Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un vienlaikus nodrošināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni, paredzot kopīgus noteikumus par noteiktām prasībām attiecībā uz pārdošanas līgumiem, kas noslēgti starp pārdevējiem un patērētājiem, jo īpaši noteikumus par preču atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šādas neatbilstības gadījumā, minēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību un komercgarantijām.

6. pants

Subjektīvās prasības attiecībā uz atbilstību

Lai atbilstu pārdošanas līgumam, preces attiecīgā gadījumā jo īpaši:

a)	atbilst pārdošanas līgumā noteiktajam aprakstam, veidam, daudzumam un kvalitātei, un tām piemīt līgumā noteiktā funkcionalitāte, saderība, sadarbspēja un citas iezīmes;

b)	ir derīgas jebkuram konkrētam nolūkam, kuram patērētājs tās pieprasa, kuru patērētājs ir darījis zināmu pārdevējam, vēlākais, pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī un attiecībā uz kuru pārdevējs ir sniedzis piekrišanu;

c)	tiek piegādātas ar visiem piederumiem un instrukcijām, tostarp uzstādīšanas instrukciju, kā pārdošanas noteikts līgumā; un

d)	tiek piegādātas kopā ar atjauninājumiem, kā noteikts pārdošanas līgumā.

7. pants

Objektīvās prasības attiecībā uz atbilstību

1. Papildus tam, ka preces atbilst jebkādām subjektīvām prasībām attiecībā uz atbilstību:

a)	tās ir derīgas nolūkam, kādam parasti tiktu izmantotas tāda paša veida preces, attiecīgā gadījumā ņemot vērā jebkādus spēkā esošus Savienības un valsts tiesību aktus, tehniskos standartus vai, ja šādu tehnisku standartu nav, piemērojamus nozarei specifiskus rīcības kodeksus;

b)	attiecīgā gadījumā tām ir tāda parauga vai modeļa kvalitāte – un tās atbilst šāda parauga vai modeļa aprakstam –, kuru pārdevējs ir darījis pieejamu patērētājam pirms līguma noslēgšanas;

c)	attiecīgā gadījumā tās tiek piegādātas kopā ar tādiem piederumiem, tostarp iepakojumu, uzstādīšanas instrukcijām vai citām instrukcijām, kādus pircējs var pamatoti sagaidīt saņemt; un

tās ir tādā kvantitātē un tām piemīt tādas īpašības un citas iezīmes, tostarp attiecībā uz ilgizturību, funkcionalitāti, saderību un drošumu, kādas parasti ir raksturīgas tāda paša veida precēm un kādas pircējs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču veidu un jebkādu publisku paziņojumu, ko sniedzis pārdevējs vai citas personas, tostarp ražotājs, iepriekšējos darījumu ķēdes posmos vai kas sniegts pārdevēja vai šādu personu vārdā, jo īpaši preču reklāmā vai marķējumā.

2. Šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētie publiskie paziņojumi pārdevējam nav saistoši, ja tas pierāda, ka:

a)	pārdevējs nebija un pamatoti nevarēja būt informēts par šādu publisko paziņojumu;

b)	līdz līguma noslēgšanas brīdim publiskais paziņojums tika koriģēts tādā pašā veidā, kādā tas tika izdarīts, vai ar to salīdzināmā veidā; vai

c)	publiskais paziņojums nevarēja būt ietekmējis lēmumu iegādāties preces.

3. Tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, pārdevējs nodrošina, ka patērētājs tiek informēts par tādiem atjauninājumiem, tostarp drošības atjauninājumiem, kas ir nepieciešami, lai saglabātu minēto preču atbilstību, un ka patērētājam šādi atjauninājumi tiek piegādāti, laikposmā:

a)	ko patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču un digitālo elementu veidu un nolūku, kādam tie paredzēti, un ņemot vērā līguma apstākļus un būtību, ja pārdošanas līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vienreizēja piegāde; vai

b)	kas norādīts attiecīgi 10. panta 2. vai 5. punktā, ja pārdošanas līgumā paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā.

4. Ja patērētājs savlaicīgi neuzstāda saskaņā ar 3. punktu piegādātos atjauninājumus, pārdevējs nav atbildīgs par neatbilstību, ko rada tikai attiecīgā atjauninājuma trūkums, ar noteikumu, ka:

a)	pārdevējs bija informējis patērētāju par atjauninājuma pieejamību un par tā neuzstādīšanas sekām; un

b)	iemesls tam, ka patērētājs atjauninājumu neuzstādīja vai uzstādīja nepareizi, nebija trūkumi patērētājam nodrošinātajās uzstādīšanas instrukcijās.

5. Neatbilstība 1. vai 3. punkta nozīmē nepastāv, ja pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī patērētājs tika konkrēti informēts, ka attiecībā uz kādu konkrētu preču īpašību pastāv novirze no 1. vai 3. punktā noteiktajām objektīvajām prasībām attiecībā uz atbilstību un patērētājs pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī skaidri un atsevišķi minēto novirzi pieņēma.

8. pants

Nepareiza preču uzstādīšana

Jebkādu no preču nepareizās uzstādīšanas izrietošu neatbilstību uzskata par preču neatbilstību, ja:

a)	uzstādīšana ir daļa no pārdošanas līguma un to veica vai par tās veikšanu uzņēmās atbildību pārdevējs; vai

b)	bija paredzēts, ka preces uzstādīs patērētājs, patērētājs to veica un nepareizās uzstādīšanas iemesls bija trūkumi uzstādīšanas instrukcijās, kuras nodrošināja pārdevējs vai – preču, kurām ir digitāli elementi, gadījumā – digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pārdevējs vai piegādātājs.

10. pants

Pārdevēja atbildība

1. Pārdevējs ir atbildīgs patērētājam par jebkādu neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad preces tiek piegādātas, un kas kļūst redzama divu gadu laikā no šā brīža. Neskarot 7. panta 3. punktu, šo punktu piemēro arī precēm, kurām ir digitāli elementi.

2. Ja tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, pārdošanas līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā, pārdevējs ir atbildīgs arī par jebkādu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, kas rodas vai kļūst redzama divu gadu laikposmā, sākot no preču, kurām ir digitāli elementi, piegādes brīža. Ja līgumā ir paredzēta pastāvīga piegāde vairāk nekā divu gadu laikposmā, pārdevējs ir atbildīgs par jebkādu digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstību, kas rodas vai kļūst redzama laikposmā, kurā saskaņā ar pārdošanas līgumu ir piegādājams digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.

3. Dalībvalstis var saglabāt vai ieviest termiņus, kas garāki nekā 1. un 2. punktā minētie.

4. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem arī 13. pantā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem piemēro noilguma termiņu, dalībvalstis nodrošina, ka šis noilguma termiņš ļauj patērētajam izmantot 13. pantā noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkādas tādas neatbilstības gadījumā, par kuru pārdevējs ir atbildīgs saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu un kura kļūst redzama minētajos punktos norādītajā laikposmā.

5. Neskarot šā panta 1. un 2. punktu, dalībvalstis var saglabāt vai ieviest noilguma termiņu tikai attiecībā uz 13. pantā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Dalībvalstis nodrošina, ka šāds noilguma termiņš ļauj patērētajam izmantot 13. pantā noteiktos tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkādas tādas neatbilstības gadījumā, par kuru pārdevējs ir atbildīgs saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu un kura kļūst redzama minētajos punktos norādītajā laikposmā.

6. Dalībvalstis var paredzēt, ka lietotu preču gadījumā pārdevējs un patērētājs var vienoties par līguma noteikumiem vai vienošanos, kas paredz atbildības laikposmu vai noilguma termiņu, kuri ir īsāki par 1., 2. un 5. punktā minētajiem, ar noteikumu, ka šādi īsāki laikposmi nav īsāki par vienu gadu.

11. pants

Pierādīšanas pienākums

1. Jebkādu neatbilstību, kas kļūst redzama gada laikā kopš preču piegādes brīža, uzskata par tādu, kas pastāvēja brīdī, kad preces tika piegādātas, ja vien nav pierādīts pretējais vai ja vien šis pieņēmums nav savienojams ar preču veidu vai neatbilstības būtību. Šo punktu piemēro arī precēm, kurām ir digitāli elementi.

2. Panta 1. punktā noteiktā viena gada laikposma vietā dalībvalstis var saglabāt vai ieviest divu gadu laikposmu, sākot no preču piegādes brīža.

3. Ja tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, pārdošanas līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā, attiecībā uz neatbilstību, kas kļūst redzama 10. pantā minētajā laikposmā, pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums bija atbilstīgs laikposmā, kas minēts 10. panta 2. punktā, gulstas uz pārdevēju.

13. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības gadījumā

1. Neatbilstības gadījumā patērētājs ir tiesīgs pieprasīt preču atbilstības panākšanu, proporcionālu cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. Lai panāktu preču atbilstību, patērētājs var izvēlēties labošanu vai nomaiņu, ja vien izvēlētais tiesiskās aizsardzības līdzeklis nav neiespējams vai salīdzinājumā ar otru tiesiskās aizsardzības līdzekli nerada pārdevējam nesamērīgas izmaksas, ņemot vērā visus apstākļus, tostarp:

a)	vērtību, kāda būtu precēm, ja nebūtu neatbilstības;

b)	neatbilstības būtiskumu; un

c)	to, vai alternatīvo tiesiskās aizsardzības līdzekli ir iespējams nodrošināt, neradot patērētājam ievērojamas neērtības.

3. Pārdevējs var atteikties panākt preču atbilstību, ja labošana un nomaiņa ir neiespējama vai radītu viņam izmaksas, kas ir nesamērīgas, ņemot vērā visus apstākļus, tajā skaitā tos, kas minēti 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

4. Patērētājam ir tiesības vai nu saņemt proporcionālu cenas samazinājumu saskaņā ar 15. pantu, vai arī izbeigt pārdošanas līgumu saskaņā ar 16. pantu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	pārdevējs nav veicis labošanu vai nomaiņu vai attiecīgā gadījumā nav veicis labošanu vai nomaiņu saskaņā ar 14. panta 2. un 3. punktu vai attiecies panākt preču atbilstību saskaņā ar šā panta 3. punktu;

b)	neraugoties uz pārdevēja centieniem panākt preču atbilstību, neatbilstība joprojām ir redzama;

c)	neatbilstība ir tik būtiska, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai pārdošanas līguma izbeigšanu; vai

d)	pārdevējs ir paziņojis – vai, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, ir skaidri redzams –, ka tas nepanāks preču atbilstību saprātīgā termiņā vai bez būtisku neērtību radīšanas patērētājam.

5. Patērētājam nav tiesību izbeigt līgumu, ja neatbilstība ir nebūtiska. Pienākums pierādīt, vai neatbilstība ir nebūtiska, gulstas uz pārdevēju.

6. Patērētājam ir tiesības aizturēt jebkādas vēl nesamaksātās cenas daļas vai tās daļas maksājumu līdz brīdim, kad pārdevējs ir izpildījis savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstis var paredzēt nosacījumus un kārtību attiecībā uz to, kā patērētājs izmanto savas tiesības aizturēt maksājumu.

7. Dalībvalstis var reglamentēt to, vai un cik lielā mērā patērētāja ieguldījums neatbilstībā ietekmē patērētāja tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

25. pants

Pārskatīšana

Komisija ne vēlāk kā 2024. gada 12. jūnijā pārskata to, kā tiek piemērota šī direktīva, tostarp tās noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pierādīšanas pienākumu, arī attiecībā uz lietotām precēm, kā arī uz publiskās izsolēs pārdotām precēm, un par ražotāja sniegto ilgizturības garantiju, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumā jo īpaši izvērtē to, vai šīs direktīvas un Direktīvas (ES) 2019/770 piemērošana nodrošina konsekventu un saskaņotu satvaru iekšējā tirgus pienācīgai darbībai attiecībā uz digitāla satura, digitālu pakalpojumu un preču, kurām ir digitāli elementi, piegādi saskaņā ar principiem, kas regulē Savienības politikas. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno leģislatīvu aktu priekšlikumus.

whereas

(6) Savienības noteikumi, kas piemērojami preču pārdošanai, joprojām ir sadrumstaloti, lai arī noteikumi par piegādes nosacījumiem un – attiecībā uz distances līgumiem vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem – par informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, un atteikuma tiesībām jau pilnībā tika saskaņoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (3).
Citi svarīgākie līguma elementi, tādi kā atbilstības kritēriji, tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības līgumam gadījumā un to galvenā izmantošanas kārtība, pašlaik ir pakļauti minimālajai saskaņošanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 1999/44/EK (4).
Dalībvalstīm ir bijis atļauts pārsniegt Savienības standartus un ieviest vai saglabāt noteikumus, kas nodrošina vēl augstāku patērētāju aizsardzības līmeni.
Tā rīkojoties, dalībvalstis ir mainījušas atšķirīgus elementus un atšķirīgā mērā.
Līdz ar to valstu noteikumi, ar kuriem tiek transponēta Direktīva 1999/44/EK, pašlaik ievērojami atšķiras attiecībā uz būtiskiem elementiem, tādiem kā tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhijas trūkums vai esamība.

- = -

(10) Šai direktīvai būtu jāaptver noteikumi, kas piemērojami preču, tostarp preču, kurām ir digitāli elementi, pārdošanai, tikai attiecībā uz svarīgākajiem līgumu elementiem, kas nepieciešami, lai pārvarētu ar līgumtiesībām saistītus šķēršļus iekšējā tirgū.
Tādēļ būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par atbilstības prasībām, patērētājiem pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem preču neatbilstības līgumam gadījumā un to galveno izmantošanas kārtību un būtu jāpalielina patērētāju aizsardzības līmenis salīdzinājumā ar Direktīvu 1999/44/EK.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savus produktus citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.

- = -

(11) Šīs direktīva papildina Direktīvu 2011/83/ES.
Ar Direktīvu 2011/83/ES galvenokārt paredz noteikumus par prasībām attiecībā uz informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas, tiesībām atteikties no distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem, piegādi un riska pāriešanu, savukārt ar šo direktīvu ievieš noteikumus par preču atbilstību, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības gadījumā un to izmantošanas kārtību.

- = -

(15) Šī direktīva būtu jāpiemēro preču, tostarp tādu, kurām ir digitāli elementi, pārdošanas līgumiem gadījumos, kad precēs ietvertā vai ar tām savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesamības dēļ preces nevarētu pildīt savas funkcijas un kad šāds digitāls saturs vai digitāls pakalpojums tiek nodrošināts kopā ar precēm saskaņā ar šo preču pārdošanas līgumu.
Tam, vai precēs iekļautā vai ar tām savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde ir iekļauta ar pārdevēju slēdzamajā pārdošanas līgumā, vajadzētu būt atkarīgam no šā līguma satura.
Iepriekš minētajam būtu jāietver tāds precēs iekļauts vai ar tām savstarpēji saistīts digitāls saturs vai digitāli pakalpojumi, kuru piegāde ir skaidri prasīta līgumā.
Tam būtu jāietver arī pārdošanas līgumi, kurus var uzskatīt par tādiem, kas aptver specifiska digitāla satura piegādi vai specifiska digitāla pakalpojuma sniegšanu, tāpēc, ka tie parasti ir ietverti tāda paša veida precēs un patērētājs tos varētu pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču veidu un jebkādu publisku paziņojumu, kuru sniedzis pārdevējs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos, tostarp ražotājs, vai kurš sniegts pārdevēja vai šādu citu personu vārdā.
Ja, piemēram, viedtelevizors tiktu reklamēts kā tāds, kuram ir īpaša videolietotne, tad minētā videolietotne būtu uzskatāma par daļu no pārdošanas līguma.
Tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir iepriekš uzstādīts pašā precē vai arī tas pēc tam ir lejupielādējams citā ierīcē un ir tikai savstarpēji saistīts ar konkrēto preci.
Tā, piemēram, viedtālrunim varētu būt pievienota standartizēta iepriekš uzstādīta lietojumprogramma, ko nodrošina saskaņā ar pārdošanas līgumu, piemēram, modinātājpulksteņa lietojumprogramma vai fotoaparāta lietojumprogramma.
Vēl viens iespējamais piemērs ir viedpulkstenis. Šādā gadījumā pats pulkstenis būtu uzskatāms par preci, kam ir digitāli elementi un kas var pildīt savas funkcijas tikai ar lietotnes palīdzību, kura tiek nodrošināta saskaņā ar pārdošanas līgumu, bet kura patērētājam ir jālejupielādē viedtālrunī; lietotne tad būtu ar preci savstarpēji saistītais digitālais elements.
Tas būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad precē ietverto vai ar to savstarpēji saistīto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā nevis pats pārdevējs, bet trešā persona saskaņā ar pārdošanas līgumu.
Lai novērstu nenoteiktību gan pārdevējiem, gan patērētājiem, gadījumos, kad rodas šaubas par to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir iekļauts pārdošanas līgumā, būtu piemērojami šīs direktīvas noteikumi.
Turklāt pārdevēja un patērētāja divpusēju līgumisku attiecību, kas paredz arī precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi, noteikšanu nevajadzētu ietekmēt vienkārši tam, ka patērētājam ir jāpiekrīt licences līgumam ar trešo personu, lai tam tiktu nodrošināts digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.

- = -

(16) Turpretī, ja precē iekļauta vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesamība neliedz precei pildīt savas funkcijas vai kad patērētājs noslēdz līgumu par digitāla satura piegādi vai digitāla pakalpojuma sniegšanu, kas neietilpst tādu preču pārdošanas līgumā, kurām ir digitāli elementi, minētais līgums būtu uzskatāms par tādu, kas nošķirts no līguma par preču pārdošanu pat tad, ja pārdevējs ir šā otrā ar piegādātāju, kas ir trešā persona, noslēgtā līguma starpnieks, un tas var būt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja tiek izpildīti minētajā direktīvā paredzētie nosacījumi.
Piemēram, ja patērētājs no lietotņu veikala savā viedtālrunī lejupielādē spēles lietotni, šīs spēles lietotnes piegādes līgums neietilpst paša viedtālruņa pārdošanas līgumā.
Tādēļ šī direktīva būtu jāpiemēro tikai viedtālruņa pārdošanas līgumam, savukārt spēles lietotnes piegādei vajadzētu būt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja ir izpildīti minētās direktīvas nosacījumi.
Vēl viens piemērs būtu gadījums, kad ir skaidra vienošanās par to, ka patērētājs iegādājas viedtālruni bez konkrētas operētājsistēmas un pēc tam slēdz līgumu par operētājsistēmas piegādi no trešās personas. Šādā gadījumā atsevišķi iegādātās operētājsistēmas piegāde nebūtu daļa no pārdošanas līguma un tādēļ neietilptu šīs direktīvas darbības jomā, bet varētu ietilpt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja ir izpildīti minētās direktīvas nosacījumi.

- = -

(18) Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt valstu tiesību aktus tiktāl, ciktāl attiecīgos jautājumus, jo īpaši attiecībā uz preču likumību, zaudējumu atlīdzību un vispārīgajiem līgumtiesību aspektiem, tādiem kā līgumu izstrāde, spēkā esamība, spēkā neesamība vai sekas, nereglamentē šī direktīva.
Tam pašam būtu jāattiecas uz līguma darbības izbeigšanas sekām un uz atsevišķiem ar labošanu vai nomaiņu saistītiem aspektiem, kurus šī direktīva nereglamentē.
Reglamentējot pušu tiesības apturēt savu pienākumu vai to daļas izpildi līdz brīdim, kad otrā puse izpilda savus pienākumus, dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība reglamentēt nosacījumus, ar kādiem patērētājs ir tiesīgs aizturēt cenas samaksu, un kārtību, kādā šāda aizturēšana veicama.
Dalībvalstīm arī būtu jāsaglabā rīcības brīvība reglamentēt patērētāja tiesības uz to zaudējumu atlīdzību, kuri tam radušies, pārdevējam pārkāpjot šo direktīvu. Šai direktīvai arī nevajadzētu ietekmēt valsts noteikumus, kas konkrēti neattiecas uz patērētāju līgumiem un kas paredz īpašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus atsevišķu defektu veidu gadījumā, kas nebija redzami pārdošanas līguma noslēgšanas brīdī, proti, valsts tiesību aktus, kuros var būt paredzēti konkrēti noteikumi par pārdevēja atbildību slēptu defektu gadījumā. Šai direktīvai arī nevajadzētu ietekmēt valsts tiesību aktus, kuros preču neatbilstības gadījumā patērētājiem ir paredzēti ārpuslīgumiski tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ko var vērst pret personām iepriekšējos darījumu ķēdes posmos, piemēram, ražotājiem, vai citām personām, kas pilda šādu personu pienākumus.

- = -

(25) Lai viestu skaidrību attiecībā uz to, ko patērētājs var sagaidīt no precēm, un par pārdevēja atbildību gadījumā, kad nav piegādāts tas, kas tika sagaidīts, ir ļoti svarīgi pilnībā saskaņot noteikumus, kas ļauj noteikt preču atbilstību. Šajā direktīvā ikvienai atsaucei uz atbilstību būtu jāattiecas uz preču atbilstību pārdošanas līgumam.
Lai aizsargātu abu pārdošanas līguma pušu leģitīmās intereses, atbilstība būtu jānovērtē, balstoties gan uz subjektīvām, gan objektīvām prasībām attiecībā uz atbilstību.

- = -

(34) Liels skaits preču ir jāuzstāda, pirms patērētājs var tās lietderīgi izmantot.
Turklāt tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma uzstādīšana parasti ir nepieciešama, lai patērētājs spētu šādas preces izmantot saskaņā ar tām paredzēto nolūku.
Tādēļ jebkāda neatbilstība, ko rada nepareiza preču uzstādīšana, tostarp precēs ietvertā vai ar tām savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepareiza uzstādīšana, būtu uzskatāma par neatbilstību, ja uzstādīšanu ir veicis vai kontrolējis pārdevējs.
Ja ir bijis paredzēts, ka preces uzstāda patērētājs, neatbilstība, ko rada nepareiza uzstādīšana, būtu uzskatāma par preču neatbilstību neatkarīgi no tā, vai uzstādīšanu ir veicis patērētājs vai trešā persona patērētāja atbildībā, ja šādas nepareizas uzstādīšanas iemesls ir trūkumi uzstādīšanas instrukcijās, piemēram, uzstādīšanas instrukciju nepilnīgums vai neskaidrība, kas vidusmēra patērētājam rada grūtības minētās instrukcijas izmantot.

- = -

(35) Atbilstībai būtu jāaptver materiālie defekti, kā arī juridiskie trūkumi.
Ierobežojumi, ko rada trešās personas tiesību, jo īpaši intelektuālā īpašuma tiesību, pārkāpums, varētu liegt vai ierobežot iespēju izmantot preces saskaņā ar līgumu.
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādos gadījumos patērētājam ir tiesības uz šajā direktīvā izklāstītajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem neatbilstības gadījumā, ja vien valsts tiesību akti neparedz, ka šādā gadījumā attiecīgais līgums vairs nav spēkā vai tiek izbeigts.

- = -

(42) Lai nodrošinātu saskaņotību ar pastāvošajām valstu tiesību sistēmām, dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai paredzēt vai nu to, ka pārdevēji ir atbildīgi par neatbilstību, kas kļūst redzama konkrētā laikposmā, iespējams, to sasaistot ar noilguma termiņu, vai arī to, ka noilguma termiņš attiecas tikai uz patērētājam paredzētiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
Pirmajā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pārdevēja atbildības laikposms netiek apiets, izmantojot patērētājam paredzētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu noilguma termiņu.
Lai gan, ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo direktīvu nevajadzētu saskaņot dalībvalstu noteikto noilguma termiņu sākumpunktu, tai būtu jānodrošina, ka šādi noilguma termiņi neierobežo patērētāju tiesības izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus tādas neatbilstības gadījumā, kura kļūst redzama laikposmā, kurā pārdevējs ir atbildīgs par neatbilstību.
Otrajā gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saglabāt vai ieviest noilguma termiņu tikai attiecībā uz patērētājam paredzētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanu, neieviešot konkrētu laikposmu, kurā neatbilstībai ir jākļūst redzamai, lai pārdevējs par to būtu atbildīgs.
Lai nodrošinātu, ka patērētāji ir vienlīdz aizsargāti arī šādos gadījumos, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad tiek piemērots tikai noilguma termiņš, patērētājiem joprojām ir iespējams izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus jebkādas neatbilstības gadījumā, kura kļūst redzama vismaz laikposmā, kas šajā direktīvā paredzēts kā atbildības laikposms.

- = -

(43) Lietotu preču gadījumā varētu būt pamatoti piemērot atšķirīgu režīmu attiecībā uz atsevišķiem aspektiem.
Lai gan parasti divu vai vairāk gadu ilgs atbildības laikposms vai noilguma termiņš ir piemērots, lai saskaņotu pārdevēja un patērētāja intereses, lietotu preču gadījumā tā varētu nebūt.
Tādēļ šādu preču gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ļaut pusēm vienoties par īsāku atbildības laikposmu vai noilguma termiņu.
Paredzot, ka par šo jautājumu puses vienojas līgumā, tiek palielināta līgumiskā brīvība un tiek nodrošināts, ka patērētājs tiek informēts gan par preces kā lietotas preces būtību, gan par saīsināto atbildības laikposmu vai noilguma termiņu.
Tomēr šādam līgumā noteiktam laikposmam nevajadzētu būt īsākam par vienu gadu.

- = -

(44) Ar šo direktīvu nebūtu jāreglamentē nosacījumi, ar kādiem var apturēt vai pārtraukt atbildības laikposmu, kas paredzēts šajā direktīvā, vai noilguma termiņu.
Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt atbildības laikposma vai noilguma termiņa apturēšanu vai pārtraukšanu, piemēram, preces labošanas vai nomaiņas gadījumā vai ja starp pārdevēju un patērētāju notiek sarunas, lai panāktu mierizlīgumu.

- = -

(45) Viena gada vai divu gadu – ja dalībvalstis izvēlas piemērot divu gadu laikposmu – laikā patērētājam tikai būtu jāpierāda, ka prece nav atbilstīga, bez nepieciešamības pierādīt arī to, ka neatbilstība faktiski pastāvēja attiecīgajā atbilstības noteikšanas brīdī.
Lai atspēkotu patērētāja prasību, pārdevējam būtu jāpierāda, ka minētajā brīdī neatbilstība nepastāvēja.
Turklāt dažos gadījumos pieņēmums, ka neatbilstība pastāvēja attiecīgajā atbilstības noteikšanas brīdī, var būt nesaderīgs ar preču vai neatbilstības veidu.
Pirmais gadījums varētu attiekties uz precēm, kas sabojājas savu raksturīgo iezīmju dēļ, piemēram, ātrbojīgi produkti, tādi kā ziedi, vai precēm, kas ir paredzētas vienreizējai lietošanai.
Otrajā gadījumā tā varētu būt neatbilstība, kas var rasties tikai patērētāja rīcības dēļ vai tāda acīmredzama ārēja iemesla dēļ, kurš atgadījies pēc tam, kad preces tikušas piegādātas patērētājam.
Tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, ja līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde, patērētājam nevajadzētu pierādīt, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs attiecīgajā atbilstības noteikšanas laikā.
Lai atspēkotu patērētāja prasību, pārdevējam būtu jāpierāda, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums minētajā laikā bija atbilstīgs.

- = -

(47) Lai palielinātu juridisko noteiktību un likvidētu vienu no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē iekšējā tirgus darbību, ar šo direktīvu būtu pilnībā jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas patērētājiem pieejami preču neatbilstības gadījumā, un nosacījumi, ar kādiem šādus līdzekļus var izmantot.
Neatbilstības gadījumā patērētājam jo īpaši vajadzētu būt tiesīgam uz preču atbilstības panākšanu, samērīgu cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu.

- = -

(52) Atsevišķās situācijās varētu būt pamatoti paredzēt patērētājam tiesības uz tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu.
Gadījumos, kad pārdevējs ir rīkojies, lai panāktu preču atbilstību, bet pēc tam kļūst redzama neatbilstība, ņemot vērā visus lietas apstākļus, piemēram, preču veidu un vērtību un neatbilstības veidu un nozīmīgumu, būtu objektīvi jānosaka tas, vai patērētājam būtu jāpiekrīt turpmākiem pārdevēja centieniem panākt preču atbilstību.
Jo īpaši dārgu vai sarežģītu preču gadījumā varētu būt pamatoti ļaut pārdevējam vēlreiz mēģināt novērst neatbilstību.
Būtu jāņem vērā arī tas, vai no patērētāja var sagaidīt turpmāku uzticēšanos pārdevēja spējai panākt preču atbilstību vai nē, piemēram, gadījumā, ja tā pati problēma parādās divreiz.
Tāpat arī atsevišķās situācijās neatbilstība varētu būt tik būtiska, ka patērētājs nespēj saglabāt uzticēšanos pārdevēja spējai panākt preču atbilstību, kā, piemēram, gadījumos, kad neatbilstība nopietni ietekmē patērētāja spēju normāli izmantot preces un no patērētāja nevar sagaidīt uzticēšanos tam, ka pārdevēja veikta labošana vai nomaiņa šo problēmu novērsīs.

- = -

keyboard_tab Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV

Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV