Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un vienlaikus nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, paredzot kopīgus noteikumus par noteiktām prasībām attiecībā uz pārdošanas līgumiem, kas noslēgti starp pārdevējiem un patērētājiem, jo īpaši noteikumus par preču atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šādas neatbilstības gadījumā, minēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību un komercgarantijām.

10. pants

Pārdevēja atbildība

1. Pārdevējs ir atbildīgs patērētājam par jebkādu neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad preces tiek piegādātas, un kas kļūst redzama divu gadu laikā no šā brīža. Neskarot 7. panta 3. punktu, šo punktu piemēro arī precēm, kurām ir digitāli elementi.

2. Ja tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, pārdošanas līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā, pārdevējs ir atbildīgs arī par jebkādu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, kas rodas vai kļūst redzama divu gadu laikposmā, sākot no preču, kurām ir digitāli elementi, piegādes brīža. Ja līgumā ir paredzēta pastāvīga piegāde vairāk nekā divu gadu laikposmā, pārdevējs ir atbildīgs par jebkādu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, kas rodas vai kļūst redzama laikposmā, kurā saskaņā ar pārdošanas līgumu ir piegādājams digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.

3. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest termiņus, kas garāki nekā 1. un 2. punktā minētie.

4. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem arī 13. pantā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem piemēro noilguma termiņu, dalībvalstis nodrošina, ka šis noilguma termiņš ļauj patērētajam izmantot 13. pantā noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkādas tādas neatbilstības gadījumā, par kuru pārdevējs ir atbildīgs saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu un kura kļūst redzama minētajos punktos norādītajā laikposmā.

5. Neskarot šā panta 1. un 2. punktu, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest noilguma termiņu tikai attiecībā uz 13. pantā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš ļauj patērētajam izmantot 13. pantā noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkādas tādas neatbilstības gadījumā, par kuru pārdevējs ir atbildīgs saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu un kura kļūst redzama minētajos punktos norādītajā laikposmā.

6. Dalībvalstis var paredzēt, ka lietotu preču gadījumā pārdevējs un patērētājs var vienoties par līguma noteikumiem vai vienošanos, kas paredz atbildības laikposmu vai noilguma termiņu, kuri ir īsāki par 1., 2. un 5. punktā minētajiem, ar noteikumu, ka šādi īsāki laikposmi nav īsāki par vienu gadu.

11. pants

Pierādīšanas pienākums

1. Jebkādu neatbilstību, kas kļūst redzama gada laikā kopš preču piegādes brīža, uzskata par tādu, kas pastāvēja brīdī, kad preces tika piegādātas, ja vien nav pierādīts pretējais vai ja vien šis pieņēmums nav savienojams ar preču veidu vai neatbilstības būtību. Šo punktu piemēro arī precēm, kurām ir digitāli elementi.

2. Panta 1. punktā noteiktā viena gada laikposma vietā dalībvalstis var saglabāt vai ieviest divu gadu laikposmu, sākot no preču piegādes brīža.

3. Ja tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, pārdošanas līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā, attiecībā uz neatbilstību, kas kļūst redzama 10. pantā minētajā laikposmā, pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums bija atbilstīgs laikposmā, kas minēts 10. panta 2. punktā, gulstas uz pārdevēju.

13. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības gadījumā

1. neatbilstības gadījumā patērētājs ir tiesīgs pieprasīt preču atbilstības panākšanu, proporcionālu cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Lai panāktu preču atbilstību, patērētājs var izvēlēties labošanu vai nomaiņu, ja vien izvēlētais tiesiskās aizsardzības līdzeklis nav neiespējams vai salīdzinājumā ar otru tiesiskās aizsardzības līdzekli nerada pārdevējam nesamērīgas izmaksas, ņemot vērā visus apstākļus, tostarp:

a)	vērtību, kāda būtu precēm, ja nebūtu neatbilstības;

b)	neatbilstības būtiskumu; un

c)	to, vai alternatīvo tiesiskās aizsardzības līdzekli ir iespējams nodrošināt, neradot patērētājam ievērojamas neērtības.

3. Pārdevējs var atteikties panākt preču atbilstību, ja labošana un nomaiņa ir neiespējama vai radītu viņam izmaksas, kas ir nesamērīgas, ņemot vērā visus apstākļus, tajā skaitā tos, kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

4. Patērētājam ir tiesības vai nu saņemt proporcionālu cenas samazinājumu saskaņā ar 15. pantu, vai arī izbeigt pārdošanas līgumu saskaņā ar 16. pantu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	pārdevējs nav veicis labošanu vai nomaiņu vai attiecīgā gadījumā nav veicis labošanu vai nomaiņu saskaņā ar 14. panta 2. un 3. punktu vai attiecies panākt preču atbilstību saskaņā ar šā panta 3. punktu;

b)	neraugoties uz pārdevēja centieniem panākt preču atbilstību, neatbilstība joprojām ir redzama;

c)	neatbilstība ir tik būtiska, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai pārdošanas līguma izbeigšanu; vai

d)	pārdevējs ir paziņojis – vai, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, ir skaidri redzams –, ka tas nepanāks preču atbilstību saprātīgā termiņā vai bez būtisku neērtību radīšanas patērētājam.

5. Patērētājam nav tiesību izbeigt līgumu, ja neatbilstība ir nebūtiska. Pienākums pierādīt, vai neatbilstība ir nebūtiska, gulstas uz pārdevēju.

6. Patērētājam ir tiesības aizturēt jebkādas vēl nesamaksātās cenas daļas vai tās daļas maksājumu līdz brīdim, kad pārdevējs ir izpildījis savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstis var paredzēt nosacījumus un kārtību attiecībā uz to, kā patērētājs izmanto savas tiesības aizturēt maksājumu.

7. Dalībvalstis var reglamentēt to, vai un cik lielā mērā patērētāja ieguldījums neatbilstībā ietekmē patērētāja tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

whereas

(6) Savienības noteikumi, kas piemērojami preču pārdošanai, joprojām ir sadrumstaloti, lai arī noteikumi par piegādes nosacījumiem un – attiecībā uz distances līgumiem vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem – par informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, un atteikuma tiesībām jau pilnībā tika saskaņoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (3).
Citi svarīgākie līguma elementi, tādi kā atbilstības kritēriji, tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības līgumam gadījumā un to galvenā izmantošanas kārtība, pašlaik ir pakļauti minimālajai saskaņošanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 1999/44/EK (4).
Dalībvalstīm ir bijis atļauts pārsniegt Savienības standartus un ieviest vai saglabāt noteikumus, kas nodrošina vēl augstāku patērētāju aizsardzības līmeni.
Tā rīkojoties, dalībvalstis ir mainījušas atšķirīgus elementus un atšķirīgā mērā.
Līdz ar to valstu noteikumi, ar kuriem tiek transponēta Direktīva 1999/44/EK, pašlaik ievērojami atšķiras attiecībā uz būtiskiem elementiem, tādiem kā tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhijas trūkums vai esamība.

- = -

(10) Šai direktīvai būtu jāaptver noteikumi, kas piemērojami preču, tostarp preču, kurām ir digitāli elementi, pārdošanai, tikai attiecībā uz svarīgākajiem līgumu elementiem, kas nepieciešami, lai pārvarētu ar līgumtiesībām saistītus šķēršļus iekšējā tirgū.
Tādēļ būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par atbilstības prasībām, patērētājiem pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem preču neatbilstības līgumam gadījumā un to galveno izmantošanas kārtību un būtu jāpalielina patērētāju aizsardzības līmenis salīdzinājumā ar Direktīvu 1999/44/EK.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savus produktus citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.

- = -

(11) Šīs direktīva papildina Direktīvu 2011/83/ES.
Ar Direktīvu 2011/83/ES galvenokārt paredz noteikumus par prasībām attiecībā uz informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, tiesībām atteikties no distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem, piegādi un riska pāriešanu, savukārt ar šo direktīvu ievieš noteikumus par preču atbilstību, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības gadījumā un to izmantošanas kārtību.

- = -

(18) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt valstu tiesību aktus tiktāl, ciktāl attiecīgos jautājumus, jo īpaši attiecībā uz preču likumību, zaudējumu atlīdzību un vispārīgajiem līgumtiesību aspektiem, tādiem kā līgumu izstrāde, spēkā esamība, spēkā neesamība vai sekas, nereglamentē šī direktīva.
Tam pašam būtu jāattiecas uz līguma darbības izbeigšanas sekām un uz atsevišķiem ar labošanu vai nomaiņu saistītiem aspektiem, kurus šī direktīva nereglamentē.
Reglamentējot pušu tiesības apturēt savu pienākumu vai to daļas izpildi līdz brīdim, kad otrā puse izpilda savus pienākumus, dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība reglamentēt nosacījumus, ar kādiem patērētājs ir tiesīgs aizturēt cenas samaksu, un kārtību, kādā šāda aizturēšana veicama.
Dalībvalstīm arī būtu jāsaglabā rīcības brīvība reglamentēt patērētāja tiesības uz to zaudējumu atlīdzību, kuri tam radušies, pārdevējam pārkāpjot šo direktīvu. Šai direktīvai arī nevajadzētu ietekmēt valsts noteikumus, kas konkrēti neattiecas uz patērētāju līgumiem un kas paredz īpašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus atsevišķu defektu veidu gadījumā, kas nebija redzami pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī, proti, valsts tiesību aktus, kuros var būt paredzēti konkrēti noteikumi par pārdevēja atbildību slēptu defektu gadījumā. Šai direktīvai arī nevajadzētu ietekmēt valsts tiesību aktus, kuros preču neatbilstības gadījumā patērētājiem ir paredzēti ārpuslīgumiski tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ko var vērst pret personām iepriekšējos darījumu ķēdes posmos, piemēram, ražotājiem, vai citām personām, kas pilda šādu personu pienākumus.

- = -

(35) Atbilstībai būtu jāaptver materiālie defekti, kā arī juridiskie trūkumi.
Ierobežojumi, ko rada trešās personas tiesību, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību, pārkāpums, varētu liegt vai ierobežot iespēju izmantot preces saskaņā ar līgumu.
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādos gadījumos patērētājam ir tiesības uz šajā direktīvā izklāstītajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības gadījumā, ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādā gadījumā attiecīgais līgums vairs nav spēkā vai tiek izbeigts.

- = -

(42) Lai nodrošinātu saskaņotību ar pastāvošajām valstu tiesību sistēmām, dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai paredzēt vai nu to, ka pārdevēji ir atbildīgi par neatbilstību, kas kļūst redzama konkrētā laikposmā, iespējams, to sasaistot ar noilguma termiņu, vai arī to, ka noilguma termiņš attiecas tikai uz patērētājam paredzētiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Pirmajā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pārdevēja atbildības laikposms netiek apiets, izmantojot patērētājam paredzētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu noilguma termiņu.
Lai gan, ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo direktīvu nevajadzētu saskaņot dalībvalstu noteikto noilguma termiņu sākumpunktu, tai būtu jānodrošina, ka šādi noilguma termiņi neierobežo patērētāju tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus tādas neatbilstības gadījumā, kura kļūst redzama laikposmā, kurā pārdevējs ir atbildīgs par neatbilstību.
Otrajā gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt vai ieviest noilguma termiņu tikai attiecībā uz patērētājam paredzētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanu, neieviešot konkrētu laikposmu, kurā neatbilstībai ir jākļūst redzamai, lai pārdevējs par to būtu atbildīgs.
Lai nodrošinātu, ka patērētāji ir vienlīdz aizsargāti arī šādos gadījumos, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad tiek piemērots tikai noilguma termiņš, patērētājiem joprojām ir iespējams izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkādas neatbilstības gadījumā, kura kļūst redzama vismaz laikposmā, kas šajā direktīvā paredzēts kā atbildības laikposms.

- = -

(45) Viena gada vai divu gadu – ja dalībvalstis izvēlas piemērot divu gadu laikposmu – laikā patērētājam tikai būtu jāpierāda, ka prece nav atbilstīga, bez nepieciešamības pierādīt arī to, ka neatbilstība faktiski pastāvēja attiecīgajā atbilstības noteikšanas brīdī.
Lai atspēkotu patērētāja prasību, pārdevējam būtu jāpierāda, ka minētajā brīdī neatbilstība nepastāvēja.
Turklāt dažos gadījumos pieņēmums, ka neatbilstība pastāvēja attiecīgajā atbilstības noteikšanas brīdī, var būt nesaderīgs ar preču vai neatbilstības veidu.
Pirmais gadījums varētu attiekties uz precēm, kas sabojājas savu raksturīgo iezīmju dēļ, piemēram, ātrbojīgi produkti, tādi kā ziedi, vai precēm, kas ir paredzētas vienreizējai lietošanai.
Otrajā gadījumā tā varētu būt neatbilstība, kas var rasties tikai patērētāja rīcības dēļ vai tāda acīmredzama ārēja iemesla dēļ, kurš atgadījies pēc tam, kad preces tikušas piegādātas patērētājam.
Tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, ja līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde, patērētājam nevajadzētu pierādīt, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs attiecīgajā atbilstības noteikšanas laikā.
Lai atspēkotu patērētāja prasību, pārdevējam būtu jāpierāda, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums minētajā laikā bija atbilstīgs.

- = -

(47) Lai palielinātu juridisko noteiktību un likvidētu vienu no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību, ar šo direktīvu būtu pilnībā jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas patērētājiem pieejami preču neatbilstības gadījumā, un nosacījumi, ar kādiem šādus līdzekļus var izmantot.
neatbilstības gadījumā patērētājam jo īpaši vajadzētu būt tiesīgam uz preču atbilstības panākšanu, samērīgu cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu.

- = -

(52) Atsevišķās situācijās varētu būt pamatoti paredzēt patērētājam tiesības uz tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu.
Gadījumos, kad pārdevējs ir rīkojies, lai panāktu preču atbilstību, bet pēc tam kļūst redzama neatbilstība, ņemot vērā visus lietas apstākļus, piemēram, preču veidu un vērtību un neatbilstības veidu un nozīmīgumu, būtu objektīvi jānosaka tas, vai patērētājam būtu jāpiekrīt turpmākiem pārdevēja centieniem panākt preču atbilstību.
Jo īpaši dārgu vai sarežģītu preču gadījumā varētu būt pamatoti ļaut pārdevējam vēlreiz mēģināt novērst neatbilstību.
Būtu jāņem vērā arī tas, vai no patērētāja var sagaidīt turpmāku uzticēšanos pārdevēja spējai panākt preču atbilstību vai nē, piemēram, gadījumā, ja tā pati problēma parādās divreiz.
Tāpat arī atsevišķās situācijās neatbilstība varētu būt tik būtiska, ka patērētājs nespēj saglabāt uzticēšanos pārdevēja spējai panākt preču atbilstību, kā, piemēram, gadījumos, kad neatbilstība nopietni ietekmē patērētāja spēju normāli izmantot preces un no patērētāja nevar sagaidīt uzticēšanos tam, ka pārdevēja veikta labošana vai nomaiņa šo problēmu novērsīs.

- = -

(55) Lai patērētājus pasargātu no ilgas kavēšanās riska, jebkāda labošana vai nomaiņa būtu sekmīgi jāpabeidz saprātīgā laikposmā.
Saprātīgam laikposmam labošanas vai nomaiņas pabeigšanai būtu jāatbilst īsākajam iespējamajam laikposmam, kas nepieciešams, lai pabeigtu labošanu vai nomaiņu.
Minētais laikposms būtu objektīvi jānosaka, ņemot vērā preču veidu un sarežģītību, neatbilstības veidu un būtiskuma pakāpi un labošanai vai nomaiņai nepieciešamos centienus. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jāspēj interpretēt labošanai vai nomaiņai nepieciešamā saprātīgā laikposma jēdzienu, paredzot noteiktus laikposmus, kurus kopumā var uzskatīt par labošanai vai nomaiņai pietiekamiem, jo īpaši attiecībā uz īpašām produktu kategorijām.

- = -

(59) Attiecībā uz gadījumiem, kad patērētājs izbeidz līgumu neatbilstības dēļ, ar šo direktīvu būtu jānosaka noteikumi par tikai svarīgākajām līguma izbeigšanas tiesību izmantošanas sekām un kārtību, jo īpaši pušu pienākums atdot to, ko tās ir saņēmušas.
Līdz ar to pārdevējam būtu jāatmaksā cena, ko tas saņēmis no patērētāja, un patērētājam būtu jāatdod piegādātās preces.

- = -

(61) Princips, kas paredz pārdevēja atbildību par zaudējumu atlīdzību, ir būtisks pārdošanas līgumu elements.
Tādēļ patērētājiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies, pārdevējam pārkāpjot šīs direktīvas noteikumus, tostarp par zaudējumiem, kas radušies neatbilstības dēļ. Šādai kompensācijai pēc iespējas būtu jānodrošina patērētājam tāds stāvoklis, kādā tas būtu bijis, ja preces būtu bijušas atbilstīgas.
Tā kā šādas tiesības uz zaudējumu atlīdzību jau ir nodrošinātas visās dalībvalstīs, šai direktīvai nevajadzētu skart valstu noteikumus par tādu zaudējumu atlīdzināšanu patērētājiem, kas radušies minēto noteikumu pārkāpšanas rezultātā.
Būtu jāsaglabā arī dalībvalstu rīcības brīvība reglamentēt patērētāju tiesības uz kompensāciju situācijās, kad labošana vai nomaiņa ir radījusi būtiskas neērtības vai aizkavējusies.

- = -

keyboard_tab Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV

Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV