izmantots digitālā satura vai digitālā pakalpojumā nodošanai vai piekļuves nodrošināšanai digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam.
Taču šī direktīva nebūtu jāpiemēro interneta piekļuves pakalpojumiem.

- = -

(20) Šai direktīvai un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai (ES) 2019/771 (3) būtu vienai otru jāpapildina. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par dažām digitālā satura piegādes vai digitālo pakalpojumu sniegšanas līgumu prasībām, savukārt Direktīvā (ES) 2019/771 ir paredzēti noteikumi par atsevišķām preču pārdošanas līgumu prasībām.
Tāpēc, lai apmierinātu patērētāju cerības un nodrošinātu skaidru un vienkāršu tiesisko regulējumu digitālā satura tirgotājiem, šī direktīva būtu jāpiemēro arī digitālajam saturam, ko piegādā tādos materiālos informācijas nesējos kā DVD, CD, USB zibatmiņas un atmiņas kartes, kā arī pašam materiālajam informācijas nesējam ar noteikumu, ka minētais materiālais informācijas nesējs darbojas tikai un vienīgi kā digitālā satura nesējs.
Tomēr tā vietā, lai piemērotu šīs direktīvas noteikumus par tirgotāja pienākumu piegādāt un par patērētāja tiesiskās aizsardzības līdzekļiem piegādes neveikšanas gadījumā, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2011/83/ES (4) noteikumi par pienākumiem saistībā ar preču piegādi un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem piegādes neveikšanas gadījumā.
Turklāt direktīvas 2011/83/ES noteikumi, piemēram, par atteikuma tiesībām un līguma būtību, saskaņā ar kuru preces tiek piegādātas, arī turpmāk būtu jāpiemēro minētajiem materiālajiem informācijas nesējiem un tajos piegādātajam digitālajam saturam. Šī direktīva neskar izplatīšanas tiesības, kas piemērojamas šīm precēm saskaņā ar autortiesību regulējumu.

- = -

(21) Līgumiem par preču, tostarp preču, kurām ir digitāli elementi, pārdošanu būtu jāpiemēro direktīva (ES) 2019/771.
Ar jēdzienu “preces, kurām ir digitāli elementi”, būtu jāsaprot preces, kas ietver digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai kam ir savstarpēja saikne ar tiem tādā veidā, ka minētā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesamība neļautu precēm veikt to funkcijas.
Digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, kas ir ietverts vai kam ir savstarpēja saikne ar precēm šādā veidā, būtu jāietilpst direktīvas (ES) 2019/771 darbības jomā, ja to nodrošina kopā ar precēm saskaņā ar pārdošanas līgumu, kas attiecas uz minētajām precēm.
Tam, vai precē iekļautā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde ir iekļauta pārdošanas līgumā ar pārdevēju, vajadzētu būt atkarīgam no šā līguma satura.
Tajā būtu jāietver tāds precē iekļautais vai ar to savstarpēji saistītais digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, kura piegāde ir skaidri paredzēta līgumā.
Būtu jāietver arī tie pārdošanas līgumi, ko var uzskatīt par tādiem, kas aptver specifiska digitāla satura vai specifiska digitāla pakalpojuma piegādi, jo tie parasti piemīt šā paša veida precēm un tos patērētājs varētu pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču raksturu un jebkuru publisku paziņojumu, ko sniedzis pārdevējs vai ko iepriekšējos darījumu ķēdes posmos sniegušas citas personas, tostarp ražotājs, vai kas sniegts to vārdā.
Ja, piemēram, viedtelevizors tiktu reklamēts kā tāds, kam ir kāda konkrēta video lietojumprogramma, tad minētā video lietojumprogramma būtu uzskatāma par daļu no pārdošanas līguma.
Tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir iepriekš uzstādīts pašā precē, vai arī to vēlāk vajag lejupielādēt citā ierīcē un tam ir tikai savstarpēja saikne ar preci.

- = -

(22) Turpretī, ja precē iekļauta vai ar to savstarpēji saistīta digitāla satura vai digitāla pakalpojuma neesamība neliedz precēm veikt savas funkcijas vai ja patērētājs noslēdz līgumu par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi un tas neietilpst preču, kurām ir digitāli elementi, pārdošanas līgumā, minētais līgums būtu uzskatāms par tādu, kas neietilpst līgumā par preču pārdošanu pat tad, ja pārdevējs ir minētā otrā līguma starpnieks piegādātājam, kas ir trešā persona, un minētais līgums varētu ietilpt šīs direktīvas darbības jomā.
Tā, piemēram, ja patērētājs no lietotņu veikala savā viedtālrunī lejupielādē spēles lietotni, spēles lietotnes piegādes līgums neietilpst paša viedtālruņa pārdošanas līgumā.
Tādēļ direktīva (ES) 2019/771 būtu jāpiemēro tikai pārdošanas līgumam, kas saistīts ar viedtālruni, savukārt uz spēles lietotnes piegādi varētu attiekties šī direktīva, ja ir izpildīti šīs direktīvas nosacījumi.
Vēl viens piemērs būtu gadījums, kad ir skaidra vienošanās par to, ka patērētājs iegādājas viedtālruni bez konkrētas operētājsistēmas un pēc tam noslēdz līgumu par operētājsistēmas piegādi no trešās personas. Šādā gadījumā atsevišķi iegādātas operētājsistēmas piegāde nebūtu daļa no pārdošanas līguma un tādēļ neietilptu direktīvas (ES) 2019/771 darbības jomā, bet varētu ietilpt šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti šīs direktīvas nosacījumi.

- = -

(23) Patērētāji izmanto tādus vērtības digitālus ekvivalentus kā elektroniski vaučeri vai e-kuponi, lai digitālajā vienotajā tirgū samaksātu par dažādām precēm vai pakalpojumiem. Šādi vērtības digitāli ekvivalenti kļūst svarīgi saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi, tāpēc šīs direktīvas izpratnē tie būtu jāuzskata par maksājuma veidu.
Ar vērtības digitālajiem ekvivalentiem būtu jāsaprot arī virtuālās valūtas, ciktāl tās tiek atzītas valstu tiesību aktos.
Maksājumu veidu nošķiršana varētu kļūt par cēloni diskriminācijai un sniegt nepamatotu stimulu uzņēmumiem pāriet uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādāšanu apmaiņā pret vērtības digitāliem ekvivalentiem.
Tomēr, tā kā vērtības digitāliem ekvivalentiem nav citas funkcijas kā maksājuma veida funkcija, tos pašus par sevi nevajadzētu uzskatīt par digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu šīs direktīvas izpratnē.

- = -

(24) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus bieži piegādā arī situācijās, kurās patērētājs nemaksā cenu, bet sniedz tirgotājam personas datus. Šādi uzņēmējdarbības modeļi jau tiek izmantoti dažādās formās ievērojamā tirgus daļā.
Pilnībā atzīstot, ka tiesības uz personas datu aizsardzība ir pamattiesības un ka tāpēc personas datus nevar uzskatīt par preci, šai direktīvai būtu jānodrošina, ka patērētājiem šādos uzņēmējdarbības modeļos ir tiesības uz līgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Tāpēc šī direktīva būtu jāpiemēro līgumiem, kuru ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, bet patērētājs sniedz vai apņemas sniegt personas datus.
Minētos personas datus tirgotājam varētu sniegt līguma noslēgšanas brīdī vai vēlāk, piemēram, brīdī, kad patērētājs sniedz tirgotājam piekrišanu par jebkādu personas datu izmantošanu, kurus patērētājs varētu augšupielādēt vai izveidot, kad izmanto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Savienības tiesību aktos par personas datu aizsardzību ir paredzēts izsmeļošs personas datu likumīgas apstrādes juridisko pamatu saraksts. Šī direktīva būtu jāpiemēro ikvienam līgumam, saskaņā ar ko patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus.
Piemēram, šī direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kuros patērētājs atver kontu sociālajā plašsaziņas līdzeklī un norāda savu vārdu un e-pasta adresi, kas tiek izmantoti citiem nolūkiem, ne tikai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei vai juridisko prasību izpildei.
Tā būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad patērētājs dod piekrišanu attiecībā uz jebkuriem materiāliem, kas ir uzskatāmi par personas datiem, piemēram, fotoattēliem vai ierakstiem, ko patērētājs augšupielādē vai tirgotājs apstrādā tirgvedības nolūkos.
Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība noteikt, vai ir izpildītas valsts tiesību aktu prasības par līguma izveidi, esamību un spēkā esamību.

- = -

(25) Ja digitālo saturu nepiegādā un digitālos pakalpojumus nesniedz pret cenas samaksu, šī direktīva nebūtu jāpiemēro situācijās, kad tirgotājs vāc personas datus tikai un vienīgi, lai piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, vai vienīgi ar nolūku izpildīt juridiskās prasības. Šādas situācijas var būt, piemēram, gadījumi, kad patērētāja reģistrēšanās drošības un identificēšanas nolūkos ir prasīta piemērojamos tiesību aktos. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kurās tirgotājs vāc tikai metadatus, piemēram, informāciju par patērētāja ierīci vai pārlūkošanas vēsturi, izņemot, ja šādu situāciju uzskata par līgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Tā nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad patērētājs, kas nav noslēdzis līgumu ar tirgotāju, ir pakļauts reklāmām tikai un vienīgi, lai piekļūtu digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam.
Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt šīs direktīvas piemērošanu, attiecinot to arī uz tādām situācijām, vai citādi reglamentēt tādas situācijas, kuras nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā.

- = -

(26) Šī direktīva būtu jāpiemēro līgumiem par digitālā satura izstrādi, kas īpaši pielāgots konkrētām patērētāja prasībām, tostarp īpaši pielāgotai programmatūrai. Šī direktīva būtu jāpiemēro arī elektronisku datņu piegādei, kas nepieciešama preču 3D drukas kontekstā, ciktāl šādas datnes atbilst digitālā satura vai digitālo pakalpojumu definīcijai šīs direktīvas izpratnē.
Tomēr šai direktīvai nevajadzētu reglamentēt tiesības vai pienākumus, kas saistīti ar precēm, kuras izgatavotas, izmantojot 3D drukas tehnoloģiju.

- = -

(27) Ņemot vērā to, ka, ka šī direktīva būtu jāpiemēro līgumiem, kuru mērķis ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde patērētājam, to nevajadzētu piemērot situācijās, kad galvenais līguma priekšmets ir profesionālu pakalpojumu sniegšana, piemēram, tulkošanas pakalpojumi, arhitektūras pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi vai citi profesionāli konsultāciju pakalpojumi, kurus nereti veic tirgotājs pats personīgi, neatkarīgi no tā, vai tirgotājs izmanto digitālus līdzekļus, lai nodrošinātu pakalpojuma rezultātu vai piegādātu vai nodotu to patērētājam.
Līdzīgi šī direktīva nebūtu jāpiemēro publiskiem pakalpojumiem, piemēram, sociālā nodrošinājuma pakalpojumiem, vai publiskiem reģistriem, ja digitālos līdzekļus izmanto vienīgi tam, lai nodotu pakalpojumu patērētājam vai lai paziņotu par to. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro arī autentiskiem instrumentiem un citiem notariāliem aktiem neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti, reģistrēti, pavairoti vai nodoti ar digitāliem līdzekļiem.

- = -

(28) Strauji attīstās tādu numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu tirgus, kuros nenotiek pieslēgšanās publiski piešķirtiem numerācijas resursiem.
Pēdējos gados ir parādījušies jauni digitālie pakalpojumi, kuri nodrošina starppersonu sakaru iespējas internetā, piemēram, tīmekļa e-pasta un tiešsaistes ziņapmaiņas pakalpojumi, kā rezultātā arvien vairāk patērētāju tādus lieto. Šādu iemeslu dēļ ir jānodrošina efektīva patērētāju aizsardzība saistībā ar šādiem pakalpojumiem.
Tāpēc šī direktīva būtu jāpiemēro arī numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem.

- = -

(29) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro veselības aprūpei, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/24/ES (5). “Veselības aprūpes” izslēgšana no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāattiecina arī uz jebkādu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, kas ir medicīniska ierīce, kā definēts Padomes Direktīvā 93/42/EEK (6) vai 90/385/EEK (7) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK (8), ja šādu medicīnisku ierīci ir izrakstījis vai izsniedzis veselības nozares darbinieks, kā definēts Direktīvā 2011/24/ES.
Tomēr šī direktīva būtu jāpiemēro digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, kas ir medicīniska ierīce, piemēram, veselības lietotnēm, kuras patērētājs var iegūt arī tad, ja viņam to nav izrakstījis vai izsniedzis veselības nozares darbinieks.

- = -

(30) Savienības tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem ir daudz noteikumu par patērētāju aizsardzību.
Finanšu pakalpojumi, kā tie definēti minētajā nozarē piemērojamos tiesību aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK (9), arī aptver digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu pakalpojumiem vai kas dod tiem piekļuvi, un tāpēc uz tiem attiecas aizsardzība, kas paredzēta Savienības tiesību aktos finanšu pakalpojumu jomā.
Tādējādi līgumi, kas saistīti ar tādu digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem, kas ir finanšu pakalpojums, nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

- = -

(31) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, ko sniedz plašai sabiedrībai mākslinieciska izpildījuma vai cita veida pasākuma ietvaros, piemēram, kā digitālu kinematogrāfisko projekciju vai audiovizuālu teatrālu priekšnesumu.
Tomēr šī direktīva būtu jāpiemēro, ja digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu plašai sabiedrībai sniedz ar signāla pārraides starpniecību kā, piemēram, digitālās televīzijas pakalpojumus.

- = -

(32) Bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūra, ja pirmkods tiek atklāti kopīgots un lietotāji programmatūrai vai tās modificētajām versijām var brīvi piekļūt, tās modificēt un izplatīt, var veicināt izpēti un inovācijas digitālā satura un digitālo pakalpojumu tirgū.
Lai šādai tirgus attīstībai neliktu šķēršļus, šī direktīva nebūtu jāpiemēro arī bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūrai ar nosacījumu, ka tā netiek piegādāta pret cenas samaksu un ka patērētāja personas dati tiek izmantoti tikai nolūkā uzlabot programmatūras drošumu, saderību vai sadarbspēju.

- = -

(33) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus nereti kombinē ar preču vai citu pakalpojumu sniegšanu un piedāvā patērētājam viena un tā paša līguma ietvaros, vienā paketē ietverot dažādus elementus, piemēram, digitālās televīzijas nodrošināšanu un elektroniskas ierīces iegādi. Šādos gadījumos līgumā starp patērētāju un tirgotāju ietver gan digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes līguma elementus, gan arī citu līgumu veidu, piemēram, preču tirdzniecības vai pakalpojumu līgumu, elementus. Šī direktīva būtu jāpiemēro vienīgi tiem vispārējā līguma elementiem, kuri attiecas uz digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi.
Pārējie līguma elementi būtu jāreglamentē ar noteikumiem, kuri ir piemērojami tādiem līgumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai attiecīgā gadījumā – ar cita Savienības tiesību akta noteikumiem, ar kuru reglamentē konkrētu nozari vai priekšmetu.
Līdzīgi jebkuras sekas, kādas viena elementa izbeigšana paketes līgumā varētu radīt pārējiem minētā paketes līguma elementiem, būtu jāreglamentē ar valsts tiesību aktiem.
Tomēr, lai nodrošinātu konsekvenci ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/1972 (10) konkrētas nozares noteikumiem, kuri reglamentē paketes līgumus gadījumos, kad tirgotājs minētās direktīvās izpratnē piedāvā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu kopā ar numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu vai interneta piekļuves pakalpojumu, šīs direktīvas noteikumi par digitālā satura modificēšanu nebūtu jāpiemēro līgumu paketes elementam, kas attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Tā vietā visiem paketes elementiem, tostarp arī digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, būtu jāpiemēro attiecīgie direktīvas (ES) 2018/1972 noteikumi.

- = -

(34) Šīs direktīvas noteikumi par līgumu paketēm būtu jāpiemēro tikai gadījumiem, kur viens un tas pats tirgotājs vienam un tam pašam patērētājam piedāvā dažādus paketes elementus saskaņā ar vienu līgumu. Šai direktīvai nevajadzētu skart valstu tiesību aktus, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka līgums par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi ir saistīts ar citu līgumu vai papildina citu līgumu, ko patērētājs ir noslēdzis ar šo vai citu tirgotāju, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas izmantojami saskaņā ar katru līgumu, vai sekas, kādas viena līguma izbeigšana radītu cita līguma darbībai.

- = -

(36) Šai direktīvai nebūtu jāskar citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē konkrētu nozari vai priekšmetu, piemēram, telekomunikācijas, elektronisko komerciju un patērētāju aizsardzību.
Tai nevajadzētu skart arī Savienības un valstu tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām, tostarp tiešsaistes satura pakalpojumu pārnesamību.

- = -

(37) Šīs direktīvas darbības jomā varētu ietilpt darbības, kas saistītas ar personas datu apstrādi.
Savienības tiesību aktos ir paredzēts visaptverošs satvars personas datu aizsardzībai. Šī direktīva jo īpaši neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (12) un Direktīvu 2002/58/EK (13).
Minēto satvaru piemēro jebkādiem personas datiem, ko apstrādā saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.
Līdz ar to personas dati būtu jāvāc vai citādi jāapstrādā tikai saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK.
Kolīzijas gadījumā starp šo direktīvu un Savienības tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā pēdējiem vajadzētu būt pārākiem.

- = -

(38) Ar šo direktīvu nebūtu jāreglamentē nosacījumi likumīgai personas datu apstrādei, jo šo jautājumu reglamentē jo īpaši ar Regulu (ES) 2016/679.
Tādējādi jebkāda personas datu apstrāde saistībā ar līgumu, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, ir likumīga tikai tad, ja tā atbilst Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem par juridiskajiem pamatiem personas datu apstrādei.
Ja personas datu apstrāde pamatojas uz piekrišanu, jo īpaši, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 6.
panta 1.
punkta a) apakšpunktu, piemēro minētās regulas īpašos noteikumus, tostarp nosacījumus par to, lai novērtētu, vai piekrišana ir sniegta brīvi.
Ar šo direktīvu nebūtu jāreglamentē sniegtās piekrišanas spēkā esamība.
Regulā (ES) 2016/679 ir paredzētas arī visaptverošas tiesības uz datu dzēšanu un datu pārnesamību. Šai direktīvai nebūtu jāskar minētās tiesības, kuras piemēro jebkādiem personas datiem, kurus patērētājs sniedz tirgotājam vai kurus tirgotājs vāc saistībā ar jebkādu līgumu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, un gadījumā, ja patērētājs ir izbeidzis līgumu saskaņā ar šo direktīvu.

- = -

(39) Tiesības uz datu dzēšanu un patērētāja tiesības atsaukt piekrišanu par personas datu apstrādi būtu pilnībā jāpiemēro arī saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.
Patērētāja tiesībām izbeigt līgumu saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāskar patērētāja tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 atsaukt jebkādu piekrišanu, kas sniegta attiecībā uz patērētāja personas datu apstrādi.

- = -

(40) Ar šo direktīvu nebūtu jāreglamentē sekas attiecībā uz līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, gadījumā, ja patērētājs atsauc piekrišanu par patērētāja personas datu apstrādi. Šādām sekām būtu jāpaliek kā valsts tiesību jautājumam.

- = -

(45) Lai nodrošinātu atbilstību un to, ka patērētājiem netiek liegtas viņu tiesības, piemēram, gadījumos, kad līgumā ir noteikti ļoti zemi standarti, digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam būtu jāatbilst ne tikai šajā direktīvajā noteiktajām subjektīvajām atbilstības prasībām, bet arī tajā paredzētajām objektīvajām atbilstības prasībām.
Atbilstība cita starpā būtu jānovērtē, ņemot vērā mērķi, kuram parasti izmanto tāda paša veida digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus.
Tiem arī vajadzētu būt tādām īpašībām un parastajiem šāda veida digitālā satura vai pakalpojuma veiktspējas rādītājiem, ko patērētāji var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturu un jebkādus publiskus paziņojumus par konkrētiem digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturlielumiem, ko sniedzis tirgotājs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai kas sniegti to vārdā;

- = -

(47) Laikposmā, kurā patērētājs to pamatoti sagaidītu, tirgotājam būtu jānodrošina patērētājam atjauninājumi, tostarp drošības atjauninājumi, lai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums paliktu atbilstīgs un drošs.
Piemēram, attiecībā uz digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem, kuru nolūks ir ierobežots laikā, pienākumam nodrošināt atjauninājumus būtu jāaprobežojas ar minēto laiku, bet attiecībā uz citu veidu digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem laikposms, kurā būtu jānodrošina patērētājam atjauninājumi, varētu sakrist ar laikposmu, kurā ir spēkā atbildība par neatbilstību, vai būt par to ilgāks, piemēram, jo īpaši attiecībā uz drošības atjauninājumiem.
Patērētājam būtu jāsaglabā rīcības brīvība attiecībā uz to, vai instalēt nodrošinātos atjauninājumus.
Tomēr, ja patērētājs izlemj neinstalēt atjauninājumus, patērētājs nevar sagaidīt, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums saglabās atbilstību.
Tirgotājam būtu jāinformē patērētājs par to, ka viņa lēmums neinstalēt atjauninājumus, kas vajadzīgi digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības saglabāšanai, tostarp drošības atjauninājumus, ietekmēs tirgotāja atbildību par to digitālā satura vai digitālā pakalpojuma elementu atbilstību, ko šiem atjauninājumiem paredzēts uzturēt. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt pienākumus nodrošināt drošības atjauninājumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos.

- = -

(48) Personas datu apstrādei saistībā ar jebkuru līgumu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679 vai jebkuri citi Savienības tiesību akti par datu aizsardzību. Šai direktīvai turklāt nebūtu jāskar tiesības, pienākumi un ārpuslīgumiski tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/679.
Cēloņus, kuru rezultātā rodas neatbilstība Regulā (ES) 2016/679 paredzētajām prasībām, tostarp tādiem pamatprincipiem kā prasība nodrošināt datu apjoma samazināšanu, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, atkarībā no apstākļiem konkrētajā gadījumā arī var uzskatīt par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību šajā direktīvā paredzētajām subjektīvajām vai objektīvajām atbilstības prasībām.
Viens piemērs varētu būt gadījums, kurā tirgotājs līgumā nepārprotami uzņemas pienākumu, vai līgumu var šādi interpretēt, kas ir saistīts arī ar tirgotāja pienākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
Minētajā gadījumā šāda līgumiskā apņemšanās var kļūt par subjektīvo atbilstības prasību daļu.
Otrs piemērs varētu būt gadījums, kurā Regulā (ES) 2016/679 paredzēto pienākumu neizpilde varētu vienlaikus padarīt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nederīgu savam paredzētajam nolūkam un tāpēc ir uzskatāma par neatbilstību objektīvajai atbilstības prasībai, kura paredz, ka digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam ir jābūt derīgam tiem nolūkiem, kādā parasti tiktu izmantots tāda paša veida digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.

- = -

(50) Piemērojot šīs direktīvas noteikumus, tirgotājiem būtu jāizmanto starptautiskā līmenī, Savienības līmenī vai konkrētās nozares līmenī izstrādāti standarti, atklātas tehniskās specifikācijas, labā prakse un ētikas kodeksi, tostarp attiecībā uz plaši lietojamu un mašīnlasāmu formātu, ko izmanto tā satura izgūšanai, kas nav personas dati, kurus lietotājs sniedzis vai izveidojis, lietojot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, kā arī attiecībā uz informācijas sistēmu un digitālās vides drošību. Šajā kontekstā Komisija varētu prasīt starptautisku un Savienības standartu izstrādi un tirdzniecības asociāciju un citu reprezentatīvu organizāciju ētikas kodeksu izstrādi, lai varētu atbalstīt šīs direktīvas vienotu ieviešanu.

- = -

(73) Tirgotāja atbildības par zaudējumiem princips ir līgumu par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi būtisks elements.
Tādēļ patērētājam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt kompensāciju par viņam nodarīto kaitējumu neatbilstības vai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanas dēļ.
Kompensācijai pēc iespējas būtu jārada patērētājam situācija, kurā patērētājs būtu bijis, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums būtu pienācīgi piegādāts un būtu atbilstīgs.
Tā kā šādas tiesības uz zaudējumu atlīdzību jau tiek nodrošinātas visās dalībvalstīs, šai direktīvai nevajadzētu skart valstu noteikumus par kompensācijām patērētājiem par kaitējumu, kas radies minēto noteikumu pārkāpumu rezultātā.

- = -

(81) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2394 (16) pielikums būtu jāgroza, iekļaujot atsauci uz šo direktīvu, lai veicinātu pārrobežu sadarbību par šīs direktīvas izpildi.

- = -

(82) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/22/EK (17) I pielikums būtu jāgroza, iekļaujot atsauci uz šo direktīvu, lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā noteiktās patērētāju kopējās intereses ir aizsargātas.

- = -

(83) Patērētājiem vajadzētu spēt gūt labumu no tiesībām, kas viņiem noteiktas šajā direktīvā, tiklīdz sāk piemērot valstu transponēšanas pasākumus.
Tāpēc minētie valstu transponēšanas pasākumi būtu jāpiemēro arī beztermiņa vai noteikta termiņa līgumiem, kas noslēgti pirms piemērošanas dienas un kuros paredzēta digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegāde, kas īstenota pastāvīgi kādā laikposmā vai ar vairākām atsevišķām piegādes darbībām, bet tikai attiecībā uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, ko sniedz no valstu transponēšanas pasākumu piemērošanas dienas.
Tomēr, lai līdzsvarotu patērētāju un tirgotāju likumīgās intereses, valstu transponēšanas pasākumi, ar kuriem transponē šīs direktīvas noteikumus par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu un regresa prasījuma tiesībām, būtu jāpiemēro tikai līgumiem, kas noslēgti pēc pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar šo direktīvu.

- = -

(84) Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011.
gada 28.
septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (18) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos.
Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

- = -

(86) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, veicināt iekšējā tirgus darbību, konsekventi risinot ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādei, vienlaicīgi novēršot juridisko sadrumstalotību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ievērojot nepieciešamību nodrošināt valstu tiesību aktu saskaņotību ar harmonizētu līgumtiesību noteikumu palīdzību, kas turklāt veicinātu koordinētas izpildes darbības, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5.
pantā noteikto subsidiaritātes principu.
Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

- = -

keyboard_tab Contratti digitali 2019/0770 LV

Contratti digitali 2019/0770 LV