Contratti digitali 2019/0770 LV

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt sekmīgu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus paredzot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ko nodrošina, nosakot kopīgus noteikumus par konkrētām prasībām attiecībā uz digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādes līgumiem starp tirgotājiem un patērētājiem, jo īpaši noteikumus par šādiem elementiem:

—	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību līgumam,

—	tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šādas neatbilstības gadījumā vai nepiegādāšanas gadījumos un minēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, un

—	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modifikāciju.

11. pants

Tirgotāja atbildība

1. Tirgotājs ir atbildīgs par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu saskaņā ar 5. pantu.

2. Ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu, tirgotājs ir atbildīgs par jebkuru neatbilstību saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, kas pastāv piegādes brīdī, neskarot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tirgotājs ir atbildīgs tikai par neatbilstību, kas parādās konkrētā laikposmā pēc piegādes, šis laikposms nav mazāks par diviem gadiem kopš piegādes brīža, neskarot 8. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem arī uz 14. pantā noteiktajām tiesībām vai tikai uz tām attiecas noilguma termiņš, dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš sniedz patērētājam iespēju izmantot 14. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkuras tādas neatbilstības gadījumā, kas pastāv pirmajā daļā norādītajā laikposmā un rodas otrajā daļā norādītajā laikposmā.

3. Ja līgumā ir paredzēta nepārtraukta piegāde kādā laikposmā, tirgotājs ir atbildīgs par jebkādu neatbilstību saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, kas rodas vai parādās laikposmā, kurā saskaņā ar līgumu ir paredzēts piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem arī uz 14. pantā noteiktajām tiesībām vai tikai uz tām attiecas noilguma termiņš, dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš sniedz patērētajam iespēju izmantot 14. pantā paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkuras tādas neatbilstības gadījumā, kas rodas vai parādās pirmajā daļā minētajā laikposmā.

13. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzeklis nepiegādāšanas gadījumā

1. Ja tirgotājs nav piegādājis digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar 5. pantu, patērētājs prasa tirgotājam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Ja tirgotājs pēc tam nepiegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu bez nepamatotas kavēšanās vai papildu laikposmā, par ko puses skaidri vienojušās, patērētājam ir tiesības izbeigt līgumu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro un patērētājam ir tiesības nekavējoties izbeigt līgumu, ja:

a)	tirgotājs ir paziņojis vai no apstākļiem vienlīdz skaidri izriet, ka tirgotājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nepiegādās;

b)	patērētājs un tirgotājs ir vienojušies vai no apstākļiem līguma slēgšanas brīdī skaidri izriet, ka patērētājam ir būtisks konkrēts piegādes brīdis, un tirgotājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu šajā brīdī vai līdz tam nepiegādā.

3. Gadījumos, kad patērētājs izbeidz līgumu saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, piemēro attiecīgi 15. līdz 18. pantu.

20. pants

Regresa prasījuma tiesības

Ja tirgotājs ir atbildīgs patērētāja priekšā par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu vai neatbilstību, kas radusies kādas personas darbības vai bezdarbības dēļ iepriekšējos darījumu ķēdes posmos, tirgotājs ir tiesīgs izmantot regresa prasījuma tiesības pret atbildīgo personu vai personām komercdarījumu ķēdē. Valsts tiesību aktos nosaka personu, pret kuru tirgotājs var vērst regresa prasījuma tiesības, kā arī to īstenošanas kārtību un nosacījumus.

22. pants

Imperatīvais raksturs

1. Ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi, neviens līguma noteikums, kas patērētājam par ļaunu izslēdz šo direktīvu transponējošo valsts pasākumu piemērošanu, atkāpjas no tiem vai maina to ietekmi, pirms patērētājs ir vērsis tirgotāja uzmanību uz nepiegādāšanu vai neatbilstību vai pirms tirgotājs ir vērsis patērētāja uzmanību uz digitālā satura vai pakalpojuma modifikāciju saskaņā ar 19. pantu, nav patērētājam saistošs.

2. Šī direktīva neliedz tirgotājam piedāvāt patērētājam līguma noteikumus, kuri nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, nekā paredzēts šajā direktīvā.

whereas

(11) Šajā direktīvā būtu jāparedz kopīgi noteikumi par konkrētām prasībām, kas attiecas uz līgumiem par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi starp tirgotājiem un patērētājiem. Šajā nolūkā būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem digitālā satura vai digitālo pakalpojumu nepiegādāšanas vai neatbilstības līgumam gadījumos un šo aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, kā arī par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savas preces citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.
Dalībvalstīm tiek liegta iespēja direktīvas piemērošanas jomā pieņemt citas formālas vai materiāltiesiskas prasības.
Piemēram, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt tādus noteikumus par pierādīšanas pienākuma pārnešanu, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, vai patērētāja pienākumu informēt tirgotāju par neatbilstību noteiktā termiņā.

- = -

(14) Dalībvalstīm arī būtu jāsaglabā rīcības brīvība reglamentēt, piemēram, kādas sekas izriet no digitālā satura vai digitāla pakalpojuma nepiegādāšanas vai neatbilstības līgumam, ja nepiegādāšanas vai neatbilstības cēlonis ir ārpus tirgotāja kontroles esošs šķērslis un ja nav bijis sagaidāms, ka tirgotājs no šā šķēršļa vai tā sekām būtu varējis izvairīties vai tos pārvarēt, piemēram, force majeure gadījumā.

- = -

(25) Ja digitālo saturu nepiegādā un digitālos pakalpojumus nesniedz pret cenas samaksu, šī direktīva nebūtu jāpiemēro situācijās, kad tirgotājs vāc personas datus tikai un vienīgi, lai piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, vai vienīgi ar nolūku izpildīt juridiskās prasības. Šādas situācijas var būt, piemēram, gadījumi, kad patērētāja reģistrēšanās drošības un identificēšanas nolūkos ir prasīta piemērojamos tiesību aktos. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kurās tirgotājs vāc tikai metadatus, piemēram, informāciju par patērētāja ierīci vai pārlūkošanas vēsturi, izņemot, ja šādu situāciju uzskata par līgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Tā nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad patērētājs, kas nav noslēdzis līgumu ar tirgotāju, ir pakļauts reklāmām tikai un vienīgi, lai piekļūtu digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam.
Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt šīs direktīvas piemērošanu, attiecinot to arī uz tādām situācijām, vai citādi reglamentēt tādas situācijas, kuras nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā.

- = -

(55) Tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam patērētāja priekšā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstības gadījumā un par jebkuru digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanu.
Tā kā digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus var piegādāt patērētājiem, izmantojot vienu vai vairākas atsevišķas piegādes, vai arī pastāvīgi kādu laikposmu, ir pamatoti, ka attiecīgais termiņš digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības noteikšanai tiek noteikts, ievērojot minētos atšķirīgos piegādes veidus.

- = -

(59) Ņemot vērā digitālā satura un digitālo pakalpojumu īpašo būtību un ievērojamo sarežģītību, kā arī ņemot vērā, ka tirgotājam ir labākas zināšanas un piekļuve zinātībai, tehniskajai informācijai un augsta tehniskā līmeņa palīdzībai, tieši tirgotājs, visticamāk, atrodas labākā pozīcijā nekā patērētājs, lai varētu zināt, kāpēc digitālais saturs vai digitālais pakalpojums netiek piegādāts vai nav atbilstīgs.
Tirgotājs arī, visticamāk, atrodas labākā pozīcijā, lai varētu novērtēt, vai nepiegādāšanu vai neatbilstību izraisīja patērētāja digitālās vides nesaderība ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma tehniskajām prasībām.
Tāpēc strīda gadījumā, kaut gan patērētājam ir jāpierāda digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, patērētājam nebūtu jāpierāda, ka neatbilstība pastāvēja digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes laikā vai – pastāvīgas piegādes gadījumā – līguma darbības laikā.

- = -

(61) Ja tirgotājs nav piegādājis digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, patērētājam būtu jāprasa tirgotājam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu. Šādos gadījumos tirgotājam būtu jārīkojas bez nepamatotas kavēšanās vai papildu laikposmā, par ko puses īpaši vienojušās. Ņemot vērā to, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums tiek piegādāts digitālā formātā, lielākajā daļā gadījumu piegādei nebūtu vajadzīgs nekāds papildu laiks, lai digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu darītu pieejamu patērētājam.
Tāpēc šādos gadījumos tirgotāja pienākumam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu bez liekas kavēšanās būtu jānozīmē to, ka tas jāpiegādā nekavējoties.
Ja tirgotājs arī pēc tam neveic digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi, patērētājam vajadzētu būt tiesībām izbeigt līgumu. Īpašos apstākļos, piemēram, ja ir skaidrs, ka tirgotājs nepiegādās digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai patērētājam ir būtiski svarīgs noteikts piegādes laiks, patērētājam vajadzētu būt tiesībām izbeigt līgumu, iepriekš nepieprasot tirgotājam piegādāt digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

- = -

(73) Tirgotāja atbildības par zaudējumiem princips ir līgumu par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi būtisks elements.
Tādēļ patērētājam vajadzētu būt tiesībām pieprasīt kompensāciju par viņam nodarīto kaitējumu neatbilstības vai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepiegādāšanas dēļ.
Kompensācijai pēc iespējas būtu jārada patērētājam situācija, kurā patērētājs būtu bijis, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums būtu pienācīgi piegādāts un būtu atbilstīgs.
Tā kā šādas tiesības uz zaudējumu atlīdzību jau tiek nodrošinātas visās dalībvalstīs, šai direktīvai nevajadzētu skart valstu noteikumus par kompensācijām patērētājiem par kaitējumu, kas radies minēto noteikumu pārkāpumu rezultātā.

- = -

keyboard_tab Contratti digitali 2019/0770 LV

Contratti digitali 2019/0770 LV