Contratti digitali 2019/0770 LV

tas ir piemērots nolūkiem, kuriem parasti izmantotu tāda paša veida digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jebkādus spēkā esošus Savienības un valsts tiesību aktus, tehniskos standartus vai, ja tādu tehnisko standartu nav, piemērojamos katrai nozarei paredzētos nozares rīcības kodeksus;

tas ir sniegts tādā daudzumā un tam piemīt tādas īpašības un veiktspējas rādītāji, tostarp funkcionalitāte, saderība, pieejamība, nepārtrauktība un drošība, kādi parasti ir tāda paša veida digitālajam saturam un digitālajiem pakalpojumiem un ko patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma veidu, kā arī ņemot vērā jebkuru publisku paziņojumu, ko sniedzis tirgotājs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai kas sniegti to vārdā, jo īpaši reklāmā vai marķējumā, izņemot gadījumus, kad tirgotājs pierāda, ka:

i)	tirgotājs nebija un pamatoti nevarēja būt informēts par šādu publisku paziņojumu;

ii)	līdz līguma noslēgšanas brīdim publiskais paziņojums tika koriģēts tādā pašā vai līdzvērtīgā veidā, kā tas tika sniegts; vai

iii)	publiskais paziņojums nevarēja ietekmēt lēmumu iegādāties digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;

c)	attiecīgā gadījumā – tas ir piegādāts ar visiem piederumiem un instrukcijām, ko patērētājs var pamatoti sagaidīt saņemt; un

d)	tas atbilst jebkādai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmēģinājuma versijai vai priekšskatījumam, ko tirgotājs darījis pieejamu pirms līguma noslēgšanas.

2. Tirgotājs nodrošina, ka patērētājs tiek informēts un viņam tiek piegādāti digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atjauninājumi, tostarp drošības atjauninājumi, kas nepieciešami, lai uzturētu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību laikposmā:

a)	kamēr saskaņā ar līgumu ir jāpiegādā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, ja līgumā ir norādīts, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir jāpiegādā pastāvīgi kādu laikposmu; vai

b)	kurā patērētājs to var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma veidu un nolūku un līguma apstākļus un būtību, ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu.

3. Ja patērētājs samērīgā termiņā neinstalē tirgotāja nodrošinātos atjauninājumus saskaņā ar 2. punktu, tirgotājs nav atbildīgs par neatbilstību, kas rodas tikai no attiecīgā atjauninājuma neesamības, ar noteikumu, ka:

a)	tirgotājs ir informējis patērētāju par atjauninājuma pieejamību un sekām, kādas būs gadījumā, ja patērētājs to neinstalēs; un

b)	trūkumi tirgotāja nodrošinātajās instalēšanas instrukcijās nav bijis cēlonis tam, ka patērētājs nav instalējis atjauninājumu vai ir instalējis to nepareizi.

4. Ja līgums paredz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīgu piegādi kādā laikposmā, digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir atbilstīgs visu šo laikposmu.

5. Neatbilstības 1. vai 2. punkta nozīmē nav, ja līguma noslēgšanas brīdī patērētājs bija konkrēti informēts, ka attiecībā uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kādu konkrētu īpašību pastāv novirze no objektīvajām atbilstības prasībām, kuras noteiktas 1. vai 2. punktā, un patērētājs ir skaidri un atsevišķi pieņēmis minēto atkāpi, noslēdzot līgumu.

6. Ja vien puses nav vienojušās citādi, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā to jaunākajā versijā, kas pieejama līguma noslēgšanas brīdī.

9. pants

Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepareiza integrēšana

Ikvienu neatbilstību, kas izriet no digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepareizas integrēšanas patērētāja digitālajā vidē, uzskata par paša digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, ja:

a)	digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu integrēja tirgotājs vai tirgotājs uzņēmās atbildību par integrēšanu; vai

b)	tika paredzēts, ka digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu integrēs patērētājs, un integrēšana tika veikta nepareizi tirgotāja sniegto integrēšanas instrukciju trūkumu dēļ.

11. pants

Tirgotāja atbildība

1. Tirgotājs ir atbildīgs par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu saskaņā ar 5. pantu.

2. Ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu, tirgotājs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, kas pastāv piegādes brīdī, neskarot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tirgotājs ir atbildīgs tikai par neatbilstību, kas parādās konkrētā laikposmā pēc piegādes, šis laikposms nav mazāks par diviem gadiem kopš piegādes brīža, neskarot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem arī uz 14. pantā noteiktajām tiesībām vai tikai uz tām attiecas noilguma termiņš, dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš sniedz patērētājam iespēju izmantot 14. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkuras tādas neatbilstības gadījumā, kas pastāv pirmajā daļā norādītajā laikposmā un rodas otrajā daļā norādītajā laikposmā.

3. Ja līgumā ir paredzēta nepārtraukta piegāde kādā laikposmā, tirgotājs ir atbildīgs par jebkādu neatbilstību saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, kas rodas vai parādās laikposmā, kurā saskaņā ar līgumu ir paredzēts piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem arī uz 14. pantā noteiktajām tiesībām vai tikai uz tām attiecas noilguma termiņš, dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš sniedz patērētajam iespēju izmantot 14. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkuras tādas neatbilstības gadījumā, kas rodas vai parādās pirmajā daļā minētajā laikposmā.

12. pants

Pierādīšanas pienākums

1. Pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir piegādāts saskaņā ar 5. pantu, ir tirgotājam.

2. Gadījumos, kas minēti 11. panta 2. punktā, pienākums pierādīt to, vai piegādātais digitālais saturs vai digitālais pakalpojums piegādes brīdī ir bijis atbilstīgs, ir tirgotājam attiecībā uz neatbilstību, kas parādās viena gada laikā no brīža, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir ticis piegādāts.

3. Gadījumos, kas minēti 11. panta 3. punktā, pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir bijis atbilstīgs laikposmā, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums jāpiegādā saskaņā ar līgumu, ir tirgotājam attiecībā uz neatbilstību, kas parādās minētajā laikposmā.

4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja tirgotājs pierāda, ka patērētāja digitālā vide nav saderīga ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma tehniskajām prasībām, un ja tirgotājs ir skaidri un saprotami informējis patērētāju par šādām prasībām pirms līguma noslēgšanas.

5. Patērētājs sadarbojas ar tirgotāju, cik tas pamatoti iespējams un nepieciešams, lai noskaidrotu, vai cēlonis digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstībai laikā, kas minēts attiecīgi 11. panta 2. vai 3. punktā, ir bijis saistīts ar patērētāja digitālo vidi. Sadarbības pienākums aprobežojas ar pieejamajiem patērētājam neuzbāzīgākajiem tehniskajiem līdzekļiem. Ja patērētājs nesadarbojas un tirgotājs ir informējis patērētāju par šādu prasību skaidrā un saprotamā veidā pirms līguma noslēgšanas, tad pienākums pierādīt to, vai neatbilstība pastāvēja attiecīgi 11. panta 2. vai 3. punktā noteiktajā laikā, ir patērētājam.

14. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības gadījumā

1. Neatbilstības gadījumā patērētājs ir tiesīgs prasīt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšanu, saņemt samērīgu cenas samazinājumu vai izbeigt līgumu atbilstīgi šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Patērētājs ir tiesīgs prasīt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšanu, ja vien tas nebūtu neiespējami vai izņemot gadījumus, kad tas tirgotājam radītu izmaksas, kas būtu nesamērīgas, ņemot vērā visus apstākļus konkrētajā gadījumā, tostarp:

a)	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtību, kāda tā būtu, ja nepastāvētu neatbilstība; un

b)	neatbilstības nozīmīgumu.

3. Tirgotājs nodrošina digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību saskaņā ar 2. punktu samērīgā termiņā, sākot no brīža, kad patērētājs ir informējis tirgotāju par neatbilstību, bez maksas un nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturu un nolūku, kādam patērētājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu pieprasījis.

4. Patērētājam ir tiesības vai nu uz cenas proporcionālu samazinājumu saskaņā ar 5. punktu, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums tiek piegādāts par cenas samaksu, vai uz līguma izbeigšanu saskaņā ar 6. punktu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšana kā tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir neiespējama vai nesamērīga saskaņā ar 2. punktu;

b)	tirgotājs nav nodrošinājis digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību saskaņā ar 3. punktu;

c)	neatbilstība pastāv, kaut arī tirgotājs ir mēģinājis nodrošināt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību;

d)	neatbilstība ir tik būtiska, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu; vai

e)	tirgotājs ir paziņojis vai no apstākļiem skaidri izriet, ka tirgotājs samērīgā termiņā vai nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam nenodrošinās digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību.

5. Cenas samazinājums ir proporcionāls patērētājam piegādātā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtības samazinājumam, salīdzinot ar vērtību, kāda digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam būtu, ja tas būtu atbilstīgs.

Gadījumos, kad līgumā ir paredzēts, ka digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā kādā laikposmā apmaiņā pret cenas samaksu, cenas samazinājumu piemēro tam laikposmam, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs.

6. Gadījumos, kad digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā apmaiņā pret cenas samaksu, patērētājs ir tiesīgs līgumu izbeigt tikai tad, ja neatbilstība nav nebūtiska. Pienākums pierādīt to, ka neatbilstība ir nebūtiska, ir tirgotājam.

20. pants

Regresa prasījuma tiesības

Ja tirgotājs ir atbildīgs patērētāja priekšā par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu vai neatbilstību, kas radusies kādas personas darbības vai bezdarbības dēļ iepriekšējos darījumu ķēdes posmos, tirgotājs ir tiesīgs izmantot regresa prasījuma tiesības pret atbildīgo personu vai personām komercdarījumu ķēdē. Valsts tiesību aktos nosaka personu, pret kuru tirgotājs var vērst regresa prasījuma tiesības, kā arī to īstenošanas kārtību un nosacījumus.

22. pants

Imperatīvais raksturs

1. Ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi, neviens līguma noteikums, kas patērētājam par ļaunu izslēdz šo direktīvu transponējošo valsts pasākumu piemērošanu, atkāpjas no tiem vai maina to ietekmi, pirms patērētājs ir vērsis tirgotāja uzmanību uz nepiegādāšanu vai neatbilstību vai pirms tirgotājs ir vērsis patērētāja uzmanību uz digitālā satura vai pakalpojuma modifikāciju saskaņā ar 19. pantu, nav patērētājam saistošs.

2. Šī direktīva neliedz tirgotājam piedāvāt patērētājam līguma noteikumus, kuri nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, nekā paredzēts šajā direktīvā.

whereas

(11) Šajā direktīvā būtu jāparedz kopīgi noteikumi par konkrētām prasībām, kas attiecas uz līgumiem par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi starp tirgotājiem un patērētājiem. Šajā nolūkā būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem digitālā satura vai digitālo pakalpojumu nepiegādāšanas vai neatbilstības līgumam gadījumos un šo aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, kā arī par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savas preces citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.
Dalībvalstīm tiek liegta iespēja direktīvas piemērošanas jomā pieņemt citas formālas vai materiāltiesiskas prasības.
Piemēram, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt tādus noteikumus par pierādīšanas pienākuma pārnešanu, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, vai patērētāja pienākumu informēt tirgotāju par neatbilstību noteiktā termiņā.

- = -

(44) Ņemot vērā to, ka digitālais saturs un digitālie pakalpojumi nepārtraukti attīstās, tirgotāji var vienoties ar patērētājiem nodrošināt atjauninājumus un elementus, kad tie kļūst pieejami.
Tāpēc būtu arī jāizvērtē digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība attiecībā uz to, vai digitālais saturs vai pakalpojums ir atjaunināts tādā veidā, kā ir noteikts līgumā.
Tas, ka nav piegādāti atjauninājumi, par kuriem vienošanās panākta līgumā, būtu uzskatāms par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību.
Turklāt defektīvi vai nepilnīgi atjauninājumi arī būtu uzskatāmi par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, ņemot vērā to, ka tas nozīmētu, ka šādi atjauninājumi netiek veikti tādā veidā, kā norādīts līgumā.

- = -

(47) Laikposmā, kurā patērētājs to pamatoti sagaidītu, tirgotājam būtu jānodrošina patērētājam atjauninājumi, tostarp drošības atjauninājumi, lai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums paliktu atbilstīgs un drošs.
Piemēram, attiecībā uz digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem, kuru nolūks ir ierobežots laikā, pienākumam nodrošināt atjauninājumus būtu jāaprobežojas ar minēto laiku, bet attiecībā uz citu veidu digitālo saturu vai digitālajiem pakalpojumiem laikposms, kurā būtu jānodrošina patērētājam atjauninājumi, varētu sakrist ar laikposmu, kurā ir spēkā atbildība par neatbilstību, vai būt par to ilgāks, piemēram, jo īpaši attiecībā uz drošības atjauninājumiem.
Patērētājam būtu jāsaglabā rīcības brīvība attiecībā uz to, vai instalēt nodrošinātos atjauninājumus.
Tomēr, ja patērētājs izlemj neinstalēt atjauninājumus, patērētājs nevar sagaidīt, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums saglabās atbilstību.
Tirgotājam būtu jāinformē patērētājs par to, ka viņa lēmums neinstalēt atjauninājumus, kas vajadzīgi digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības saglabāšanai, tostarp drošības atjauninājumus, ietekmēs tirgotāja atbildību par to digitālā satura vai digitālā pakalpojuma elementu atbilstību, ko šiem atjauninājumiem paredzēts uzturēt. Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt pienākumus nodrošināt drošības atjauninājumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos vai valstu tiesību aktos.

- = -

(48) Personas datu apstrādei saistībā ar jebkuru līgumu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpiemēro Regula (ES) 2016/679 vai jebkuri citi Savienības tiesību akti par datu aizsardzību. Šai direktīvai turklāt nebūtu jāskar tiesības, pienākumi un ārpuslīgumiski tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/679.
Cēloņus, kuru rezultātā rodas neatbilstība Regulā (ES) 2016/679 paredzētajām prasībām, tostarp tādiem pamatprincipiem kā prasība nodrošināt datu apjoma samazināšanu, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, atkarībā no apstākļiem konkrētajā gadījumā arī var uzskatīt par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību šajā direktīvā paredzētajām subjektīvajām vai objektīvajām atbilstības prasībām.
Viens piemērs varētu būt gadījums, kurā tirgotājs līgumā nepārprotami uzņemas pienākumu, vai līgumu var šādi interpretēt, kas ir saistīts arī ar tirgotāja pienākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
Minētajā gadījumā šāda līgumiskā apņemšanās var kļūt par subjektīvo atbilstības prasību daļu.
Otrs piemērs varētu būt gadījums, kurā Regulā (ES) 2016/679 paredzēto pienākumu neizpilde varētu vienlaikus padarīt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nederīgu savam paredzētajam nolūkam un tāpēc ir uzskatāma par neatbilstību objektīvajai atbilstības prasībai, kura paredz, ka digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam ir jābūt derīgam tiem nolūkiem, kādā parasti tiktu izmantots tāda paša veida digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.

- = -

(52) Lai tas pareizi darbotos, ir nepieciešams digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus pareizi integrēt patērētāja aparatūrā un programmatūras vidē.
Digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, kas radusies nepareizas integrēšanas dēļ, būtu jāuzskata par paša digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, ja to integrējis tirgotājs vai tas tika integrēts tā kontrolē, vai to integrējis patērētājs, ievērojot tirgotāja sniegtās integrēšanas instrukcijas, un nepareizā integrēšana notikusi nepieciešamo integrēšanas instrukciju nepilnību dēļ, piemēram, saistībā ar nepilnībām vai neskaidrībām, apgrūtinot integrēšanas instrukciju lietošanu vidējam patērētājam.

- = -

(53) Ierobežojumi, kas skar patērētāja iespējas lietot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar šo direktīvu, varētu izrietēt no ierobežojumiem, kurus noteicis intelektuālā īpašuma tiesību subjekts saskaņā ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Šādi ierobežojumi var izrietēt no galalietotāja licences līguma, saskaņā ar ko patērētājam tiek piegādāts digitālais saturs vai digitālais pakalpojums. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja galalietotāja licences līgums aizliedz patērētājam izmantot zināmas ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma funkcionalitāti saistītas iezīmes. Šāds ierobežojums varētu padarīt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu neatbilstīgu šajā direktīvā noteiktajām objektīvajām atbilstības prasībām, ja tas attiektos uz iezīmēm, kas parasti piemīt tāda paša veida digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam un ko patērētājs var pamatoti sagaidīt. Šādos gadījumos patērētājam vajadzētu būt iespējai pieprasīt šajā direktīvā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus par neatbilstību no tirgotāja, kurš piegādāja digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Tirgotājam vajadzētu būt iespējai no šādas atbildības izvairīties, tikai izpildot nosacījumus atkāpei no šajā direktīvā noteiktajām objektīvajām atbilstības prasībām, proti, tikai tad, ja tirgotājs pirms līguma noslēgšanas konkrēti informē patērētāju, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kāda konkrēta īpašība atkāpjas no objektīvajām atbilstības prasībām, un patērētājs ir skaidri un atsevišķi pieņēmis minēto atkāpi.

- = -

(56) Digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu var piegādāt patērētājam ar vienreizēju piegādi, piemēram, kad patērētājs lejupielādē e-grāmatu un to saglabā savā personīgajā ierīcē.
Līdzīgi, piegāde var sastāvēt no virknes šādu atsevišķu piegāžu, piemēram, kad patērētājs saņem saiti, lai lejupielādētu jaunu e-grāmatu katru nedēļu. Šīs digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kategorijas atšķirības elements ir fakts, ka patērētāji digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam pēc tam var piekļūt uz neierobežotu laiku. Šādos gadījumos digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība būtu jāvērtē piegādes brīdī, un tāpēc tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam tikai par jebkuru neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad notiek vienreizējā piegāde vai katra atsevišķā piegāde.
Lai garantētu juridisko noteiktību, tirgotājiem un patērētājiem būtu jāspēj paļauties uz saskaņotu minimālo termiņu, kurā tirgotāju var saukt pie atbildības par neatbilstību.
Saistībā ar līgumiem, kuros paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vienreizēja piegāde vai virkne atsevišķu piegāžu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgotāji ir atbildīgi vismaz divus gadus no piegādes, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tirgotājs ir atbildīgs tikai par neatbilstību, kas parādās konkrētā laikposmā pēc piegādes.

- = -

(57) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus varētu patērētājiem piegādāt arī pastāvīgi kādā laikposmā.
Pastāvīgā piegāde var ietvert gadījumus, kad tirgotājs patērētājiem digitālo pakalpojumu dara pieejamu uz noteiktu laikposmu vai uz neierobežotu laiku, piemēram, divu gadu mākoņglabāšanas līgumu vai dalību sociālo plašsaziņas līdzekļu platformā uz neierobežotu laiku. Šīs kategorijas atšķirības elements ir fakts, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums patērētājiem ir pieejams vai tam var piekļūt tikai noteiktajā līguma darbības laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku.
Tāpēc ir pamatoti, ka šādos gadījumos tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam tikai par neatbilstību, kas atklājas minētajā laikposmā.
Pastāvīgās piegādes elementam nevajadzētu obligāti būt saistītam ar ilgtermiņa piegādi.
Tādi gadījumi kā videoklipa straumēšana tīmeklī būtu jāuzskata par pastāvīgu piegādi kādā laikposmā neatkarīgi no attiecīgā audiovizuālā faila faktiskā ilguma.
Gadījumi, kad digitālā satura vai digitālā pakalpojuma konkrētus elementus dara pieejamus periodiski, vairākās reizēs kādā laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku, arī būtu jāuzskata par pastāvīgu piegādi kādā laikposmā, piemēram, ja līgums paredz, ka pretvīrusu programmu var lietot vienu gadu un ka šajā laikposmā tā tiks automātiski atjaunināta katra mēneša pirmajā dienā, vai ka tirgotājs izdos atjauninājumus ikreiz, kad kļūs pieejami jauni digitālas spēles elementi, un digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir pieejams patērētājiem vai tam var piekļūt tikai noteiktajā līguma darbības laikposmā vai tik ilgi, kamēr ir spēkā līgums uz neierobežotu laiku.

- = -

(58) Dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība regulēt valsts noilguma termiņus.
Tomēr šādiem noilguma termiņiem nebūtu jāliedz patērētājiem izmantot savas tiesības visā laikposmā, kurā tirgotājs ir atbildīgs par neatbilstību.
Lai gan, ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo direktīvu nevajadzētu saskaņot dalībvalstu noteikto noilguma termiņu sākumpunktu, tai tomēr būtu jānodrošina, ka šādi termiņi ļauj patērētājiem izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkādas neatbilstības gadījumā, kura kļūst redzama vismaz laikposmā, kurā tirgotājs ir atbildīgs par neatbilstību.

- = -

(59) Ņemot vērā digitālā satura un digitālo pakalpojumu īpašo būtību un ievērojamo sarežģītību, kā arī ņemot vērā, ka tirgotājam ir labākas zināšanas un piekļuve zinātībai, tehniskajai informācijai un augsta tehniskā līmeņa palīdzībai, tieši tirgotājs, visticamāk, atrodas labākā pozīcijā nekā patērētājs, lai varētu zināt, kāpēc digitālais saturs vai digitālais pakalpojums netiek piegādāts vai nav atbilstīgs.
Tirgotājs arī, visticamāk, atrodas labākā pozīcijā, lai varētu novērtēt, vai nepiegādāšanu vai neatbilstību izraisīja patērētāja digitālās vides nesaderība ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma tehniskajām prasībām.
Tāpēc strīda gadījumā, kaut gan patērētājam ir jāpierāda digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, patērētājam nebūtu jāpierāda, ka neatbilstība pastāvēja digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes laikā vai – pastāvīgas piegādes gadījumā – līguma darbības laikā.

- = -

(77) Ja modifikācija vairāk nekā nebūtiski negatīvi ietekmē to, kā patērētājs piekļūst digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai to izmanto, patērētājam šādas modifikācijas rezultātā vajadzētu būt tiesībām bez jebkādas maksas līgumu izbeigt.
Tirgotājs var arī nolemt ļaut patērētājam bez jebkādām papildu izmaksām saglabāt piekļuvi digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam bez modifikācijas un atbilstīgi, un šādā gadījumā patērētājam nevajadzētu būt tiesībām līgumu izbeigt.
Tomēr, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, kura pieejamību tirgotājs patērētājam turpināja nodrošināt, vairs neatbilst subjektīvajām un objektīvajām atbilstības prasībām, patērētājam būtu jāspēj paļauties uz tiesībām izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus neatbilstības dēļ, kā paredzēts šajā direktīvā.
Ja nav izpildītas šajā direktīvā noteiktās šādai modifikācijai izvirzītās prasības un modifikācijas rezultātā rodas neatbilstība, nevajadzētu tikt ietekmētām šajā direktīvā paredzētajām patērētāja tiesībām uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības atjaunošanu, cenas samazināšanu vai līguma izbeigšanu.
Līdzīgi gadījumā, ja pēc modifikācijas rodas digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, kuru nav izraisījusi modifikācija, patērētājam joprojām saistībā ar minētā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību vajadzētu būt tiesībām izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā paredzēts šajā direktīvā.

- = -

(78) Patērētājam piegādātā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība bieži rodas vienā no posmiem darījumu ķēdē, kas saista sākotnējo izstrādātāju ar gala tirgotāja.
Lai gan gala tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam patērētāja priekšā neatbilstības gadījumā, ir svarīgi nodrošināt, lai tirgotājam būtu atbilstošas tiesības attiecībā pret darījumu ķēdes dažādām personām, lai viņš varētu izpildīt savas saistības pret patērētāju. Šādām tiesībām vajadzētu attiekties tikai uz finanšu darījumiem, un tāpēc tām nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad tirgotājs ir atbildīgs patērētāja priekšā par tāda digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, kas veidots no programmatūras vai balstās uz programmatūru, kuru viņam bez maksas un saskaņā ar bezmaksas un atklātā pirmkoda licenci piegādājusi kāda cita persona kādā iepriekšējā darījumu ķēdes posmā.
Tomēr tās darījumu ķēdē iesaistītās personas, pret kurām gala tirgotājs var vērsties, un šādu prasību iesniegšanas kārtība un nosacījumi būtu jānosaka dalībvalstīm saskaņā ar tajās piemērojamiem valstu tiesību aktiem.

- = -

keyboard_tab Contratti digitali 2019/0770 LV

Contratti digitali 2019/0770 LV