Digital Service Act 2022/2065 LV

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzība, izmeklēšana, izpildes panākšana un pārraudzība

1 63. pants Padomes uzdevumi

1 66. pants Procedūras sākšana, ko veic Komisija, un sadarbība izmeklēšanā

1 68. pants Pilnvaras veikt iztaujāšanu un pieņemt liecības

2 74. pants Naudas sodi

5. IEDAĻA

Kopīgi noteikumi par izpildes panākšanu

6. IEDAĻA

Deleģētie un īstenošanas akti

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

2 91. pants Pārskatīšana

whereas attiecībā:

definitions:

cloud tag:

and the number of total unique words without stopwords is: 2772

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro starpniecības pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti pakalpojuma saņēmējiem, kuru iedibinājuma vieta vai atrašanās vieta ir Savienībā, neatkarīgi no minēto starpniecības pakalpojumu sniedzēju iedibinājuma vietas.

2. Šo regulu nepiemēro pakalpojumiem, kuri nav starpniecības pakalpojumi, vai jebkādām attiecībā uz šādiem pakalpojumiem noteiktām prasībām, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts, izmantojot starpniecības pakalpojumu.

3. Šī regula neietekmē Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu.

4. Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē citus starpniecības pakalpojumu sniegšanas iekšējā tirgū aspektus vai precizē un papildina šo regulu, jo īpaši šādos:

a)	Direktīva 2010/13/ES;

b)	Savienības tiesību akti par autortiesībām un blakustiesībām;

c)	Regula (ES) 2021/784;

d)	Regula (ES) 2019/1148;

e)	Regula (ES) 2019/1150;

f)	Savienības tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzības un produktu drošumu, tostarp Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2019/1020 un Direktīvas 2001/95/EK un 2013/11/ES;

g)	Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK;

h)	Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības civillietās jomā, jo īpaši Regula (ES) Nr. 1215/2012 vai jebkurš Savienības tiesību akts, kas paredz noteikumus par līgumisko un ārpuslīgumisko saistību jomā piemērojamiem tiesību aktiem;

i)	Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, jo īpaši Regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās;

j)	Direktīva, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir “pakalpojums”, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

b)	“pakalpojuma saņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura izmanto starpniecības pakalpojumu, jo īpaši lai atrastu informāciju vai darītu to piekļūstamu;

c)	“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura veic ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju nesaistītas darbības;

d)	“piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē sniegt iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda starpniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kam ir būtiska saikne ar Savienību;

“būtiska saikne ar Savienību” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēja saikne ar Savienību, kas izriet vai nu no tā, ka tas ir iedibināts Savienībā, vai no konkrētiem faktiskiem kritērijiem, piemēram:

—	ievērojams pakalpojuma saņēmēju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs pret tās vai to iedzīvotāju skaitu; vai

—	darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

f)	“tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura privāta vai publiska juridiska persona, kura darbojas ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas tās vārdā vai uzdevumā, starpniecību;

“starpniecības pakalpojums” ir viens no šādiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem:

i)	“tālākpārsūtīšanas” (“mere conduit”) pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšanas sakaru tīklā vai piekļuves sniegšanas sakaru tīklam;

ii)

“pieglabāšanas” (“caching”) pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšanas sakaru tīklā un kurš ietver minētās informācijas automātisku, starpniecisku un īslaicīgu uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma;

iii)	“mitināšanas” (“hosting”) pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas uzglabāšanas pēc tā pieprasījuma;

h)	“nelikumīgs saturs” ir jebkura informācija, kura pati par sevi vai attiecībā uz darbību, tostarp produktu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, neatbilst Savienības vai nevienas dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no attiecīgā tiesību akta konkrētā priekšmeta vai būtības;

“tiešsaistes platforma” ir mitināšanas pakalpojums, kurš pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma uzglabā un izplata informāciju sabiedrībā, izņemot gadījumus, kad šāda darbība ir cita pakalpojuma nenozīmīgs un tikai papildinošs elements vai galvenā pakalpojuma nenozīmīga funkcionalitāte un objektīvu un tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojama bez šāda cita pakalpojuma, un šā papildu elementa vai funkcionalitātes integrācija minētajā citā pakalpojumā nav līdzeklis šīs regulas noteikumu apiešanai;

“tiešsaistes meklētājprogramma” ir starpniecības pakalpojums, kas ļauj lietotājiem ievadīt vaicājumus nolūkā veikt meklējumus principā visās tīmekļa vietnēs vai visās tīmekļa vietnēs konkrētā valodā, pamatojoties uz vaicājumu par jebkādu tematu atslēgvārda, frāzes, balss pieprasījuma vai citu ievaddatu veidā, un sniedz rezultātus jebkādā formātā, kurā var atrast informāciju par prasīto saturu;

k)	“izplatīšana sabiedrībā” nozīmē informācijas darīšanu pieejamu potenciāli neierobežotam trešo personu skaitam uz tādu informāciju sniedzošā pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma pamata;

l)	“distances līgums” ir “distances līgums”, kā definēts Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 7) punktā;

m)	“tiešsaistes saskarne” ir jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes;

n)	“iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators” ir tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kur starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir galvenā iedibinājuma vieta vai kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis;

o)	“galamērķa digitālo pakalpojumu koordinators” ir tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā tiek sniegts starpniecības pakalpojums;

p)	“aktīvs tiešsaistes platformas saņēmējs” ir pakalpojuma saņēmējs, kurš izmanto tiešsaistes platformu, vai nu veicot pieprasījumu tiešsaistes platformai mitināt informāciju, vai saņemot informāciju, kas tiek mitināta tiešsaistes platformā un tiek izplatīta, izmantojot tās tiešsaistes saskarni;

q)	“aktīvs tiešsaistes meklētājprogrammas saņēmējs” ir pakalpojuma saņēmējs, kurš ir veicis vaicājumu tiešsaistes meklētājprogrammai un ir saņēmis informāciju, kas tiek indeksēta un tiek sniegta tās tiešsaistes saskarnē;

r)	“reklāma” ir informācija, kura ir izveidota, lai popularizētu juridiskas vai fiziskas personas vēstījumu komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, un kuru tiešsaistes platforma iekļauj savā tiešsaistes saskarnē, saņemot atlīdzību par attiecīgās informācijas popularizēšanu;

“ieteikumu sistēma” ir pilnīgi vai daļēji automatizēta sistēma, kuru izmanto tiešsaistes platforma, lai savā tiešsaistes saskarnē pakalpojuma saņēmējiem ieteiktu vai prioritizētu minēto informāciju, tostarp attiecīgā pakalpojuma saņēmēja veiktas meklēšanas rezultātā vai citādi nosakot parādītās informācijas izcelšanas relatīvo secību;

“satura moderācija” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēju īstenotās automatizētās vai neautomatizētās darbības, kas jo īpaši vērstas uz pakalpojuma saņēmēju iesniegta nelikumīga satura vai platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas atklāšanu, identificēšanu un novēršanu, tostarp tādi īstenotie pasākumi, kuri ietekmē attiecīgā nelikumīgā satura vai informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību, piemēram, pazemināšana, demonetizācija, liegums piekļūt šādai informācijai vai tās izņemšana, vai kas ietekmē pakalpojuma saņēmēju spējas sniegt minēto informāciju, piemēram, dzēšot pakalpojuma saņēmēja kontu vai apturot tā darbību;

u)	“noteikumi” ir visas klauzulas neatkarīgi no to nosaukuma un formas, kas regulē līgumiskās attiecības starp starpniecības pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu saņēmēju;

v)	“personas ar invaliditāti” ir “personas ar invaliditāti”, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 (38) 3. panta 1) punktā;

w)	“komercpaziņojumi” ir “komercpaziņojumi”, kā definēts Direktīvas 2000/31/EK 2. panta f) punktā;

x)	“apgrozījums” ir uzņēmuma iegūtā summa Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (39) 5. panta 1. punkta nozīmē.

II NODAĻA

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU ATBILDĪBA

6. pants

Mitināšana

1. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas uzglabāšanas, pakalpojuma sniedzējs neatbild par informāciju, kas uzglabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)	pakalpojuma sniedzējam nav faktisku zināšanu par nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu; vai

b)	pēc šādu zināšanu vai ziņu iegūšanas pakalpojuma sniedzējs rīkojas ātri, lai izņemtu šādu saturu vai liegtu tam piekļūt.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz atbildību, kas patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktos noteikta tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ja šāda tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi dara iespējamu konkrēto darījumu tādā veidā, kas rada vidusmēra patērētājam priekšstatu, ka informāciju vai darījuma priekšmetu veidojošo produktu vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.

4. Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalsts tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam vai novērst pārkāpumu.

13. pants

Juridiskie pārstāvji

1. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, rakstveidā ieceļ juridisku vai fizisku personu, kas pilda juridiskā pārstāvja funkcijas vienā no dalībvalstīm, kurā tie piedāvā savus pakalpojumus.

2. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pilnvaro savus juridiskos pārstāvjus, lai dalībvalstu kompetentās iestādes, Komisija un padome varētu vērsties pie tiem papildus šādiem pakalpojumu sniedzējiem vai to vietā visos jautājumos, kas nepieciešami attiecībā uz tādu lēmumu saņemšanu, izpildes panākšanu un atbilstības tiem nodrošināšanu, kas izdoti saskaņā ar šo regulu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji piešķir saviem juridiskajiem pārstāvjiem nepieciešamās pilnvaras un pietiekamus resursus, lai garantētu to efektīvu un savlaicīgu sadarbību ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisiju un padomi un ievērotu šādus lēmumus.

3. Ieceltos juridiskos pārstāvjus ir iespējams saukt pie atbildības par šajā regulā paredzēto pienākumu nepildīšanu, neskarot saukšanu pie atbildības un prasības tiesā, kuras var tikt uzsāktas pret starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

4. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji informē sava juridiskā pārstāvja dzīvesvietas vai iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru par sava juridiskā pārstāvja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, pasta adresi, e-pasta adresi un tālruņa numuru. Tie nodrošina, ka minētā informācija ir publiski pieejama, viegli piekļūstama, precīza un atjaunināta.

5. Juridiskā pārstāvja iecelšana Savienībā saskaņā ar 1. punktu nav uzskatāma par iedibinājumu Savienībā.

15. pants

Starpniecības pakalpojumu sniedzēju pārredzamības ziņošanas pienākumi

1. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji vismaz reizi gadā mašīnlasāmā formātā un viegli piekļūstamā veidā dara publiski pieejamus skaidrus, viegli saprotamus ziņojumus par jebkādām satura moderācijas darbībām, ko tie veikuši attiecīgajā periodā. Minētajos ziņojumos attiecīgā gadījumā jo īpaši ietilpst šāda informācija:

starpniecības pakalpojumu sniedzējiem – no dalībvalstu iestādēm saņemto rīkojumu skaits, tostarp saskaņā ar 9. un 10. pantu izdotie rīkojumi, kas iedalīti pēc attiecīgā nelikumīgā satura veida, rīkojumu izdevusī dalībvalsts un mediānais laiks, kas vajadzīgs, lai informētu rīkojuma izdevējiestādi vai jebkuru citu rīkojumā norādītu iestādi par tā saņemšanu un nodrošinātu rīkojuma izpildi;

mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem – saskaņā ar 16. pantu iesniegto paziņojumu skaits, iedalot pēc attiecīgā iespējamā nelikumīgā satura veida, uzticamo signalizētāju iesniegto paziņojumu skaits, visas saskaņā ar paziņojumiem veiktās darbības, iedalot pēc tā, vai darbības veiktas saskaņā ar tiesību aktiem vai pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, ar automatizētiem līdzekļiem apstrādāto paziņojumu skaits un mediānais laiks, kas nepieciešams rīcības veikšanai;

starpniecības pakalpojumu sniedzējiem – jēgpilna un saprotama informācija par satura moderācijas darbībām, kas veiktas pēc pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas, tostarp automatizētu rīku izmantošanu, pasākumiem, kas veikti, lai sniegtu apmācību un palīdzību personām, kuras atbild par satura moderāciju, tādu veikto darbību skaitu un veidu, kuras ietekmē pakalpojuma saņēmēju sniegtās informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību un pakalpojuma saņēmēju spēju sniegt informāciju, izmantojot pakalpojumu, un citiem saistītiem pakalpojuma ierobežojumiem; paziņoto informāciju iedala pēc nelikumīgā satura vai pakalpojumu sniedzēja noteikumu pārkāpuma veida, pēc atklāšanas metodes un pēc piemērotā ierobežojuma veida;

starpniecības pakalpojumu sniedzējiem – to sūdzību skaits, kas saņemtas, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja noteikumiem un papildus – tiešsaistes platformu nodrošinātājiem – saskaņā ar 20. pantu, minēto sūdzību pamats, par tām pieņemtie lēmumi, mediānais laiks, kas nepieciešams minēto lēmumu pieņemšanai, un to gadījumu skaits, kuros minētie lēmumi atcelti;

e)	jebkāda automatizētu līdzekļu izmantošana ar mērķi moderēt saturu, tostarp kvalitatīvu aprakstu, konkrētu mērķu izklāstījumu, minēto mērķu sasniegšanai izmantoto automatizēto līdzekļu precizitātes rādītājus un iespējamo kļūdu īpatsvaru un izmantotos aizsardzības pasākumus.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas kvalificējami kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK, un kas nav ļoti lielas tiešsaistes platformas šīs regulas 33. panta nozīmē.

3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu veidnes attiecībā uz formu, saturu un citām detaļām ziņojumiem, kas sniedzami, ievērojot šā panta 1. punktu, tostarp saskaņotus ziņošanas periodus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.

2. IEDAĻA

Mitināšanas pakalpojumu, tostarp tiešsaistes platformu, sniedzējiem piemērojamie papildu noteikumi

17. pants

Pamatojumi

1. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji visiem skartajiem pakalpojuma saņēmējiem sniedz skaidru un konkrētu pamatojumu attiecībā uz jebkuru no šādiem ierobežojumiem, kas uzlikti, pamatojoties uz to, ka pakalpojuma saņēmēja sniegtā informācija ir nelikumīgs saturs vai neatbilst to noteikumiem:

a)	jebkādi pakalpojuma saņēmēja sniegtu konkrētu informācijas elementu redzamības ierobežojumi, tostarp satura izņemšana, piekļuves liegšana tam vai satura popularitātes pazemināšana;

b)	naudas maksājumu apturēšana, izbeigšana vai citi ierobežojumi;

c)	pakalpojuma sniegšanas pilnīga vai daļēja apturēšana vai izbeigšana;

d)	pakalpojuma saņēmēja konta darbības apturēšana vai izbeigšana.

2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai tad, ja pakalpojumu sniedzējam ir zināma attiecīgā elektroniskā kontaktinformācija. To piemēro vēlākais no dienas, kad tiek piemērots ierobežojums, un neatkarīgi no tā, kāpēc vai kā tas piemērots.

Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja informācija ir maldinošs liela apjoma komerciālais saturs.

3. Šā panta 1. punktā minētajā pamatojumā ietilpst vismaz šāda informācija:

informācija par to, vai lēmums ietver attiecīgās informācijas izņemšanu, piekļuves tai liegšanu, tās popularitātes pazemināšanu vai redzamības ierobežojumu, vai ar minēto informāciju saistīto naudas maksājumu apturēšanu vai izbeigšanu, vai šīs informācijas sakarā piemēro citus pasākumus, kas minēti 1. punktā, un attiecīgajā gadījumā lēmuma teritoriālā darbības joma un tā darbības ilgums;

fakti un apstākļi, uz kuriem balstīts lēmums, tostarp attiecīgajā gadījumā informācija par to, vai lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 16. pantu, vai brīvprātīgi uz pašiniciatīvas izmeklēšanas darbību pamata, un, ja patiešām nepieciešams, paziņojuma sniedzēja identitāte;

c)	attiecīgajā gadījumā informācija par lēmuma pieņemšanā izmantotajiem automatizētajiem līdzekļiem, tostarp informācija par to, vai lēmums ir pieņemts par saturu, kas atklāts vai identificēts ar automatizētiem līdzekļiem;

d)	ja lēmums attiecas uz iespējamu nelikumīgu saturu, atsauce uz attiecīgo juridisko pamatu un paskaidrojumi par to, kādēļ uz šā pamata informācija tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu;

e)	ja lēmuma pamatā ir informācijas iespējama neatbilstība mitināšanas pakalpojumu sniedzēja noteikumiem – atsauce uz līgumisko pamatu un paskaidrojumi, kādēļ informācija tiek uzskatīta par neatbilstīgu minētajam pamatam;

f)	skaidra un lietotājdraudzīga informācija par pakalpojuma saņēmējam pieejamajām lēmuma apstrīdēšanas iespējām, attiecīgā gadījumā it īpaši – izmantojot iekšējos sūdzību izskatīšanas mehānismus, strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

4. Informācija, kuru mitināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz saskaņā ar šo pantu, ir skaidra un viegli saprotama un tik precīza un konkrēta, cik attiecīgajos apstākļos iespējams. Galvenais, tā ir noformēta tā, ka attiecīgā pakalpojuma saņēmējs pienācīgi var patiešām izmantot 3. punkta f) apakšpunktā minētās apstrīdēšanas iespējas.

5. Šo pantu nepiemēro rīkojumiem, kas minēti 9. pantā.

21. pants

Strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

1. Pakalpojuma saņēmējiem – tostarp fiziskām personām vai citiem subjektiem, kas ir iesnieguši paziņojumus, – kuriem ir adresēti 20. panta 1. punktā minētie lēmumi, ir tiesības izvēlēties jebkuru iestādi strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kas ir sertificēta saskaņā ar šā panta 3. punktu, lai izšķirtu strīdus par minētajiem lēmumiem, tostarp sūdzībām, kuras nav bijis iespējams atrisināt, izmantojot minētajā pantā norādīto iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu.

Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka informācija par pakalpojuma saņēmēju iespēju izmantot strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, kā minēts pirmajā daļā, ir viegli piekļūstama to tiešsaistes saskarnē, ir skaidra un lietotājdraudzīga.

Šā punkta pirmā daļa neskar attiecīgā pakalpojuma saņēmēja tiesības jebkurā brīdī vērsties tiesā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, lai apstrīdētu minētos tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumus.

2. Abas puses labticīgi sadarbojas ar izraudzīto sertificēto ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, lai izšķirtu strīdu.

Tiešsaistes platformu nodrošinātāji var atteikties iesaistīties ar šādu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, ja jau ir atrisināts strīds par to pašu informāciju un tiem pašiem satura iespējamas nelikumības vai neatbilstības pamatiem.

Sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādei nav pilnvaru pusēm noteikt saistošu strīda izšķiršanu.

3. Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā ir iedibināta ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde, uz ne vairāk kā piecu gadu laikposmu, ko var pagarināt, pēc iestādes pieprasījuma to sertificē, ja minētā iestāde ir pierādījusi savu atbilstību visiem šiem nosacījumiem:

a)	tā ir objektīva un neatkarīga, tostarp finansiāli neatkarīga, no tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un no tiešsaistes platformu nodrošinātāju sniegtā pakalpojuma saņēmējiem, tostarp fiziskām personām un citiem subjektiem, kuri iesnieguši paziņojumus;

tai ir nepieciešamās specializētās zināšanas attiecībā uz jautājumiem, kas izriet no vienas vai vairākām nelikumīgā satura konkrētajām jomām, vai attiecībā uz viena vai vairāku tiešsaistes platformu veidu noteikumu piemērošanu un izpildes panākšanu, kas šai iestādei dod iespēju sniegt lietderīgu ieguldījumu strīda izšķiršanā;

c)	tās locekļu atalgojumu neietekmē procedūras iznākums;

d)	strīda izšķiršana ārpustiesas kārtībā, ko tā piedāvā, ir viegli piekļūstama ar elektronisko sakaru tehnoloģijām un nodrošina iespēju strīda izšķiršanu sākt un vajadzīgos pamatojuma dokumentus iesniegt tiešsaistē;

e)	tā spēj ātri, efektīvi un izmaksefektīvi izšķirt strīdu vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām;

f)	strīda izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, ko tā piedāvā, veic saskaņā ar skaidru un taisnīgu reglamentu, kas ir viegli un publiski piekļūstams, un ir saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp šā panta prasībām.

Digitālo pakalpojumu koordinators attiecīgajā gadījumā sertifikātā norāda:

a)	konkrētos jautājumus, uz kuriem attiecas iestādes specializētās zināšanas, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā; un

b)	Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kurās iestāde spēj izšķirt strīdus, kā minēts pirmās daļas e) punktā.

4. Sertificētas ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes ik gadu ziņo digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš tās sertificējis, par savu darbību, norādot vismaz saņemto strīdu skaitu, informāciju par minēto strīdu iznākumu, vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai tos atrisinātu, un visus konstatētos trūkumus vai grūtības. Pēc minētā digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma tās sniedz papildu informāciju.

Digitālo pakalpojumu koordinatori ik divus gadus sagatavo ziņojumu par to, kā darbojas to sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes. Minētajā ziņojumā jo īpaši:

a)	norāda, cik strīdu katra sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde katru gadu saņēmusi;

b)	norāda minētajās iestādēs ierosināto procedūru iznākumus un vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai izšķirtu strīdus;

c)	apzina un izskaidro visus sistemātiskos vai nozares trūkumus vai grūtības, ar ko minētās iestādes saskārušās savā darbā;

d)	apzina minētā darba paraugpraksi;

e)	attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus, kā minēto darbu uzlabot.

Sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes savu lēmumu pusēm dara pieejamu saprātīgā termiņā un ne vēlāk kā 90 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad saņemta sūdzība. Ļoti sarežģītu strīdu gadījumā sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde pēc saviem ieskatiem var pagarināt 90 kalendāro dienu termiņu par papildu laikposmu, kas nepārsniedz 90 dienas, kopumā nepārsniedzot 180 dienas.

5. Ja ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde izšķir strīdu par labu pakalpojuma saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, kurš iesniedzis paziņojumu, tiešsaistes platformas nodrošinātājs sedz ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes prasītās maksas, un atlīdzina minētajam pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, visus citus pamatotus izdevumus, kurus tas ir samaksājis sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde izšķir strīdu par labu tiešsaistes platformas nodrošinātājam, pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, nav jāatlīdzina nekādas maksas un citi izdevumi, kurus tiešsaistes platformas nodrošinātājs ir samaksājis vai kuri tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde nekonstatē, ka minētais saņēmējs acīmredzami rīkojies negodprātīgi.

Maksas, ko ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde piemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, par strīda izšķiršanu ir saprātīga un nekādā gadījumā nepārsniedz izmaksas, kas radušās iestādei. Pakalpojuma saņēmējiem strīda izšķiršana ir pieejama bez maksas vai par nominālu maksu.

Sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes attiecīgajam pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskām personām vai citiem subjektiem, kuri iesnieguši paziņojumu, un tiešsaistes platformas nodrošinātājam dara zināmu maksu vai tās noteikšanai izmantotos mehānismus pirms iesaistīšanās strīda izšķiršanā.

6. Dalībvalstis var izveidot ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes 1. punkta nolūkiem vai atbalstīt tādu dažu vai visu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu darbību, kuras tās ir sertificējušas saskaņā ar 3. punktu.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas darbības, kuras tās uzņemas saskaņā ar pirmo daļu, neietekmē to digitālo pakalpojumu koordinatoru spēju sertificēt attiecīgās iestādes saskaņā ar 3. punktu.

7. Digitālo pakalpojumu koordinators, kurš ir sertificējis ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, anulē šādu sertifikāciju, ja tas, veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, konstatē, ka ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde vairs neatbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms sertifikācijas anulēšanas digitālo pakalpojumu koordinators sniedz minētajai iestādei iespēju reaģēt uz tā veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un nodomu anulēt ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes sertifikāciju.

8. Digitālo pakalpojumu koordinatori informē Komisiju par ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādēm, kuras tie ir sertificējuši saskaņā ar 3. punktu, attiecīgā gadījumā iekļaujot minētā punkta otrajā daļā norādītās specifikācijas, kā arī tās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes, kuru sertifikāciju tie ir anulējuši. Komisija publicē un regulāri atjaunina minēto iestāžu sarakstu un minētās specifikācijas īpaši tam paredzētā viegli piekļūstamā vietnē.

9. Šis pants neskar Direktīvu 2013/11/ES un tajā noteiktās patērētājiem paredzētās strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras un struktūras.

23. pants

Pasākumi un aizsardzība pret nepareizu izmantošanu

1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji uz saprātīgu laikposmu un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtrauc sniegt savus pakalpojumus tiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri bieži iesniedz acīmredzami nelikumīgu saturu.

2. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji uz saprātīgu laikposmu un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtrauc izskatīt paziņojumus un sūdzības, ko iesniedz tādas fiziskas personas vai citi subjekti vai sūdzību iesniedzēji, kuri regulāri iesniedz acīmredzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības, izmantojot attiecīgi 16. un 20. pantā minētos paziņošanas un rīcības mehānismus un iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas.

3. Lemjot par apturēšanu, tiešsaistes platformu nodrošinātāji katrā atsevišķā gadījumā laicīgi, rūpīgi un objektīvi novērtē, vai pakalpojuma saņēmējs, fiziska persona, cits subjekts vai sūdzības iesniedzējs veic šā panta 1. un 2. punktā minētās nepareizas izmantošanas darbības, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, kas izriet no tiešsaistes platformas nodrošinātājam pieejamās informācijas. Minētie apstākļi ietver vismaz šādu informāciju:

a)	noteiktā laikposmā iesniegto acīmredzami nelikumīgā satura elementu vai acīmredzami nepamatoto paziņojumu vai sūdzību absolūtais skaits;

b)	to relatīvais īpatsvars attiecībā pret noteiktā laikposmā iesniegto informācijas elementu vai paziņojumu kopskaitu;

c)	nepareizas izmantošanas smaguma pakāpe, tostarp nelikumīgā satura raksturs, un tās sekas;

d)	ja to ir iespējams konstatēt – pakalpojuma saņēmēja, fiziskās personas, cita subjekta vai sūdzības iesniedzēja nodoms.

4. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji savos noteikumos skaidri un detalizēti izklāsta savu politiku attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto nepareizo izmantošanu, un sniedz piemērus ar faktiem un apstākļiem, kurus tie ņem vērā, novērtējot, vai konkrētā rīcība ir uzskatāma par nepareizu izmantošanu, un pakalpojumu apturēšanas ilgumu.

24. pants

Tiešsaistes platformu nodrošinātāju pārredzamības ziņošanas pienākumi

1. Papildus 15. pantā izklāstītajai informācijai tiešsaistes platformu nodrošinātāji minētajā pantā norādītajos ziņojumos ietver šādu informāciju:

šīs regulas 21. pantā minētajām ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādēm iesniegto strīdu skaits, to izšķiršanas iznākumi, mediānais laiks, kas nepieciešams strīdu izšķiršanas procedūru pabeigšanai, kā arī to strīdu īpatsvars, attiecībā uz kuriem tiešsaistes platformas nodrošinātājs īstenoja iestādes lēmumus;

b)	šīs regulas 23. pantā noteiktās pakalpojuma sniegšanas apturēšanas gadījumu skaits, nošķirot apturēšanas gadījumus, kas piemēroti par klaji nelikumīga satura iesniegšanu, klaji nepamatotu paziņojumu iesniegšanu un klaji nepamatotu sūdzību iesniegšanu.

2. Līdz 2023. gada 17. februārim un pēc tam vismaz reizi sešos mēnešos nodrošinātāji publiski pieejamā savas tiešsaistes saskarnes sadaļā par katru tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu publicē informāciju par aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī Savienībā, kuru aprēķina kā vidējo rādītāju pēdējo sešu mēnešu laikā un saskaņā ar metodiku, kas paredzēta 33. panta 3. punktā minētajos deleģētajos tiesību aktos, ja minētie deleģētie akti ir pieņemti.

3. Tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora un Komisijas pieprasījuma un bez nepamatotas kavēšanās sniedz tiem 2. punktā minēto informāciju, ko līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim atjaunina. Digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam sniegt papildu informāciju par minētajā punktā minēto aprēķinu, tostarp paskaidrojumus un pamatojumu par izmantotajiem datiem. Minētajā informācijā neiekļauj personas datus.

4. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pamats uzskatīt, ka tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājs sasniedz 33. panta 1. punktā noteikto slieksni attiecībā uz Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, tas par to informē Komisiju.

5. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji bez nepamatotas kavēšanās iesniedz Komisijai lēmumus un 17. panta 1. punktā minētos pamatojumus iekļaušanai publiski piekļūstamā mašīnlasāmā datubāzē, kuru pārvalda Komisija. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka iesniegtajā informācijā nav personas datu.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu veidnes attiecībā uz šā panta 1. punktā noteikto ziņojumu formu, saturu un citu informāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.

26. pants

Reklāma tiešsaistes platformās

1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, nodrošina, ka pakalpojuma saņēmēji var skaidri, uzskatāmi, nepārprotami un reāllaikā attiecībā uz katru konkrēto reklāmu, kas tiek parādīta katram atsevišķam saņēmējam, identificēt:

a)	ka rādītā informācija ir reklāma, tostarp ar labi redzamiem marķējumiem, kurus varētu standartizēt saskaņā ar 44. pantu;

b)	fizisko vai juridisko personu, kuras vārdā reklāma tiek rādīta;

c)	fizisko vai juridisko personu, kas finansē reklāmu, ja minētā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā;

d)	jēgpilnu informāciju, kas ir tieši un viegli piekļūstama no reklāmas, par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu to saņēmēju, kam tiek rādīta reklāma, un attiecīgā gadījumā, kā minētos parametrus var mainīt.

2. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina pakalpojuma saņēmējiem funkciju, kas dod iespēju deklarēt, vai to sniegtais saturs ir komercziņojumi vai tos ietver.

Ja pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar šo punktu iesniedz deklarāciju, tiešsaistes platformas nodrošinātājs nodrošina, ka citi pakalpojuma saņēmēji var skaidri, nepārprotami un reāllaikā – tostarp ar labi redzamiem marķējumiem, kurus varētu standartizēt saskaņā ar 44. pantu, – identificēt, ka pakalpojuma saņēmēja sniegtais saturs ir komercziņojumi vai tos ietver, kā aprakstīts minētajā pakalpojuma saņēmēja deklarācijā.

3. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji pakalpojuma saņēmējiem nerāda reklāmu, kuras pamatā ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā, kas izmanto īpašas Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā minētās personu datu kategorijas.

27. pants

Ieteikumu sistēmas pārredzamība

1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kuri izmanto ieteikumu sistēmas, vienkāršā un saprotamā valodā savos noteikumos nosaka galvenos ieteikumu sistēmās izmantotos parametrus, kā arī pakalpojuma saņēmēju iespējas modificēt vai ietekmēt minētos galvenos parametrus.

2. Šā panta 1. punktā minētajos galvenajos parametros paskaidro, kāpēc pakalpojuma saņēmējam tiek ieteikta konkrēta informācija. Tajos iekļauj vismaz:

a)	kritērijus, kas pakalpojuma saņēmējam piedāvātās informācijas noteikšanā ir visbūtiskākie;

b)	minēto parametru relatīvā svarīguma pamatus.

3. Ja attiecībā uz ieteikumu sistēmām, kas nosaka pakalpojuma saņēmējiem rādītās informācijas relatīvo secību, ir pieejamas vairākas iespējas saskaņā ar 1. punktu, tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina piekļuvi arī funkcijai, kas pakalpojuma saņēmējam dod iespēju jebkurā laikā izvēlēties un modificēt vēlamo iespēju. Minētā funkcija ir tieši un viegli piekļūstama no konkrētās tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnes sadaļas, kurā informācijai tiek piešķirta prioritāte.

30. pants

Tirgotāju izsekojamība

1. Tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina, ka tirgotāji var izmantot minētās tiešsaistes platformas tikai tam, lai popularizētu vēstījumus par produktiem un pakalpojumiem vai piedāvātu tos patērētājiem Savienībā, ja pirms to pakalpojumu izmantošanas minētajiem nolūkiem ir ieguvuši šādu informāciju, ja tā ir piemērojama tirgotājam:

a)	tirgotāja vārds, uzvārds / nosaukums, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese;

b)	tirgotāja identifikācijas dokumenta kopija vai jebkurš cits elektronisks dokuments saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (40) 3. pantā sniegto definīciju;

c)	tirgotāja maksājumu konta informācija;

d)	ja tirgotājs ir reģistrēts komercreģistrā vai tamlīdzīgā publiskā reģistrā – komercreģistrs, kurā tirgotājs reģistrēts, un tā reģistrācijas numurs vai līdzvērtīgi šajā reģistrā iekļautie identifikācijas līdzekļi;

e)	tirgotāja pašsertifikācija, kas ietver apņemšanos piedāvāt tikai tādus produktus vai pakalpojumus, kuri atbilst piemērojamām Savienības tiesību aktu normām.

2. Kad tiešsaistes platformas nodrošinātājs saņēmis 1. punktā minēto informāciju un pirms tas ļauj tirgotājam izmantot savus pakalpojumus, tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, izmantojot jebkuru tādu brīvi pieejamu oficiālu tiešsaistes datubāzi vai saskarni, kuru dara pieejamu dalībvalstis vai Savienība, vai pieprasot tirgotājam sniegt uzticamu avotu izdotus pamatojuma dokumentus, dara visu iespējamo, lai novērtētu, vai 1. punkta a)–e) apakšpunktā minētā informācija ir uzticama un pilnīga. Šīs regulas nolūkos tirgotāji ir atbildīgi par sniegtās informācijas pareizību.

attiecībā uz tirgotājiem, kas 1. punktā minētajos nolūkos 2024. gada 17. februārī jau izmanto tiešsaistes platformu nodrošinātāju, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātāji dara visu iespējamo, lai minēto informāciju no attiecīgajiem tirgotājiem iegūtu 12 mēnešu laikā. Ja attiecīgie tirgotāji nesniedz informāciju minētajā termiņā, tiešsaistes platformu nodrošinātāji aptur savu pakalpojumu sniegšanu minētajiem tirgotājiem līdz brīdim, kad tie ir iesnieguši visu informāciju.

3. Ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, iegūst pietiekamas norādes vai tam ir pamats uzskatīt, ka kāds 1. punktā minētais informācijas elements, kas iegūts no attiecīgā tirgotāja, ir neprecīzs, nepilnīgs vai nav atjaunināts, minētais nodrošinātājs pieprasa tirgotājam izlabot situāciju bez kavēšanās vai Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktajā laikposmā.

Ja tirgotājs neizlabo vai nepapildina šo informāciju, tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ātri pārtrauc sniegt attiecīgajam tirgotājam pakalpojumu attiecībā uz produktu vai pakalpojumu piedāvāšanu patērētājiem, kas atrodas Savienībā, līdz pieprasījuma pilnīgai izpildei.

4. Neskarot Regulas (ES) 2019/1150 4. pantu, ja tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, atsakās atļaut tirgotājam izmantot savu pakalpojumu saskaņā ar 1. punktu vai aptur sava pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgajam tirgotājam ir tiesības iesniegt sūdzību, kā paredzēts šīs regulas 20. un 21. pantā.

5. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, drošā veidā uzglabā informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, sešus mēnešu laikposmā pēc līgumattiecību izbeigšanas ar attiecīgo tirgotāju. Pēc tam tie minēto informāciju izdzēš.

6. Neskarot šā panta 2. punktu, tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, minēto informāciju izpauž trešām personām tikai tad, ja to prasa piemērojamie tiesību akti, tostarp 10. pantā minētie rīkojumi un dalībvalstu kompetento iestāžu vai Komisijas izdoti rīkojumi ar mērķi izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus.

7. Tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, dara pieejamu 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju savā tiešsaistes platformā pakalpojuma saņēmējiem skaidrā, viegli piekļūstamā un saprotamā veidā. Minētā informācija ir piekļūstama vismaz tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē, kur norādīta informācija par produktu vai pakalpojumu.

31. pants

Integrēta atbilstība

1. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina to, ka to tiešsaistes saskarne ir izstrādāta un organizēta tādā veidā, kas tirgotājiem dod iespēju pirms līguma noslēgšanas izpildīt savus pienākumus attiecībā uz piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteikto informāciju, atbilstību un informāciju par produkta drošumu.

Jo īpaši attiecīgais nodrošinātājs nodrošina, ka tā tiešsaistes saskarne tirgotājiem dod iespēju sniegt informāciju par uzņēmēja nosaukumu, adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kā definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 13. punktā un citos Savienības tiesību aktos.

2. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina to, ka to tiešsaistes saskarne ir izstrādāta un organizēta tādā veidā, lai tirgotāji varētu sniegt vismaz sekojošo:

a)	informāciju, kas vajadzīga, lai skaidri un nepārprotami identificētu produktus vai pakalpojumus, kurus, izmantojot nodrošinātāju pakalpojumus, tie reklamē vai piedāvā patērētājiem, kas atrodas Savienībā;

b)	jebkādu zīmi, kas identificē tirgotāju, piemēram, preču zīmi, simbolu vai logotipu; un

c)	attiecīgā gadījumā informāciju par marķēšanu un apzīmēšanu saskaņā ar piemērojamo Savienības tiesību aktu noteikumiem par produktu drošumu un atbilstību.

3. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, dara visu iespējamo, lai novērtētu, vai šādi tirgotāji ir snieguši 1. un 2. punktā minēto informāciju, pirms tiem atļauj piedāvāt to produktus vai pakalpojumus minētajās platformās. Pēc tam, kad tirgotājam atļauts piedāvāt produktus vai pakalpojumus nodrošinātāja tiešsaistes platformā, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātājs veic saprātīgus pasākumus, lai pēc nejaušības principa pārbaudītu kādā oficiālā, brīvi pieejamā un mašīnlasāmā tiešsaistes datubāzē vai tiešsaistes saskarnē, vai piedāvātie produkti vai pakalpojumi nav identificēti kā nelikumīgi.

33. pants

Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas

1. Šo iedaļu piemēro tiešsaistes platformām un tiešsaistes meklētājprogrammām, kuru Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējais skaits mēnesī ir vienāds ar 45 miljoniem vai ir lielāks par to un kuras saskaņā ar 4. punktu ir noteiktas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas.

2. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai koriģētu 1. punktā minēto Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, ja Savienības iedzīvotāju skaits palielinās vai samazinās par 5 % attiecībā pret tās iedzīvotāju skaitu 2020. gadā vai pēc korekciju ieviešanas ar deleģēto aktu pret tās iedzīvotāju skaitu tajā gadā, kurā pieņemts nesenākais deleģētais akts. Šādā gadījumā tā koriģē minēto skaitli tā, lai tas atbilstu 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita tajā gadā, kurā tā pieņem deleģēto aktu, izsakot minēto skaitli miljonos un noapaļojot to uz augšu vai uz leju.

3. Komisija pēc konsultēšanās ar padomi var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai papildinātu šīs regulas noteikumus, nosakot metodiku, ko var izmantot, lai šā panta 1. punkta un 24. panta 2. punkta vajadzībām aprēķinātu Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, nodrošinot, ka šāda metodika pienācīgi ņem vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību.

4. Komisija pēc konsultēšanās ar iedibinājuma dalībvalsti vai ņemot vērā informāciju, ko iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators sniedzis saskaņā ar 24. panta 4. punktu, pieņem lēmumu, ar kuru tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu, kuras vidējais aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaits mēnesī ir vienāds ar šā panta 1. punktā minēto skaitu vai lielāks par to, nosaka par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu šīs regulas nolūkos. Komisija savu lēmumu pieņem, balstoties uz datiem, ko tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs paziņojis saskaņā ar 24. panta 2. punktu, vai informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, vai jebkādu citu Komisijai pieejamu informāciju.

Tas, ka tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs neievēro 24. panta 2. punktu vai neizpilda iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījumu saskaņā ar 24. panta 3. punktu, neliedz Komisijai noteikt šo nodrošinātāju par ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju saskaņā ar šo punktu.

Ja Komisija savu lēmumu balsta uz citu informāciju, kas tai pieejama saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, vai uz papildu informāciju, kura pieprasīta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, Komisija dod iespēju attiecīgajam tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam 10 darbdienās iesniegt savu viedokli par Komisijas sākotnējo ieceri noteikt tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu attiecīgi par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu. Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgā nodrošinātāja iesniegto viedokli.

Attiecīgā tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja nespēja iesniegt viedokli saskaņā ar šā punkta trešo daļu neliedz Komisijai minēto tiešsaistes platformu vai minēto tiešsaistes meklētājprogrammu noteikt attiecīgi par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu, balstoties uz citu tai pieejamu informāciju.

5. Komisija ļoti lielas tiešsaistes platformas statusu atceļ, ja viena gada laikā tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas vidējais aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaits mēnesī nav vienāds ar 1. punktā minēto skaitu vai lielāks par to.

6. Komisija bez liekas kavēšanās savus lēmumus saskaņā ar 4. un 5. punktu paziņo attiecīgajam tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, padomei un iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram.

Komisija nodrošina, ka noteikto ļoti lielo tiešsaistes platformu un ļoti lielo tiešsaistes meklētājprogrammu saraksts tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un minēto sarakstu atjaunina. Šajā iedaļā noteiktie pienākumus piemēro attiecīgajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām vai to piemērošana tām tiek izbeigta, sākot ar četriem mēnešiem pēc attiecīgā nodrošinātāja informēšanas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

34. pants

Riska novērtēšana

1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji rūpīgi apzina, analizē un novērtē visus sistēmiskos riskus Savienībā, kas izriet no to pakalpojumu un to attiecīgo sistēmu konstrukcijas vai darbības, tostarp algoritmiskās sistēmas, vai no to pakalpojumu izmantošanas.

Tie veic riska novērtējumus no 33. panta 6. punkta otrajā daļā noteiktā piemērošanas sākuma datuma un pēc tam vismaz reizi gadā un jebkurā gadījumā pirms tādu funkciju izvēršanas, kurām varētu būt kritiska ietekme uz riskiem, kas apzināti saskaņā ar šo pantu. Risku novērtējums ir vērsts uz to pakalpojumiem un ir samērīgs ar sistēmiskajiem riskiem, ņemot vērā to smagumu un varbūtību, un tas ietver šādus sistēmiskos riskus:

a)	nelikumīga satura izplatīšana ar to pakalpojumiem;

jebkāda faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz pamattiesību īstenošanu, jo īpaši pamattiesību uz Hartas 1. pantā noteikto cilvēka cieņu, Hartas 7. pantā noteikto privātās un ģimenes dzīves respektēšanu, Hartas 8. pantā noteikto personas datu aizsardzību, Hartas 11. pantā noteikto vārda un informācijas brīvību, tostarp mediju brīvību un plurālismu, un Hartas 21. pantā noteikto diskriminēšanas aizliegumu, Hartas 24. pantā noteiktajām bērna tiesībām un Hartas 38. pantā noteikto augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību;

c)	jebkāda faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz pilsonisko diskursu, vēlēšanu procesiem un sabiedrisko drošību;

d)	jebkāda faktiska vai paredzama negatīva ietekme attiecībā uz dzimumbalstītu vardarbību, sabiedrības veselības aizsardzību un nepilngadīgajiem un nopietna negatīva ietekme uz personas fizisko un garīgo labbūtību.

2. Veicot riska novērtēšanu, ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji jo īpaši ņem vērā to, vai un kā kādu no 1. punktā minētajiem sistēmiskajiem riskiem ietekmē šādi faktori:

a)	ieteikumu sistēmu un jebkuras citas relevantas algoritmiskās sistēmas dizains;

b)	to satura moderācijas sistēmas;

c)	piemērojamie noteikumi un to izpildes panākšana;

d)	reklāmas atlases un rādīšanas sistēmas;

e)	ar datiem saistītās nodrošinātāja prakses.

Novērtējumos analizē arī to, vai un kā riskus saskaņā ar 1. punktu ietekmē tīša manipulācija ar to pakalpojumu, tostarp pakalpojuma neautentiska izmantošana vai automatizēta izmantošana, kā arī nelikumīga satura un to noteikumiem neatbilstošas informācijas pastiprināšana un potenciāli ātra izplatīšana plašā mērogā.

Novērtējumā ņem vērā īpašus reģionālus vai lingvistiskus aspektus, tostarp tad, ja tie ir specifiski dalībvalstij.

3. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji riska novērtējumu apliecinošos dokumentus glabā vismaz trīs gadus pēc riska novērtējumu veikšanas un pēc pieprasījuma nosūta tos Komisijai un iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram.

35. pants

Riska mazināšana

1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji ievieš saprātīgus, samērīgus un iedarbīgus riska mazināšanas pasākumus, kas pielāgoti saskaņā ar 34. pantu apzinātajiem konkrētajiem sistēmiskajiem riskiem, īpašu uzmanību pievēršot šādu pasākumu ietekmei uz pamattiesībām. Attiecīgā gadījumā tie var ietvert šādus pasākumus:

a)	pakalpojumu konstrukcijas, iezīmju vai funkciju, tostarp tiešsaistes saskarņu, pielāgošana;

b)	noteikumu un to izpildes panākšanas pielāgošana;

satura moderācijas procesu pielāgošana, tostarp tādu paziņojumu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti, kuri saistīti ar konkrētiem nelikumīga satura veidiem, un – attiecīgā gadījumā – paziņotā satura ātru izņemšanu vai piekļuves liegšanu tam, jo īpaši nelikumīgas naida runas vai kibervardarbības gadījumā, kā arī jebkuru lēmumu pieņemšanas procesu un satura moderācijai paredzētu resursu pielāgošana;

d)	algoritmisko sistēmu, tostarp ieteikumu sistēmu, testēšana un pielāgošana;

e)	reklāmas sistēmu pielāgošana un tādu mērķorientētu pasākumu pieņemšana, kas vērsti uz reklāmas rādīšanas ierobežošanu vai pielāgošanu saistībā ar to sniegto pakalpojumu;

f)	iekšējo procesu, resursu, testēšanas, dokumentēšanas vai savu darbību uzraudzības pastiprināšana, it īpaši attiecībā uz sistēmisko risku atklāšanu;

g)	ar uzticamajiem signalizētājiem veidojamās sadarbības sākšana vai koriģēšana saskaņā ar šīs regulas 22. pantu un ārpustiesas strīdu izšķiršanas lēmumu īstenošana saskaņā ar 21. pantu;

h)	ar citiem tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem veidojamās sadarbības uzsākšana vai koriģēšana ar attiecīgi 45. un 48. pantā minētajiem rīcības kodeksiem un krīzes protokoliem;

i)	izpratnes veicināšanas pasākumu veikšana un to tiešsaistes saskarņu pielāgošana, lai pakalpojumu saņēmējiem dotu vairāk informācijas;

j)	mērķorientētu pasākumu veikšana nolūkā aizsargāt bērna tiesības, tostarp vecuma pārbaudes un vecākvadības rīkus un tādus rīkus, kuru mērķis ir palīdzēt nepilngadīgajiem ziņot par vardarbību vai saņemt atbalstu, ja nepieciešams;

nodrošināšana, ka informācijas elements neatkarīgi no tā, vai tas ir ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kas ticami atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas vai citus subjektus vai notikumus un lietotājam maldinoši šķiet autentisks vai patiess, tiešsaistes saskarnēs ir atšķirams ar labi redzamu marķējumu, un turklāt tādas viegli lietojamas funkcijas nodrošināšana, kas pakalpojuma saņēmējiem ļauj norādīt šādu informāciju.

2. Padome sadarbībā ar Komisiju reizi gadā publicē visaptverošus ziņojumus. Ziņojumos ietver šādu informāciju:

tādu nozīmīgāko un visbiežāk konstatēto sistēmisko risku apzināšanu un novērtēšana, par kuriem ziņo ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji vai kuri apzināti, izmantojot citus informācijas avotus, jo īpaši tos, kas sniegti saskaņā ar 39., 40. un 42. pantu;

b)	tāda paraugprakse ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, kas mazina apzinātos sistēmiskos riskus.

Minētajos ziņojumos sistēmiskos riskus attiecīgi norāda pa dalībvalstīm, kurās tie radušies, un par Savienību kopumā.

3. Komisija sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoriem var izdot vadlīnijas par šā panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz konkrētiem riskiem, it īpaši, lai piedāvātu paraugpraksi un ieteicamos iespējamos pasākumus, pienācīgi ņemot vērā pasākumu iespējamo ietekmi uz Hartā noteiktajām visu iesaistīto personu pamattiesībām. Gatavojot šādas vadlīnijas, Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu.

37. pants

Neatkarīga revīzija

1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem par to līdzekļiem vismaz vienu reizi gadā veic neatkarīgu revīziju, lai novērtētu atbilstību šādiem nosacījumiem:

a)	šīs regulas III nodaļā izklāstītie pienākumi;

b)	visas apņemšanās, kuras tie ir uzņēmušies saskaņā ar 45. un 46. pantā minētajiem rīcības kodeksiem un 48. pantā minētajiem krīzes protokoliem.

2. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji organizācijām, kas veic revīzijas saskaņā ar šo pantu, piedāvā sadarbību un palīdzību, kas nepieciešama, lai tās varētu rezultatīvi, efektīvi un laikus veikt minētās revīzijas, cita starpā nodrošinot tām piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un telpām un atbildot uz mutiskiem vai rakstiskiem jautājumiem. Tie atturas kavēt, nepienācīgi ietekmēt vai apdraudēt revīzijas veikšanu.

Šādas revīzijas nodrošina adekvātu konfidencialitātes līmeni un dienesta noslēpumu attiecībā uz informāciju, kas revīzijas kontekstā, tostarp pēc tās beigām, iegūta no ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem un trešām personām. Tomēr minētās prasības ievērošana nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt revīziju veikšanu un citus šīs regulas noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz pārredzamību, uzraudzību un izpildes panākšanu. Ja tas nepieciešams 42. panta 4. punktā minētās pārredzamības ziņojumu sniegšanas vajadzībām, revīzijas ziņojumam un revīzijas īstenošanas ziņojumam, kas minēti šā panta 4. un 6. punktā, pievieno versijas, kurās nav informācijas, ko varētu pamatoti uzskatīt par konfidenciālu.

3. Revīziju, kas paredzēta šā panta 1. punktā, veic organizācijas, kuras ir:

neatkarīgas no attiecīgo ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāja un ar to saistītām juridiskām personām un kurām nav interešu konfliktu ar tiem; jo īpaši:

12 mēnešus pirms revīzijas sākuma ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam un ar minēto nodrošinātāju saistītai jebkurai juridiskai personai nav sniegušas ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kuri attiecas uz revidētajiem jautājumiem, un ir apņēmušās tām šādus pakalpojumus nesniegt 12 mēnešus pēc revīzijas pabeigšanas;

ii)	nav sniegušas revīzijas pakalpojumus saskaņā ar šo pantu attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam un ar minēto nodrošinātāju saistītai jebkurai juridiskai personai laikposmā, kas ilgāks par 10 secīgiem gadiem;

iii)	neveic revīziju par maksu, kas ir atkarīga no revīzijas rezultāta;

b)	pierādījušas savas specializētās zināšanas riska pārvaldības jomā, kā arī tehnisko kompetenci un spējas;

c)	pierādījušas savu objektivitātes un profesionālās ētikas līmeni, pamatojoties uz prakses kodeksu un atbilstīgo standartu ievērošanu.

4. Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji nodrošina, ka organizācijas, kuras veic revīziju, sagatavo revīzijas ziņojumu par katru veikto revīziju. Minēto ziņojumu pamato rakstveidā, un tas ietver vismaz šādu informāciju:

a)	revīzijai pakļautā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja nosaukums, adrese un kontaktpunkts un aplūkotais laika periods;

b)	revīziju veicošās organizācijas vai organizāciju nosaukums un adrese;

c)	interešu deklarācija;

d)	konkrēto revidēto elementu apraksts un izmantotā metodika;

e)	galveno revīzijas konstatējumu apraksts un kopsavilkums;

f)	to trešo pušu apraksts, ar kurām revīzijas ietvaros notikusi apspriešanās;

g)	revīzijas atzinums par to, vai revidētais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir ievērojis savus pienākumus un šā panta 1. punktā noteiktās apņemšanās, proti, “pozitīvs”, “pozitīvs ar iebildēm” vai “negatīvs”;

h)	ja revīzijas atzinums nav “pozitīvs”, darbības ieteikumi par konkrētiem pasākumiem atbilstības panākšanai un ieteicamais atbilstības panākšanas termiņš.

5. Ja organizācija, kas veica revīziju, nav varējusi revidēt konkrētus īpašus elementus vai sniegt revīzijas atzinumu, pamatojoties uz veikto izmeklēšanu, revīzijas ziņojumā iekļauj paskaidrojumu par apstākļiem un iemesliem, kāpēc minētos elementus nevarēja revidēt.

6. Saņemot revīzijas atzinumu, kurš nav “pozitīvs”, ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji pienācīgi ņem vērā visus tiem adresētos darbības ieteikumus, lai veiktu nepieciešamos pasākumus to īstenošanai. Viena mēneša laikā pēc šādu ieteikumu saņemšanas tie pieņem revīzijas ieteikumu īstenošanas ziņojumu, kurā norādīti šie pasākumi. Ja tie neīsteno darbības ieteikumus, tie savā revīzijas ieteikumu īstenošanas ziņojumā pamato neīstenošanas iemeslus un izklāsta visus alternatīvos pasākumus, kurus tie ir īstenojuši, lai novērstu konstatētās neatbilstības.

7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus, kas vajadzīgi revīziju veikšanai saskaņā ar šo pantu, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamajiem noteikumiem par procedūras posmiem, revīzijas metodiku un ziņošanas veidnēm revīzijām, kuras tiek veiktas saskaņā ar šo pantu. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā 44. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos brīvprātīgos revīzijas standartus.

39. pants

Tiešsaistes reklāmas papildu pārredzamība

1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji, kuri rāda reklāmu savās tiešsaistes saskarnēs, visā reklāmas rādīšanas laikposmā un līdz vienam gadam pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi minētajās saskarnēs parādīta īpašā saskarnes sadaļā, izmantojot ar meklēšanas funkciju aprīkotu un uzticamu rīku, kurā iespējami vairākkritēriju vaicājumi, un lietojumprogrammas saskarnes, apkopo un dara publiski pieejamu 2. punktā minēto informāciju saturošu repozitoriju. Tie nodrošina, ka repozitorijs nesatur to pakalpojuma saņēmēju personas datus, kuriem tika rādīta vai varēja tikt rādīta reklāma, un veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu informācijas precizitāti un pilnīgumu.

2. Repozitorijs ietver vismaz visu šādu informāciju:

a)	reklāmas saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas priekšmets;

b)	fiziskā vai juridiskā persona, kuras vārdā reklāma rādīta;

c)	fiziskā vai juridiskā persona, kas maksājusi par reklāmu, ja attiecīgā persona nav tā pati, kas minēta b) apakšpunktā;

d)	laikposms, kurā reklāma rādīta;

e)	tas, vai reklāmu bija iecerēts rādīt vienai vai vairākām konkrētām pakalpojuma saņēmēju grupām, un, ja tā, tad galvenie šim nolūkam izmantotie parametri, tostarp attiecīgā gadījumā lēmumi par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai izslēgtu vienu vai vairākas šādas konkrētas grupas;

f)	komercpaziņojumi, kas publicēti ļoti lielajās tiešsaistes platformās un identificēti saskaņā ar 26. panta 2. punktu;

g)	sasniegto pakalpojuma saņēmēju kopējais skaits un attiecīgā gadījumā visu to grupu vai grupas veidojošo pakalpojuma saņēmēju kopskaits katrā dalībvalstī, kurām reklāma tika īpaši adresēta.

3. attiecībā uz 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu – ja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir izņēmis konkrētu reklāmu vai liedzis piekļuvi tai, pamatojoties uz iespējamu nelikumību vai neatbilstību tā noteikumiem, repozitorijs minētajos punktos minēto informāciju neietver. Šādā gadījumā repozitorijs par attiecīgo konkrēto reklāmu ietver informāciju, kas minēta attiecīgi 17. panta 3. punkta a)–e) apakšpunktā vai 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

Komisija pēc apspriešanās ar padomi, attiecīgajiem pārbaudītajiem pētniekiem, kas minēti 40. pantā, un sabiedrību var izdot vadlīnijas par šajā pantā minēto repozitoriju struktūru, organizāciju un funkcijām.

41. pants

Atbilstības uzraudzības funkcija

1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji izveido atbilstības uzraudzības funkciju, kas ir neatkarīga no to darbības funkcijām un ko veido viena vai vairākas atbilstības uzraudzības amatpersonas, tostarp atbilstības uzraudzības funkcijas vadītājs. Minētā atbilstības uzraudzības funkcijai ir pietiekamas pilnvaras, statuss un resursi, kā arī piekļuve ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūrai, lai pārraudzītu attiecīgā platformas nodrošinātāja atbilstību šai regulai.

2. Ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūra nodrošina, ka atbilstības uzraudzības amatpersonām ir profesionālā kvalifikācija, zināšanas, pieredze un spējas, kas nepieciešamas šā panta 3. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

Ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūra nodrošina, ka atbilstības uzraudzības funkcijas vadītājs ir neatkarīgs augstākā līmeņa vadītājs ar konkrētu atbildību par atbilstības uzraudzības funkciju.

Atbilstības uzraudzības funkcijas vadītājs tieši atskaitās ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūrai un var paust bažas minētajai struktūrai un to brīdināt, ja 34. pantā minētie riski vai neatbilstība šai regulai ietekmē vai var ietekmēt attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju, neskarot vadības struktūras pienākumus tās uzraudzības un vadības funkcijās.

Atbilstības uzraudzības funkcijas vadītāju neatbrīvo no amata bez ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūras iepriekšēja apstiprinājuma.

3. Atbilstības uzraudzības amatpersonām ir šādi uzdevumi:

a)	sadarboties ar iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru un Komisiju šīs regulas nolūkos;

b)	nodrošināt, ka visi 34. pantā minētie riski tiek apzināti un pienācīgi paziņoti un ka tiek veikti pamatoti, samērīgi un iedarbīgi riska mazināšanas pasākumi saskaņā ar 35. pantu;

c)	organizēt un pārraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja darbības, kas saistītas ar neatkarīgo revīziju saskaņā ar 37. pantu;

d)	informēt un konsultēt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadību un darbiniekus par attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem;

e)	uzraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem;

f)	attiecīgā gadījumā uzraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja atbilstību saistībām, kas noteiktas rīcības kodeksos saskaņā ar 45. un 46. pantu vai krīzes protokolos saskaņā ar 48. pantu.

4. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji paziņo iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai atbilstības uzraudzības funkcijas vadītāja vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju.

5. Ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vadības struktūra nosaka, pārrauga un ir atbildīga par to nodrošinātāja pārvaldības pasākumu īstenošanu, kas nodrošina atbilstības funkcijas neatkarību, tostarp pienākumu nošķiršanu ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja organizācijā, interešu konfliktu novēršanu un saskaņā ar 34. pantu apzināto sistēmisko risku pareizu pārvaldību.

6. Vadības struktūra periodiski – vismaz reizi gadā – apstiprina un pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz to risku uzņemšanos, pārvaldību, pārraudzību un mazināšanu, kuri apzināti saskaņā ar 34. pantu un kuriem ļoti lielā tiešsaistes platforma vai ļoti lielā tiešsaistes meklētājprogramma ir vai varētu tikt pakļauta.

7. Vadības struktūra velta pietiekami daudz laika, lai apsvērtu pasākumus, kas saistīti ar riska pārvaldību. Tā aktīvi iesaistās ar riska pārvaldību saistīto lēmumu pieņemšanā un nodrošina, ka tiek piešķirti adekvāti resursi saskaņā ar 34. pantu apzināto risku pārvaldībai.

42. pants

Pārredzamības ziņošanas pienākumi

1. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji publicē 15. pantā minēto ziņojumu vēlākais divu mēnešu laikā no 33. panta 6. punkta otrajā daļā minētā piemērošanas sākuma datuma un pēc tam publicē to vismaz reizi sešos mēnešos.

2. Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos, ko publicē ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji, papildus 15. pantā un 24. panta 1. punktā minētajai informācijai norāda:

a)	cilvēkresursus, ko ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājs atvēl satura moderācijai attiecībā uz Savienībā piedāvāto pakalpojumu, iedalot pēc katras piemērojamās dalībvalstu oficiālās valodas, tostarp 16. un 22. pantā noteikto pienākumu izpildei, kā arī 20. pantā noteikto pienākumu izpildei;

b)	to personu kvalifikāciju un valodu zināšanas, kuras veic a) apakšpunktā minētās darbības, kā arī šādam personālam sniegto apmācību un atbalstu;

c)	šīs regulas 15. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos precizitātes rādītājus un saistīto informāciju, iedalot pēc katras piemērojamās dalībvalstu oficiālās valodas.

Ziņojumus publicē vismaz vienā no dalībvalstu oficiālajām valodām.

3. Papildus 24. panta 2. punktā minētajai informācijai ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos iekļauj informāciju par katrā dalībvalstī esošo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī.

4. Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji bez nepamatotas kavēšanās pēc pabeigšanas nosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai un dara publiski pieejamu vēlākais trīs mēnešus pēc katra 37. panta 4. punktā minētā revīzijas ziņojuma saņemšanas:

a)	ziņojumu, kurā izklāstīti saskaņā ar 34. pantu veiktās riska novērtēšanas rezultāti;

b)	konkrētos mazināšanas pasākumus, kas veikti saskaņā ar 35. panta 1. punktu;

c)	revīzijas ziņojumu, kas minēts 37. panta 4. punktā;

d)	revīzijas ieteikumu īstenošanas ziņojumu, kas minēts 37. panta 6. punktā;

e)	attiecīgā gadījumā informāciju par apspriešanos, ko nodrošinātājs veicis, lai atbalstītu riska novērtējumus un riska mazināšanas pasākumu izstrādi.

5. Ja ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs uzskata, ka informācijas publicēšana saskaņā ar šā panta 4. punktu varētu izraisīt attiecīgā nodrošinātāja vai pakalpojuma saņēmēju konfidenciālas informācijas izpaušanu, ievērojami kaitēt tā pakalpojuma drošībai, apdraudēt sabiedrisko drošību vai kaitēt pakalpojuma saņēmējiem, nodrošinātājs var šādu informāciju izņemt no publiski pieejamajiem ziņojumiem. Minētajā gadījumā nodrošinātājs iesniedz pilnus ziņojumus iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un Komisijai kopā ar pamatojumu informācijas izņemšanai no publiski pieejamajiem ziņojumiem.

44. pants

Standarti

1. Komisija konsultējas ar padomi un atbalsta un veicina attiecīgo Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu noteikto brīvprātīgo standartu izstrādāšanu un īstenošanu vismaz attiecībā uz:

a)	elektroniska paziņojumu iesniegšanu saskaņā ar 16. pantu;

b)	veidņu, dizaina un procesa standartiem lietotājdraudzīgai saziņai ar pakalpojuma saņēmējiem par ierobežojumiem, kas izriet no noteikumiem un to izmaiņām;

c)	uzticamo signalizētāju veiktu elektronisku paziņojumu iesniegšanu saskaņā ar 22. pantu, tostarp ar lietojumprogrammu saskarnēm;

d)	konkrētām saskarnēm, tostarp lietojumprogrammu saskarnēm, ar mērķi veicināt atbilstību 39. un 40. pantā noteiktajiem pienākumiem;

e)	ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu revīziju saskaņā ar 37. pantu;

f)	šīs regulas 39. panta 2. punktā minēto reklāmas repozitoriju sadarbspēju;

g)	datu nosūtīšanu reklāmas starpnieku starpā ar mērķi atbalstīt pārredzamības pienākumu pildīšanu saskaņā ar 26. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

h)	tehniskiem pasākumiem, kas dara iespējamu atbilstību pienākumiem attiecībā uz reklāmu, kuri paredzēti šajā regulā, tostarp pienākumiem attiecībā uz labi redzamu marķējumu reklāmām un komercpaziņojumiem, kas minēti 26. pantā;

i)	izvēles saskarnēm un informācijas sniegšanu par dažādu veidu ieteikumu sistēmu galvenajiem parametriem saskaņā ar 27. un 38. pantu;

j)	standartiem mērķorientētiem pasākumiem nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē.

2. Komisija atbalsta standartu atjaunināšanu, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un attiecīgo pakalpojumu saņēmēju rīcību. Attiecīgā informācija par standartu atjaunināšanu ir publiski pieejama un viegli piekļūstama.

46. pants

Rīcības kodeksi tiešsaistes reklāmai

1. Komisija veicina un sekmē brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī tiešsaistes platformu nodrošinātāju un citu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, piemēram, tiešsaistes reklāmas starpniecības pakalpojumu sniedzēju, citu programmatiskās reklāmas vērtības ķēdē iesaistīto dalībnieku vai pakalpojuma saņēmēju pārstāvju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai attiecīgo iestāžu, vidū ar mērķi uzlabot tiešsaistes reklāmas vērtības ķēdes dalībnieku pārredzamību ārpus 26. un 39. pantā noteiktajām prasībām.

2. Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksu mērķis ir panākt informācijas rezultatīvu nosūtīšanu, pilnīgi ievērojot visu iesaistīto personu tiesības un intereses, kā arī konkurenciālu, pārredzamu un taisnīgu tiešsaistes reklāmas vidi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši konkurences un privātuma un personas datu aizsardzības jomā. Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksi vismaz ietver sekojošo:

a)	tiešsaistes reklāmas starpnieku turētās informācijas nosūtīšanu pakalpojuma saņēmējiem attiecībā uz 26. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

b)	tiešsaistes reklāmas starpnieku turētās informācijas nosūtīšanu repozitorijiem saskaņā ar 39. pantu;

c)	jēgpilnu informāciju par datu monetizāciju.

3. Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi līdz 2025. gada 18. februārim un to piemērošanu līdz 2025. gada 18. augustam.

4. Komisija mudina visus 1. punktā minētajā tiešsaistes reklāmas vērtības ķēdē iesaistītos dalībniekus atbalstīt saistības, kas noteiktas rīcības kodeksos, un pildīt tās.

50. pants

Prasības digitālo pakalpojumu koordinatoriem

1. Dalībvalstis nodrošina, ka to digitālo pakalpojumu koordinatori veic ar šo regulu noteiktos uzdevumus objektīvi, pārredzami un laicīgi. Dalībvalstis nodrošina, ka to digitālo pakalpojumu koordinatoriem to uzdevumu veikšanai ir visi nepieciešamie resursi, tostarp pietiekami tehniskie resursi, finansiālie resursi un cilvēkresursi, lai pienācīgi uzraudzītu visus to kompetencē esošos starpniecības pakalpojumu sniedzējus. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pietiekama autonomija budžeta pārvaldībā, ievērojot budžeta vispārējos ierobežojumus, lai negatīvi neietekmētu digitālo pakalpojumu koordinatora neatkarību.

2. Veicot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, digitālo pakalpojumu koordinatori darbojas pilnīgi neatkarīgi. Tie ir brīvi no tiešas vai netiešas ārējas ietekmes, un tie nelūdz un nesaņem norādījumus no citām publiskām iestādēm vai privātā sektora pusēm.

3. Šā panta 2. punkts neskar digitālo pakalpojumu koordinatoru uzdevumus, kas tiem jāveic šajā regulā noteiktajā uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmā, un sadarbību ar citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar 49. panta 2. punktu. Šā panta 2. punkts neliedz veikt pārskatīšanu tiesā un neskar arī samērīgas pārskatatbildības prasības attiecībā uz digitālo pakalpojumu koordinatoru vispārējām darbībām, piemēram, finanšu izdevumiem vai ziņošanu valstu parlamentiem, ar noteikumu, ka minētās prasības neapdraud šīs regulas mērķu sasniegšanu.

51. pants

Digitālo pakalpojumu koordinatoru pilnvaras

1. Ja tas nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai, digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir šādas pilnvaras izmeklēt to dalībvalsts kompetencē esošo starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības:

pilnvaras pieprasīt, lai šie pakalpojumu sniedzēji, kā arī visas citas personas, kuras darbojas nolūkos, kas saistīti ar šo pakalpojumu sniedzēju komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un par kurām ir saprātīgs pamats domāt, ka tās var zināt informāciju par iespējamu šīs regulas pārkāpumu, tostarp organizācijas, kas veic 37. pantā un 75. panta 2. punktā minētās revīzijas, sniedz šādu informāciju bez nepamatotas kavēšanās;

pilnvaras veikt vai lūgt savas dalībvalsts tiesu iestādi uzdot veikt inspekcijas telpās, ko šie pakalpojumu sniedzēji vai minētās personas izmanto nolūkos, kuri saistīti ar to komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, vai pieprasīt, lai šīs inspekcijas veic citas valsts iestādes, nolūkā pārbaudīt, konfiscēt, paņemt ar iespējamu pārkāpumu saistītu informāciju vai iegūt tās kopijas neatkarīgi no datu uzglabāšanas līdzekļa;

c)	pilnvaras lūgt, lai šo pakalpojumu sniedzēju vai minēto personu darbinieki vai pārstāvji sniedz skaidrojumus par informāciju, kas ir saistīta ar iespējamu pārkāpumu, un ar to piekrišanu ierakstīt atbildes ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

2. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir šādas izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz to dalībvalsts kompetencē esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, ja tas nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai:

a)	pilnvaras pieņemt apņemšanos, ko piedāvā minētie pakalpojumu sniedzēji attiecībā uz šīs regulas ievērošanu, un padarīt minētās apņemšanās saistošas;

b)	pilnvaras pieprasīt pārkāpumu izbeigšanu un attiecīgā gadījumā piemērot korektīvus pasākumus, kas ir samērīgi ar pārkāpumu un ir nepieciešami, lai pārkāpums tiktu faktiski izbeigts, vai lūgt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei;

c)	pilnvaras uzlikt naudas sodus vai pieprasīt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei saskaņā ar 52. pantu par šīs regulas neievērošanu, arī ar izmeklēšanas rīkojumiem, kas izdoti saskaņā ar šā panta 1. punktu;

pilnvaras piemērot periodisku soda maksājumu vai pieprasīt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei saskaņā ar 52. pantu, lai nodrošinātu, ka pārkāpums tiek izbeigts atbilstoši rīkojumam, kas izdots saskaņā ar šīs daļas b) apakšpunktu, vai par atbilstoši šā panta 1. punktam izdotā izmeklēšanas rīkojuma neizpildi;

e)	pilnvaras pieņemt pagaidu pasākumus vai pieprasīt to darīt savas dalībvalsts tiesu iestādei, lai novērstu nopietna kaitējuma risku.

attiecībā uz pirmās daļas c) un d) apakšpunktu digitālo pakalpojumu koordinatoriem ir arī minētajos apakšpunktos noteiktās izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz citām 1. punktā minētajām personām, ja tās nav izpildījušas rīkojumu, kas tām izdots saskaņā ar minēto punktu. Tie īsteno minētās izpildes panākšanas pilnvaras tikai pēc tam, kad minētajām citām personām ir laikus sniegta visa attiecīgā informācija par šādiem rīkojumiem, cita starpā par piemērojamajiem termiņiem, naudas sodiem vai periodiskajiem soda maksājumiem par rīkojuma neizpildi, kā arī par apstrīdēšanas iespējām.

3. Ja nepieciešams šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai un ja visas citas šajā pantā noteiktās pilnvaras, kas īstenotas, lai panāktu pārkāpuma izbeigšanu, ir izmantotas, un pārkāpums turpinās vai tiek turpināts un rada nopietnu kaitējumu, ko nevar novērst, īstenojot citas Savienības vai valstu tiesību aktos paredzētās pilnvaras, digitālo pakalpojumu koordinatoriem attiecībā uz to dalībvalsts kompetencē esošajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir arī pilnvaras veikt šādus pasākumus:

pieprasīt, lai minēto pakalpojumu sniedzēju vadības struktūra bez nepamatotas kavēšanās pārbauda situāciju, pieņem un iesniedz rīcības plānu, kurā ir noteikti pasākumi, kas nepieciešami pārkāpuma izbeigšanai, nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējs veic minētos pasākumus, un ziņo par veiktajiem pasākumiem;

ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējs nav pienācīgi izpildījis a) apakšpunktā minētās prasības, pārkāpums nav novērsts vai turpinās un rada nopietnu kaitējumu, un minētais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums, kas apdraud personu dzīvību vai drošību, pieprasīt tā dalībvalsts kompetentajai tiesu iestādei izdot rīkojumu uz laiku ierobežot saņēmēju piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam, ko skāris pārkāpums, vai, ja tas tehniski nav iespējams, starpniecības pakalpojumu sniedzēja tiešsaistes saskarnei, kurā notiek pārkāpums.

Digitālo pakalpojumu koordinators, izņemot gadījumos, kad tas rīkojas pēc Komisijas pieprasījuma, kā norādīts 82. pantā, pirms šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā pieprasījuma iesniegšanas aicina ieinteresētās puses iesniegt rakstveida apsvērumus laikposmā, kas nav īsāks par divām nedēļām, raksturojot, kādus pasākumus tas paredzējis pieprasīt, un norādot vienu vai vairākus adresātus, kam pasākumi paredzēti. Kompetentās tiesu iestādes tiesvedībā drīkst piedalīties starpniecības pakalpojumu sniedzējs, viens vai vairāki paredzētie adresāti un jebkura cita trešā puse, kas apliecina leģitīmas intereses. Uzdotie pasākumi ir samērīgi ar pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, un tie nedrīkst nepamatoti ierobežot attiecīgā pakalpojuma saņēmēju piekļuvi likumīgai informācijai.

Piekļuves ierobežojumu nosaka uz četrām nedēļām ar iespēju, ka kompetentā tiesu iestāde savā rīkojumā ļauj digitālo pakalpojumu koordinatoram šo laikposmu pagarināt uz turpmākiem tāda paša garuma termiņiem, ņemot vērā maksimālo šādu pagarinājumu skaitu, ko noteikusi minētā tiesu iestāde. Digitālo pakalpojumu koordinators šo laikposmu pagarina tikai tad, ja, ņemot vērā visu minētā ierobežojuma skarto pušu tiesības un intereses un visus attiecīgos apstākļus, tostarp jebkādu informāciju, ko starpniecības pakalpojumu sniedzējs, viens vai vairāki adresāti un visas citas trešās puses, kas apliecinājušas leģitīmas intereses, var tam sniegt, tas uzskata, ka, ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)	starpniecības pakalpojumu sniedzējs nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai izbeigtu pārkāpumu;

b)	pagaidu ierobežojums nepienācīgi neierobežo pakalpojumu saņēmēju piekļuvi likumīgai informācijai, ņemot vērā skarto pakalpojuma saņēmēju skaitu un to, vai pastāv adekvātas un tūlītēji piekļūstamas alternatīvas.

Ja digitālo pakalpojumu koordinators uzskata, ka trešās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, tomēr vairs nevar pagarināt laikposmu saskaņā ar šā punkta trešo daļu, tas iesniedz kompetentajai tiesu iestādei jaunu pieprasījumu, kā norādīts pirmās daļas b) apakšpunktā.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā uzskaitītās pilnvaras neskar 3. iedaļu.

5. Pasākumi, ko digitālo pakalpojumu koordinatori veic, īstenojot 1., 2. un 3. punktā noteiktās pilnvaras, ir iedarbīgi, atturoši un samērīgi, sevišķi ņemot vērā ar minētajiem pasākumiem saistītā pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, kā arī attiecīgā gadījumā attiecīgā starpniecības pakalpojumu sniedzēja ekonomisko, tehnisko un darbības spēju.

6. Dalībvalstis paredz konkrētus noteikumus un procedūras 1., 2. un 3. punktā noteikto pilnvaru īstenošanai un nodrošina, ka minētās pilnvaras tiek īstenotas, ievērojot pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas noteikti piemērojamajos valsts tiesību aktos saskaņā ar Hartu un Savienības tiesību aktu vispārīgajiem principiem. Jo īpaši, minētos pasākumus veic tikai saskaņā ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz aizstāvību, tostarp tiesībām tikt uzklausītam un piekļūt lietas materiāliem, un tiem ir piemērojamas visu skarto pušu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

56. pants

Kompetences

1. Dalībvalstij, kurā atrodas starpniecības pakalpojumu sniedzēja galvenā iedibinājuma vieta, ir ekskluzīvas pilnvaras uzraudzīt šo regulu un panākt tās izpildi, izņemot pilnvaras, kas paredzētas 2., 3. un 4. punktā.

2. Komisijai ir ekskluzīvas pilnvaras uzraudzīt III nodaļas 5. iedaļu un panākt tās izpildi.

3. Komisijai ir pilnvaras uzraudzīt šo regulu panākt tās izpildi attiecībā uz ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, izņemot tos pienākumus, kas paredzēti III nodaļas 5. iedaļā.

4. Ja Komisija nav sākusi procedūru par to pašu pārkāpumu, dalībvalstij, kurā atrodas ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja galvenā iedibinājuma vieta, ir pilnvaras uzraudzīt šajā regulā noteiktos pienākumus un panākt to izpildi attiecībā uz minētajiem nodrošinātājiem, izņemot tos pienākumus, kas paredzēti III nodaļas 5. iedaļā.

5. Dalībvalstis un Komisija, cieši sadarbojoties, uzrauga šīs regulas noteikumus un panāk to izpildi.

6. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējam nav iedibinājuma Savienībā, dalībvalstij, kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis, vai Komisijai ir pilnvaras attiecīgi saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu uzraudzīt attiecīgos šajā regulā noteiktos pienākumus un panākt to izpildi.

7. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs neieceļ juridisko pārstāvi saskaņā ar 13. pantu, visām dalībvalstīm un ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja gadījumā Komisijai ir pilnvaras uzraudzīt un panākt to izpildi saskaņā ar šo pantu.

Ja digitālo pakalpojumu koordinators plāno īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo punktu, tas par to paziņo visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem un Komisijai un nodrošina, ka tiek ievēroti Hartā paredzētie piemērojamie aizsardzības pasākumi, jo īpaši, lai nepieļautu, ka viena un tā pati rīcība kā šajā regulā noteikto pienākumu neizpilde tiek sodīta vairāk nekā vienu reizi. Ja Komisija plāno īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo punktu, tā par minēto nodomu paziņo visiem pārējiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem. Pēc paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar šo punktu, saņemšanas citas dalībvalstis nesāk procedūru par to pašu pārkāpumu, kas minēts paziņojumā.

57. pants

Savstarpējā palīdzība

1. Digitālo pakalpojumu koordinatori un Komisija cieši sadarbojas un palīdz cits citam, lai konsekventi un efektīvi piemērotu šo regulu. Savstarpējā palīdzība jo īpaši ietver informācijas apmaiņu saskaņā ar šo pantu un iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora pienākumu informēt visus galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatorus, padomi un Komisiju par izmeklēšanas sākšanu un nodomu pieņemt galīgu lēmumu, tostarp tā novērtējumu, attiecībā uz konkrētu starpniecības pakalpojumu sniedzēju.

2. Izmeklēšanas nolūkā iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators var pieprasīt citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem sniegt to rīcībā esošu konkrētu informāciju par konkrētu starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai īstenot 51. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz konkrētu informāciju, kas atrodas to dalībvalstī. Attiecīgā gadījumā digitālo pakalpojumu koordinators, kas saņem pieprasījumu, var iesaistīt attiecīgās dalībvalsts citas kompetentās iestādes vai citas publiskās iestādes.

3. Digitālo pakalpojumu koordinators, kas saņem pieprasījumu saskaņā ar 2. punktu, to izpilda un bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā saņemšanas informē iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoru par savu rīcību, ja vien:

a)	pieprasījuma tvērums vai priekšmets attiecībā uz izmeklēšanas nolūku nav pietiekami precīzi formulēts, pamatots vai samērīgs; vai

b)	ne pieprasījumu saņēmušā digitālo pakalpojumu koordinatora, ne citas tā dalībvalsts kompetentās iestādes vai publiskās iestādes rīcībā nav pieprasītās informācijas vai piekļuves tai; vai

c)	pieprasījumu nevar izpildīt, nepārkāpjot Savienības vai valsts tiesību aktus.

Digitālo pakalpojumu koordinators, kas saņem pieprasījumu, atteikumu pamato, pirmajā daļā noteiktajā termiņā iesniedzot motivētu atbildi.

60. pants

Kopīga izmeklēšana

1. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators var sākt un vadīt kopīgas izmeklēšanas, kurās piedalās viens vai vairāki citi attiecīgie digitālo pakalpojumu koordinatori:

a)	pēc savas iniciatīvas, lai izmeklētu iespējamu šīs regulas pārkāpumu, ko izdarījis konkrēts starpniecības pakalpojumu sniedzējs vairākās dalībvalstīs; vai

b)	saskaņā ar padomes ieteikumu, rīkojoties pēc vismaz trīs digitālo pakalpojumu koordinatoru pieprasījuma, kura pamatā ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, ko izdarījis konkrēts starpniecības pakalpojumu sniedzējs un kas ietekmē pakalpojuma saņēmējus to dalībvalstīs.

2. Ikviens digitālo pakalpojumu koordinators, kas pierāda, ka tam ir leģitīmas intereses piedalīties šā panta 1. punktā minētajā kopīgajā izmeklēšanā, var to pieprasīt darīt. Kopīgo izmeklēšanu pabeidz trīs mēnešu laikā no tās uzsākšanas, ja vien dalībnieki nevienojas citādi.

Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pirmajā daļā minētā termiņa beigām visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei paziņo savu provizorisko nostāju par iespējamo pārkāpumu. Provizoriskajā nostājā ņem vērā visu pārējo kopīgajā izmeklēšanā iesaistīto digitālo pakalpojumu koordinatoru viedokļus. Attiecīgā gadījumā provizoriskajā nostājā izklāsta arī iecerētos izpildes panākšanas pasākumus.

3. Padome var lietu nodot Komisijai saskaņā ar 59. pantu, ja:

a)	iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav 2. punktā noteiktajā termiņā paziņojis savu provizorisko nostāju;

b)	padome būtiski nepiekrīt provizoriskajai nostājai, ko paziņojis iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators; vai

c)	iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav tūlīt sācis kopīgu izmeklēšanu pēc padomes ieteikuma saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

4. Kopīgajā izmeklēšanā digitālo pakalpojumu koordinatori, kas tajā piedalās, labticīgi sadarbojas, ņemot vērā attiecīgā gadījumā iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora norādījumus un padomes ieteikumu. Galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatori, kas piedalās kopīgajā izmeklēšanā, pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma vai pēc apspriešanās ar to ir tiesīgi īstenot savas 51. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, sakarā ar informāciju un telpām, kas atrodas to teritorijā.

3. IEDAĻA

Eiropas Digitālo pakalpojumu padome

61. pants

Eiropas Digitālo pakalpojumu padome

1. Tiek izveidota neatkarīga digitālo pakalpojumu koordinatoru padomdevēja grupa, kas uzrauga starpniecības pakalpojumu sniedzējus un ko sauc par Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi (“padome”).

2. Padome konsultē digitālo pakalpojumu koordinatorus un Komisiju saskaņā ar šo regulu nolūkā sasniegt šādus mērķus:

a)	veicināt šīs regulas konsekventu piemērošanu un digitālo pakalpojumu koordinatoru un Komisijas rezultatīvu sadarbību lietās, uz kurām šī regula attiecas;

b)	koordinēt un līdzveidot Komisijas, digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu kompetento iestāžu vadlīnijas un analīzi par jautājumiem, kas kļūst aktuāli iekšējā tirgū attiecībā uz lietām, uz kurām šī regula attiecas;

c)	palīdzēt digitālo pakalpojumu koordinatoriem un Komisijai uzraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas.

63. pants

Padomes uzdevumi

1. Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu 61. panta 2. punktā izvirzītos mērķus, padome jo īpaši:

a)	atbalsta kopīgās izmeklēšanas koordinēšanu;

b)	atbalsta kompetentās iestādes ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu revīziju ziņojumu un rezultātu, kas jāpārsūta saskaņā ar šo regulu, analīzē;

c)	sniedz atzinumus, ieteikumus vai padomus digitālo pakalpojumu koordinatoriem saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā starpniecības pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanas brīvību;

d)	sniedz padomus Komisijai par 66. pantā minēto pasākumu veikšanu un pieņem atzinumus par ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām saskaņā ar šo regulu;

atbalsta un veicina Eiropas standartu, vadlīniju, ziņojumu, veidņu un rīcības kodeksu izstrādi un ieviešanu ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā noteikts šajā regulā, tostarp – sniedzot atzinumus vai ieteikumus par jautājumiem, kuri saistīti ar 44. pantu, kā arī apzina jautājumus, kas kļūst aktuāli attiecībā uz lietām, uz kurām šī regula attiecas.

2. Digitālo pakalpojumu koordinatori un attiecīgā gadījumā citas kompetentās iestādes, kas neievēro padomes pieņemtos atzinumus, pieprasījumus vai ieteikumus, kuri tiem adresēti, attiecīgi sniedzot ziņojumus saskaņā ar šo regulu vai pieņemot attiecīgos lēmumus, norāda, kādu iemeslu dēļ ir izdarīta šāda izvēle, un sniedz arī paskaidrojumu par izmeklēšanām, darbībām un pasākumiem, ko tie veikuši.

4. IEDAĻA

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzība, izmeklēšana, izpildes panākšana un pārraudzība

65. pants

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju pienākumu izpildes panākšana

1. attiecībā uz izmeklēšanu par to, kā ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus, Komisija var izmantot šajā iedaļā noteiktās izmeklēšanas pilnvaras vēl pirms 66. panta 2. punktā minētās procedūras sākšanas. Minētās pilnvaras tā var izmantot pēc savas iniciatīvas vai pēc šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma.

2. Ja digitālo pakalpojumu koordinatoram ir pamats aizdomām, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir pārkāpis III nodaļas 5. iedaļas noteikumus vai sistēmiski pārkāpis kādu no šīs regulas noteikumiem, nopietni ietekmējot pakalpojuma saņēmējus tā dalībvalstī, koordinators, izmantojot 85. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu, var nosūtīt Komisijai pieprasījumu novērtēt attiecīgo lietu.

3. Šā panta 2. punktā minēto pieprasījumu pienācīgi motivē, un tajā norāda vismaz šādu informāciju:

a)	attiecīgā ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja kontaktpunkts, kā paredzēts 11. pantā;

apraksts, kurā izklāstīti attiecīgie fakti, attiecīgie šīs regulas noteikumi un iemesli, kāpēc digitālo pakalpojumu koordinatoram, kas nosūtīja pieprasījumu, ir aizdomas, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs ir pārkāpis šo regulu, tostarp apraksts par faktiem, kas liecina par pārkāpuma sistēmisko raksturu;

c)	jebkāda cita informācija, ko digitālo pakalpojumu koordinators, kas nosūtīja pieprasījumu, uzskata par būtisku, attiecīgā gadījumā arī informācija, kas savākta pēc paša iniciatīvas.

66. pants

Procedūras sākšana, ko veic Komisija, un sadarbība izmeklēšanā

1. Komisija var sākt procedūru, lai, iespējams, pieņemtu lēmumus saskaņā ar 73. un 74. pantu par ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja attiecīgo rīcību, par kuru Komisijai ir aizdomas, ka tā ir kāda šīs regulas noteikuma pārkāpums.

2. Ja Komisija ir nolēmusi sākt šā panta 1. punktā minēto procedūru, tā par to paziņo visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem un padomei, izmantojot 85. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu, kā arī attiecīgajam ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam.

Digitālo pakalpojumu koordinatori bez nepamatotas kavēšanās pēc informēšanas par procedūras sākšanu nosūta Komisijai jebkādu to rīcībā esošo informāciju par attiecīgo pārkāpumu.

Ja Komisija sāk šā panta 1. punktā minēto procedūru, tā atbrīvo digitālo pakalpojumu koordinatoru vai attiecīgā gadījumā jebkuru kompetento iestādi no uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvarām, kas paredzētas šīs regulas 56. panta 4. punktā.

3. Īstenojot savas izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, Komisija var pieprasīt individuālu vai kopīgu atbalstu no visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kurus skar aizdomas par pārkāpumu, tostarp iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora. Digitālo pakalpojumu koordinatori, kas saņēmuši šādu pieprasījumu, un jebkura cita kompetentā iestāde, ja digitālo pakalpojumu koordinators to iesaistījis, labticīgi un savlaicīgi sadarbojas ar Komisiju un ir tiesīgi īstenot savas 51. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju sakarā ar informāciju, personām un telpām, kas atrodas to dalībvalsts teritorijā, un saskaņā ar pieprasījumu.

4. Komisija sniedz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un padomei visu attiecīgo informāciju par 67.–72. pantā minēto pilnvaru izmantošanu un savus provizoriskos konstatējumus, kas minēti 79. panta 1. punktā. Padome laikposmā, kas noteikts saskaņā ar 79. panta 2. punktu, iesniedz Komisijai savu viedokli par minētajiem provizoriskajiem konstatējumiem. Pieņemot lēmumu, Komisija maksimāli ņem vērā jebkuru padomes viedokli.

68. pants

Pilnvaras veikt iztaujāšanu un pieņemt liecības

1. Lai Komisija varētu veikt šajā iedaļā noteiktos uzdevumus, tā var iztaujāt ikvienu fizisku vai juridisku personu, kas devusi piekrišanu, lai savāktu informāciju par izmeklēšanas priekšmetu attiecībā uz iespējamo pārkāpumu. Komisijai ir tiesības ar piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem ierakstīt šādu iztaujāšanu.

2. Ja 1. punktā minētā iztaujāšana notiek nevis Komisijas, bet citās telpās, Komisija informē tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru, kuras teritorijā iztaujāšana notiek. Ja to pieprasa minētais digitālo pakalpojumu koordinators, tā amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un citām pavadošām personām, kuras Komisija pilnvarojusi veikt iztaujāšanu.

74. pants

Naudas sodi

1. Šīs regulas 73. pantā minētajā lēmumā Komisija var attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam uzlikt naudas sodus, kas nepārsniedz 6 % no tā globālā gada kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka nodrošinātājs ar nodomu vai neuzmanības dēļ:

a)	pārkāpj attiecīgos šīs regulas noteikumus;

b)	nepilda lēmumu, kurā uzdots veikt 70. pantā noteiktos pagaidu pasākumus; vai

c)	nepilda apņemšanos, kas ar lēmumu ir noteikta par saistošu saskaņā ar 71. pantu.

2. Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai 67. panta 1. punktā minētai fiziskai vai juridiskai personai uzliek naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no kopējā gada ienākuma vai globālā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tas ar nodomu vai neuzmanības dēļ:

a)	ir sniedzis nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu pieprasījumu vai pieprasījumu, kas noteikts ar lēmumu, saskaņā ar 67. pantu;

b)	noteiktajā laikposmā nav sniedzis atbildi uz informācijas pieprasījumu, kas noteikts ar lēmumu;

c)	Komisijas noteiktajā laikposmā nav izlabojis nepareizo, nepilnīgo vai maldinošo informāciju, kuru sniedzis darbinieks, vai arī nav sniedzis vai ir atteicies sniegt pilnīgu informāciju;

d)	atsakās pakļauties inspekcijai saskaņā ar 69. pantu;

e)	nepilda saskaņā ar 72. pantu Komisijas pieņemtos pasākumus; vai

f)	neievēro nosacījumus attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem saskaņā ar 79. panta 4. punktu.

3. Pirms šā panta 2. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas Komisija attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai 67. panta 1. punktā minētai personai paziņo savus provizoriskos konstatējumus.

4. Nosakot naudas soda apmēru, Komisija ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos un attiecībā uz 2. punktā norādītā naudas soda apmēru – lietas izskatīšanai radīto kavējumu.

91. pants

Pārskatīšana

1. Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija izvērtē šīs regulas iespējamo ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un ekonomisko izaugsmi un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Līdz 2025. gada 17. novembrim Komisija izvērtē šādus aspektus un ziņo par tiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai:

a)	šīs regulas 33. panta piemērošana, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības joma, uz kuriem attiecas šīs regulas III nodaļas 5. iedaļā noteiktie pienākumi;

b)	šīs regulas mijiedarbība ar citiem tiesību aktiem, jo īpaši aktiem, kas minēti 2. panta 3. un 4. punktā.

2. Līdz 2027. gada 17. novembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē šo regulu un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Minētajā ziņojumā jo īpaši aplūko:

a)	šā panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunkta piemērošanu;

b)	šīs regulas devumu starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus padziļināšanā un efektīvā darbībā, jo īpaši attiecībā uz digitālo pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

c)	šīs regulas 13., 16., 20., 21., 45. un 46. panta piemērošanu;

d)	mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu pienākumu darbības jomu;

e)	uzraudzības un izpildes panākšanas mehānismu rezultativitāti;

f)	ietekmi uz vārda un informācijas brīvības ievērošanu.

3. Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

4. Komisija šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā izvērtē arī digitālo pakalpojumu koordinatoru gada ziņojumus par savu darbību, kurus Komisijai un padomei iesniedz saskaņā ar 55. panta 1. punktu.

5. Šā panta 2. punkta vajadzībām dalībvalstis un padome nosūta informāciju pēc Komisijas pieprasījuma.

6. Veicot 2. punktā minēto izvērtēšanu, Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un citu attiecīgo struktūru vai avotu nostāju un konstatējumus un īpašu uzmanību pievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunu konkurentu situācijai.

7. Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija pēc apspriešanās ar padomi novērtē padomes darbību un 43. panta piemērošanu un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ņemot vērā pirmos regulas piemērošanas gadus. Pamatojoties uz konstatējumiem un maksimāli ņemot vērā padomes viedokli, minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem attiecībā uz padomes struktūru.

93. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šo regulu piemēro no 2024. gada 17. februāra.

Tomēr 24. panta 2., 3. un 6. punktu, 33. panta 3.–6. punktu, 37. panta 7. punktu, 40. panta 13. punktu, 43. pantu un IV nodaļas 4., 5. un 6. iedaļu piemēro no 2022. gada 16. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 19. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1) OV C 286, 16.7.2021., 70. lpp.

(2) OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 4. oktobra lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1148 (2019. gada 20. jūnijs) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (OV L 186, 11.7.2019., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L 172, 17.5.2021., 79. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1232 (2021. gada 14. jūlijs) par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (OV L 274, 30.7.2021., 41. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

(19) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(25) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

(27) Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(30) Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(35) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(37) OV C 149, 27.4.2021., 3. lpp.

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(39) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

whereas

keyboard_tab Digital Service Act 2022/2065 LV

Digital Service Act 2022/2065 LV