keyboard_tab Digital Service Act 2022/2065 LV

1.   Saņemot rīkojumu vērsties pret vienu vai vairākiem konkrētiem nelikumīga satura elementiem, kuru uz piemērojamo Savienības tiesību akta vai valsts tiesību aktu pamata ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai administratīvās iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi vai jebkādu citu iestādi, kas norādīta rīkojumā, par rīkojuma izpildi, norādot, vai un kad rīkojums izpildīts.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad pakalpojumu sniedzējam tiek nosūtīts 1. punktā minētais rīkojums, tas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

3.   Rīkojuma izdevējiestāde vai attiecīgā gadījumā iestāde, kas norādīta rīkojumā, nosūta rīkojumu kopā ar jebkuru citu no starpniecības pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju par minētā rīkojuma izpildi izdevējiestādes dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram.

4.   Pēc tam, kad attiecīgās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators saņēmis rīkojumu no tiesu vai administratīvās iestādes, tas bez nepamatotas kavēšanās nosūta 1. punktā minēto rīkojumu kopiju visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 85. pantu.

5.   Vēlākais brīdī, kad rīkojums tiek izpildīts, vai attiecīgā gadījumā brīdī, ko izdevējiestāde paredzējusi savā rīkojumā, starpniecības pakalpojumu sniedzēji informē attiecīgā pakalpojuma saņēmēju par saņemto rīkojumu un tā izpildi. Šādā pakalpojuma saņēmējam sniegtajā informācijā iekļauj pamatojumu, pastāvošās apstrīdēšanas iespējas un rīkojuma teritoriālā darbības jomas aprakstu saskaņā ar 2. punktu.

6.   Šajā pantā izklāstītie nosacījumi un prasības neskar prasības, kas noteiktas valsts civilprocesa un kriminālprocesa tiesību aktos.

1.   Saņemot rīkojumu sniegt konkrētu informāciju par vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojuma saņēmējiem, kuru uz piemērojamo Savienības tiesību aktu vai valsts tiesību aktu pamata atbilstīgi Savienības tiesību aktiem ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai administratīvās iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi vai jebkuru citu rīkojumā norādītu iestādi par tā saņemšanu un par rīkojuma izpildi, norādot, vai un kad rīkojums izpildīts.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad pakalpojuma sniedzējam tiek nosūtīs 1. punktā minētais rīkojums, tas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

3.   Rīkojuma izdevējiestāde vai attiecīgā gadījumā iestāde, kas norādīta rīkojumā, nosūta rīkojumu kopā ar jebkuru citu no starpniecības pakalpojumu sniedzēja saņemto informāciju par minētā rīkojuma izpildi izdevējiestādes dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram.

4.   Pēc tam, kad attiecīgās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators saņēmis rīkojumu no tiesu vai administratīvās iestādes, tas bez nepamatotas kavēšanās nosūta 1. punktā minētā rīkojuma kopiju visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 85. pantu.

5.   Vēlākais brīdī, kad rīkojums tiek izpildīts, vai attiecīgā gadījumā brīdī, ko izdevējiestāde paredzējusi savā rīkojumā, starpniecības pakalpojumu sniedzēji informē attiecīgā pakalpojuma saņēmēju par saņemto rīkojumu un tā izpildi. Šādā pakalpojuma saņēmējam sniegtajā informācijā iekļauj pamatojumu, pastāvošās apstrīdēšanas iespējas un rīkojuma teritoriālā darbības jomu saskaņā ar 2. punktu.

6.   Šajā pantā izklāstītie nosacījumi un prasības neskar prasības, kas noteiktas valsts civilprocesa un kriminālprocesa tiesību aktos.

1.   Starpniecības pakalpojumu sniedzēji izraugās vienotu kontaktpunktu, lai tie šīs regulas piemērošanas nolūkā varētu tiešā veidā elektroniski sazināties ar dalībvalstu iestādēm, Komisiju un 61. pantā minēto padomi.

2.   Starpniecības pakalpojumu sniedzēji padara publisku informāciju, kas nepieciešama to vienotā kontaktpunkta ērtai identificēšanai un saziņai ar to. Minētā informācija ir viegli piekļūstama, un to atjaunina.

3.   Starpniecības pakalpojumu sniedzēji 2. punktā minētajā informācijā norāda dalībvalstu oficiālo valodu vai valodas, ko papildus tai valodai, kuru saprot lielākais iespējamais Savienības iedzīvotāju skaits, var izmantot saziņai ar to kontaktpunktiem, un tā ietver vismaz vienu tās dalībvalsts oficiālo valodu, kurā atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenā iedibinājuma vieta vai kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis.

1.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji ievieš mehānismus, kas ikvienai fiziskai personai un citam subjektam personai dod iespēju ziņot tiem par tādu konkrētu informācijas elementu esību to pakalpojumā, kurus attiecīgā fiziskā persona vai cits subjekts uzskata par nelikumīgu saturu. Minētie mehānismi ir viegli piekļūstami un lietotājdraudzīgi un ļauj iesniegt paziņojumus tikai elektroniski.

2.   Šā panta 1. punktā minēto mehānismu mērķis ir veicināt pietiekami precīzu un pienācīgi pamatotu paziņojumu iesniegšanu. minētajā nolūkā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji īsteno nepieciešamos pasākumus, lai darītu iespējamu un veicinātu šādus elementus saturošu paziņojumu iesniegšanu:

3.   Šajā pantā minētos paziņojumus uzskata par pamatu faktiskām zināšanām vai ziņām 6. panta nolūkos par konkrēto attiecīgās informācijas elementu, ja tie rūpīgam mitināšanas pakalpojuma sniedzējam dod iespēju identificēt attiecīgās darbības vai informācijas nelikumību bez detalizētas juridiskās pārbaudes.

4.   Ja paziņojumā ir norādīta to iesniegušās fiziskās personas vai cita subjekta elektroniskā kontaktinformācija, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās nosūta attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai paziņojuma saņemšanas apstiprinājumu.

5.   Pakalpojuma sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās arī paziņo minētajai fiziskajai personai vai citam subjektam par savu lēmumu par informāciju, uz kuru attiecas paziņojums, norādot pieejamās lēmuma apstrīdēšanas iespējas.

6.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji izskata visus paziņojumus, kas saņemti ar šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem, un laicīgi, rūpīgi, nepatvaļīgi un objektīvi pieņem lēmumus par informāciju, uz kuru attiecas šie paziņojumi. Ja šādai izskatīšanai vai lēmumu pieņemšanai tiek izmantoti automatizēti līdzekļi, šā panta 5. punktā minētajā paziņojumā iekļauj informāciju par to izmantošanu.

1.   Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji visiem skartajiem pakalpojuma saņēmējiem sniedz skaidru un konkrētu pamatojumu attiecībā uz jebkuru no šādiem ierobežojumiem, kas uzlikti, pamatojoties uz to, ka pakalpojuma saņēmēja sniegtā informācija ir nelikumīgs saturs vai neatbilst to noteikumiem:

2.   Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja pakalpojumu sniedzējam ir zināma attiecīgā elektroniskā kontaktinformācija. To piemēro vēlākais no dienas, kad tiek piemērots ierobežojums, un neatkarīgi no tā, kāpēc vai kā tas piemērots.

Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja informācija ir maldinošs liela apjoma komerciālais saturs.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā pamatojumā ietilpst vismaz šāda informācija:

4.   Informācija, kuru mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz saskaņā ar šo pantu, ir skaidra un viegli saprotama un tik precīza un konkrēta, cik attiecīgajos apstākļos iespējams. Galvenais, tā ir noformēta tā, ka attiecīgā pakalpojuma saņēmējs pienācīgi var patiešām izmantot 3. punkta f) apakšpunktā minētās apstrīdēšanas iespējas.

5.   Šo pantu nepiemēro rīkojumiem, kas minēti 9. pantā.

1.   Pakalpojuma saņēmējiem – tostarp fiziskām personām vai citiem subjektiem, kas ir iesnieguši paziņojumus, – kuriem ir adresēti 20. panta 1. punktā minētie lēmumi, ir tiesības izvēlēties jebkuru iestādi strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kas ir sertificēta saskaņā ar šā panta 3. punktu, lai izšķirtu strīdus par minētajiem lēmumiem, tostarp sūdzībām, kuras nav bijis iespējams atrisināt, izmantojot minētajā pantā norādīto iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu.

Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka informācija par pakalpojuma saņēmēju iespēju izmantot strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, kā minēts pirmajā daļā, ir viegli piekļūstama to tiešsaistes saskarnē, ir skaidra un lietotājdraudzīga.

Šā punkta pirmā daļa neskar attiecīgā pakalpojuma saņēmēja tiesības jebkurā brīdī vērsties tiesā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, lai apstrīdētu minētos tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumus.

2.   Abas puses labticīgi sadarbojas ar izraudzīto sertificēto ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, lai izšķirtu strīdu.

Tiešsaistes platformu nodrošinātāji var atteikties iesaistīties ar šādu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, ja jau ir atrisināts strīds par to pašu informāciju un tiem pašiem satura iespējamas nelikumības vai neatbilstības pamatiem.

Sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādei nav pilnvaru pusēm noteikt saistošu strīda izšķiršanu.

3.   Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā ir iedibināta ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde, uz ne vairāk kā piecu gadu laikposmu, ko var pagarināt, pēc iestādes pieprasījuma to sertificē, ja minētā iestāde ir pierādījusi savu atbilstību visiem šiem nosacījumiem:

Digitālo pakalpojumu koordinators attiecīgajā gadījumā sertifikātā norāda:

4.   Sertificētas ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes ik gadu ziņo digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš tās sertificējis, par savu darbību, norādot vismaz saņemto strīdu skaitu, informāciju par minēto strīdu iznākumu, vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai tos atrisinātu, un visus konstatētos trūkumus vai grūtības. Pēc minētā digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma tās sniedz papildu informāciju.

Digitālo pakalpojumu koordinatori ik divus gadus sagatavo ziņojumu par to, kā darbojas to sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes. minētajā ziņojumā jo īpaši:

Sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes savu lēmumu pusēm dara pieejamu saprātīgā termiņā un ne vēlāk kā 90 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad saņemta sūdzība. Ļoti sarežģītu strīdu gadījumā sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde pēc saviem ieskatiem var pagarināt 90 kalendāro dienu termiņu par papildu laikposmu, kas nepārsniedz 90 dienas, kopumā nepārsniedzot 180 dienas.

5.   Ja ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde izšķir strīdu par labu pakalpojuma saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, kurš iesniedzis paziņojumu, tiešsaistes platformas nodrošinātājs sedz ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes prasītās maksas, un atlīdzina minētajam pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, visus citus pamatotus izdevumus, kurus tas ir samaksājis sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde izšķir strīdu par labu tiešsaistes platformas nodrošinātājam, pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, nav jāatlīdzina nekādas maksas un citi izdevumi, kurus tiešsaistes platformas nodrošinātājs ir samaksājis vai kuri tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde nekonstatē, ka minētais saņēmējs acīmredzami rīkojies negodprātīgi.

Maksas, ko ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde piemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, par strīda izšķiršanu ir saprātīga un nekādā gadījumā nepārsniedz izmaksas, kas radušās iestādei. Pakalpojuma saņēmējiem strīda izšķiršana ir pieejama bez maksas vai par nominālu maksu.

Sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes attiecīgajam pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskām personām vai citiem subjektiem, kuri iesnieguši paziņojumu, un tiešsaistes platformas nodrošinātājam dara zināmu maksu vai tās noteikšanai izmantotos mehānismus pirms iesaistīšanās strīda izšķiršanā.

6.   Dalībvalstis var izveidot ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes 1. punkta nolūkiem vai atbalstīt tādu dažu vai visu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu darbību, kuras tās ir sertificējušas saskaņā ar 3. punktu.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas darbības, kuras tās uzņemas saskaņā ar pirmo daļu, neietekmē to digitālo pakalpojumu koordinatoru spēju sertificēt attiecīgās iestādes saskaņā ar 3. punktu.

7.   Digitālo pakalpojumu koordinators, kurš ir sertificējis ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, anulē šādu sertifikāciju, ja tas, veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, konstatē, ka ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde vairs neatbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms sertifikācijas anulēšanas digitālo pakalpojumu koordinators sniedz minētajai iestādei iespēju reaģēt uz tā veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un nodomu anulēt ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes sertifikāciju.

8.   Digitālo pakalpojumu koordinatori informē Komisiju par ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādēm, kuras tie ir sertificējuši saskaņā ar 3. punktu, attiecīgā gadījumā iekļaujot minētā punkta otrajā daļā norādītās specifikācijas, kā arī tās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes, kuru sertifikāciju tie ir anulējuši. Komisija publicē un regulāri atjaunina minēto iestāžu sarakstu un minētās specifikācijas īpaši tam paredzētā viegli piekļūstamā vietnē.

9.   Šis pants neskar Direktīvu 2013/11/ES un tajā noteiktās patērētājiem paredzētās strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras un struktūras.

1.   Tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzēji veic visus nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tādiem uzticamo signalizētāju, kas darbojas tiem noteiktajā specializēto zināšanu jomā, paziņojumiem, kuri iesniegti, izmantojot 16. pantā minētos mehānismus, tiek piešķirta prioritāte, un tie tiek izskatīti un par tiem tiek pieņemti lēmumi bez nepamatotas kavēšanās.

2.   Uzticama signalizētāja statusu saskaņā ar šo regulu piešķir uz jebkuras struktūras pieteikuma pamata tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā pieteikuma iesniedzējs ir iedibināts, ja pieteikuma iesniedzējs ir pierādījis savu atbilstību visiem šādiem nosacījumiem:

3.   Uzticamie signalizētāji vismaz reizi gadā publicē viegli saprotamus un detalizētus ziņojumus par visiem paziņojumiem, kas attiecīgajā laikposmā iesniegti saskaņā ar 16. pantu. Ziņojumā norāda vismaz paziņojumu skaitu, kas iedalīti kategorijās pēc:

Minētajos ziņojumos iekļauj skaidrojumu par procedūrām, kas ieviestas, lai nodrošinātu, ka uzticamais signalizētājs saglabā savu neatkarību.

Uzticamie signalizētāji minētos ziņojumus nosūta piešķīrējam digitālo pakalpojumu koordinatoram un tos dara publiski pieejamus. Ziņojumā neiekļauj personas datus.

4.   Digitālo pakalpojumu koordinatori paziņo Komisijai un padomei to struktūru nosaukumu, adresi un e-pasta adresi, kurām tie ir piešķīruši uzticamā signalizētāja statusu saskaņā ar 2. punktu vai kurām tie ir apturējuši uzticamā signalizētāja statusu saskaņā ar 6. punktu vai to anulējuši saskaņā ar 7. punktu.

5.   Komisija publicē 4. punktā minēto informāciju publiski pieejamā datubāzē viegli piekļūstamā un mašīnlasāmā formātā, un datubāzi regulāri atjaunina.

6.   Ja tiešsaistes platformas nodrošinātāja rīcībā ir informācija, kas liecina, ka uzticamais signalizētājs ir iesniedzis ievērojamu skaitu nepietiekami precīzu, neprecīzu vai pienācīgi nepamatotu paziņojumu, izmantojot 16. pantā minētos mehānismus, tostarp informāciju, kas ievākta saistībā ar 20. panta 4. punktā minētajās iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmās iesniegtu sūdzību izskatīšanu, tas iesniedz šādu informāciju tam digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš attiecīgajai struktūrai ir piešķīris uzticamā signalizētāja statusu, nodrošinot nepieciešamos paskaidrojumus un pamatojuma dokumentus. Ja ir saņemta informācija no tiešsaistes platformu nodrošinātāja un ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka ir leģitīmi iemesli sākt izmeklēšanu, uz izmeklēšanas laiku uzticamā signalizētāja statuss tiek apturēts. Minēto izmeklēšanu veic bez nepamatotas kavēšanās.

7.   Digitālo pakalpojumu koordinators, kurš ir piešķīris struktūrai uzticamā signalizētāja statusu, anulē minēto statusu, ja, veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, tostarp pamatojoties uz informāciju, kuru tiešsaistes platformu nodrošinātājs iesniedzis saskaņā ar 6. punktu, tas konstatē, ka struktūra vairs neatbilst šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms statusa anulēšanas digitālo pakalpojumu koordinators sniedz attiecīgajai struktūrai iespēju reaģēt uz tā veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un nodomu anulēt struktūrai piešķirto uzticamā signalizētāja statusu.

8.   Pēc konsultēšanās ar padomi Komisija vajadzības gadījumā izdod vadlīnijas, lai tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un digitālo pakalpojumu koordinatoriem palīdzētu piemērot šā panta 2., 6. un 7. punktu.

1.   Papildus 15. pantā izklāstītajai informācijai tiešsaistes platformu nodrošinātāji minētajā pantā norādītajos ziņojumos ietver šādu informāciju:

2.   Līdz 2023. gada 17. februārim un pēc tam vismaz reizi sešos mēnešos nodrošinātāji publiski pieejamā savas tiešsaistes saskarnes sadaļā par katru tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu publicē informāciju par aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī Savienībā, kuru aprēķina kā vidējo rādītāju pēdējo sešu mēnešu laikā un saskaņā ar metodiku, kas paredzēta 33. panta 3. punktā minētajos deleģētajos tiesību aktos, ja minētie deleģētie akti ir pieņemti.

3.   Tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora un Komisijas pieprasījuma un bez nepamatotas kavēšanās sniedz tiem 2. punktā minēto informāciju, ko līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim atjaunina. Digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam sniegt papildu informāciju par minētajā punktā minēto aprēķinu, tostarp paskaidrojumus un pamatojumu par izmantotajiem datiem. minētajā informācijā neiekļauj personas datus.

4.   Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pamats uzskatīt, ka tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājs sasniedz 33. panta 1. punktā noteikto slieksni attiecībā uz Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, tas par to informē Komisiju.

5.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji bez nepamatotas kavēšanās iesniedz Komisijai lēmumus un 17. panta 1. punktā minētos pamatojumus iekļaušanai publiski piekļūstamā mašīnlasāmā datubāzē, kuru pārvalda Komisija. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka iesniegtajā informācijā nav personas datu.

6.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu veidnes attiecībā uz šā panta 1. punktā noteikto ziņojumu formu, saturu un citu informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.

1.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, nodrošina, ka pakalpojuma saņēmēji var skaidri, uzskatāmi, nepārprotami un reāllaikā attiecībā uz katru konkrēto reklāmu, kas tiek parādīta katram atsevišķam saņēmējam, identificēt:

2.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina pakalpojuma saņēmējiem funkciju, kas dod iespēju deklarēt, vai to sniegtais saturs ir komercziņojumi vai tos ietver.

Ja pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar šo punktu iesniedz deklarāciju, tiešsaistes platformas nodrošinātājs nodrošina, ka citi pakalpojuma saņēmēji var skaidri, nepārprotami un reāllaikā – tostarp ar labi redzamiem marķējumiem, kurus varētu standartizēt saskaņā ar 44. pantu, – identificēt, ka pakalpojuma saņēmēja sniegtais saturs ir komercziņojumi vai tos ietver, kā aprakstīts minētajā pakalpojuma saņēmēja deklarācijā.

3.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji pakalpojuma saņēmējiem nerāda reklāmu, kuras pamatā ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā, kas izmanto īpašas Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā minētās personu datu kategorijas.

1.   Tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina, ka tirgotāji var izmantot minētās tiešsaistes platformas tikai tam, lai popularizētu vēstījumus par produktiem un pakalpojumiem vai piedāvātu tos patērētājiem Savienībā, ja pirms to pakalpojumu izmantošanas minētajiem nolūkiem ir ieguvuši šādu informāciju, ja tā ir piemērojama tirgotājam:

2.   Kad tiešsaistes platformas nodrošinātājs saņēmis 1. punktā minēto informāciju un pirms tas ļauj tirgotājam izmantot savus pakalpojumus, tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, izmantojot jebkuru tādu brīvi pieejamu oficiālu tiešsaistes datubāzi vai saskarni, kuru dara pieejamu dalībvalstis vai Savienība, vai pieprasot tirgotājam sniegt uzticamu avotu izdotus pamatojuma dokumentus, dara visu iespējamo, lai novērtētu, vai 1. punkta a)–e) apakšpunktā minētā informācija ir uzticama un pilnīga. Šīs regulas nolūkos tirgotāji ir atbildīgi par sniegtās informācijas pareizību.

Attiecībā uz tirgotājiem, kas 1. punktā minētajos nolūkos 2024. gada 17. februārī jau izmanto tiešsaistes platformu nodrošinātāju, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātāji dara visu iespējamo, lai minēto informāciju no attiecīgajiem tirgotājiem iegūtu 12 mēnešu laikā. Ja attiecīgie tirgotāji nesniedz informāciju minētajā termiņā, tiešsaistes platformu nodrošinātāji aptur savu pakalpojumu sniegšanu minētajiem tirgotājiem līdz brīdim, kad tie ir iesnieguši visu informāciju.

3.   Ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, iegūst pietiekamas norādes vai tam ir pamats uzskatīt, ka kāds 1. punktā minētais informācijas elements, kas iegūts no attiecīgā tirgotāja, ir neprecīzs, nepilnīgs vai nav atjaunināts, minētais nodrošinātājs pieprasa tirgotājam izlabot situāciju bez kavēšanās vai Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktajā laikposmā.

Ja tirgotājs neizlabo vai nepapildina šo informāciju, tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ātri pārtrauc sniegt attiecīgajam tirgotājam pakalpojumu attiecībā uz produktu vai pakalpojumu piedāvāšanu patērētājiem, kas atrodas Savienībā, līdz pieprasījuma pilnīgai izpildei.

4.   Neskarot Regulas (ES) 2019/1150 4. pantu, ja tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, atsakās atļaut tirgotājam izmantot savu pakalpojumu saskaņā ar 1. punktu vai aptur sava pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgajam tirgotājam ir tiesības iesniegt sūdzību, kā paredzēts šīs regulas 20. un 21. pantā.

5.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, drošā veidā uzglabā informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, sešus mēnešu laikposmā pēc līgumattiecību izbeigšanas ar attiecīgo tirgotāju. Pēc tam tie minēto informāciju izdzēš.

6.   Neskarot šā panta 2. punktu, tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, minēto informāciju izpauž trešām personām tikai tad, ja to prasa piemērojamie tiesību akti, tostarp 10. pantā minētie rīkojumi un dalībvalstu kompetento iestāžu vai Komisijas izdoti rīkojumi ar mērķi izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus.

7.   Tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, dara pieejamu 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju savā tiešsaistes platformā pakalpojuma saņēmējiem skaidrā, viegli piekļūstamā un saprotamā veidā. Minētā informācija ir piekļūstama vismaz tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē, kur norādīta informācija par produktu vai pakalpojumu.

1.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina to, ka to tiešsaistes saskarne ir izstrādāta un organizēta tādā veidā, kas tirgotājiem dod iespēju pirms līguma noslēgšanas izpildīt savus pienākumus attiecībā uz piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteikto informāciju, atbilstību un informāciju par produkta drošumu.

Jo īpaši attiecīgais nodrošinātājs nodrošina, ka tā tiešsaistes saskarne tirgotājiem dod iespēju sniegt informāciju par uzņēmēja nosaukumu, adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kā definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 13. punktā un citos Savienības tiesību aktos.

2.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina to, ka to tiešsaistes saskarne ir izstrādāta un organizēta tādā veidā, lai tirgotāji varētu sniegt vismaz sekojošo:

3.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, dara visu iespējamo, lai novērtētu, vai šādi tirgotāji ir snieguši 1. un 2. punktā minēto informāciju, pirms tiem atļauj piedāvāt to produktus vai pakalpojumus minētajās platformās. Pēc tam, kad tirgotājam atļauts piedāvāt produktus vai pakalpojumus nodrošinātāja tiešsaistes platformā, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājs veic saprātīgus pasākumus, lai pēc nejaušības principa pārbaudītu kādā oficiālā, brīvi pieejamā un mašīnlasāmā tiešsaistes datubāzē vai tiešsaistes saskarnē, vai piedāvātie produkti vai pakalpojumi nav identificēti kā nelikumīgi.

1.   Ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem uzzina, ka tirgotājs, izmantojot tā pakalpojumus, ir piedāvājis nelikumīgu produktu vai pakalpojumu patērētājiem, kuri atrodas Savienībā, minētais nodrošinātājs, ciktāl tam ir to kontaktinformācija, informē patērētājus, kuri, izmantojot tā pakalpojumus, ir iegādājušies nelikumīgo produktu vai pakalpojumu, par:

Pirmajā daļā noteiktie pienākumi attiecas tikai uz nelikumīgu produktu vai pakalpojumu iegādi sešu mēnešu laikā pirms brīža, kad nodrošinātājs uzzinājis par nelikumību.

2.   Ja 1. punktā minētajā situācijā tiešsaistes platformas nodrošinātājam, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nav visu attiecīgo patērētāju kontaktinformācijas, minētais nodrošinātājs savā tiešsaistes saskarnē publisko viegli piekļūstamu informāciju par nelikumīgo produktu vai pakalpojumu, tirgotāja identitāti un visiem attiecīgajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

1.   Krīzes gadījumā Komisija, rīkojoties pēc padomes ieteikuma, var pieņemt lēmumu, kurā prasīts, lai viens vai vairāki ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji veic vienu vai vairākas no šādām darbībām:

Apzinot un piemērojot pasākumus saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, pakalpojumu sniedzējs vai sniedzēji pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētā nopietnā apdraudējuma smagumu, pasākumu steidzamību un faktisko vai potenciālo ietekmi uz visu iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, tostarp pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā paredzētajām pamattiesībām.

2.   Šā panta nolūkā uzskata, ka krīze ir tad, ja ārkārtēji apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai Savienībā vai ievērojamā tās daļā.

3.   Kad Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, tā nodrošina, ka ir izpildītas visas šādas prasības:

4.   Pēc tam, kad Komisija pieņēmusi 1. punktā minēto lēmumu, tā bez nepamatotas kavēšanās veic šādas darbības:

5.   Saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un 7. punkta otro daļu veicamo konkrēto pasākumu izvēle paliek tā pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju ziņā, kam adresēts Komisijas lēmums.

6.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma var iesaistīties dialogā ar pakalpojumu sniedzēju, lai noteiktu, vai, ņemot vērā pakalpojuma sniedzēja konkrētos apstākļus, plānotie vai īstenotie pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, ir rezultatīvi un samērīgi izvirzīto mērķu sasniegšanā. Jo īpaši Komisija nodrošina, ka pasākumi, ko pakalpojumu sniedzējs veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, atbilst 3. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām prasībām.

7.   Komisija uzrauga, kā tiek piemēroti konkrētie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto lēmumu, pamatojoties uz minētā punkta c) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem un jebkādu citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, ko tā var pieprasīt saskaņā ar 40. vai 67. pantu, ņemot vērā krīzes attīstību. Komisija regulāri – vismaz reizi mēnesī – par šo uzraudzību ziņo padomei.

Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu plānotie vai īstenotie konkrētie pasākumi nav iedarbīgi vai samērīgi, tā ar lēmumu, kas pieņemts pēc apspriešanās ar padomi, var pieņemt lēmumu pieprasīt pakalpojumu sniedzējam pārskatīt minēto konkrēto pasākumu apzināšanu vai piemērošanu.

8.   Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā krīzes attīstību, Komisija, rīkojoties pēc padomes ieteikuma, var grozīt 1. punktā vai 7. punkta otrajā daļā minēto lēmumu:

9.   Šā panta 1.–6. punkta prasības piemēro šajā pantā minētajam lēmumam un tā grozījumiem.

10.   Komisija maksimāli ņem vērā padomes ieteikumu, kas izdots saskaņā ar šo pantu.

11.   Komisija katru gadu pēc lēmumu pieņemšanas saskaņā ar šo pantu un jebkurā gadījumā trīs mēnešus pēc krīzes beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par saskaņā ar minētajiem lēmumiem pieņemto konkrēto pasākumu piemērošanu.

1.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, visā reklāmas rādīšanas laikposmā un līdz vienam gadam pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi minētajās saskarnēs parādīta īpašā saskarnes sadaļā, izmantojot ar meklēšanas funkciju aprīkotu un uzticamu rīku, kurā iespējami vairākkritēriju vaicājumi, un lietojumprogrammas saskarnes, apkopo un dara publiski pieejamu 2. punktā minēto informāciju saturošu repozitoriju. Tie nodrošina, ka repozitorijs nesatur to pakalpojuma saņēmēju personas datus, kuriem tika rādīta vai varēja tikt rādīta reklāma, un veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas precizitāti un pilnīgumu.

2.   Repozitorijs ietver vismaz visu šādu informāciju:

3.   Attiecībā uz 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu – ja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir izņēmis konkrētu reklāmu vai liedzis piekļuvi tai, pamatojoties uz iespējamu nelikumību vai neatbilstību tā noteikumiem, repozitorijs minētajos punktos minēto informāciju neietver. Šādā gadījumā repozitorijs par attiecīgo konkrēto reklāmu ietver informāciju, kas minēta attiecīgi 17. panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

Komisija pēc apspriešanās ar padomi, attiecīgajiem pārbaudītajiem pētniekiem, kas minēti 40. pantā, un sabiedrību var izdot vadlīnijas par šajā pantā minēto repozitoriju struktūru, organizāciju un funkcijām.

1.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji publicē 15. pantā minēto ziņojumu vēlākais divu mēnešu laikā no 33. panta 6. punkta otrajā daļā minētā piemērošanas sākuma datuma un pēc tam publicē to vismaz reizi sešos mēnešos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos, ko publicē ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji, papildus 15. pantā un 24. panta 1. punktā minētajai informācijai norāda:

Ziņojumus publicē vismaz vienā no dalībvalstu oficiālajām valodām.

3.   Papildus 24. panta 2. punktā minētajai informācijai ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos iekļauj informāciju par katrā dalībvalstī esošo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī.

4.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji bez nepamatotas kavēšanās pēc pabeigšanas nosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai un dara publiski pieejamu vēlākais trīs mēnešus pēc katra 37. panta 4. punktā minētā revīzijas ziņojuma saņemšanas:

5.   Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs uzskata, ka informācijas publicēšana saskaņā ar šā panta 4. punktu varētu izraisīt attiecīgā nodrošinātāja vai pakalpojuma saņēmēju konfidenciālas informācijas izpaušanu, ievērojami kaitēt tā pakalpojuma drošībai, apdraudēt sabiedrisko drošību vai kaitēt pakalpojuma saņēmējiem, nodrošinātājs var šādu informāciju izņemt no publiski pieejamajiem ziņojumiem. minētajā gadījumā nodrošinātājs iesniedz pilnus ziņojumus iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai kopā ar pamatojumu informācijas izņemšanai no publiski pieejamajiem ziņojumiem.

1.   Komisija no ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, kad tiem noteikts statuss saskaņā ar 33. pantu, iekasē gada uzraudzības maksu.

2.   Gada uzraudzības maksas kopsumma sedz aplēstās izmaksas, kas Komisijai rodas šajā regulā paredzēto uzraudzības uzdevumu veikšanā, jo īpaši izmaksas, kas saistītas ar statusa piešķiršanu saskaņā ar 33. pantu, datubāzes izveidi, uzturēšanu un darbību saskaņā ar 24. panta 5. punktu un ar informācijas kopīgošanas sistēmu saskaņā ar 85. pantu, ar lietu nodošanu saskaņā ar 59 pantu, ar atbalstu padomei saskaņā ar 62. pantu un ar uzraudzības uzdevumiem saskaņā ar 56. pantu un IV nodaļas 4. iedaļu.

3.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem katru gadu piemēro uzraudzības maksu par katru pakalpojumu, kuram tie ir izraudzīti saskaņā ar 33. pantu

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka gada uzraudzības maksas summu katram ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam. Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisija piemēro metodiku, kas noteikta šā panta 4. punktā minētajā deleģētajā aktā, un ievēro šā panta 5. punktā izklāstītos principus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.

4.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem nosaka detalizētu metodiku un procedūras tam, kā:

Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ievēro šā panta 5. punktā izklāstītos principus.

5.   Šā panta 3. punktā minētajā īstenošanas aktā un 4. punktā minētajā deleģētajā aktā ievēro šādus principus:

6.   Individuālās gada uzraudzības maksas, kas iekasētas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (41) 21. panta 5. punktu.

7.   Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējām izmaksām, kas radušās, pildot uzdevumus saskaņā ar šo regulu, un par iepriekšējā gadā iekasēto individuālo gada uzraudzības maksu kopsummu.

1.   Komisija veicina un sekmē brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī tiešsaistes platformu nodrošinātāju un citu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, piemēram, tiešsaistes reklāmas starpniecības pakalpojumu sniedzēju, citu programmatiskās reklāmas vērtības ķēdē iesaistīto dalībnieku vai pakalpojuma saņēmēju pārstāvju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai attiecīgo iestāžu, vidū ar mērķi uzlabot tiešsaistes reklāmas vērtības ķēdes dalībnieku pārredzamību ārpus 26. un 39. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksu mērķis ir panākt informācijas rezultatīvu nosūtīšanu, pilnīgi ievērojot visu iesaistīto personu tiesības un intereses, kā arī konkurenciālu, pārredzamu un taisnīgu tiešsaistes reklāmas vidi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši konkurences un privātuma un personas datu aizsardzības jomā. Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksi vismaz ietver sekojošo:

3.   Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi līdz 2025. gada 18. februārim un to piemērošanu līdz 2025. gada 18. augustam.

4.   Komisija mudina visus 1. punktā minētajā tiešsaistes reklāmas vērtības ķēdē iesaistītos dalībniekus atbalstīt saistības, kas noteiktas rīcības kodeksos, un pildīt tās.

1.   Dalībvalstis ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par starpniecības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un šīs regulas izpildes panākšanu (“kompetentās iestādes”).

2.   Dalībvalstis vienu no kompetentajām iestādēm ieceļ par savu digitālo pakalpojumu koordinatoru. Digitālo pakalpojumu koordinators atbild par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas uzraudzību un izpildes panākšanu minētajā dalībvalstī, ja vien attiecīgā dalībvalsts noteiktus konkrētus uzdevumus vai jomas nav piešķīrusi citām kompetentajām iestādēm. Digitālo pakalpojumu koordinatora pienākums katrā ziņā ir koordinēt minētos jautājumus valsts līmenī un veicināt iedarbīgu un konsekventu šīs regulas uzraudzību un izpildes panākšanu Savienībā.

minētajā nolūkā digitālo pakalpojumu koordinatori sadarbojas cits ar citu, ar citām valsts kompetentajām iestādēm, padomi un Komisiju, neskarot dalībvalstu iespēju nodrošināt sadarbības mehānismus un regulāru viedokļu apmaiņu starp digitālo pakalpojumu koordinatoru un citām valsts iestādēm, ja tas nepieciešams to attiecīgo uzdevumu veikšanai.

Ja dalībvalsts papildus digitālo pakalpojumu koordinatoram ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, tā nodrošina, ka minēto iestāžu un digitālo pakalpojumu koordinatora attiecīgie uzdevumi ir skaidri noteikti un šīs iestādes, veicot savus uzdevumus, cieši un produktīvi sadarbojas.

3.   Dalībvalstis ieceļ digitālo pakalpojumu koordinatoru līdz 2024. gada 17. februārim.

Dalībvalstis publisko un dara zināmu Komisijai un padomei savas par digitālo pakalpojumu koordinatoru ieceltās kompetentās iestādes nosaukumu un informāciju par to, kā ar to var sazināties. Attiecīgā dalībvalsts Komisijai un padomei dara zināmu pārējo 2. punktā minēto kompetento iestāžu nosaukumus, kā arī to attiecīgos uzdevumus.

4.   Digitālo pakalpojumu koordinatoriem piemērojamos noteikumus, kas izklāstīti 50., 51. un 56. pantā, piemēro arī jebkurām citām kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis ieceļ saskaņā ar šā panta 1. punktu.

1.   Ja tas nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai, digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir šādas pilnvaras izmeklēt to dalībvalsts kompetencē esošo starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības:

2.   Digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir šādas izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz to dalībvalsts kompetencē esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, ja tas nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai:

Attiecībā uz pirmās daļas c) un d) apakšpunktu digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir arī minētajos apakšpunktos noteiktās izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz citām 1. punktā minētajām personām, ja tās nav izpildījušas rīkojumu, kas tām izdots saskaņā ar minēto punktu. Tie īsteno minētās izpildes panākšanas pilnvaras tikai pēc tam, kad minētajām citām personām ir laikus sniegta visa attiecīgā informācija par šādiem rīkojumiem, cita starpā par piemērojamajiem termiņiem, naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem par rīkojuma neizpildi, kā arī par apstrīdēšanas iespējām.

3.   Ja nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai un ja visas citas šajā pantā noteiktās pilnvaras, kas īstenotas, lai panāktu pārkāpuma izbeigšanu, ir izmantotas, un pārkāpums turpinās vai tiek turpināts un rada nopietnu kaitējumu, ko nevar novērst, īstenojot citas Savienības vai valstu tiesību aktos paredzētās pilnvaras, digitālo pakalpojumu koordinatoriem attiecībā uz to dalībvalsts kompetencē esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir arī pilnvaras veikt šādus pasākumus:

Digitālo pakalpojumu koordinators, izņemot gadījumos, kad tas rīkojas pēc Komisijas pieprasījuma, kā norādīts 82. pantā, pirms šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā pieprasījuma iesniegšanas aicina ieinteresētās puses iesniegt rakstveida apsvērumus laikposmā, kas nav īsāks par divām nedēļām, raksturojot, kādus pasākumus tas paredzējis pieprasīt, un norādot vienu vai vairākus adresātus, kam pasākumi paredzēti. Kompetentās tiesu iestādes tiesvedībā drīkst piedalīties starpniecības pakalpojumu sniedzējs, viens vai vairāki paredzētie adresāti un jebkura cita trešā puse, kas apliecina leģitīmas intereses. Uzdotie pasākumi ir samērīgi ar pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, un tie nedrīkst nepamatoti ierobežot attiecīgā pakalpojuma saņēmēju piekļuvi likumīgai informācijai.

Piekļuves ierobežojumu nosaka uz četrām nedēļām ar iespēju, ka kompetentā tiesu iestāde savā rīkojumā ļauj digitālo pakalpojumu koordinatoram šo laikposmu pagarināt uz turpmākiem tāda paša garuma termiņiem, ņemot vērā maksimālo šādu pagarinājumu skaitu, ko noteikusi minētā tiesu iestāde. Digitālo pakalpojumu koordinators šo laikposmu pagarina tikai tad, ja, ņemot vērā visu minētā ierobežojuma skarto pušu tiesības un intereses un visus attiecīgos apstākļus, tostarp jebkādu informāciju, ko starpniecības pakalpojumu sniedzējs, viens vai vairāki adresāti un visas citas trešās puses, kas apliecinājušas leģitīmas intereses, var tam sniegt, tas uzskata, ka, ir izpildīti abi šie nosacījumi:

Ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka trešās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tomēr vairs nevar pagarināt laikposmu saskaņā ar šā punkta trešo daļu, tas iesniedz kompetentajai tiesu iestādei jaunu pieprasījumu, kā norādīts pirmās daļas b) apakšpunktā.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā uzskaitītās pilnvaras neskar 3. iedaļu.

5.   Pasākumi, ko digitālo pakalpojumu koordinatori veic, īstenojot 1., 2. un 3. punktā noteiktās pilnvaras, ir iedarbīgi, atturoši un samērīgi, sevišķi ņemot vērā ar minētajiem pasākumiem saistītā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, kā arī attiecīgā gadījumā attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja ekonomisko, tehnisko un darbības spēju.

6.   Dalībvalstis paredz konkrētus noteikumus un procedūras 1., 2. un 3. punktā noteikto pilnvaru īstenošanai un nodrošina, ka minētās pilnvaras tiek īstenotas, ievērojot pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas noteikti piemērojamajos valsts tiesību aktos saskaņā ar Hartu un Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem. Jo īpaši, minētos pasākumus veic tikai saskaņā ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz aizstāvību, tostarp tiesībām tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem, un tiem ir piemērojamas visu skarto pušu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

1.   Ja 58. panta 5. punktā noteiktajā laikposmā nav dotas nekādas ziņas vai ja padome nepiekrīt novērtējumam vai pasākumiem, kas veikti vai paredzēti saskaņā ar 58. panta 5. punktu, vai gadījumos, kuri minēti 60. panta 3. punktā, padome lietu var iesniegt Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju. minētajā informācijā ietver vismaz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram nosūtīto pieprasījumu vai ieteikumu, minētā digitālo pakalpojumu koordinatora sagatavoto novērtējumu, iebildumu pamatojumu un jebkādu papildu informāciju, kas pamato lietas nodošanu.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru novērtē lietu divu mēnešu laikā pēc lietas nodošanas saskaņā 1. punktu.

3.   Ja saskaņā ar šā panta 2. punktu, Komisija uzskata, ka novērtējums vai saskaņā ar 58. panta 5. punktu veiktie vai paredzētie izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu tās rezultatīvu izpildes panākšanu, vai citādi nav saderīgi ar šo regulu, tā par savu viedokli informē iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru un padomi un pieprasa iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram lietu pārskatīt.

Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators veic nepieciešamos izmeklēšanas vai izpildes panākšanas pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, maksimāli ņemot vērā Komisijas viedokli un pārskatīšanas pieprasījumu. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators divu mēnešu laikā pēc pārskatīšanas pieprasījuma par veiktajiem pasākumiem informē Komisiju, kā arī pieprasījumu iesniegušo digitālo pakalpojumu koordinatoru vai padomi, kas rīkojās saskaņā ar 58. panta 1. vai 2. punktu.

1.   Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators var sākt un vadīt kopīgas izmeklēšanas, kurās piedalās viens vai vairāki citi attiecīgie digitālo pakalpojumu koordinatori:

2.   Ikviens digitālo pakalpojumu koordinators, kas pierāda, ka tam ir leģitīmas intereses piedalīties šā panta 1. punktā minētajā kopīgajā izmeklēšanā, var to pieprasīt darīt. Kopīgo izmeklēšanu pabeidz trīs mēnešu laikā no tās uzsākšanas, ja vien dalībnieki nevienojas citādi.

Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pirmajā daļā minētā termiņa beigām visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei paziņo savu provizorisko nostāju par iespējamo pārkāpumu. Provizoriskajā nostājā ņem vērā visu pārējo kopīgajā izmeklēšanā iesaistīto digitālo pakalpojumu koordinatoru viedokļus. Attiecīgā gadījumā provizoriskajā nostājā izklāsta arī iecerētos izpildes panākšanas pasākumus.

3.   Padome var lietu nodot Komisijai saskaņā ar 59. pantu, ja:

4.   Kopīgajā izmeklēšanā digitālo pakalpojumu koordinatori, kas tajā piedalās, labticīgi sadarbojas, ņemot vērā attiecīgā gadījumā iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora norādījumus un padomes ieteikumu. Galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatori, kas piedalās kopīgajā izmeklēšanā, pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma vai pēc apspriešanās ar to ir tiesīgi īstenot savas 51. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, sakarā ar informāciju un telpām, kas atrodas to teritorijā.

1.   Šīs regulas 73. pantā minētajā lēmumā Komisija var attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam uzlikt naudas sodus, kas nepārsniedz 6 % no tā globālā gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka nodrošinātājs ar nodomu vai neuzmanības dēļ:

2.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai 67. panta 1. punktā minētai fiziskai vai juridiskai personai uzliek naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no kopējā gada ienākuma vai globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tas ar nodomu vai neuzmanības dēļ:

3.   Pirms šā panta 2. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas Komisija attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai 67. panta 1. punktā minētai personai paziņo savus provizoriskos konstatējumus.

4.   Nosakot naudas soda apmēru, Komisija ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un attiecībā uz 2. punktā norādītā naudas soda apmēru – lietas izskatīšanai radīto kavējumu.

1.   Ja Komisija saskaņā ar 73. pantu pieņem lēmumu par to, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir pārkāpis kādu no III nodaļas 5. iedaļas noteikumiem, tā izmanto šajā pantā noteikto pastiprinātas uzraudzības sistēmu. To darot, tā maksimāli ņem vērā visus padomes sniegtos atzinumus saskaņā ar šo pantu.

2.   Lēmumā, kas minēts 73. pantā, Komisija pieprasa, lai attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs saprātīgā laikposmā, kurš noteikts lēmumā, izstrādā un paziņo digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei rīcības plānu, kas paredz nepieciešamos pasākumus, kuri ir pietiekami, lai pārkāpumu izbeigtu vai labotu. Minētie pasākumi ietver apņemšanos veikt neatkarīgu revīziju saskaņā ar 37. panta 3. un 4. punktu par pārējo pasākumu īstenošanu, un precizē revidentu identitāti, kā arī revīzijas metodiku, grafiku un pēcpasākumus. Pasākumi attiecīgā gadījumā var ietvert arī apņemšanos piedalīties attiecīgā rīcības kodeksā, kā paredzēts 45. pantā.

3.   Viena mēneša laikā pēc rīcības plāna saņemšanas padome paziņo Komisijai savu atzinumu par rīcības plānu. Viena mēneša laikā pēc minētā atzinuma saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par to, vai rīcības plānā paredzētie pasākumi ir pietiekami, lai izbeigtu vai novērstu pārkāpumu, un nosaka saprātīgu termiņu tā īstenošanai. minētajā lēmumā ņem vērā iespējamo apņemšanos ievērot attiecīgus rīcības kodeksus. Komisija pēc tam pārrauga rīcības plāna īstenošanu. minētajā nolūkā attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs bez nepamatotas kavēšanās pēc tam, kad tas kļūst pieejams, revīzijas ziņojumu nosūta Komisijai, un informē Komisiju par rīcības plāna īstenošanai veiktajiem pasākumiem. Ja šādai pārraudzībai nepieciešams, Komisija var pieprasīt, lai attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs Komisijas noteiktā saprātīgā laikposmā sniedz papildu informāciju.

Komisija informē padomi un digitālo pakalpojumu koordinatorus par rīcības plāna īstenošanu un tā pārraudzību.

4.   Komisija var veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar šo regulu, jo īpaši tās 76. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 82. panta 1. punktu, ja:

1.   Ja ir izmantotas visas šajā iedaļā noteiktās pilnvaras ar mērķi panākt šīs regulas pārkāpuma izbeigšanu, bet pārkāpums turpinās un rada nopietnu kaitējumu, kuru nevar novērst, īstenojot citas Savienības vai valstu tiesību aktos paredzētās pilnvaras, Komisija var pieprasīt attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram rīkoties saskaņā ar 51. panta 3. punktu.

Pirms šāda pieprasījuma iesniegšanas digitālo pakalpojumu koordinatoram Komisija vispirms aicina noteiktā laikposmā, kas nav īsāks par 14 darbdienām, ieinteresētās puses iesniegt rakstveida apsvērumus, norādot, kādus pasākumus tā paredzējusi pieprasīt un kas ir šo pasākumu paredzētais adresāts.

2.   Komisija, rīkojoties pēc savas iniciatīvas, var iesniegt rakstveida apsvērumus 51. panta 3. punktā minētajai kompetentajai tiesu iestādei, ja tas nepieciešams regulas saskanīgai piemērošanai. Ar attiecīgās tiesu iestādes atļauju tā var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

Vienīgi savu apsvērumu sagatavošanai Komisija var lūgt, lai tiesu iestāde tai pārsūta lietas novērtēšanai nepieciešamos dokumentus vai nodrošina to pārsūtīšanu.

3.   Ja valsts tiesa lemj par jautājumu, par kuru Komisija jau pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šo regulu, minētā valsts tiesa nepieņem nekādu lēmumu, kas būtu pretrunā minētajam Komisijas lēmumam. Valsts tiesas vairās arī no tādu lēmumu pieņemšanas, kas varētu būt pretrunā lēmumam, kuru Komisija iecerējusi procedūrā saskaņā ar šo regulu. minētajā nolūkā valsts tiesa var izvērtēt, vai tai sava tiesvedība jāaptur. Tas neskar LESD 267. pantu.

1.   Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija izvērtē šīs regulas iespējamo ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un ekonomisko izaugsmi un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Līdz 2025. gada 17. novembrim Komisija izvērtē šādus aspektus un ziņo par tiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai:

2.   Līdz 2027. gada 17. novembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē šo regulu un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

minētajā ziņojumā jo īpaši aplūko:

3.   Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

4.   Komisija šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā izvērtē arī digitālo pakalpojumu koordinatoru gada ziņojumus par savu darbību, kurus Komisijai un padomei iesniedz saskaņā ar 55. panta 1. punktu.

5.   Šā panta 2. punkta vajadzībām dalībvalstis un padome nosūta informāciju pēc Komisijas pieprasījuma.

6.   Veicot 2. punktā minēto izvērtēšanu, Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un citu attiecīgo struktūru vai avotu nostāju un konstatējumus un īpašu uzmanību pievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunu konkurentu situācijai.

7.   Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija pēc apspriešanās ar padomi novērtē padomes darbību un 43. panta piemērošanu un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ņemot vērā pirmos regulas piemērošanas gadus. Pamatojoties uz konstatējumiem un maksimāli ņemot vērā padomes viedokli, minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem attiecībā uz padomes struktūru.