Contratti digitali 2019/0770 LV

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt sekmīgu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus paredzot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ko nodrošina, nosakot kopīgus noteikumus par konkrētām prasībām attiecībā uz digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādes līgumiem starp tirgotājiem un patērētājiem, jo īpaši noteikumus par šādiem elementiem:

—	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību līgumam,

—	tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šādas neatbilstības gadījumā vai nepiegādāšanas gadījumos un minēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, un

—	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modifikāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“digitālais saturs” ir dati, kas ir radīti un piegādāti digitālā veidā;

“digitālais pakalpojums” ir:

a)	pakalpojums, kas patērētājam dod iespēju sagatavot, apstrādāt vai uzglabāt datus vai piekļūt tiem digitālā veidā; vai

b)	pakalpojums, kas ļauj kopīgot datus vai jebkādā citā veidā mijiedarboties ar tiem digitālā veidā, ko augšupielādējis vai radījis patērētājs vai citi minētā pakalpojuma lietotāji;

3)	“preces, kurām ir digitāli elementi”, ir jebkuri materiāli kustami priekšmeti, kas ietver digitālu saturu vai digitālu pakalpojumu vai ir savstarpēji saistīti ar to tādā veidā, ka minētā digitāla satura vai digitāla pakalpojuma neesamība neļautu precēm pildīt savas funkcijas;

4)	“integrēšana” ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma sasaistīšana ar patērētāja digitālās vides komponentiem un iekļaušana tajos, lai digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu izmantotu atbilstīgi šajā direktīvā paredzētajā atbilstības prasībām;

“tirgotājs” ir jebkura fiziska vai jebkura privāta vai publiska juridiska persona, kura saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas – tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas minētās fiziskās vai juridiskās personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību –, nolūkā, kas ir saistīts ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

6)	“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, darbojas nolūkā, kas nav saistīts ar minētās personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

7)	“cena” ir naudas summa vai vērtības digitāls ekvivalents, kas jāsamaksā par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi;

8)	“personas dati” ir personas dati, kā tie definēti Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

9)	“digitālā vide” ir aparatūra, programmatūra un jebkurš tīkla savienojums, ko izmanto patērētājs, lai izmantotu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai piekļūtu tam;

10)	“saderība” ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēja darboties ar tādu aparatūru vai programmatūru, ar ko parasti izmanto tāda paša veida digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus, bez nepieciešamības digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus konvertēt;

11)	“funkcionalitāte” ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēja pildīt savas funkcijas, ņemot vērā tā nolūku;

12)	“sadarbspēja” ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēja darboties ar aparatūru vai programmatūru, kas atšķiras no tās, ar ko parasti izmanto tāda paša tipa digitālo saturu vai pakalpojumus;

13)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas patērētājam vai tirgotājam dod iespēju uzglabāt personīgi šai personai adresētu informāciju tādā veidā, lai tā būtu pieejama turpmākai atsaucei informācijas saturam atbilstīgā laikposmā, un kas ļauj neizmainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju.

3. pants

Piemērošanas joma

1. Šo direktīvu piemēro jebkuram līgumam, kura ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un patērētājs maksā vai apņemas maksāt cenu.

Šo direktīvu piemēro arī gadījumos, kad tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus, izņemot tad, ja patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai, lai piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar šo direktīvu vai lai tirgotājs varētu izpildīt juridiskās prasības, kuras attiecas uz tirgotāju, un ja tirgotājs minētos datus neapstrādā nekādos citos nolūkos.

2. Šo direktīvu piemēro arī gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir izstrādāts saskaņā ar patērētāja specifikācijām.

3. Izņemot 5. un 13. pantu, šo direktīvu piemēro arī jebkuram materiālam informācijas nesējam, kuru izmanto tikai un vienīgi kā digitālā satura nesēju.

4. Šo direktīvu nepiemēro digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem, kas ir ietverti precēs vai kam ir savstarpēja saikne ar precēm 2. panta 3. punkta nozīmē un kas tiek sniegti kopā ar precēm saskaņā ar pārdošanas līgumu, kas attiecas uz minētajām precēm, neatkarīgi no tā, vai šādu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā pārdevējs vai trešā persona. Ja pastāv šaubas, vai precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā pakalpojuma piegāde ir daļa no pārdošanas līguma, uzskata, ka pārdošanas līgums attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

5. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem par:

a)	tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nav digitālie pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai pakalpojuma rezultāta radīšanas vai tā nodošanas patērētājam nolūkā tirgotājs izmanto digitālus līdzekļus;

b)	elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punktā, izņemot numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, kas definēti minētās direktīvas 2. panta 7. punktā;

c)	veselības aprūpi, kas definēta 3. panta a) punktā Direktīvā 2011/24/ES;

azartspēļu pakalpojumiem, proti, pakalpojumiem, kuri ietver likmes ar naudas vērtību azartspēlēs, tostarp tādās, kuras ietver prasmes elementu, piemēram, izlozēs, kazino spēlēs, pokera spēlēs un derību darījumos, un kuri tiek sniegti ar elektroniskiem līdzekļiem vai ar jebkādas citas sakaru tehnoloģijas starpniecību un pēc šādu pakalpojumu saņēmēja individuāla lūguma;

e)	finanšu pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) punktā;

f)	programmatūru, ko tirgotājs piedāvā saskaņā ar bezmaksas atklātā pirmkoda licenci, par kuru patērētājs nemaksā cenu, un saistībā ar kuru patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai nolūkā uzlabot šīs konkrētās programmatūras drošumu, saderību vai sadarbspēju;

g)	digitālā satura piegādi gadījumā, ja digitālais saturs tiek darīts pieejams plašai sabiedrībai citā veidā, nevis ar signāla pārraidi – priekšnesuma vai organizēta pasākuma ietvaros, piemēram, kā digitālas kinematogrāfiskās projekcijas;

h)	digitālo saturu, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (21) nodrošina dalībvalstu publiskā sektora iestādes.

6. Neskarot šā panta 4. punktu, ja starp to pašu tirgotāju un to pašu patērētāju noslēgtā vienā līgumā vienas paketes ietvaros ietilpst gan digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes elementi, gan citu pakalpojumu vai preču piegādes elementi, šo direktīvu piemēro vienīgi tiem līguma elementiem, kuri attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

Šīs direktīvas 19. pantu nepiemēro, ja pakete Direktīvas (ES) 2018/1972 izpratnē ietver interneta piekļuves pakalpojuma elementus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2120 (22) 2. panta 2. punktā, vai numuratkarīga starppersonu sakaru pakalpojuma elementus, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 6. punktā.

Neskarot Direktīvas (ES) 2018/1972 107. panta 2. punktu, sekas, kādas viena elementa izbeigšana paketes līgumā varētu radīt pārējiem paketes līguma elementiem, reglamentē ar valsts tiesību aktiem.

7. Kolīzijas gadījumā starp kādu šīs direktīvas noteikumu un kāda cita Savienības tiesību akta noteikumu, kas regulē konkrētu nozari vai jautājumu, minētā cita Savienības tiesību akta noteikumi ir pārāki par šo direktīvu.

8. Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību piemēro jebkādiem personas datiem, kurus apstrādā saistībā ar 1. punktā minētajiem līgumiem.

Konkrēti šī direktīva neskar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK. Kolīzijas gadījumā starp šīs direktīvas noteikumiem un Savienības tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā noteicoši ir pēdējie.

9. Šī regula neskar Savienības un valstu tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (23).

10. Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības reglamentēt vispārīgo līgumtiesību aspektus, piemēram, noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esību, spēkā neesamību vai sekām, tostarp noteikumus par līguma izbeigšanas sekām, ciktāl tos nereglamentē ar šo direktīvu, vai tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

5. pants

Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde

1. Tirgotājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā patērētājam. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tirgotājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā bez nepamatotas kavēšanās pēc līguma noslēgšanas.

2. Tirgotājs ir izpildījis piegādes saistības, ja:

a)	patērētājam vai fiziskajam vai virtuālajam aprīkojumam, ko patērētājs ir izvēlējies šim nolūkam, ir darīts pieejams digitālais saturs vai jebkādi līdzekļi, kas ir piemēroti, lai digitālajam saturam piekļūtu vai to lejupielādētu;

b)	patērētājam vai fiziskam vai virtuālam aprīkojumam, ko patērētājs ir izvēlējies šim nolūkam, ir darīts pieejams digitālais pakalpojums.

6. pants

Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība

Tirgotājs piegādā patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, kas atbilst šīs direktīvas 7., 8. un 9. pantā izklāstītajām prasībām, attiecīgos gadījumos neskarot 10. pantu.

8. pants

Objektīvās prasības attiecībā uz atbilstību

1. Papildus atbilstībai jebkādām subjektīvām atbilstības prasībām digitālais saturs vai digitālais pakalpojums atbilst turpmāk minētajam:

tas ir piemērots nolūkiem, kuriem parasti izmantotu tāda paša veida digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jebkādus spēkā esošus Savienības un valsts tiesību aktus, tehniskos standartus vai, ja tādu tehnisko standartu nav, piemērojamos katrai nozarei paredzētos nozares rīcības kodeksus;

tas ir sniegts tādā daudzumā un tam piemīt tādas īpašības un veiktspējas rādītāji, tostarp funkcionalitāte, saderība, pieejamība, nepārtrauktība un drošība, kādi parasti ir tāda paša veida digitālajam saturam un digitālajiem pakalpojumiem un ko patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma veidu, kā arī ņemot vērā jebkuru publisku paziņojumu, ko sniedzis tirgotājs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai kas sniegti to vārdā, jo īpaši reklāmā vai marķējumā, izņemot gadījumus, kad tirgotājs pierāda, ka:

i)	tirgotājs nebija un pamatoti nevarēja būt informēts par šādu publisku paziņojumu;

ii)	līdz līguma noslēgšanas brīdim publiskais paziņojums tika koriģēts tādā pašā vai līdzvērtīgā veidā, kā tas tika sniegts; vai

iii)	publiskais paziņojums nevarēja ietekmēt lēmumu iegādāties digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;

c)	attiecīgā gadījumā – tas ir piegādāts ar visiem piederumiem un instrukcijām, ko patērētājs var pamatoti sagaidīt saņemt; un

d)	tas atbilst jebkādai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmēģinājuma versijai vai priekšskatījumam, ko tirgotājs darījis pieejamu pirms līguma noslēgšanas.

2. Tirgotājs nodrošina, ka patērētājs tiek informēts un viņam tiek piegādāti digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atjauninājumi, tostarp drošības atjauninājumi, kas nepieciešami, lai uzturētu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību laikposmā:

a)	kamēr saskaņā ar līgumu ir jāpiegādā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, ja līgumā ir norādīts, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir jāpiegādā pastāvīgi kādu laikposmu; vai

b)	kurā patērētājs to var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma veidu un nolūku un līguma apstākļus un būtību, ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu.

3. Ja patērētājs samērīgā termiņā neinstalē tirgotāja nodrošinātos atjauninājumus saskaņā ar 2. punktu, tirgotājs nav atbildīgs par neatbilstību, kas rodas tikai no attiecīgā atjauninājuma neesamības, ar noteikumu, ka:

a)	tirgotājs ir informējis patērētāju par atjauninājuma pieejamību un sekām, kādas būs gadījumā, ja patērētājs to neinstalēs; un

b)	trūkumi tirgotāja nodrošinātajās instalēšanas instrukcijās nav bijis cēlonis tam, ka patērētājs nav instalējis atjauninājumu vai ir instalējis to nepareizi.

4. Ja līgums paredz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīgu piegādi kādā laikposmā, digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir atbilstīgs visu šo laikposmu.

5. Neatbilstības 1. vai 2. punkta nozīmē nav, ja līguma noslēgšanas brīdī patērētājs bija konkrēti informēts, ka attiecībā uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kādu konkrētu īpašību pastāv novirze no objektīvajām atbilstības prasībām, kuras noteiktas 1. vai 2. punktā, un patērētājs ir skaidri un atsevišķi pieņēmis minēto atkāpi, noslēdzot līgumu.

6. Ja vien puses nav vienojušās citādi, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā to jaunākajā versijā, kas pieejama līguma noslēgšanas brīdī.

9. pants

Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepareiza integrēšana

Ikvienu neatbilstību, kas izriet no digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepareizas integrēšanas patērētāja digitālajā vidē, uzskata par paša digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, ja:

a)	digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu integrēja tirgotājs vai tirgotājs uzņēmās atbildību par integrēšanu; vai

b)	tika paredzēts, ka digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu integrēs patērētājs, un integrēšana tika veikta nepareizi tirgotāja sniegto integrēšanas instrukciju trūkumu dēļ.

11. pants

Tirgotāja atbildība

1. Tirgotājs ir atbildīgs par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu saskaņā ar 5. pantu.

2. Ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu, tirgotājs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, kas pastāv piegādes brīdī, neskarot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tirgotājs ir atbildīgs tikai par neatbilstību, kas parādās konkrētā laikposmā pēc piegādes, šis laikposms nav mazāks par diviem gadiem kopš piegādes brīža, neskarot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem arī uz 14. pantā noteiktajām tiesībām vai tikai uz tām attiecas noilguma termiņš, dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš sniedz patērētājam iespēju izmantot 14. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkuras tādas neatbilstības gadījumā, kas pastāv pirmajā daļā norādītajā laikposmā un rodas otrajā daļā norādītajā laikposmā.

3. Ja līgumā ir paredzēta nepārtraukta piegāde kādā laikposmā, tirgotājs ir atbildīgs par jebkādu neatbilstību saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, kas rodas vai parādās laikposmā, kurā saskaņā ar līgumu ir paredzēts piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem arī uz 14. pantā noteiktajām tiesībām vai tikai uz tām attiecas noilguma termiņš, dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš sniedz patērētajam iespēju izmantot 14. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkuras tādas neatbilstības gadījumā, kas rodas vai parādās pirmajā daļā minētajā laikposmā.

13. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzeklis nepiegādāšanas gadījumā

1. Ja tirgotājs nav piegādājis digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar 5. pantu, patērētājs prasa tirgotājam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Ja tirgotājs pēc tam nepiegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu bez nepamatotas kavēšanās vai papildu laikposmā, par ko puses skaidri vienojušās, patērētājam ir tiesības izbeigt līgumu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro un patērētājam ir tiesības nekavējoties izbeigt līgumu, ja:

a)	tirgotājs ir paziņojis vai no apstākļiem vienlīdz skaidri izriet, ka tirgotājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nepiegādās;

b)	patērētājs un tirgotājs ir vienojušies vai no apstākļiem līguma slēgšanas brīdī skaidri izriet, ka patērētājam ir būtisks konkrēts piegādes brīdis, un tirgotājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu šajā brīdī vai līdz tam nepiegādā.

3. Gadījumos, kad patērētājs izbeidz līgumu saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, piemēro attiecīgi 15. līdz 18. pantu.

14. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības gadījumā

1. Neatbilstības gadījumā patērētājs ir tiesīgs prasīt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšanu, saņemt samērīgu cenas samazinājumu vai izbeigt līgumu atbilstīgi šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Patērētājs ir tiesīgs prasīt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšanu, ja vien tas nebūtu neiespējami vai izņemot gadījumus, kad tas tirgotājam radītu izmaksas, kas būtu nesamērīgas, ņemot vērā visus apstākļus konkrētajā gadījumā, tostarp:

a)	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtību, kāda tā būtu, ja nepastāvētu neatbilstība; un

b)	neatbilstības nozīmīgumu.

3. Tirgotājs nodrošina digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību saskaņā ar 2. punktu samērīgā termiņā, sākot no brīža, kad patērētājs ir informējis tirgotāju par neatbilstību, bez maksas un nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturu un nolūku, kādam patērētājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu pieprasījis.

4. Patērētājam ir tiesības vai nu uz cenas proporcionālu samazinājumu saskaņā ar 5. punktu, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums tiek piegādāts par cenas samaksu, vai uz līguma izbeigšanu saskaņā ar 6. punktu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšana kā tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir neiespējama vai nesamērīga saskaņā ar 2. punktu;

b)	tirgotājs nav nodrošinājis digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību saskaņā ar 3. punktu;

c)	neatbilstība pastāv, kaut arī tirgotājs ir mēģinājis nodrošināt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību;

d)	neatbilstība ir tik būtiska, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu; vai

e)	tirgotājs ir paziņojis vai no apstākļiem skaidri izriet, ka tirgotājs samērīgā termiņā vai nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam nenodrošinās digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību.

5. Cenas samazinājums ir proporcionāls patērētājam piegādātā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtības samazinājumam, salīdzinot ar vērtību, kāda digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam būtu, ja tas būtu atbilstīgs.

Gadījumos, kad līgumā ir paredzēts, ka digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā kādā laikposmā apmaiņā pret cenas samaksu, cenas samazinājumu piemēro tam laikposmam, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs.

6. Gadījumos, kad digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā apmaiņā pret cenas samaksu, patērētājs ir tiesīgs līgumu izbeigt tikai tad, ja neatbilstība nav nebūtiska. Pienākums pierādīt to, ka neatbilstība ir nebūtiska, ir tirgotājam.

16. pants

Tirgotāja pienākumi līguma izbeigšanas gadījumā

1. Līguma izbeigšanas gadījumā tirgotājs atmaksā patērētājam visas summas, kas ir samaksātas saskaņā ar līgumu.

Tomēr gadījumos, kad līgums paredz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi apmaiņā pret cenas samaksu un kādā laikposmā un kad kādu laikposmu pirms līguma izbeigšanas digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir bijis atbilstīgs, tirgotājs atmaksā patērētājam tikai to samaksātās cenas proporcionālo daļu, kas atbilst laikposmam, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs, un jebkuru cenas daļu, ko patērētājs samaksājis avansā par jebkuru līguma laikposmu, kas būtu atlicis, ja līgums netiktu izbeigts.

2. Attiecībā uz patērētāja personas datiem tirgotājs ievēro Regulā (ES) 2016/679 paredzētos pienākumus.

3. Tirgotājs atturas izmantot jebkuru saturu, kas nav personas dati, kuru patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot attiecībā uz:

a)	saturu, kam nav lietojuma bez saistības ar tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;

b)	saturu, kas attiecas tikai uz patērētāja darbību, lietojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;

c)	saturu, ko tirgotājs ir apkopojis ar citiem datiem un ko nevar atdalīt, vai arī tas ir iespējams tikai ar nesamērīgām pūlēm; vai

d)	saturu, ko kopīgi radījis patērētājs un citi, un ja citi patērētāji var turpināt izmantot šo saturu.

4. Tirgotājs pēc patērētāja pieprasījuma dara patērētājam pieejamu jebkuru saturu, kas nav personas dati un ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot 3. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajos gadījumos.

Patērētājs ir tiesīgs izgūt minēto digitālo saturu bez maksas, bez tirgotāja radītiem šķēršļiem, samērīgā termiņā un plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

5. Neskarot 4. punktu, tirgotājs var novērst to, ka patērētājs jebkādi turpina izmanot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, jo īpaši liedzot patērētājam piekļuvi digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai atspējojot patērētāja lietotāja kontu.

18. pants

Tirgotājam noteiktie atmaksāšanas termiņi un līdzekļi

1. Jebkuru atmaksāšanu, kas cenas samazinājuma vai līguma izbeigšanas dēļ tirgotājam saskaņā ar 14. panta 4. un 5. punktu vai 16. panta 1. punktu jāveic par labu patērētājam, veic bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā – 14 dienu laikā no dienas, kad tirgotājs tika informēts par patērētāja lēmumu izmantot savas tiesības uz cenas samazināšanu vai tiesības izbeigt līgumu.

2. Tirgotājs atmaksāšanu veic, izmantojot tādu pašu maksāšanas līdzekli, kādu patērētājs lietoja, maksājot par digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, ja vien patērētājs nav skaidri piekritis citam maksāšanas līdzeklim un ar nosacījumu, ka patērētājam šādas atmaksāšanas rezultātā nerodas nekādas maksas.

3. Tirgotājs saistībā ar atmaksāšanu nepiemēro patērētājam nekādu maksu.

19. pants

Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšana

1. Ja līgumā paredzēts, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir jāpiegādā vai jādara pieejams patērētājam kādā laikposmā, tirgotājs var modificēt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu tādā apmērā, kas pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu uzturētu atbilstīgu saskaņā ar 7. un 8. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	līgums ļauj veikt modifikāciju un sniedz pamatotu iemeslu šādas modifikācijas veikšanai;

b)	šāda modifikācija tiek nodrošināta bez papildu izmaksām patērētājam;

c)	patērētāju skaidri un saprotami informē par modifikāciju; un

šā panta 2. punktā minētajos gadījumos patērētājs pietiekami savlaicīgi pastāvīgā informācijas nesējā tiek informēts par modifikācijas iezīmēm un laiku un par tiesībām izbeigt līgumu saskaņā ar 2. punktu vai par iespēju saglabāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu bez šādas modifikācijas saskaņā ar 4. punktu.

2. Patērētājs ir tiesīgs izbeigt līgumu gadījumos, kad modifikācija negatīvi ietekmē patērētāja piekļuvi digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai tā izmantošanu, ja vien šāda negatīva ietekme nav tikai nebūtiska. Šādā gadījumā patērētājam ir tiesības izbeigt līgumu bez maksas 30 dienu laikā no informācijas saņemšanas vai no brīža, kad tirgotājs ir modificējis digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

3. Ja patērētājs izbeidz līgumu saskaņā ar šā panta 2. punktu, attiecīgi piemēro 15. līdz 18. pantu.

4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja tirgotājs patērētājam ir nodrošinājis iespēju bez papildu maksas saglabāt nemodificētu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un digitālais saturs un digitālais pakalpojums saglabā savu atbilstību.

23. pants

Regulas (ES) Nr. 2017/2394 un Direktīvas 2009/22/EK grozījumi

1) Regulas (ES) 2017/2394 pielikumam pievieno šādu punktu:

“28.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.).”;

2) Direktīvas 2009/22/EK I pielikumam pievieno šādu punktu:

“17.	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.).”

24. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. jūlija pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2022. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2. Šīs direktīvas noteikumus piemēro digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādei, ko veic no 2022. gada 1. janvāra, izņemot šīs direktīvas 19. un 20. pantu, kurus piemēro vienīgi līgumiem, kas noslēgti no minētās dienas.

25. pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 12. jūnijā pārskata šīs direktīvas piemērošanu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumā cita starpā izskata, vai ir jāsaskaņo noteikumi, kuri piemērojami līgumiem par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi, kas nav ietverti šīs direktīvas piemērošanas jomā, tostarp, ja piegāde notiek apmaiņā pret reklāmu.

27. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 264, 20.7.2016., 57. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 15. aprīļa lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 28. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).

(7) Padomes Direktīva 90/385/EEK (1990. gada 20. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm (OV L 189, 20.7.1990., 17. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK (2009. gada 23. aprīlis) par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (kodificēta versija) (OV L 110, 1.5.2009., 30. lpp.).

(18) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20) OV C 200, 23.6.2017., 10. lpp.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012 (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

whereas

(1) Elektroniskās komercijas izaugsmes potenciāls Savienībā vēl nav pilnībā izmantots.
Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģija tiecas holistiski novērst lielākos šķēršļus pārrobežu e-komercijas attīstībai Savienībā, lai atraisītu šo potenciālu.
Patērētājiem nodrošinot labāku piekļuvi digitālajam saturam un digitālajiem pakalpojumiem un uzņēmumiem atvieglojot digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādi, ir iespējams veicināt Savienības digitālo ekonomiku un stimulēt vispārējo izaugsmi.

- = -

(2) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26.
panta 1.
un 2.
punkts nosaka, ka Savienība paredz pasākumus, lai izveidotu iekšējo tirgu, kas aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite, vai nodrošinātu tā darbību.
LESD 169.
panta 1.
punktā un 169.
panta 2.
punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka Savienība veicina augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu, izmantojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 114.
pantu iekšējā tirgus izveides ietvaros. Šīs direktīvas mērķis ir panākt pareizo līdzsvaru starp augsta patērētāju aizsardzības līmeņa sasniegšanu un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu, vienlaikus nodrošinot subsidiaritātes principa ievērošanu.

- = -

(3) Lai panāktu patiesu digitālo vienoto tirgu, palielinātu juridisko noteiktību, samazinātu darījumu izmaksas, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), būtu nepieciešama dažu digitālā satura piegādes līgumu vai digitālo pakalpojumu aspektu saskaņošana, ņemot par pamatu augstu patērētāju aizsardzības līmeni.

- = -

(4) Uzņēmumi, jo īpaši MVU, kuri pāri robežām piedāvā digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus, bieži saskaras ar papildu izmaksām, kas izriet no atšķirībām starp valstu imperatīvajām normām patērētāju līgumtiesību jomā un juridiskās nenoteiktības.
Uzņēmumiem turklāt rodas izmaksas, pielāgojot savus līgumus, jo dažās dalībvalstīs jau tiek piemērotas īpašas imperatīvās normas par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi, tādējādi radot šādus līgumus regulējošo īpašo valstu tiesību aktu piemērošanas jomas un satura atšķirības.

- = -

(5) Patērētāji ne vienmēr jūtas droši, veicot pārrobežu pirkumus, it sevišķi to darot tiešsaistē.
Viens no šīs patērētāju nedrošības pamatiemesliem ir neskaidrība par galvenajām līgumiskajām tiesībām un skaidra regulējuma trūkums attiecībā uz līgumiem par digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem.
Daudzi patērētāji saskaras ar problēmām saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu kvalitāti vai piekļuvi tiem.
Piemēram, viņi saņem nepareizu vai nederīgu digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus vai nevar piekļūt attiecīgajam digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem.
Rezultātā patērētāji cieš finansiālu un cita veida kaitējumu.

- = -

(6) Lai risinātu šādas problēmas, gan uzņēmumiem, gan patērētājiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz pilnībā saskaņotām līgumiskajām tiesībām attiecībā uz dažiem īpaši būtiskiem aspektiem, kas skar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi Savienībā.
Regulējuma galveno aspektu pilnīga saskaņošana būtiski stiprinātu juridisko noteiktību gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.

- = -

(7) Saskaņoti patērētāju līgumtiesību noteikumi visās dalībvalstīs atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi visā Savienībā.
Tie garantētu uzņēmumiem stabilu līgumtiesību vidi, kad šie uzņēmumi piegādā digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus citās dalībvalstīs.
Tie arī novērstu juridisko sadrumstalotību, kura pretējā gadījumā varētu rasties, parādoties jauniem valstu tiesību aktiem, kas regulē tieši digitālo saturu un digitālos pakalpojumus.

- = -

(8) Patērētājiem vajadzētu gūt labumu no saskaņotām tiesībām ar augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādi.
Viņiem vajadzētu būt skaidri noteiktām imperatīvām tiesībām, saņemot vai piekļūstot digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem no jebkuras vietas Savienībā. Šādām tiesībām būtu jāpalielina viņu uzticēšanās līmenis saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu saņemšanu.
Tam arī vajadzētu veicināt tā kaitējuma samazināšanu, no kura pašlaik cieš patērētāji, jo būtu skaidri noteiktu tiesību kopums, kas ļaus risināt problēmas ar digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem.

- = -

(11) Šajā direktīvā būtu jāparedz kopīgi noteikumi par konkrētām prasībām, kas attiecas uz līgumiem par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi starp tirgotājiem un patērētājiem. Šajā nolūkā būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem digitālā satura vai digitālo pakalpojumu nepiegādāšanas vai neatbilstības līgumam gadījumos un šo aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, kā arī par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savas preces citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.
Dalībvalstīm tiek liegta iespēja direktīvas piemērošanas jomā pieņemt citas formālas vai materiāltiesiskas prasības.
Piemēram, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt tādus noteikumus par pierādīšanas pienākuma pārnešanu, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, vai patērētāja pienākumu informēt tirgotāju par neatbilstību noteiktā termiņā.

- = -

(12) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt valstu tiesību aktus, ciktāl attiecīgos jautājumus neregulē šī direktīva, piemēram, valstu noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esamību, spēkā neesamību vai sekām vai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma likumību. Šai direktīvai arī nebūtu jānosaka līgumu par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi juridiskā būtība, un jautājums par to, vai līgums par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi ir uzskatāms, piemēram, par pirkuma, pakalpojumu, nomas vai sui generis līgumu, būtu jāatstāj valstu tiesību aktu kompetencē. Šai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts noteikumus, kuri nav konkrēti attiecināti uz patērētāju līgumiem un kuros paredzēti īpaši tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz konkrētiem defektu veidiem, kuri nebija redzami līguma slēgšanas brīdī, proti, valsts noteikumus, kuros var būt paredzēti konkrēti noteikumi par pārdevēja atbildību slēptu defektu gadījumā. Šai direktīvai arī nevajadzētu ietekmēt valstu tiesību aktus, kuros digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības gadījumā paredzēti ārpuslīgumiski patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret personām iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai citām personām, kas pilda šādu personu pienākumus.

- = -

(13) Dalībvalstīm arī būtu jāsaglabā rīcības brīvība reglamentēt, piemēram, patērētāja prasījumus saistībā ar tādas trešās puses atbildību, kura nav tirgotājs, kas piegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai apņemas to piegādāt, piemēram, tāda izstrādātāja atbildību, kurš vienlaikus nav tirgotājs saskaņā ar šo direktīvu.

- = -

(18) Šī direktīva būtu jāpiemēro ikvienam līgumam, kura ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Platformas nodrošinātājus šajā direktīvā varētu uzskatīt par tirgotājiem, ja tie darbojas nolūkos, kas saistīti ar viņu pašu uzņēmējdarbību, un kā tieši patērētāja līgumpartneri attiecībā uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi.
Dalībvalstīm vajadzētu būt arī rīcības brīvībai šīs direktīvas piemērošanu attiecināt uz platformas nodrošinātājiem, kuri neatbilst prasībām, lai tos uzskatītu par tirgotāju atbilstīgi šai direktīvai.

- = -

(19) Šai direktīvai būtu jārisina problēmas saistībā ar dažādām digitālā satura un digitālo pakalpojumu kategorijām un to piegādi.
Lai neatpaliktu no ātrās tehnoloģiskās attīstības un lai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma jēdziens pēc būtības būtu izmantojams arī nākotnē, šajā direktīvā cita starpā būtu jāietver datorprogrammas, lietotnes, video datnes, audio datnes, mūzikas datnes, digitālās spēles, e-grāmatas vai citas e-publikācijas, kā arī digitālie pakalpojumi, kuri ļauj izveidot, apstrādāt, uzglabāt datus digitālā formā vai piekļūt tiem, tostarp programmatūra kā pakalpojums, piemēram, video un audio koplietošana un citu veidu datņu mitināšana, tekstapstrāde vai spēles, ko piedāvā mākoņdatošanas vidē un sociālajos plašsaziņas līdzekļos.
Tā kā pastāv dažādi digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādes veidi, piemēram, nodošana materiālā informācijas nesējā, lejupielāde, ko veic patērētāji savās ierīcēs, straumēšana tīmeklī, piekļuves nodrošināšana digitālā satura uzglabāšanas iespējām vai piekļuve sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanai, šai direktīvai vajadzētu būt piemērojamai neatkarīgi no informācijas nesēja, kas izmantots digitālā satura vai digitālā pakalpojumā nodošanai vai piekļuves nodrošināšanai digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam.
Taču šī direktīva nebūtu jāpiemēro interneta piekļuves pakalpojumiem.

- = -

(20) Šai direktīvai un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2019/771 (3) būtu vienai otru jāpapildina. Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par dažām digitālā satura piegādes vai digitālo pakalpojumu sniegšanas līgumu prasībām, savukārt Direktīvā (ES) 2019/771 ir paredzēti noteikumi par atsevišķām preču pārdošanas līgumu prasībām.
Tāpēc, lai apmierinātu patērētāju cerības un nodrošinātu skaidru un vienkāršu tiesisko regulējumu digitālā satura tirgotājiem, šī direktīva būtu jāpiemēro arī digitālajam saturam, ko piegādā tādos materiālos informācijas nesējos kā DVD, CD, USB zibatmiņas un atmiņas kartes, kā arī pašam materiālajam informācijas nesējam ar noteikumu, ka minētais materiālais informācijas nesējs darbojas tikai un vienīgi kā digitālā satura nesējs.
Tomēr tā vietā, lai piemērotu šīs direktīvas noteikumus par tirgotāja pienākumu piegādāt un par patērētāja tiesiskās aizsardzības līdzekļiem piegādes neveikšanas gadījumā, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (4) noteikumi par pienākumiem saistībā ar preču piegādi un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem piegādes neveikšanas gadījumā.
Turklāt Direktīvas 2011/83/ES noteikumi, piemēram, par atteikuma tiesībām un līguma būtību, saskaņā ar kuru preces tiek piegādātas, arī turpmāk būtu jāpiemēro minētajiem materiālajiem informācijas nesējiem un tajos piegādātajam digitālajam saturam. Šī direktīva neskar izplatīšanas tiesības, kas piemērojamas šīm precēm saskaņā ar autortiesību regulējumu.

- = -

(21) Līgumiem par preču, tostarp preču, kurām ir digitāli elementi, pārdošanu būtu jāpiemēro Direktīva (ES) 2019/771.
Ar jēdzienu “preces, kurām ir digitāli elementi”, būtu jāsaprot preces, kas ietver digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai kam ir savstarpēja saikne ar tiem tādā veidā, ka minētā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesamība neļautu precēm veikt to funkcijas.
Digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, kas ir ietverts vai kam ir savstarpēja saikne ar precēm šādā veidā, būtu jāietilpst Direktīvas (ES) 2019/771 darbības jomā, ja to nodrošina kopā ar precēm saskaņā ar pārdošanas līgumu, kas attiecas uz minētajām precēm.
Tam, vai precē iekļautā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde ir iekļauta pārdošanas līgumā ar pārdevēju, vajadzētu būt atkarīgam no šā līguma satura.
Tajā būtu jāietver tāds precē iekļautais vai ar to savstarpēji saistītais digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, kura piegāde ir skaidri paredzēta līgumā.
Būtu jāietver arī tie pārdošanas līgumi, ko var uzskatīt par tādiem, kas aptver specifiska digitāla satura vai specifiska digitāla pakalpojuma piegādi, jo tie parasti piemīt šā paša veida precēm un tos patērētājs varētu pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču raksturu un jebkuru publisku paziņojumu, ko sniedzis pārdevējs vai ko iepriekšējos darījumu ķēdes posmos sniegušas citas personas, tostarp ražotājs, vai kas sniegts to vārdā.
Ja, piemēram, viedtelevizors tiktu reklamēts kā tāds, kam ir kāda konkrēta video lietojumprogramma, tad minētā video lietojumprogramma būtu uzskatāma par daļu no pārdošanas līguma.
Tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir iepriekš uzstādīts pašā precē, vai arī to vēlāk vajag lejupielādēt citā ierīcē un tam ir tikai savstarpēja saikne ar preci.

- = -

(23) Patērētāji izmanto tādus vērtības digitālus ekvivalentus kā elektroniski vaučeri vai e-kuponi, lai digitālajā vienotajā tirgū samaksātu par dažādām precēm vai pakalpojumiem. Šādi vērtības digitāli ekvivalenti kļūst svarīgi saistībā ar digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi, tāpēc šīs direktīvas izpratnē tie būtu jāuzskata par maksājuma veidu.
Ar vērtības digitālajiem ekvivalentiem būtu jāsaprot arī virtuālās valūtas, ciktāl tās tiek atzītas valstu tiesību aktos.
Maksājumu veidu nošķiršana varētu kļūt par cēloni diskriminācijai un sniegt nepamatotu stimulu uzņēmumiem pāriet uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādāšanu apmaiņā pret vērtības digitāliem ekvivalentiem.
Tomēr, tā kā vērtības digitāliem ekvivalentiem nav citas funkcijas kā maksājuma veida funkcija, tos pašus par sevi nevajadzētu uzskatīt par digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu šīs direktīvas izpratnē.

- = -

(24) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus bieži piegādā arī situācijās, kurās patērētājs nemaksā cenu, bet sniedz tirgotājam personas datus. Šādi uzņēmējdarbības modeļi jau tiek izmantoti dažādās formās ievērojamā tirgus daļā.
Pilnībā atzīstot, ka tiesības uz personas datu aizsardzība ir pamattiesības un ka tāpēc personas datus nevar uzskatīt par preci, šai direktīvai būtu jānodrošina, ka patērētājiem šādos uzņēmējdarbības modeļos ir tiesības uz līgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Tāpēc šī direktīva būtu jāpiemēro līgumiem, kuru ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, bet patērētājs sniedz vai apņemas sniegt personas datus.
Minētos personas datus tirgotājam varētu sniegt līguma noslēgšanas brīdī vai vēlāk, piemēram, brīdī, kad patērētājs sniedz tirgotājam piekrišanu par jebkādu personas datu izmantošanu, kurus patērētājs varētu augšupielādēt vai izveidot, kad izmanto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Savienības tiesību aktos par personas datu aizsardzību ir paredzēts izsmeļošs personas datu likumīgas apstrādes juridisko pamatu saraksts. Šī direktīva būtu jāpiemēro ikvienam līgumam, saskaņā ar ko patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus.
Piemēram, šī direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kuros patērētājs atver kontu sociālajā plašsaziņas līdzeklī un norāda savu vārdu un e-pasta adresi, kas tiek izmantoti citiem nolūkiem, ne tikai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādei vai juridisko prasību izpildei.
Tā būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad patērētājs dod piekrišanu attiecībā uz jebkuriem materiāliem, kas ir uzskatāmi par personas datiem, piemēram, fotoattēliem vai ierakstiem, ko patērētājs augšupielādē vai tirgotājs apstrādā tirgvedības nolūkos.
Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība noteikt, vai ir izpildītas valsts tiesību aktu prasības par līguma izveidi, esamību un spēkā esamību.

- = -

(25) Ja digitālo saturu nepiegādā un digitālos pakalpojumus nesniedz pret cenas samaksu, šī direktīva nebūtu jāpiemēro situācijās, kad tirgotājs vāc personas datus tikai un vienīgi, lai piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, vai vienīgi ar nolūku izpildīt juridiskās prasības. Šādas situācijas var būt, piemēram, gadījumi, kad patērētāja reģistrēšanās drošības un identificēšanas nolūkos ir prasīta piemērojamos tiesību aktos. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kurās tirgotājs vāc tikai metadatus, piemēram, informāciju par patērētāja ierīci vai pārlūkošanas vēsturi, izņemot, ja šādu situāciju uzskata par līgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Tā nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad patērētājs, kas nav noslēdzis līgumu ar tirgotāju, ir pakļauts reklāmām tikai un vienīgi, lai piekļūtu digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam.
Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt šīs direktīvas piemērošanu, attiecinot to arī uz tādām situācijām, vai citādi reglamentēt tādas situācijas, kuras nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā.

- = -

(26) Šī direktīva būtu jāpiemēro līgumiem par digitālā satura izstrādi, kas īpaši pielāgots konkrētām patērētāja prasībām, tostarp īpaši pielāgotai programmatūrai. Šī direktīva būtu jāpiemēro arī elektronisku datņu piegādei, kas nepieciešama preču 3D drukas kontekstā, ciktāl šādas datnes atbilst digitālā satura vai digitālo pakalpojumu definīcijai šīs direktīvas izpratnē.
Tomēr šai direktīvai nevajadzētu reglamentēt tiesības vai pienākumus, kas saistīti ar precēm, kuras izgatavotas, izmantojot 3D drukas tehnoloģiju.

- = -

(27) Ņemot vērā to, ka, ka šī direktīva būtu jāpiemēro līgumiem, kuru mērķis ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde patērētājam, to nevajadzētu piemērot situācijās, kad galvenais līguma priekšmets ir profesionālu pakalpojumu sniegšana, piemēram, tulkošanas pakalpojumi, arhitektūras pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi vai citi profesionāli konsultāciju pakalpojumi, kurus nereti veic tirgotājs pats personīgi, neatkarīgi no tā, vai tirgotājs izmanto digitālus līdzekļus, lai nodrošinātu pakalpojuma rezultātu vai piegādātu vai nodotu to patērētājam.
Līdzīgi šī direktīva nebūtu jāpiemēro publiskiem pakalpojumiem, piemēram, sociālā nodrošinājuma pakalpojumiem, vai publiskiem reģistriem, ja digitālos līdzekļus izmanto vienīgi tam, lai nodotu pakalpojumu patērētājam vai lai paziņotu par to. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro arī autentiskiem instrumentiem un citiem notariāliem aktiem neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti, reģistrēti, pavairoti vai nodoti ar digitāliem līdzekļiem.

- = -

(28) Strauji attīstās tādu numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu tirgus, kuros nenotiek pieslēgšanās publiski piešķirtiem numerācijas resursiem.
Pēdējos gados ir parādījušies jauni digitālie pakalpojumi, kuri nodrošina starppersonu sakaru iespējas internetā, piemēram, tīmekļa e-pasta un tiešsaistes ziņapmaiņas pakalpojumi, kā rezultātā arvien vairāk patērētāju tādus lieto. Šādu iemeslu dēļ ir jānodrošina efektīva patērētāju aizsardzība saistībā ar šādiem pakalpojumiem.
Tāpēc šī direktīva būtu jāpiemēro arī numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem.

- = -

(29) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro veselības aprūpei, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/24/ES (5). “Veselības aprūpes” izslēgšana no šīs direktīvas darbības jomas būtu jāattiecina arī uz jebkādu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, kas ir medicīniska ierīce, kā definēts Padomes Direktīvā 93/42/EEK (6) vai 90/385/EEK (7) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/79/EK (8), ja šādu medicīnisku ierīci ir izrakstījis vai izsniedzis veselības nozares darbinieks, kā definēts Direktīvā 2011/24/ES.
Tomēr šī direktīva būtu jāpiemēro digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, kas ir medicīniska ierīce, piemēram, veselības lietotnēm, kuras patērētājs var iegūt arī tad, ja viņam to nav izrakstījis vai izsniedzis veselības nozares darbinieks.

- = -

(30) Savienības tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem ir daudz noteikumu par patērētāju aizsardzību.
Finanšu pakalpojumi, kā tie definēti minētajā nozarē piemērojamos tiesību aktos, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK (9), arī aptver digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu pakalpojumiem vai kas dod tiem piekļuvi, un tāpēc uz tiem attiecas aizsardzība, kas paredzēta Savienības tiesību aktos finanšu pakalpojumu jomā.
Tādējādi līgumi, kas saistīti ar tādu digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem, kas ir finanšu pakalpojums, nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

- = -

(31) Šī direktīva nebūtu jāpiemēro digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, ko sniedz plašai sabiedrībai mākslinieciska izpildījuma vai cita veida pasākuma ietvaros, piemēram, kā digitālu kinematogrāfisko projekciju vai audiovizuālu teatrālu priekšnesumu.
Tomēr šī direktīva būtu jāpiemēro, ja digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu plašai sabiedrībai sniedz ar signāla pārraides starpniecību kā, piemēram, digitālās televīzijas pakalpojumus.

- = -

(32) Bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūra, ja pirmkods tiek atklāti kopīgots un lietotāji programmatūrai vai tās modificētajām versijām var brīvi piekļūt, tās modificēt un izplatīt, var veicināt izpēti un inovācijas digitālā satura un digitālo pakalpojumu tirgū.
Lai šādai tirgus attīstībai neliktu šķēršļus, šī direktīva nebūtu jāpiemēro arī bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūrai ar nosacījumu, ka tā netiek piegādāta pret cenas samaksu un ka patērētāja personas dati tiek izmantoti tikai nolūkā uzlabot programmatūras drošumu, saderību vai sadarbspēju.

- = -

(33) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus nereti kombinē ar preču vai citu pakalpojumu sniegšanu un piedāvā patērētājam viena un tā paša līguma ietvaros, vienā paketē ietverot dažādus elementus, piemēram, digitālās televīzijas nodrošināšanu un elektroniskas ierīces iegādi. Šādos gadījumos līgumā starp patērētāju un tirgotāju ietver gan digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes līguma elementus, gan arī citu līgumu veidu, piemēram, preču tirdzniecības vai pakalpojumu līgumu, elementus. Šī direktīva būtu jāpiemēro vienīgi tiem vispārējā līguma elementiem, kuri attiecas uz digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi.
Pārējie līguma elementi būtu jāreglamentē ar noteikumiem, kuri ir piemērojami tādiem līgumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai attiecīgā gadījumā – ar cita Savienības tiesību akta noteikumiem, ar kuru reglamentē konkrētu nozari vai priekšmetu.
Līdzīgi jebkuras sekas, kādas viena elementa izbeigšana paketes līgumā varētu radīt pārējiem minētā paketes līguma elementiem, būtu jāreglamentē ar valsts tiesību aktiem.
Tomēr, lai nodrošinātu konsekvenci ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (10) konkrētas nozares noteikumiem, kuri reglamentē paketes līgumus gadījumos, kad tirgotājs minētās direktīvās izpratnē piedāvā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu kopā ar numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu vai interneta piekļuves pakalpojumu, šīs direktīvas noteikumi par digitālā satura modificēšanu nebūtu jāpiemēro līgumu paketes elementam, kas attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Tā vietā visiem paketes elementiem, tostarp arī digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, būtu jāpiemēro attiecīgie Direktīvas (ES) 2018/1972 noteikumi.

- = -

(34) Šīs direktīvas noteikumi par līgumu paketēm būtu jāpiemēro tikai gadījumiem, kur viens un tas pats tirgotājs vienam un tam pašam patērētājam piedāvā dažādus paketes elementus saskaņā ar vienu līgumu. Šai direktīvai nevajadzētu skart valstu tiesību aktus, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka līgums par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi ir saistīts ar citu līgumu vai papildina citu līgumu, ko patērētājs ir noslēdzis ar šo vai citu tirgotāju, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas izmantojami saskaņā ar katru līgumu, vai sekas, kādas viena līguma izbeigšana radītu cita līguma darbībai.

- = -

(35) Komercpraksei, kuras ietvaros digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piedāvājumus apvieno paketē ar preču vai citu pakalpojumu nodrošināšanu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (11), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem. Šāda piedāvājumu apvienošanu paketēs pati par sevi Direktīvā 2005/29/EK nav aizliegta.
Tomēr tā ir aizliegta gadījumos, kuros tā tiek atzīta par negodīgu pēc katra atsevišķā gadījuma izvērtēšanas saskaņā ar minētajā direktīvā noteiktiem kritērijiem.
Savienības konkurences tiesību akti arī ļauj pievērsties sasaistīšanas un komplektēšanas praksei gadījumos, kad tā ietekmē konkurenci un kaitē patērētājiem.

- = -

(36) Šai direktīvai nebūtu jāskar citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē konkrētu nozari vai priekšmetu, piemēram, telekomunikācijas, elektronisko komerciju un patērētāju aizsardzību.
Tai nevajadzētu skart arī Savienības un valstu tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām, tostarp tiešsaistes satura pakalpojumu pārnesamību.

- = -

(41) Tirgotājs digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus patērētājam var piegādāt dažādos veidos.
Ir lietderīgi noteikt vienkāršus un skaidrus noteikumus attiecībā uz minētā pienākuma piegādāt, kas ir tirgotāja galvenā līgumsaistība, nodrošinot patērētājam digitālā satura vai digitālo pakalpojumu pieejamību vai piekļuvi tiem, kārtību un izpildes laiku.
Būtu jāuzskata, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pieejamība vai piekļuve tiem patērētājiem ir nodrošināta tad, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums vai jebkurš līdzeklis, kas noder, lai tam piekļūtu vai to lejupielādētu, ir sasniedzis patērētāju un tirgotājam vairs nav jāveic nekādas darbības, kuru mērķis būtu ļaut patērētājam izmantot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar līgumu. Ņemot vērā, ka tirgotājs principā nav atbildīgs par darbību, ko veic, vai bezdarbību, ko pieļauj trešā puse, kura darbina fizisku vai virtuālu aprīkojumu, piemēram, elektronisku platformu vai mākoņglabāšanas aprīkojumu, kuru patērētājs izvēlas digitālā satura vai digitālā pakalpojuma saņemšanai vai glabāšanai, būtu jāpietiek ar to, ka tirgotājs piegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu minētajai trešai pusei.
Tomēr fizisko vai virtuālo aprīkojumu nevar uzskatīt par tādu, ko izvēlējies patērētājs, ja tas ir tirgotāja kontrolē vai ir līgumiski saistīts ar tirgotāju, vai ja patērētājs minēto fizisko vai virtuālo aprīkojumu ir izvēlējies digitālā satura vai digitālā pakalpojuma saņemšanai, bet šī bija vienīgā tirgotāja piedāvātā izvēle, lai saņemtu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai lai piekļūtu tam.

- = -

(42) Digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam būtu jāatbilst prasībām, par kurām līgumā vienojušies tirgotājs un patērētājs.
Konkrēti, tam būtu jāatbilst aprakstam, daudzumam (piemēram, to mūzikas datņu skaits, kurām var piekļūt), kvalitātei (piemēram, attēla izšķirtspēja), valodai un versijai, par kuru vienošanās panākta līgumā.
Tam vajadzētu arī būt tādai drošībai, funkcionalitātei, saderībai, sadarbspējai un citām iezīmēm kā noteikts līgumā.
Līguma prasībās būtu jāiekļauj prasības, kuras izriet no informācijas, kas sniegta pirms līguma, kura saskaņā ar Direktīvu 2011/83/ES ir līguma neatņemama daļa.
Minētās prasības varētu būt arī noteiktas pakalpojumu līmeņa līgumā, ja saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem šāda veida līgums ir patērētāja un tirgotāja līgumattiecību daļa.

- = -

(43) Funkcionalitātes jēdziens būtu jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz veidiem, kuros digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu var izmantot.
Piemēram, jebkādu tehnisko ierobežojumu esamība vai neesamība, piemēram, aizsardzība, izmantojot digitālo tiesību pārvaldību vai reģionālo kodējumu, varētu ietekmēt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēju pildīt visas savas funkcijas, ņemot vērā tā nolūku.
Sadarbspējas jēdziens attiecas uz to, vai un kādā mērā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums spēj darboties ar aparatūru vai programmatūru, kas atšķiras no tām, ar kurām parasti izmanto tāda paša tipa digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus.
Sekmīga darbība varētu ietvert, piemēram, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēju apmainīties ar informāciju ar šādu citu programmatūru vai aparatūru un izmantot informāciju, ar ko veikta apmaiņa.

- = -

(45) Lai nodrošinātu atbilstību un to, ka patērētājiem netiek liegtas viņu tiesības, piemēram, gadījumos, kad līgumā ir noteikti ļoti zemi standarti, digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam būtu jāatbilst ne tikai šajā direktīvajā noteiktajām subjektīvajām atbilstības prasībām, bet arī tajā paredzētajām objektīvajām atbilstības prasībām.
Atbilstība cita starpā būtu jānovērtē, ņemot vērā mērķi, kuram parasti izmanto tāda paša veida digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus.
Tiem arī vajadzētu būt tādām īpašībām un parastajiem šāda veida digitālā satura vai pakalpojuma veiktspējas rādītājiem, ko patērētāji var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturu un jebkādus publiskus paziņojumus par konkrētiem digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturlielumiem, ko sniedzis tirgotājs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai kas sniegti to vārdā;

- = -

(48) Personas datu apstrādei saistībā ar jebkuru līgumu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679 vai jebkuri citi Savienības tiesību akti par datu aizsardzību. Šai direktīvai turklāt nebūtu jāskar tiesības, pienākumi un ārpuslīgumiski tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/679.
Cēloņus, kuru rezultātā rodas neatbilstība Regulā (ES) 2016/679 paredzētajām prasībām, tostarp tādiem pamatprincipiem kā prasība nodrošināt datu apjoma samazināšanu, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, atkarībā no apstākļiem konkrētajā gadījumā arī var uzskatīt par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību šajā direktīvā paredzētajām subjektīvajām vai objektīvajām atbilstības prasībām.
Viens piemērs varētu būt gadījums, kurā tirgotājs līgumā nepārprotami uzņemas pienākumu, vai līgumu var šādi interpretēt, kas ir saistīts arī ar tirgotāja pienākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
Minētajā gadījumā šāda līgumiskā apņemšanās var kļūt par subjektīvo atbilstības prasību daļu.
Otrs piemērs varētu būt gadījums, kurā Regulā (ES) 2016/679 paredzēto pienākumu neizpilde varētu vienlaikus padarīt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nederīgu savam paredzētajam nolūkam un tāpēc ir uzskatāma par neatbilstību objektīvajai atbilstības prasībai, kura paredz, ka digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam ir jābūt derīgam tiem nolūkiem, kādā parasti tiktu izmantots tāda paša veida digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.

- = -

(50) Piemērojot šīs direktīvas noteikumus, tirgotājiem būtu jāizmanto starptautiskā līmenī, Savienības līmenī vai konkrētās nozares līmenī izstrādāti standarti, atklātas tehniskās specifikācijas, labā prakse un ētikas kodeksi, tostarp attiecībā uz plaši lietojamu un mašīnlasāmu formātu, ko izmanto tā satura izgūšanai, kas nav personas dati, kurus lietotājs sniedzis vai izveidojis, lietojot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, kā arī attiecībā uz informācijas sistēmu un digitālās vides drošību. Šajā kontekstā Komisija varētu prasīt starptautisku un Savienības standartu izstrādi un tirdzniecības asociāciju un citu reprezentatīvu organizāciju ētikas kodeksu izstrādi, lai varētu atbalstīt šīs direktīvas vienotu ieviešanu.

- = -

(51) Daudzi digitālā satura veidi vai digitālie pakalpojumi, piemēram, piekļuve mākoņpakalpojumiem, tiek piegādāti pastāvīgi kādu laikposmu.
Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību visā līguma darbības laikā.
Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes īstermiņa pārtraukumi būtu jāuzskata par neatbilstības gadījumiem, ja pārtraukumi ir vairāk nekā nenozīmīgi vai ir regulāri.
Turklāt, ņemot vērā digitālā satura un digitālo pakalpojumu biežo uzlabošanu, it īpaši atjauninājumu veidā, patērētājam piegādājamajai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma versijai vajadzētu būt visjaunākajai līguma noslēgšanas brīdī pieejamajai versijai, ja vien puses nav vienojušās citādi.

- = -

(52) Lai tas pareizi darbotos, ir nepieciešams digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus pareizi integrēt patērētāja aparatūrā un programmatūras vidē.
Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, kas radusies nepareizas integrēšanas dēļ, būtu jāuzskata par paša digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, ja to integrējis tirgotājs vai tas tika integrēts tā kontrolē, vai to integrējis patērētājs, ievērojot tirgotāja sniegtās integrēšanas instrukcijas, un nepareizā integrēšana notikusi nepieciešamo integrēšanas instrukciju nepilnību dēļ, piemēram, saistībā ar nepilnībām vai neskaidrībām, apgrūtinot integrēšanas instrukciju lietošanu vidējam patērētājam.

- = -

(53) Ierobežojumi, kas skar patērētāja iespējas lietot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar šo direktīvu, varētu izrietēt no ierobežojumiem, kurus noteicis intelektuālā īpašuma tiesību subjekts saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Šādi ierobežojumi var izrietēt no galalietotāja licences līguma, saskaņā ar ko patērētājam tiek piegādāts digitālais saturs vai digitālais pakalpojums. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja galalietotāja licences līgums aizliedz patērētājam izmantot zināmas ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma funkcionalitāti saistītas iezīmes. Šāds ierobežojums varētu padarīt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu neatbilstīgu šajā direktīvā noteiktajām objektīvajām atbilstības prasībām, ja tas attiektos uz iezīmēm, kas parasti piemīt tāda paša veida digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam un ko patērētājs var pamatoti sagaidīt. Šādos gadījumos patērētājam vajadzētu būt iespējai pieprasīt šajā direktīvā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus par neatbilstību no tirgotāja, kurš piegādāja digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Tirgotājam vajadzētu būt iespējai no šādas atbildības izvairīties, tikai izpildot nosacījumus atkāpei no šajā direktīvā noteiktajām objektīvajām atbilstības prasībām, proti, tikai tad, ja tirgotājs pirms līguma noslēgšanas konkrēti informē patērētāju, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kāda konkrēta īpašība atkāpjas no objektīvajām atbilstības prasībām, un patērētājs ir skaidri un atsevišķi pieņēmis minēto atkāpi.

- = -

(54) Juridiskie defekti ir īpaši svarīgs jautājums saistībā ar digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem, kas ir intelektuālā īpašuma tiesību objekti.
Ierobežojumi, kas skar patērētāja iespējas lietot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar šo direktīvu, varētu izrietēt no trešās puses tiesību pārkāpumiem. Šādi pārkāpumi varētu faktiski liegt patērētājam baudīt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, vai dažas no tā funkcijām, piemēram, ja patērētājs vispār nevar piekļūt digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai nevar to izdarīt likumīgi.
Minētais varētu notikt, ja trešā puse pamatoti pieprasa, lai tirgotājs pārstāj pārkāpt šīs tiesības un pārstāj piedāvāt attiecīgo digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai ja patērētājs nevar izmantot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, nepārkāpjot likumu.
Trešās puses tiesību pārkāpuma gadījumā, no kura izriet ierobežojums, kas liedz vai ierobežo digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmantošanu saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajām subjektīvajām un objektīvajām atbilstības prasībām, patērētājam vajadzētu būt tiesībām uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības gadījumā, izņemot, ja attiecīgās valsts tiesību akti paredz līguma spēkā neesamību vai izbeigšanu, piemēram, gadījumā, ja tiek pārkāpta tiesiskā garantija pret atsavināšanu.

- = -

(55) Tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam patērētāja priekšā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības gadījumā un par jebkuru digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu.
Tā kā digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus var piegādāt patērētājiem, izmantojot vienu vai vairākas atsevišķas piegādes, vai arī pastāvīgi kādu laikposmu, ir pamatoti, ka attiecīgais termiņš digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības noteikšanai tiek noteikts, ievērojot minētos atšķirīgos piegādes veidus.

- = -

(56) Digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu var piegādāt patērētājam ar vienreizēju piegādi, piemēram, kad patērētājs lejupielādē e-grāmatu un to saglabā savā personīgajā ierīcē.
Līdzīgi, piegāde var sastāvēt no virknes šādu atsevišķu piegāžu, piemēram, kad patērētājs saņem saiti, lai lejupielādētu jaunu e-grāmatu katru nedēļu. Šīs digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kategorijas atšķirības elements ir fakts, ka patērētāji digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam pēc tam var piekļūt uz neierobežotu laiku. Šādos gadījumos digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība būtu jāvērtē piegādes brīdī, un tāpēc tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam tikai par jebkuru neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad notiek vienreizējā piegāde vai katra atsevišķā piegāde.
Lai garantētu juridisko noteiktību, tirgotājiem un patērētājiem būtu jāspēj paļauties uz saskaņotu minimālo termiņu, kurā tirgotāju var saukt pie atbildības par neatbilstību.
Saistībā ar līgumiem, kuros paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vienreizēja piegāde vai virkne atsevišķu piegāžu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgotāji ir atbildīgi vismaz divus gadus no piegādes, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tirgotājs ir atbildīgs tikai par neatbilstību, kas parādās konkrētā laikposmā pēc piegādes.

- = -

(57) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus varētu patērētājiem piegādāt arī pastāvīgi kādā laikposmā.
Pastāvīgā piegāde var ietvert gadījumus, kad tirgotājs patērētājiem digitālo pakalpojumu dara pieejamu uz noteiktu laikposmu vai uz neierobežotu laiku, piemēram, divu gadu mākoņglabāšanas līgumu vai dalību sociālo plašsaziņas līdzekļu platformā uz neierobežotu laiku. Šīs kategorijas atšķirības elements ir fakts, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums patērētājiem ir pieejams vai tam var piekļūt tikai noteiktajā līguma darbības laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku.
Tāpēc ir pamatoti, ka šādos gadījumos tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam tikai par neatbilstību, kas atklājas minētajā laikposmā.
Pastāvīgās piegādes elementam nevajadzētu obligāti būt saistītam ar ilgtermiņa piegādi.
Tādi gadījumi kā videoklipa straumēšana tīmeklī būtu jāuzskata par pastāvīgu piegādi kādā laikposmā neatkarīgi no attiecīgā audiovizuālā faila faktiskā ilguma.
Gadījumi, kad digitālā satura vai digitālā pakalpojuma konkrētus elementus dara pieejamus periodiski, vairākās reizēs kādā laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku, arī būtu jāuzskata par pastāvīgu piegādi kādā laikposmā, piemēram, ja līgums paredz, ka pretvīrusu programmu var lietot vienu gadu un ka šajā laikposmā tā tiks automātiski atjaunināta katra mēneša pirmajā dienā, vai ka tirgotājs izdos atjauninājumus ikreiz, kad kļūs pieejami jauni digitālas spēles elementi, un digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir pieejams patērētājiem vai tam var piekļūt tikai noteiktajā līguma darbības laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku.

- = -

(59) Ņemot vērā digitālā satura un digitālo pakalpojumu īpašo būtību un ievērojamo sarežģītību, kā arī ņemot vērā, ka tirgotājam ir labākas zināšanas un piekļuve zinātībai, tehniskajai informācijai un augsta tehniskā līmeņa palīdzībai, tieši tirgotājs, visticamāk, atrodas labākā pozīcijā nekā patērētājs, lai varētu zināt, kāpēc digitālais saturs vai digitālais pakalpojums netiek piegādāts vai nav atbilstīgs.
Tirgotājs arī, visticamāk, atrodas labākā pozīcijā, lai varētu novērtēt, vai nepiegādāšanu vai neatbilstību izraisīja patērētāja digitālās vides nesaderība ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma tehniskajām prasībām.
Tāpēc strīda gadījumā, kaut gan patērētājam ir jāpierāda digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, patērētājam nebūtu jāpierāda, ka neatbilstība pastāvēja digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes laikā vai – pastāvīgas piegādes gadījumā – līguma darbības laikā.

- = -

(61) Ja tirgotājs nav piegādājis digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, patērētājam būtu jāprasa tirgotājam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Šādos gadījumos tirgotājam būtu jārīkojas bez nepamatotas kavēšanās vai papildu laikposmā, par ko puses īpaši vienojušās. Ņemot vērā to, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums tiek piegādāts digitālā formātā, lielākajā daļā gadījumu piegādei nebūtu vajadzīgs nekāds papildu laiks, lai digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu darītu pieejamu patērētājam.
Tāpēc šādos gadījumos tirgotāja pienākumam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu bez liekas kavēšanās būtu jānozīmē to, ka tas jāpiegādā nekavējoties.
Ja tirgotājs arī pēc tam neveic digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi, patērētājam vajadzētu būt tiesībām izbeigt līgumu. Īpašos apstākļos, piemēram, ja ir skaidrs, ka tirgotājs nepiegādās digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai patērētājam ir būtiski svarīgs noteikts piegādes laiks, patērētājam vajadzētu būt tiesībām izbeigt līgumu, iepriekš nepieprasot tirgotājam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

- = -

(64) Ņemot vērā digitālā satura un digitālo pakalpojumu dažādību, nebūtu piemēroti noteikt fiksētus termiņus ar digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saistīto tiesību izmantošanai vai pienākumu izpildei. Šādos termiņos netiktu ņemta vērā šāda dažādība un, atkarībā no konkrētā gadījuma, tie varētu būt vai nu pārāk īsi vai nu pārāk gari.
Tāpēc būtu lietderīgāk prasīt digitālā satura un digitālo pakalpojumu atbilstības atjaunošanu samērīgā termiņā. Šādai prasībai nevajadzētu liegt pusēm iespēju vienoties par noteiktu laiku, kurā atjaunot digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību.
Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība būtu jāatjauno bez maksas.
Jo īpaši patērētājam nebūtu jāsedz nekādas izmaksas, kas saistītas ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atjauninājuma izstrādi.

- = -

(66) Situācijā, kad patērētājam ir tiesības uz to, ka tiek samazināta cena, kas samaksāta par kādā laikposmā piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, aprēķinot cenas samazinājumu, būtu jāņem vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtības samazinājums, kas radies gan neatbilstības dēļ, gan arī tā laikposma dēļ, kurā patērētājs nevarēja izmantot atbilstīgu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

- = -

(67) Gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir piegādāts apmaiņā pret cenas samaksu, patērētājam vajadzētu būt tiesīgam līgumu izbeigt tikai tad, ja neatbilstība nav nebūtiska.
Turpretī gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nav piegādāts apmaiņā pret cenas samaksu, bet gan pret patērētāja sniegtiem personas datiem, patērētājam vajadzētu būt tiesīgam izbeigt līgumu arī tad, ja neatbilstība ir nebūtiska, jo patērētājam nav pieejams viens no tiesiskās aizsardzības veidiem, respektīvi, cenas samazinājums.
Ja patērētājs gan maksā cenu, gan sniedz personas datus, patērētājam neatbilstības gadījumā vajadzētu būt tiesīgam uz visiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības veidiem.
Ja ir izpildīti visi pārējie nosacījumi, patērētājam jo īpaši vajadzētu būt tiesīgam uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības atjaunošanu, par digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu samaksātajai summai proporcionālu cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu.

- = -

(69) Ja patērētājs sniedz tirgotājam personas datus, tirgotājam būtu jāievēro Regulā (ES) 2016/679 paredzētie pienākumi. Šādi pienākumi būtu jāpilda arī tad, ja patērētājs gan maksā cenu, gan sniedz personas datus.
Pēc līguma izbeigšanas tirgotājam būtu jāatturas arī no jebkura satura izmantošanas, kas nav personas dati, kuru patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Šāds saturs varētu ietvert digitālus attēlus, video un audio datnes un mobilajās ierīcēs radītu saturu.
Tomēr tirgotājam vajadzētu būt tiesīgam turpināt izmantot saturu, ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, ja šāds saturs ir neizmantojams bez saistības ar tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un attiecas tikai uz patērētāja darbību, ja tirgotājs to ir apkopojis ar citiem datiem un to nevar atdalīt vai atdalīšana prasītu nesamērīgas pūles, vai ja to ir radījis patērētājs kopā ar citiem un to var turpināt lietot citi patērētāji.

- = -

(70) Patērētāja motivācija izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības gadījumā varētu tikt mazināta, ja patērētājam tā rezultātā var tikt liegta piekļuve saturam, kas nav personas dati un ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Tāpēc, lai nodrošinātu, ka patērētājs gūst labumu no efektīvas aizsardzības attiecībā uz tiesībām izbeigt līgumu, pēc līguma izbeigšanas tirgotājam pēc patērētāja pieprasījuma būtu jādara patērētājam pieejams šāds saturs.

- = -

(71) Patērētājam vajadzētu būt tiesīgam bez tirgotāja radītiem šķēršļiem izgūt minēto saturu plaši izmantotā mašīnlasāmā formātā samērīgā laikposmā bez maksas, izņemot izmaksas, kas patērētājam rodas savas digitālās vides izmantošanas laikā, piemēram, tīkla savienojuma izmaksas, jo tās nav konkrēti saistītas ar satura izgūšanu.
Tomēr tirgotāja pienākumam darīt pieejamu šādu saturu nevajadzētu būt piemērojamam, ja saturs ir izmantojams tikai saistībā ar tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un attiecas tikai uz patērētāja darbību digitālā satura vai digitālā pakalpojuma lietošanas laikā, vai ja tirgotājs to ir apkopojis ar citiem datiem un to nevar atdalīt vai atdalīšana prasītu nesamērīgas pūles. Šādos gadījumos saturam nav būtiskas praktiskas lietojamības un nozīmīguma patērētājam, vienlaikus ņemot vērā arī tirgotāja intereses.
Turklāt tirgotāja pienākumam patērētājam līguma izbeigšanas gadījumā darīt pieejamu saturu, kas nav personas dati un ko ir sniedzis vai radījis patērētājs, nebūtu jāskar tirgotāja tiesības neizpaust noteiktu saturu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

- = -

(72) Ja līgums tiek izbeigts, no patērētāja nebūtu jāpieprasa samaksa par neatbilstīga digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmantošanas laiku, jo tas patērētājam liegtu efektīvu aizsardzību.
Savukārt patērētājam būtu jāatturas no digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmantošanas un no tā pieejamības nodrošināšanas trešām personām, piemēram, izdzēšot digitālo saturu vai jebkādas izmantojamas kopijas vai padarot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu citādi nepieejamu.

- = -

(73) Tirgotāja atbildības par zaudējumiem princips ir līgumu par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi būtisks elements.
Tādēļ patērētājam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt kompensāciju par viņam nodarīto kaitējumu neatbilstības vai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanas dēļ.
Kompensācijai pēc iespējas būtu jārada patērētājam situācija, kurā patērētājs būtu bijis, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums būtu pienācīgi piegādāts un būtu atbilstīgs.
Tā kā šādas tiesības uz zaudējumu atlīdzību jau tiek nodrošinātas visās dalībvalstīs, šai direktīvai nevajadzētu skart valstu noteikumus par kompensācijām patērētājiem par kaitējumu, kas radies minēto noteikumu pārkāpumu rezultātā.

- = -

(74) Šajā direktīvā būtu arī jāpievēršas modifikācijām, piemēram, atjauninājumiem un modernizācijai, ko tirgotāji veic digitālajā saturā vai digitālajā pakalpojumā, kas patērētājam piegādāts vai darīts pieejams kādā laikposmā. Ņemot vērā digitālā satura un digitālo pakalpojumu straujo mainīgumu, šādi atjauninājumi, modernizācija vai tamlīdzīgas modifikācijas var būt vajadzīgas un bieži ir patērētājam izdevīgas.
Dažas modifikācijas, piemēram, tādas, kas paredzētas līgumā kā atjauninājumi, var būt līgumsaistību daļa.
Citas modifikācijas var būt vajadzīgas, lai izpildītu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma objektīvās atbilstības prasības, kā izklāstīts šajā direktīvā.
Par citām modifikācijām, ar kurām tiktu pieļauta atkāpe no objektīvajām atbilstības prasībām un kuru ieviešana līguma noslēgšanas brīdī ir paredzama, būtu līguma noslēgšanas brīdī atsevišķi jāvienojas ar patērētāju.

- = -

(75) Līdztekus modifikācijām, kuru mērķis ir atbilstības uzturēšana, būtu jāatļauj tirgotājam ar zināmiem nosacījumiem modificēt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma iezīmes, ar noteikumu, ka šādai modifikācijai līgumā ir paredzēts pamatots iemesls. Šādi pamatoti iemesli varētu attiekties uz gadījumiem, kad modifikācijas ir vajadzīgas, lai digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu pielāgotu jaunai tehniskai videi vai lietotāju skaita pieaugumam, vai citiem svarīgiem operatīviem iemesliem. Šādas izmaiņas parasti sniedz patērētājam labumu, jo uzlabo digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Attiecīgi līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai iekļaut līgumā klauzulas, kas ļauj tirgotājam veikt modifikācijas.
Lai līdzsvarotu patērētāju un uzņēmēju intereses, šāda tirgotājam dota iespēja būtu jāsasaista ar patērētāja tiesībām izbeigt līgumu, ja šādas modifikācijas vairāk nekā tikai nebūtiski negatīvi ietekmē digitālā satura vai digitālo pakalpojumu izmantošanu vai piekļuvi tiem.
Objektīvs novērtējums par to, cik lielā mērā modifikācijas negatīvi ietekmē patērētāju, proti, digitālā satura vai digitālo pakalpojumu izmantošanu vai piekļuvi tiem, būtu jāveic, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturu un nolūku un to, kāda parasti šāda tipa digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem ir kvalitāte, funkcionalitāte, saderība un citas galvenās iezīmes. Šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem par šādiem atjauninājumiem, modernizāciju vai līdzīgām modifikācijām tomēr nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad puses noslēdz jaunu digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādes līgumu, piemēram, jaunas digitālā satura vai digitālā pakalpojuma versijas izplatīšanas rezultātā.

- = -

(83) Patērētājiem vajadzētu spēt gūt labumu no tiesībām, kas viņiem noteiktas šajā direktīvā, tiklīdz sāk piemērot valstu transponēšanas pasākumus.
Tāpēc minētie valstu transponēšanas pasākumi būtu jāpiemēro arī beztermiņa vai noteikta termiņa līgumiem, kas noslēgti pirms piemērošanas dienas un kuros paredzēta digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegāde, kas īstenota pastāvīgi kādā laikposmā vai ar vairākām atsevišķām piegādes darbībām, bet tikai attiecībā uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, ko sniedz no valstu transponēšanas pasākumu piemērošanas dienas.
Tomēr, lai līdzsvarotu patērētāju un tirgotāju likumīgās intereses, valstu transponēšanas pasākumi, ar kuriem transponē šīs direktīvas noteikumus par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu un regresa prasījuma tiesībām, būtu jāpiemēro tikai līgumiem, kas noslēgti pēc pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar šo direktīvu.

- = -

(86) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, veicināt iekšējā tirgus darbību, konsekventi risinot ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādei, vienlaicīgi novēršot juridisko sadrumstalotību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ievērojot nepieciešamību nodrošināt valstu tiesību aktu saskaņotību ar harmonizētu līgumtiesību noteikumu palīdzību, kas turklāt veicinātu koordinētas izpildes darbības, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5.
pantā noteikto subsidiaritātes principu.
Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

- = -

keyboard_tab Contratti digitali 2019/0770 LV

Contratti digitali 2019/0770 LV