Contratti digitali 2019/0770 LV

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt sekmīgu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus paredzot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ko nodrošina, nosakot kopīgus noteikumus par konkrētām prasībām attiecībā uz digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādes līgumiem starp tirgotājiem un patērētājiem, jo īpaši noteikumus par šādiem elementiem:

—	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību līgumam,

—	tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šādas neatbilstības gadījumā vai nepiegādāšanas gadījumos un minēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, un

—	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modifikāciju.

7. pants

Subjektīvās prasības attiecībā uz atbilstību

Lai atbilstu līgumam, digitālais saturs vai digitālais pakalpojums attiecīgos gadījumos atbilst konkrēti šādiem kritērijiem:

a)	tā apraksts, daudzums un kvalitāte, funkcionalitāte, saderība, sadarbspēja un citas iezīmes atbilst līguma prasībām;

b)	tas ir derīgs jebkuram konkrētam nolūkam, kuram patērētājs to pieprasa un ko patērētājs ir darījis zināmu tirgotājam ne vēlāk kā līguma noslēgšanas brīdī, un attiecībā uz kuru tirgotājs ir sniedzis piekrišanu;

c)	tas tiek piegādāts ar visiem piederumiem, instrukcijām, tostarp instalēšanas instrukciju, un kopā ar to patērētājam tiek sniegta līgumā prasītā palīdzība; un

d)	tas ir atjaunināts, kā noteikts līgumā.

8. pants

Objektīvās prasības attiecībā uz atbilstību

1. Papildus atbilstībai jebkādām subjektīvām atbilstības prasībām digitālais saturs vai digitālais pakalpojums atbilst turpmāk minētajam:

tas ir piemērots nolūkiem, kuriem parasti izmantotu tāda paša veida digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jebkādus spēkā esošus Savienības un valsts tiesību aktus, tehniskos standartus vai, ja tādu tehnisko standartu nav, piemērojamos katrai nozarei paredzētos nozares rīcības kodeksus;

tas ir sniegts tādā daudzumā un tam piemīt tādas īpašības un veiktspējas rādītāji, tostarp funkcionalitāte, saderība, pieejamība, nepārtrauktība un drošība, kādi parasti ir tāda paša veida digitālajam saturam un digitālajiem pakalpojumiem un ko patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma veidu, kā arī ņemot vērā jebkuru publisku paziņojumu, ko sniedzis tirgotājs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai kas sniegti to vārdā, jo īpaši reklāmā vai marķējumā, izņemot gadījumus, kad tirgotājs pierāda, ka:

i)	tirgotājs nebija un pamatoti nevarēja būt informēts par šādu publisku paziņojumu;

ii)	līdz līguma noslēgšanas brīdim publiskais paziņojums tika koriģēts tādā pašā vai līdzvērtīgā veidā, kā tas tika sniegts; vai

iii)	publiskais paziņojums nevarēja ietekmēt lēmumu iegādāties digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;

c)	attiecīgā gadījumā – tas ir piegādāts ar visiem piederumiem un instrukcijām, ko patērētājs var pamatoti sagaidīt saņemt; un

d)	tas atbilst jebkādai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmēģinājuma versijai vai priekšskatījumam, ko tirgotājs darījis pieejamu pirms līguma noslēgšanas.

2. Tirgotājs nodrošina, ka patērētājs tiek informēts un viņam tiek piegādāti digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atjauninājumi, tostarp drošības atjauninājumi, kas nepieciešami, lai uzturētu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību laikposmā:

a)	kamēr saskaņā ar līgumu ir jāpiegādā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, ja līgumā ir norādīts, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir jāpiegādā pastāvīgi kādu laikposmu; vai

b)	kurā patērētājs to var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma veidu un nolūku un līguma apstākļus un būtību, ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu.

3. Ja patērētājs samērīgā termiņā neinstalē tirgotāja nodrošinātos atjauninājumus saskaņā ar 2. punktu, tirgotājs nav atbildīgs par neatbilstību, kas rodas tikai no attiecīgā atjauninājuma neesamības, ar noteikumu, ka:

a)	tirgotājs ir informējis patērētāju par atjauninājuma pieejamību un sekām, kādas būs gadījumā, ja patērētājs to neinstalēs; un

b)	trūkumi tirgotāja nodrošinātajās instalēšanas instrukcijās nav bijis cēlonis tam, ka patērētājs nav instalējis atjauninājumu vai ir instalējis to nepareizi.

4. Ja līgums paredz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīgu piegādi kādā laikposmā, digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir atbilstīgs visu šo laikposmu.

5. Neatbilstības 1. vai 2. punkta nozīmē nav, ja līguma noslēgšanas brīdī patērētājs bija konkrēti informēts, ka attiecībā uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kādu konkrētu īpašību pastāv novirze no objektīvajām atbilstības prasībām, kuras noteiktas 1. vai 2. punktā, un patērētājs ir skaidri un atsevišķi pieņēmis minēto atkāpi, noslēdzot līgumu.

6. Ja vien puses nav vienojušās citādi, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā to jaunākajā versijā, kas pieejama līguma noslēgšanas brīdī.

12. pants

Pierādīšanas pienākums

1. Pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir piegādāts saskaņā ar 5. pantu, ir tirgotājam.

2. Gadījumos, kas minēti 11. panta 2. punktā, pienākums pierādīt to, vai piegādātais digitālais saturs vai digitālais pakalpojums piegādes brīdī ir bijis atbilstīgs, ir tirgotājam attiecībā uz neatbilstību, kas parādās viena gada laikā no brīža, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir ticis piegādāts.

3. Gadījumos, kas minēti 11. panta 3. punktā, pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir bijis atbilstīgs laikposmā, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums jāpiegādā saskaņā ar līgumu, ir tirgotājam attiecībā uz neatbilstību, kas parādās minētajā laikposmā.

4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja tirgotājs pierāda, ka patērētāja digitālā vide nav saderīga ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma tehniskajām prasībām, un ja tirgotājs ir skaidri un saprotami informējis patērētāju par šādām prasībām pirms līguma noslēgšanas.

5. Patērētājs sadarbojas ar tirgotāju, cik tas pamatoti iespējams un nepieciešams, lai noskaidrotu, vai cēlonis digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstībai laikā, kas minēts attiecīgi 11. panta 2. vai 3. punktā, ir bijis saistīts ar patērētāja digitālo vidi. Sadarbības pienākums aprobežojas ar pieejamajiem patērētājam neuzbāzīgākajiem tehniskajiem līdzekļiem. Ja patērētājs nesadarbojas un tirgotājs ir informējis patērētāju par šādu prasību skaidrā un saprotamā veidā pirms līguma noslēgšanas, tad pienākums pierādīt to, vai neatbilstība pastāvēja attiecīgi 11. panta 2. vai 3. punktā noteiktajā laikā, ir patērētājam.

16. pants

Tirgotāja pienākumi līguma izbeigšanas gadījumā

1. Līguma izbeigšanas gadījumā tirgotājs atmaksā patērētājam visas summas, kas ir samaksātas saskaņā ar līgumu.

Tomēr gadījumos, kad līgums paredz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi apmaiņā pret cenas samaksu un kādā laikposmā un kad kādu laikposmu pirms līguma izbeigšanas digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir bijis atbilstīgs, tirgotājs atmaksā patērētājam tikai to samaksātās cenas proporcionālo daļu, kas atbilst laikposmam, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs, un jebkuru cenas daļu, ko patērētājs samaksājis avansā par jebkuru līguma laikposmu, kas būtu atlicis, ja līgums netiktu izbeigts.

2. attiecībā uz patērētāja personas datiem tirgotājs ievēro Regulā (ES) 2016/679 paredzētos pienākumus.

3. Tirgotājs atturas izmantot jebkuru saturu, kas nav personas dati, kuru patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot attiecībā uz:

a)	saturu, kam nav lietojuma bez saistības ar tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;

b)	saturu, kas attiecas tikai uz patērētāja darbību, lietojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;

c)	saturu, ko tirgotājs ir apkopojis ar citiem datiem un ko nevar atdalīt, vai arī tas ir iespējams tikai ar nesamērīgām pūlēm; vai

d)	saturu, ko kopīgi radījis patērētājs un citi, un ja citi patērētāji var turpināt izmantot šo saturu.

4. Tirgotājs pēc patērētāja pieprasījuma dara patērētājam pieejamu jebkuru saturu, kas nav personas dati un ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot 3. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Patērētājs ir tiesīgs izgūt minēto digitālo saturu bez maksas, bez tirgotāja radītiem šķēršļiem, samērīgā termiņā un plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

5. Neskarot 4. punktu, tirgotājs var novērst to, ka patērētājs jebkādi turpina izmanot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, jo īpaši liedzot patērētājam piekļuvi digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai atspējojot patērētāja lietotāja kontu.

27. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 264, 20.7.2016., 57. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 15. aprīļa lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 28. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).

(7) Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK (2009. gada 23. aprīlis) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (kodificēta versija) (OV L 110, 1.5.2009., 30. lpp.).

(18) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20) OV C 200, 23.6.2017., 10. lpp.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012 (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

whereas

(5) Patērētāji ne vienmēr jūtas droši, veicot pārrobežu pirkumus, it sevišķi to darot tiešsaistē.
Viens no šīs patērētāju nedrošības pamatiemesliem ir neskaidrība par galvenajām līgumiskajām tiesībām un skaidra regulējuma trūkums attiecībā uz līgumiem par digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem.
Daudzi patērētāji saskaras ar problēmām saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu kvalitāti vai piekļuvi tiem.
Piemēram, viņi saņem nepareizu vai nederīgu digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus vai nevar piekļūt attiecīgajam digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem.
Rezultātā patērētāji cieš finansiālu un cita veida kaitējumu.

- = -

(6) Lai risinātu šādas problēmas, gan uzņēmumiem, gan patērētājiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz pilnībā saskaņotām līgumiskajām tiesībām attiecībā uz dažiem īpaši būtiskiem aspektiem, kas skar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi Savienībā.
Regulējuma galveno aspektu pilnīga saskaņošana būtiski stiprinātu juridisko noteiktību gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.

- = -

(8) Patērētājiem vajadzētu gūt labumu no saskaņotām tiesībām ar augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādi.
Viņiem vajadzētu būt skaidri noteiktām imperatīvām tiesībām, saņemot vai piekļūstot digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem no jebkuras vietas Savienībā. Šādām tiesībām būtu jāpalielina viņu uzticēšanās līmenis saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu saņemšanu.
Tam arī vajadzētu veicināt tā kaitējuma samazināšanu, no kura pašlaik cieš patērētāji, jo būtu skaidri noteiktu tiesību kopums, kas ļaus risināt problēmas ar digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem.

- = -

(12) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt valstu tiesību aktus, ciktāl attiecīgos jautājumus neregulē šī direktīva, piemēram, valstu noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esamību, spēkā neesamību vai sekām vai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma likumību. Šai direktīvai arī nebūtu jānosaka līgumu par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi juridiskā būtība, un jautājums par to, vai līgums par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi ir uzskatāms, piemēram, par pirkuma, pakalpojumu, nomas vai sui generis līgumu, būtu jāatstāj valstu tiesību aktu kompetencē. Šai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts noteikumus, kuri nav konkrēti attiecināti uz patērētāju līgumiem un kuros paredzēti īpaši tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz konkrētiem defektu veidiem, kuri nebija redzami līguma slēgšanas brīdī, proti, valsts noteikumus, kuros var būt paredzēti konkrēti noteikumi par pārdevēja atbildību slēptu defektu gadījumā. Šai direktīvai arī nevajadzētu ietekmēt valstu tiesību aktus, kuros digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības gadījumā paredzēti ārpuslīgumiski patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret personām iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai citām personām, kas pilda šādu personu pienākumus.

- = -

(18) Šī direktīva būtu jāpiemēro ikvienam līgumam, kura ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Platformas nodrošinātājus šajā direktīvā varētu uzskatīt par tirgotājiem, ja tie darbojas nolūkos, kas saistīti ar viņu pašu uzņēmējdarbību, un kā tieši patērētāja līgumpartneri attiecībā uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi.
Dalībvalstīm vajadzētu būt arī rīcības brīvībai šīs direktīvas piemērošanu attiecināt uz platformas nodrošinātājiem, kuri neatbilst prasībām, lai tos uzskatītu par tirgotāju atbilstīgi šai direktīvai.

- = -

(24) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus bieži piegādā arī situācijās, kurās patērētājs nemaksā cenu, bet sniedz tirgotājam personas datus. Šādi uzņēmējdarbības modeļi jau tiek izmantoti dažādās formās ievērojamā tirgus daļā.
Pilnībā atzīstot, ka tiesības uz personas datu aizsardzība ir pamattiesības un ka tāpēc personas datus nevar uzskatīt par preci, šai direktīvai būtu jānodrošina, ka patērētājiem šādos uzņēmējdarbības modeļos ir tiesības uz līgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Tāpēc šī direktīva būtu jāpiemēro līgumiem, kuru ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, bet patērētājs sniedz vai apņemas sniegt personas datus.
Minētos personas datus tirgotājam varētu sniegt līguma noslēgšanas brīdī vai vēlāk, piemēram, brīdī, kad patērētājs sniedz tirgotājam piekrišanu par jebkādu personas datu izmantošanu, kurus patērētājs varētu augšupielādēt vai izveidot, kad izmanto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Savienības tiesību aktos par personas datu aizsardzību ir paredzēts izsmeļošs personas datu likumīgas apstrādes juridisko pamatu saraksts. Šī direktīva būtu jāpiemēro ikvienam līgumam, saskaņā ar ko patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus.
Piemēram, šī direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kuros patērētājs atver kontu sociālajā plašsaziņas līdzeklī un norāda savu vārdu un e-pasta adresi, kas tiek izmantoti citiem nolūkiem, ne tikai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei vai juridisko prasību izpildei.
Tā būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad patērētājs dod piekrišanu attiecībā uz jebkuriem materiāliem, kas ir uzskatāmi par personas datiem, piemēram, fotoattēliem vai ierakstiem, ko patērētājs augšupielādē vai tirgotājs apstrādā tirgvedības nolūkos.
Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība noteikt, vai ir izpildītas valsts tiesību aktu prasības par līguma izveidi, esamību un spēkā esamību.

- = -

(35) Komercpraksei, kuras ietvaros digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piedāvājumus apvieno paketē ar preču vai citu pakalpojumu nodrošināšanu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (11), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem. Šāda piedāvājumu apvienošanu paketēs pati par sevi Direktīvā 2005/29/EK nav aizliegta.
Tomēr tā ir aizliegta gadījumos, kuros tā tiek atzīta par negodīgu pēc katra atsevišķā gadījuma izvērtēšanas saskaņā ar minētajā direktīvā noteiktiem kritērijiem.
Savienības konkurences tiesību akti arī ļauj pievērsties sasaistīšanas un komplektēšanas praksei gadījumos, kad tā ietekmē konkurenci un kaitē patērētājiem.

- = -

(39) Tiesības uz datu dzēšanu un patērētāja tiesības atsaukt piekrišanu par personas datu apstrādi būtu pilnībā jāpiemēro arī saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.
Patērētāja tiesībām izbeigt līgumu saskaņā ar šo direktīvu nebūtu jāskar patērētāja tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 atsaukt jebkādu piekrišanu, kas sniegta attiecībā uz patērētāja personas datu apstrādi.

- = -

(40) Ar šo direktīvu nebūtu jāreglamentē sekas attiecībā uz līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, gadījumā, ja patērētājs atsauc piekrišanu par patērētāja personas datu apstrādi. Šādām sekām būtu jāpaliek kā valsts tiesību jautājumam.

- = -

(41) Tirgotājs digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus patērētājam var piegādāt dažādos veidos.
Ir lietderīgi noteikt vienkāršus un skaidrus noteikumus attiecībā uz minētā pienākuma piegādāt, kas ir tirgotāja galvenā līgumsaistība, nodrošinot patērētājam digitālā satura vai digitālo pakalpojumu pieejamību vai piekļuvi tiem, kārtību un izpildes laiku.
Būtu jāuzskata, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pieejamība vai piekļuve tiem patērētājiem ir nodrošināta tad, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums vai jebkurš līdzeklis, kas noder, lai tam piekļūtu vai to lejupielādētu, ir sasniedzis patērētāju un tirgotājam vairs nav jāveic nekādas darbības, kuru mērķis būtu ļaut patērētājam izmantot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar līgumu. Ņemot vērā, ka tirgotājs principā nav atbildīgs par darbību, ko veic, vai bezdarbību, ko pieļauj trešā puse, kura darbina fizisku vai virtuālu aprīkojumu, piemēram, elektronisku platformu vai mākoņglabāšanas aprīkojumu, kuru patērētājs izvēlas digitālā satura vai digitālā pakalpojuma saņemšanai vai glabāšanai, būtu jāpietiek ar to, ka tirgotājs piegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu minētajai trešai pusei.
Tomēr fizisko vai virtuālo aprīkojumu nevar uzskatīt par tādu, ko izvēlējies patērētājs, ja tas ir tirgotāja kontrolē vai ir līgumiski saistīts ar tirgotāju, vai ja patērētājs minēto fizisko vai virtuālo aprīkojumu ir izvēlējies digitālā satura vai digitālā pakalpojuma saņemšanai, bet šī bija vienīgā tirgotāja piedāvātā izvēle, lai saņemtu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai lai piekļūtu tam.

- = -

(44) Ņemot vērā to, ka digitālais saturs un digitālie pakalpojumi nepārtraukti attīstās, tirgotāji var vienoties ar patērētājiem nodrošināt atjauninājumus un elementus, kad tie kļūst pieejami.
Tāpēc būtu arī jāizvērtē digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība attiecībā uz to, vai digitālais saturs vai pakalpojums ir atjaunināts tādā veidā, kā ir noteikts līgumā.
Tas, ka nav piegādāti atjauninājumi, par kuriem vienošanās panākta līgumā, būtu uzskatāms par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību.
Turklāt defektīvi vai nepilnīgi atjauninājumi arī būtu uzskatāmi par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, ņemot vērā to, ka tas nozīmētu, ka šādi atjauninājumi netiek veikti tādā veidā, kā norādīts līgumā.

- = -

(46) Pamatotības standartiem attiecībā uz jebkādu šajā direktīvā minētu atsauci uz to, ko kāda persona var pamatoti sagaidīt, vajadzētu būt objektīvi konstatējamiem, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma būtību un nolūku, lietas apstākļus un iesaistīto personu paražas un praksi.
Jo īpaši būtu objektīvi jānovērtē, kas ir uzskatāms par samērīgu termiņu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšanai, ņemot vērā neatbilstības raksturu.

- = -

(47) Laikposmā, kurā patērētājs to pamatoti sagaidītu, tirgotājam būtu jānodrošina patērētājam atjauninājumi, tostarp drošības atjauninājumi, lai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums paliktu atbilstīgs un drošs.
Piemēram, attiecībā uz digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem, kuru nolūks ir ierobežots laikā, pienākumam nodrošināt atjauninājumus būtu jāaprobežojas ar minēto laiku, bet attiecībā uz citu veidu digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem laikposms, kurā būtu jānodrošina patērētājam atjauninājumi, varētu sakrist ar laikposmu, kurā ir spēkā atbildība par neatbilstību, vai būt par to ilgāks, piemēram, jo īpaši attiecībā uz drošības atjauninājumiem.
Patērētājam būtu jāsaglabā rīcības brīvība attiecībā uz to, vai instalēt nodrošinātos atjauninājumus.
Tomēr, ja patērētājs izlemj neinstalēt atjauninājumus, patērētājs nevar sagaidīt, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums saglabās atbilstību.
Tirgotājam būtu jāinformē patērētājs par to, ka viņa lēmums neinstalēt atjauninājumus, kas vajadzīgi digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības saglabāšanai, tostarp drošības atjauninājumus, ietekmēs tirgotāja atbildību par to digitālā satura vai digitālā pakalpojuma elementu atbilstību, ko šiem atjauninājumiem paredzēts uzturēt. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt pienākumus nodrošināt drošības atjauninājumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos.

- = -

(50) Piemērojot šīs direktīvas noteikumus, tirgotājiem būtu jāizmanto starptautiskā līmenī, Savienības līmenī vai konkrētās nozares līmenī izstrādāti standarti, atklātas tehniskās specifikācijas, labā prakse un ētikas kodeksi, tostarp attiecībā uz plaši lietojamu un mašīnlasāmu formātu, ko izmanto tā satura izgūšanai, kas nav personas dati, kurus lietotājs sniedzis vai izveidojis, lietojot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, kā arī attiecībā uz informācijas sistēmu un digitālās vides drošību. Šajā kontekstā Komisija varētu prasīt starptautisku un Savienības standartu izstrādi un tirdzniecības asociāciju un citu reprezentatīvu organizāciju ētikas kodeksu izstrādi, lai varētu atbalstīt šīs direktīvas vienotu ieviešanu.

- = -

(70) Patērētāja motivācija izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības gadījumā varētu tikt mazināta, ja patērētājam tā rezultātā var tikt liegta piekļuve saturam, kas nav personas dati un ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Tāpēc, lai nodrošinātu, ka patērētājs gūst labumu no efektīvas aizsardzības attiecībā uz tiesībām izbeigt līgumu, pēc līguma izbeigšanas tirgotājam pēc patērētāja pieprasījuma būtu jādara patērētājam pieejams šāds saturs.

- = -

(76) Patērētāji būtu skaidri un saprotami jāinformē par modifikācijām.
Ja modifikācija vairāk nekā nebūtiski negatīvi ietekmē to, kā patērētājs piekļūst digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai to izmanto, patērētājs būtu jāinformē tādā veidā, kas ļauj informāciju glabāt pastāvīgā informācijas nesējā.
Pastāvīgam informācijas nesējam būtu jāsniedz patērētājam iespēja saglabāt informāciju tik ilgi, cik nepieciešams to patērētāja interešu aizsardzībai, kuras izriet no patērētāja attiecībām ar tirgotāju. Šādiem informācijas nesējiem jo īpaši būtu jāietver dokumenti papīra formātā, DVD, CD, USB atmiņas ierīces, atmiņas kartes un cietie diski, kā arī elektroniskā pasta vēstules.

- = -

(78) Patērētājam piegādātā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība bieži rodas vienā no posmiem darījumu ķēdē, kas saista sākotnējo izstrādātāju ar gala tirgotāja.
Lai gan gala tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam patērētāja priekšā neatbilstības gadījumā, ir svarīgi nodrošināt, lai tirgotājam būtu atbilstošas tiesības attiecībā pret darījumu ķēdes dažādām personām, lai viņš varētu izpildīt savas saistības pret patērētāju. Šādām tiesībām vajadzētu attiekties tikai uz finanšu darījumiem, un tāpēc tām nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad tirgotājs ir atbildīgs patērētāja priekšā par tāda digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, kas veidots no programmatūras vai balstās uz programmatūru, kuru viņam bez maksas un saskaņā ar bezmaksas un atklātā pirmkoda licenci piegādājusi kāda cita persona kādā iepriekšējā darījumu ķēdes posmā.
Tomēr tās darījumu ķēdē iesaistītās personas, pret kurām gala tirgotājs var vērsties, un šādu prasību iesniegšanas kārtība un nosacījumi būtu jānosaka dalībvalstīm saskaņā ar tajās piemērojamiem valstu tiesību aktiem.

- = -

(83) Patērētājiem vajadzētu spēt gūt labumu no tiesībām, kas viņiem noteiktas šajā direktīvā, tiklīdz sāk piemērot valstu transponēšanas pasākumus.
Tāpēc minētie valstu transponēšanas pasākumi būtu jāpiemēro arī beztermiņa vai noteikta termiņa līgumiem, kas noslēgti pirms piemērošanas dienas un kuros paredzēta digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegāde, kas īstenota pastāvīgi kādā laikposmā vai ar vairākām atsevišķām piegādes darbībām, bet tikai attiecībā uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, ko sniedz no valstu transponēšanas pasākumu piemērošanas dienas.
Tomēr, lai līdzsvarotu patērētāju un tirgotāju likumīgās intereses, valstu transponēšanas pasākumi, ar kuriem transponē šīs direktīvas noteikumus par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu un regresa prasījuma tiesībām, būtu jāpiemēro tikai līgumiem, kas noslēgti pēc pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar šo direktīvu.

- = -

(84) Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011.
gada 28.
septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (18) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos.
attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

- = -

keyboard_tab Contratti digitali 2019/0770 LV

Contratti digitali 2019/0770 LV