keyboard_tab Contratti digitali 2019/0770 LV
BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf
- 2 3. pants Piemērošanas joma
- 1 6. pants Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība
- 1 10. pants Trešās personas tiesības
- 3 11. pants Tirgotāja atbildība
- 1 12. pants Pierādīšanas pienākums
- 2 13. pants Tiesiskās aizsardzības līdzeklis nepiegādāšanas gadījumā
- 2 19. pants Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšana
- 1 22. pants Imperatīvais raksturs
- 1 24. pants Transponēšana
- digitālo 39
- tirgotājs 25
- pakalpojumu 22
- saskaņā 22
- panta 21
- digitālā 21
- saturu 19
- patērētājam 18
- digitālais 17
- direktīvu 15
- pantu 14
- direktīvas 13
- tiesību 13
- punktā 12
- pakalpojuma 12
- satura 12
- piemēro 11
- līgumu 11
- laikposmā 10
- patērētājs 10
- saturs 9
- punktu 9
- pants 9
- līguma 9
- gadījumā 8
- pakalpojums 8
- noteikumus 8
- personas 7
- piegādes 7
- patērētāja 7
- tikai 7
- attiecas 7
- dalībvalstis 7
- tiesības 7
- gadījumos 6
- neatbilstību 6
- pantā 6
- ja 6
- aizsardzības 6
- arī 6
- šīs 6
- nepiemēro 6
- valsts 6
- tiek 6
- tirgotājam 6
- izbeigt 5
- pienākums 5
- pakalpojumiem 5
- aktiem 5
- skaidri 5
3. pants
Piemērošanas joma
1. Šo direktīvu piemēro jebkuram līgumam, kura ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un patērētājs maksā vai apņemas maksāt cenu.
Šo direktīvu piemēro arī gadījumos, kad tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus, izņemot tad, ja patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai, lai piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar šo direktīvu vai lai tirgotājs varētu izpildīt juridiskās prasības, kuras attiecas uz tirgotāju, un ja tirgotājs minētos datus neapstrādā nekādos citos nolūkos.
2. Šo direktīvu piemēro arī gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir izstrādāts saskaņā ar patērētāja specifikācijām.
3. Izņemot 5. un 13. pantu, šo direktīvu piemēro arī jebkuram materiālam informācijas nesējam, kuru izmanto tikai un vienīgi kā digitālā satura nesēju.
4. Šo direktīvu nepiemēro digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem, kas ir ietverti precēs vai kam ir savstarpēja saikne ar precēm 2. panta 3. punkta nozīmē un kas tiek sniegti kopā ar precēm saskaņā ar pārdošanas līgumu, kas attiecas uz minētajām precēm, neatkarīgi no tā, vai šādu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā pārdevējs vai trešā persona. Ja pastāv šaubas, vai precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā pakalpojuma piegāde ir daļa no pārdošanas līguma, uzskata, ka pārdošanas līgums attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
5. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem par:
| a) | tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nav digitālie pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai pakalpojuma rezultāta radīšanas vai tā nodošanas patērētājam nolūkā tirgotājs izmanto digitālus līdzekļus; |
| b) | elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punktā, izņemot numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, kas definēti minētās direktīvas 2. panta 7. punktā; |
| c) | veselības aprūpi, kas definēta 3. panta a) punktā Direktīvā 2011/24/ES; |
| d) | azartspēļu pakalpojumiem, proti, pakalpojumiem, kuri ietver likmes ar naudas vērtību azartspēlēs, tostarp tādās, kuras ietver prasmes elementu, piemēram, izlozēs, kazino spēlēs, pokera spēlēs un derību darījumos, un kuri tiek sniegti ar elektroniskiem līdzekļiem vai ar jebkādas citas sakaru tehnoloģijas starpniecību un pēc šādu pakalpojumu saņēmēja individuāla lūguma; |
| e) | finanšu pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) punktā; |
| f) | programmatūru, ko tirgotājs piedāvā saskaņā ar bezmaksas atklātā pirmkoda licenci, par kuru patērētājs nemaksā cenu, un saistībā ar kuru patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai nolūkā uzlabot šīs konkrētās programmatūras drošumu, saderību vai sadarbspēju; |
| g) | digitālā satura piegādi gadījumā, ja digitālais saturs tiek darīts pieejams plašai sabiedrībai citā veidā, nevis ar signāla pārraidi – priekšnesuma vai organizēta pasākuma ietvaros, piemēram, kā digitālas kinematogrāfiskās projekcijas; |
| h) | digitālo saturu, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (21) nodrošina dalībvalstu publiskā sektora iestādes. |
6. Neskarot šā panta 4. punktu, ja starp to pašu tirgotāju un to pašu patērētāju noslēgtā vienā līgumā vienas paketes ietvaros ietilpst gan digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes elementi, gan citu pakalpojumu vai preču piegādes elementi, šo direktīvu piemēro vienīgi tiem līguma elementiem, kuri attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Šīs direktīvas 19. pantu nepiemēro, ja pakete Direktīvas (ES) 2018/1972 izpratnē ietver interneta piekļuves pakalpojuma elementus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2120 (22) 2. panta 2. punktā, vai numuratkarīga starppersonu sakaru pakalpojuma elementus, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 6. punktā.
Neskarot Direktīvas (ES) 2018/1972 107. panta 2. punktu, sekas, kādas viena elementa izbeigšana paketes līgumā varētu radīt pārējiem paketes līguma elementiem, reglamentē ar valsts tiesību aktiem.
7. Kolīzijas gadījumā starp kādu šīs direktīvas noteikumu un kāda cita Savienības tiesību akta noteikumu, kas regulē konkrētu nozari vai jautājumu, minētā cita Savienības tiesību akta noteikumi ir pārāki par šo direktīvu.
8. Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību piemēro jebkādiem personas datiem, kurus apstrādā saistībā ar 1. punktā minētajiem līgumiem.
Konkrēti šī direktīva neskar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK. Kolīzijas gadījumā starp šīs direktīvas noteikumiem un Savienības tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā noteicoši ir pēdējie.
9. Šī regula neskar Savienības un valstu tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (23).
10. Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības reglamentēt vispārīgo līgumtiesību aspektus, piemēram, noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esību, spēkā neesamību vai sekām, tostarp noteikumus par līguma izbeigšanas sekām, ciktāl tos nereglamentē ar šo direktīvu, vai tiesības uz zaudējumu atlīdzību.
6. pants
Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība
Tirgotājs piegādā patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, kas atbilst šīs direktīvas 7., 8. un 9. pantā izklāstītajām prasībām, attiecīgos gadījumos neskarot 10. pantu.
10. pants
Trešās personas tiesības
Ja no jebkuru trešās puses tiesību, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību, pārkāpuma izriet tāds ierobežojums, kas liedz vai ierobežo digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmantošanu saskaņā ar 7. un 8. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka patērētājam ir 14. pantā paredzētās tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības gadījumā, izņemot, ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka šādos gadījumos līgums nav spēkā vai tiek izbeigts.
11. pants
Tirgotāja atbildība
1. Tirgotājs ir atbildīgs par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu saskaņā ar 5. pantu.
2. Ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu, tirgotājs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, kas pastāv piegādes brīdī, neskarot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tirgotājs ir atbildīgs tikai par neatbilstību, kas parādās konkrētā laikposmā pēc piegādes, šis laikposms nav mazāks par diviem gadiem kopš piegādes brīža, neskarot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem arī uz 14. pantā noteiktajām tiesībām vai tikai uz tām attiecas noilguma termiņš, dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš sniedz patērētājam iespēju izmantot 14. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkuras tādas neatbilstības gadījumā, kas pastāv pirmajā daļā norādītajā laikposmā un rodas otrajā daļā norādītajā laikposmā.
3. Ja līgumā ir paredzēta nepārtraukta piegāde kādā laikposmā, tirgotājs ir atbildīgs par jebkādu neatbilstību saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, kas rodas vai parādās laikposmā, kurā saskaņā ar līgumu ir paredzēts piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem arī uz 14. pantā noteiktajām tiesībām vai tikai uz tām attiecas noilguma termiņš, dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš sniedz patērētajam iespēju izmantot 14. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkuras tādas neatbilstības gadījumā, kas rodas vai parādās pirmajā daļā minētajā laikposmā.
12. pants
Pierādīšanas pienākums
1. Pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir piegādāts saskaņā ar 5. pantu, ir tirgotājam.
2. Gadījumos, kas minēti 11. panta 2. punktā, pienākums pierādīt to, vai piegādātais digitālais saturs vai digitālais pakalpojums piegādes brīdī ir bijis atbilstīgs, ir tirgotājam attiecībā uz neatbilstību, kas parādās viena gada laikā no brīža, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir ticis piegādāts.
3. Gadījumos, kas minēti 11. panta 3. punktā, pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir bijis atbilstīgs laikposmā, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums jāpiegādā saskaņā ar līgumu, ir tirgotājam attiecībā uz neatbilstību, kas parādās minētajā laikposmā.
4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja tirgotājs pierāda, ka patērētāja digitālā vide nav saderīga ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma tehniskajām prasībām, un ja tirgotājs ir skaidri un saprotami informējis patērētāju par šādām prasībām pirms līguma noslēgšanas.
5. Patērētājs sadarbojas ar tirgotāju, cik tas pamatoti iespējams un nepieciešams, lai noskaidrotu, vai cēlonis digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstībai laikā, kas minēts attiecīgi 11. panta 2. vai 3. punktā, ir bijis saistīts ar patērētāja digitālo vidi. Sadarbības pienākums aprobežojas ar pieejamajiem patērētājam neuzbāzīgākajiem tehniskajiem līdzekļiem. Ja patērētājs nesadarbojas un tirgotājs ir informējis patērētāju par šādu prasību skaidrā un saprotamā veidā pirms līguma noslēgšanas, tad pienākums pierādīt to, vai neatbilstība pastāvēja attiecīgi 11. panta 2. vai 3. punktā noteiktajā laikā, ir patērētājam.
13. pants
Tiesiskās aizsardzības līdzeklis nepiegādāšanas gadījumā
1. Ja tirgotājs nav piegādājis digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar 5. pantu, patērētājs prasa tirgotājam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Ja tirgotājs pēc tam nepiegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu bez nepamatotas kavēšanās vai papildu laikposmā, par ko puses skaidri vienojušās, patērētājam ir tiesības izbeigt līgumu.
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro un patērētājam ir tiesības nekavējoties izbeigt līgumu, ja:
| a) | tirgotājs ir paziņojis vai no apstākļiem vienlīdz skaidri izriet, ka tirgotājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nepiegādās; |
| b) | patērētājs un tirgotājs ir vienojušies vai no apstākļiem līguma slēgšanas brīdī skaidri izriet, ka patērētājam ir būtisks konkrēts piegādes brīdis, un tirgotājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu šajā brīdī vai līdz tam nepiegādā. |
3. Gadījumos, kad patērētājs izbeidz līgumu saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, piemēro attiecīgi 15. līdz 18. pantu.
19. pants
Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšana
1. Ja līgumā paredzēts, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir jāpiegādā vai jādara pieejams patērētājam kādā laikposmā, tirgotājs var modificēt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu tādā apmērā, kas pārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu uzturētu atbilstīgu saskaņā ar 7. un 8. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
| a) | līgums ļauj veikt modifikāciju un sniedz pamatotu iemeslu šādas modifikācijas veikšanai; |
| b) | šāda modifikācija tiek nodrošināta bez papildu izmaksām patērētājam; |
| c) | patērētāju skaidri un saprotami informē par modifikāciju; un |
| d) | šā panta 2. punktā minētajos gadījumos patērētājs pietiekami savlaicīgi pastāvīgā informācijas nesējā tiek informēts par modifikācijas iezīmēm un laiku un par tiesībām izbeigt līgumu saskaņā ar 2. punktu vai par iespēju saglabāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu bez šādas modifikācijas saskaņā ar 4. punktu. |
2. Patērētājs ir tiesīgs izbeigt līgumu gadījumos, kad modifikācija negatīvi ietekmē patērētāja piekļuvi digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai tā izmantošanu, ja vien šāda negatīva ietekme nav tikai nebūtiska. Šādā gadījumā patērētājam ir tiesības izbeigt līgumu bez maksas 30 dienu laikā no informācijas saņemšanas vai no brīža, kad tirgotājs ir modificējis digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, atkarībā no tā, kas ir vēlāk.
3. Ja patērētājs izbeidz līgumu saskaņā ar šā panta 2. punktu, attiecīgi piemēro 15. līdz 18. pantu.
4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja tirgotājs patērētājam ir nodrošinājis iespēju bez papildu maksas saglabāt nemodificētu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un digitālais saturs un digitālais pakalpojums saglabā savu atbilstību.
22. pants
Imperatīvais raksturs
1. Ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi, neviens līguma noteikums, kas patērētājam par ļaunu izslēdz šo direktīvu transponējošo valsts pasākumu piemērošanu, atkāpjas no tiem vai maina to ietekmi, pirms patērētājs ir vērsis tirgotāja uzmanību uz nepiegādāšanu vai neatbilstību vai pirms tirgotājs ir vērsis patērētāja uzmanību uz digitālā satura vai pakalpojuma modifikāciju saskaņā ar 19. pantu, nav patērētājam saistošs.
2. Šī direktīva neliedz tirgotājam piedāvāt patērētājam līguma noteikumus, kuri nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, nekā paredzēts šajā direktīvā.
24. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. jūlija pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2022. gada 1. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
2. Šīs direktīvas noteikumus piemēro digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādei, ko veic no 2022. gada 1. janvāra, izņemot šīs direktīvas 19. un 20. pantu, kurus piemēro vienīgi līgumiem, kas noslēgti no minētās dienas.
whereas