keyboard_tab Digital Service Act 2022/2065 LV

1.   Ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem uzzina, ka tirgotājs, izmantojot tā pakalpojumus, ir piedāvājis nelikumīgu produktu vai pakalpojumu patērētājiem, kuri atrodas Savienībā, minētais nodrošinātājs, ciktāl tam ir to kontaktinformācija, informē patērētājus, kuri, izmantojot tā pakalpojumus, ir iegādājušies nelikumīgo produktu vai pakalpojumu, par:

a)	to, ka produkts vai pakalpojums ir nelikumīgs;

b)	tirgotāja identitāti; un

c)	visiem attiecīgajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Pirmajā daļā noteiktie pienākumi attiecas tikai uz nelikumīgu produktu vai pakalpojumu iegādi sešu mēnešu laikā pirms brīža, kad nodrošinātājs uzzinājis par nelikumību.

2.   Ja 1. punktā minētajā situācijā tiešsaistes platformas nodrošinātājam, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nav visu attiecīgo patērētāju kontaktinformācijas, minētais nodrošinātājs savā tiešsaistes saskarnē publisko viegli piekļūstamu informāciju par nelikumīgo produktu vai pakalpojumu, tirgotāja identitāti un visiem attiecīgajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

1.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, visā reklāmas rādīšanas laikposmā un līdz vienam gadam pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi minētajās saskarnēs parādīta īpašā saskarnes sadaļā, izmantojot ar meklēšanas funkciju aprīkotu un uzticamu rīku, kurā iespējami vairākkritēriju vaicājumi, un lietojumprogrammas saskarnes, apkopo un dara publiski pieejamu 2. punktā minēto informāciju saturošu repozitoriju. Tie nodrošina, ka repozitorijs nesatur to pakalpojuma saņēmēju personas datus, kuriem tika rādīta vai varēja tikt rādīta reklāma, un veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas precizitāti un pilnīgumu.

2.   Repozitorijs ietver vismaz visu šādu informāciju:

a)	reklāmas saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas priekšmets;

b)	fiziskā vai juridiskā persona, kuras vārdā reklāma rādīta;

c)	fiziskā vai juridiskā persona, kas maksājusi par reklāmu, ja attiecīgā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā;

d)	laikposms, kurā reklāma rādīta;

e)	tas, vai reklāmu bija iecerēts rādīt vienai vai vairākām konkrētām pakalpojuma saņēmēju grupām, un, ja tā, tad galvenie šim nolūkam izmantotie parametri, tostarp attiecīgā gadījumā lēmumi par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai izslēgtu vienu vai vairākas šādas konkrētas grupas;

f)	komercpaziņojumi, kas publicēti ļoti lielajās tiešsaistes platformās un identificēti saskaņā ar 26. panta 2. punktu;

g)	sasniegto pakalpojuma saņēmēju kopējais skaits un attiecīgā gadījumā visu to grupu vai grupas veidojošo pakalpojuma saņēmēju kopskaits katrā dalībvalstī, kurām reklāma tika īpaši adresēta.

3.   Attiecībā uz 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu – ja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir izņēmis konkrētu reklāmu vai liedzis piekļuvi tai, pamatojoties uz iespējamu nelikumību vai neatbilstību tā noteikumiem, repozitorijs minētajos punktos minēto informāciju neietver. Šādā gadījumā repozitorijs par attiecīgo konkrēto reklāmu ietver informāciju, kas minēta attiecīgi 17. panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

Komisija pēc apspriešanās ar padomi, attiecīgajiem pārbaudītajiem pētniekiem, kas minēti 40. pantā, un sabiedrību var izdot vadlīnijas par šajā pantā minēto repozitoriju struktūru, organizāciju un funkcijām.