search


keyboard_tab Digital Service Act 2022/2065 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/2065 LV cercato: 'eiropas' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index eiropas:

    I NODAĻA
    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    II NODAĻA
    STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU ATBILDĪBA

    III NODAĻA
    PIENĀCĪGAS RŪPĪBAS PIENĀKUMI PĀRREDZAMAS UN DROŠAS TIEŠSAISTES VIDES NODROŠINĀŠANAI

    1. IEDAĻA
    Visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie noteikumi

    2. IEDAĻA
    Mitināšanas pakalpojumu, tostarp tiešsaistes platformu, sniedzējiem piemērojamie papildu noteikumi

    3. IEDAĻA
    Tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie papildu noteikumi

    4. IEDAĻA
    Papildu noteikumi, kas piemērojami tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem

    5. IEDAĻA
    Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju papildu pienākumi sistēmiskos risku pārvaldīšanai

    6. IEDAĻA
    Citi noteikumi par pienācīgas rūpības pienākumiem

    IV NODAĻA
    ĪSTENOŠANA, SADARBĪBA, SODI UN IZPILDES PANĀKŠANA

    1. IEDAĻA
    Kompetentās iestādes un valsts digitālo pakalpojumu koordinatori

    2. IEDAĻA
    Kompetences, koordinētas izmeklēšanas un konsekvences mehānismi

    3. IEDAĻA
    eiropas Digitālo pakalpojumu padome

    4. IEDAĻA
    Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzība, izmeklēšana, izpildes panākšana un pārraudzība

    5. IEDAĻA
    Kopīgi noteikumi par izpildes panākšanu

    6. IEDAĻA
    Deleģētie un īstenošanas akti

    V NODAĻA
    NOBEIGUMA NOTEIKUMI


whereas eiropas:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 1813

 

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro starpniecības pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti pakalpojuma saņēmējiem, kuru iedibinājuma vieta vai atrašanās vieta ir Savienībā, neatkarīgi no minēto starpniecības pakalpojumu sniedzēju iedibinājuma vietas.

2.   Šo regulu nepiemēro pakalpojumiem, kuri nav starpniecības pakalpojumi, vai jebkādām attiecībā uz šādiem pakalpojumiem noteiktām prasībām, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts, izmantojot starpniecības pakalpojumu.

3.   Šī regula neietekmē Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu.

4.   Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē citus starpniecības pakalpojumu sniegšanas iekšējā tirgū aspektus vai precizē un papildina šo regulu, jo īpaši šādos:

a)

Direktīva 2010/13/ES;

b)

Savienības tiesību akti par autortiesībām un blakustiesībām;

c)

Regula (ES) 2021/784;

d)

Regula (ES) 2019/1148;

e)

Regula (ES) 2019/1150;

f)

Savienības tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzības un produktu drošumu, tostarp Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2019/1020 un Direktīvas 2001/95/EK un 2013/11/ES;

g)

Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK;

h)

Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības civillietās jomā, jo īpaši Regula (ES) Nr. 1215/2012 vai jebkurš Savienības tiesību akts, kas paredz noteikumus par līgumisko un ārpuslīgumisko saistību jomā piemērojamiem tiesību aktiem;

i)

Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, jo īpaši Regula par eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās;

j)

Direktīva, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir “pakalpojums”, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

b)

“pakalpojuma saņēmējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura izmanto starpniecības pakalpojumu, jo īpaši lai atrastu informāciju vai darītu to piekļūstamu;

c)

“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura veic ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju nesaistītas darbības;

d)

“piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē sniegt iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda starpniecības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kam ir būtiska saikne ar Savienību;

e)

“būtiska saikne ar Savienību” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēja saikne ar Savienību, kas izriet vai nu no tā, ka tas ir iedibināts Savienībā, vai no konkrētiem faktiskiem kritērijiem, piemēram:

ievērojams pakalpojuma saņēmēju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs pret tās vai to iedzīvotāju skaitu; vai

darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

f)

“tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura privāta vai publiska juridiska persona, kura darbojas ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas tās vārdā vai uzdevumā, starpniecību;

g)

“starpniecības pakalpojums” ir viens no šādiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem:

i)

“tālākpārsūtīšanas” (“mere conduit”) pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšanas sakaru tīklā vai piekļuves sniegšanas sakaru tīklam;

ii)

“pieglabāšanas” (“caching”) pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšanas sakaru tīklā un kurš ietver minētās informācijas automātisku, starpniecisku un īslaicīgu uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma;

iii)

“mitināšanas” (“hosting”) pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas uzglabāšanas pēc tā pieprasījuma;

h)

“nelikumīgs saturs” ir jebkura informācija, kura pati par sevi vai attiecībā uz darbību, tostarp produktu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, neatbilst Savienības vai nevienas dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no attiecīgā tiesību akta konkrētā priekšmeta vai būtības;

i)

“tiešsaistes platforma” ir mitināšanas pakalpojums, kurš pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma uzglabā un izplata informāciju sabiedrībā, izņemot gadījumus, kad šāda darbība ir cita pakalpojuma nenozīmīgs un tikai papildinošs elements vai galvenā pakalpojuma nenozīmīga funkcionalitāte un objektīvu un tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojama bez šāda cita pakalpojuma, un šā papildu elementa vai funkcionalitātes integrācija minētajā citā pakalpojumā nav līdzeklis šīs regulas noteikumu apiešanai;

j)

“tiešsaistes meklētājprogramma” ir starpniecības pakalpojums, kas ļauj lietotājiem ievadīt vaicājumus nolūkā veikt meklējumus principā visās tīmekļa vietnēs vai visās tīmekļa vietnēs konkrētā valodā, pamatojoties uz vaicājumu par jebkādu tematu atslēgvārda, frāzes, balss pieprasījuma vai citu ievaddatu veidā, un sniedz rezultātus jebkādā formātā, kurā var atrast informāciju par prasīto saturu;

k)

“izplatīšana sabiedrībā” nozīmē informācijas darīšanu pieejamu potenciāli neierobežotam trešo personu skaitam uz tādu informāciju sniedzošā pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma pamata;

l)

“distances līgums” ir “distances līgums”, kā definēts Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 7) punktā;

m)

“tiešsaistes saskarne” ir jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes;

n)

“iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators” ir tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kur starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir galvenā iedibinājuma vieta vai kurā dzīvo vai ir iedibināts tā juridiskais pārstāvis;

o)

“galamērķa digitālo pakalpojumu koordinators” ir tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā tiek sniegts starpniecības pakalpojums;

p)

“aktīvs tiešsaistes platformas saņēmējs” ir pakalpojuma saņēmējs, kurš izmanto tiešsaistes platformu, vai nu veicot pieprasījumu tiešsaistes platformai mitināt informāciju, vai saņemot informāciju, kas tiek mitināta tiešsaistes platformā un tiek izplatīta, izmantojot tās tiešsaistes saskarni;

q)

“aktīvs tiešsaistes meklētājprogrammas saņēmējs” ir pakalpojuma saņēmējs, kurš ir veicis vaicājumu tiešsaistes meklētājprogrammai un ir saņēmis informāciju, kas tiek indeksēta un tiek sniegta tās tiešsaistes saskarnē;

r)

“reklāma” ir informācija, kura ir izveidota, lai popularizētu juridiskas vai fiziskas personas vēstījumu komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, un kuru tiešsaistes platforma iekļauj savā tiešsaistes saskarnē, saņemot atlīdzību par attiecīgās informācijas popularizēšanu;

s)

“ieteikumu sistēma” ir pilnīgi vai daļēji automatizēta sistēma, kuru izmanto tiešsaistes platforma, lai savā tiešsaistes saskarnē pakalpojuma saņēmējiem ieteiktu vai prioritizētu minēto informāciju, tostarp attiecīgā pakalpojuma saņēmēja veiktas meklēšanas rezultātā vai citādi nosakot parādītās informācijas izcelšanas relatīvo secību;

t)

“satura moderācija” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēju īstenotās automatizētās vai neautomatizētās darbības, kas jo īpaši vērstas uz pakalpojuma saņēmēju iesniegta nelikumīga satura vai platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas atklāšanu, identificēšanu un novēršanu, tostarp tādi īstenotie pasākumi, kuri ietekmē attiecīgā nelikumīgā satura vai informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību, piemēram, pazemināšana, demonetizācija, liegums piekļūt šādai informācijai vai tās izņemšana, vai kas ietekmē pakalpojuma saņēmēju spējas sniegt minēto informāciju, piemēram, dzēšot pakalpojuma saņēmēja kontu vai apturot tā darbību;

u)

“noteikumi” ir visas klauzulas neatkarīgi no to nosaukuma un formas, kas regulē līgumiskās attiecības starp starpniecības pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu saņēmēju;

v)

“personas ar invaliditāti” ir “personas ar invaliditāti”, kā minēts eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/882 (38) 3. panta 1) punktā;

w)

“komercpaziņojumi” ir “komercpaziņojumi”, kā definēts Direktīvas 2000/31/EK 2. panta f) punktā;

x)

“apgrozījums” ir uzņēmuma iegūtā summa Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (39) 5. panta 1. punkta nozīmē.

II NODAĻA

STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU ATBILDĪBA

30. pants

Tirgotāju izsekojamība

1.   Tiešsaistes platformas, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošina, ka tirgotāji var izmantot minētās tiešsaistes platformas tikai tam, lai popularizētu vēstījumus par produktiem un pakalpojumiem vai piedāvātu tos patērētājiem Savienībā, ja pirms to pakalpojumu izmantošanas minētajiem nolūkiem ir ieguvuši šādu informāciju, ja tā ir piemērojama tirgotājam:

a)

tirgotāja vārds, uzvārds / nosaukums, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese;

b)

tirgotāja identifikācijas dokumenta kopija vai jebkurš cits elektronisks dokuments saskaņā ar eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (40) 3. pantā sniegto definīciju;

c)

tirgotāja maksājumu konta informācija;

d)

ja tirgotājs ir reģistrēts komercreģistrā vai tamlīdzīgā publiskā reģistrā – komercreģistrs, kurā tirgotājs reģistrēts, un tā reģistrācijas numurs vai līdzvērtīgi šajā reģistrā iekļautie identifikācijas līdzekļi;

e)

tirgotāja pašsertifikācija, kas ietver apņemšanos piedāvāt tikai tādus produktus vai pakalpojumus, kuri atbilst piemērojamām Savienības tiesību aktu normām.

2.   Kad tiešsaistes platformas nodrošinātājs saņēmis 1. punktā minēto informāciju un pirms tas ļauj tirgotājam izmantot savus pakalpojumus, tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, izmantojot jebkuru tādu brīvi pieejamu oficiālu tiešsaistes datubāzi vai saskarni, kuru dara pieejamu dalībvalstis vai Savienība, vai pieprasot tirgotājam sniegt uzticamu avotu izdotus pamatojuma dokumentus, dara visu iespējamo, lai novērtētu, vai 1. punkta a)–e) apakšpunktā minētā informācija ir uzticama un pilnīga. Šīs regulas nolūkos tirgotāji ir atbildīgi par sniegtās informācijas pareizību.

Attiecībā uz tirgotājiem, kas 1. punktā minētajos nolūkos 2024. gada 17. februārī jau izmanto tiešsaistes platformu nodrošinātāju, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nodrošinātāji dara visu iespējamo, lai minēto informāciju no attiecīgajiem tirgotājiem iegūtu 12 mēnešu laikā. Ja attiecīgie tirgotāji nesniedz informāciju minētajā termiņā, tiešsaistes platformu nodrošinātāji aptur savu pakalpojumu sniegšanu minētajiem tirgotājiem līdz brīdim, kad tie ir iesnieguši visu informāciju.

3.   Ja tiešsaistes platformas nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, iegūst pietiekamas norādes vai tam ir pamats uzskatīt, ka kāds 1. punktā minētais informācijas elements, kas iegūts no attiecīgā tirgotāja, ir neprecīzs, nepilnīgs vai nav atjaunināts, minētais nodrošinātājs pieprasa tirgotājam izlabot situāciju bez kavēšanās vai Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktajā laikposmā.

Ja tirgotājs neizlabo vai nepapildina šo informāciju, tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ātri pārtrauc sniegt attiecīgajam tirgotājam pakalpojumu attiecībā uz produktu vai pakalpojumu piedāvāšanu patērētājiem, kas atrodas Savienībā, līdz pieprasījuma pilnīgai izpildei.

4.   Neskarot Regulas (ES) 2019/1150 4. pantu, ja tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, atsakās atļaut tirgotājam izmantot savu pakalpojumu saskaņā ar 1. punktu vai aptur sava pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgajam tirgotājam ir tiesības iesniegt sūdzību, kā paredzēts šīs regulas 20. un 21. pantā.

5.   Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, drošā veidā uzglabā informāciju, kas iegūta saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, sešus mēnešu laikposmā pēc līgumattiecību izbeigšanas ar attiecīgo tirgotāju. Pēc tam tie minēto informāciju izdzēš.

6.   Neskarot šā panta 2. punktu, tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, minēto informāciju izpauž trešām personām tikai tad, ja to prasa piemērojamie tiesību akti, tostarp 10. pantā minētie rīkojumi un dalībvalstu kompetento iestāžu vai Komisijas izdoti rīkojumi ar mērķi izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus.

7.   Tiešsaistes platformu nodrošinātājs, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, dara pieejamu 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā minēto informāciju savā tiešsaistes platformā pakalpojuma saņēmējiem skaidrā, viegli piekļūstamā un saprotamā veidā. Minētā informācija ir piekļūstama vismaz tiešsaistes platformas tiešsaistes saskarnē, kur norādīta informācija par produktu vai pakalpojumu.

33. pants

Ļoti lielas tiešsaistes platformas un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas

1.   Šo iedaļu piemēro tiešsaistes platformām un tiešsaistes meklētājprogrammām, kuru Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējais skaits mēnesī ir vienāds ar 45 miljoniem vai ir lielāks par to un kuras saskaņā ar 4. punktu ir noteiktas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas.

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai koriģētu 1. punktā minēto Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, ja Savienības iedzīvotāju skaits palielinās vai samazinās par 5 % attiecībā pret tās iedzīvotāju skaitu 2020. gadā vai pēc korekciju ieviešanas ar deleģēto aktu pret tās iedzīvotāju skaitu tajā gadā, kurā pieņemts nesenākais deleģētais akts. Šādā gadījumā tā koriģē minēto skaitli tā, lai tas atbilstu 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita tajā gadā, kurā tā pieņem deleģēto aktu, izsakot minēto skaitli miljonos un noapaļojot to uz augšu vai uz leju.

3.   Komisija pēc konsultēšanās ar padomi var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai papildinātu šīs regulas noteikumus, nosakot metodiku, ko var izmantot, lai šā panta 1. punkta un 24. panta 2. punkta vajadzībām aprēķinātu Savienībā esošo aktīvo pakalpojuma saņēmēju vidējo skaitu mēnesī, nodrošinot, ka šāda metodika pienācīgi ņem vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību.

4.   Komisija pēc konsultēšanās ar iedibinājuma dalībvalsti vai ņemot vērā informāciju, ko iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators sniedzis saskaņā ar 24. panta 4. punktu, pieņem lēmumu, ar kuru tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu, kuras vidējais aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaits mēnesī ir vienāds ar šā panta 1. punktā minēto skaitu vai lielāks par to, nosaka par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu šīs regulas nolūkos. Komisija savu lēmumu pieņem, balstoties uz datiem, ko tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs paziņojis saskaņā ar 24. panta 2. punktu, vai informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, vai jebkādu citu Komisijai pieejamu informāciju.

Tas, ka tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs neievēro 24. panta 2. punktu vai neizpilda iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījumu saskaņā ar 24. panta 3. punktu, neliedz Komisijai noteikt šo nodrošinātāju par ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju saskaņā ar šo punktu.

Ja Komisija savu lēmumu balsta uz citu informāciju, kas tai pieejama saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, vai uz papildu informāciju, kura pieprasīta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, Komisija dod iespēju attiecīgajam tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam 10 darbdienās iesniegt savu viedokli par Komisijas sākotnējo ieceri noteikt tiešsaistes platformu vai tiešsaistes meklētājprogrammu attiecīgi par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu. Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgā nodrošinātāja iesniegto viedokli.

Attiecīgā tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja nespēja iesniegt viedokli saskaņā ar šā punkta trešo daļu neliedz Komisijai minēto tiešsaistes platformu vai minēto tiešsaistes meklētājprogrammu noteikt attiecīgi par ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu, balstoties uz citu tai pieejamu informāciju.

5.   Komisija ļoti lielas tiešsaistes platformas statusu atceļ, ja viena gada laikā tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas vidējais aktīvo pakalpojuma saņēmēju skaits mēnesī nav vienāds ar 1. punktā minēto skaitu vai lielāks par to.

6.   Komisija bez liekas kavēšanās savus lēmumus saskaņā ar 4. un 5. punktu paziņo attiecīgajam tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam, padomei un iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram.

Komisija nodrošina, ka noteikto ļoti lielo tiešsaistes platformu un ļoti lielo tiešsaistes meklētājprogrammu saraksts tiek publicēts eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un minēto sarakstu atjaunina. Šajā iedaļā noteiktie pienākumus piemēro attiecīgajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām vai to piemērošana tām tiek izbeigta, sākot ar četriem mēnešiem pēc attiecīgā nodrošinātāja informēšanas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

36. pants

Mehānisms reaģēšanai krīzes situācijā

1.   Krīzes gadījumā Komisija, rīkojoties pēc padomes ieteikuma, var pieņemt lēmumu, kurā prasīts, lai viens vai vairāki ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji veic vienu vai vairākas no šādām darbībām:

a)

novērtē, vai un, ja jā, cik lielā mērā un kā to pakalpojumu darbība un izmantošana būtiski veicina nopietnu apdraudējumu, kas minēts 2. punktā, vai var to būtiski veicināt;

b)

apzina un piemēro konkrētus, iedarbīgus un samērīgus pasākumus, piemēram, tos, kas paredzēti 35. panta 1. punktā vai 48. panta 2. punktā, lai nepieļautu, izbeigtu vai ierobežotu jebkādu šādu nopietna drauda veicināšanu, kura apzināta saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu;

c)

līdz noteiktai dienai vai regulāri, kā norādīts lēmumā, ziņo Komisijai par a) apakšpunktā minētajiem novērtējumiem, par saskaņā ar b) apakšpunktu veikto konkrēto pasākumu precīzu saturu, īstenošanu un kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi un par visiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar minētajiem novērtējumiem vai minētajiem pasākumiem, kā norādīts lēmumā.

Apzinot un piemērojot pasākumus saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, pakalpojumu sniedzējs vai sniedzēji pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētā nopietnā apdraudējuma smagumu, pasākumu steidzamību un faktisko vai potenciālo ietekmi uz visu iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, tostarp pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā paredzētajām pamattiesībām.

2.   Šā panta nolūkā uzskata, ka krīze ir tad, ja ārkārtēji apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai Savienībā vai ievērojamā tās daļā.

3.   Kad Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, tā nodrošina, ka ir izpildītas visas šādas prasības:

a)

lēmuma prasītās darbības ir patiešām nepieciešamas, pamatotas un samērīgas, jo īpaši ņemot vērā 2. punktā minētā nopietnā apdraudējuma smagumu, pasākumu steidzamību un faktisko vai potenciālo ietekmi uz visu iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, tostarp pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā paredzētajām pamattiesībām;

b)

lēmumā ir norādīts saprātīgs laikposms, kurā jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētie konkrētie pasākumi, jo īpaši ņemot vērā minēto pasākumu steidzamību un laiku, kas vajadzīgs to sagatavošanai un īstenošanai;

c)

lēmumā prasītās darbības ir ierobežotas uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

4.   Pēc tam, kad Komisija pieņēmusi 1. punktā minēto lēmumu, tā bez nepamatotas kavēšanās veic šādas darbības:

a)

paziņo lēmumu pakalpojumu sniedzējam vai sniedzējiem, kam tas ir adresēts;

b)

dara lēmumu publiski pieejamu; un

c)

informē par lēmumu padomi, aicina to iesniegt savu viedokli par lēmumu un pastāvīgi informē to par jebkādām turpmākām norisēm, kas ar lēmumu saistītas.

5.   Saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un 7. punkta otro daļu veicamo konkrēto pasākumu izvēle paliek tā pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju ziņā, kam adresēts Komisijas lēmums.

6.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma var iesaistīties dialogā ar pakalpojumu sniedzēju, lai noteiktu, vai, ņemot vērā pakalpojuma sniedzēja konkrētos apstākļus, plānotie vai īstenotie pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, ir rezultatīvi un samērīgi izvirzīto mērķu sasniegšanā. Jo īpaši Komisija nodrošina, ka pasākumi, ko pakalpojumu sniedzējs veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, atbilst 3. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām prasībām.

7.   Komisija uzrauga, kā tiek piemēroti konkrētie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto lēmumu, pamatojoties uz minētā punkta c) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem un jebkādu citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, ko tā var pieprasīt saskaņā ar 40. vai 67. pantu, ņemot vērā krīzes attīstību. Komisija regulāri – vismaz reizi mēnesī – par šo uzraudzību ziņo padomei.

Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu plānotie vai īstenotie konkrētie pasākumi nav iedarbīgi vai samērīgi, tā ar lēmumu, kas pieņemts pēc apspriešanās ar padomi, var pieņemt lēmumu pieprasīt pakalpojumu sniedzējam pārskatīt minēto konkrēto pasākumu apzināšanu vai piemērošanu.

8.   Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā krīzes attīstību, Komisija, rīkojoties pēc padomes ieteikuma, var grozīt 1. punktā vai 7. punkta otrajā daļā minēto lēmumu:

a)

atceļot lēmumu un attiecīgā gadījumā pieprasot ļoti lielai tiešsaistes platformai vai ļoti lielai tiešsaistes meklētājprogrammai izbeigt piemērot pasākumus, kas apzināti un īstenoti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vai 7. punkta otro daļu, jo īpaši tad, ja šādu pasākumu pamatojums vairs nepastāv;

b)

pagarinot 3. punkta c) apakšpunktā minēto laikposmu par laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus;

c)

ņemot vērā pasākumu piemērošanā gūto pieredzi, jo īpaši pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā nostiprinātajām pamattiesībām.

9.   Šā panta 1.–6. punkta prasības piemēro šajā pantā minētajam lēmumam un tā grozījumiem.

10.   Komisija maksimāli ņem vērā padomes ieteikumu, kas izdots saskaņā ar šo pantu.

11.   Komisija katru gadu pēc lēmumu pieņemšanas saskaņā ar šo pantu un jebkurā gadījumā trīs mēnešus pēc krīzes beigām ziņo eiropas Parlamentam un Padomei par saskaņā ar minētajiem lēmumiem pieņemto konkrēto pasākumu piemērošanu.

43. pants

Uzraudzības maksa

1.   Komisija no ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem, kad tiem noteikts statuss saskaņā ar 33. pantu, iekasē gada uzraudzības maksu.

2.   Gada uzraudzības maksas kopsumma sedz aplēstās izmaksas, kas Komisijai rodas šajā regulā paredzēto uzraudzības uzdevumu veikšanā, jo īpaši izmaksas, kas saistītas ar statusa piešķiršanu saskaņā ar 33. pantu, datubāzes izveidi, uzturēšanu un darbību saskaņā ar 24. panta 5. punktu un ar informācijas kopīgošanas sistēmu saskaņā ar 85. pantu, ar lietu nodošanu saskaņā ar 59 pantu, ar atbalstu padomei saskaņā ar 62. pantu un ar uzraudzības uzdevumiem saskaņā ar 56. pantu un IV nodaļas 4. iedaļu.

3.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem katru gadu piemēro uzraudzības maksu par katru pakalpojumu, kuram tie ir izraudzīti saskaņā ar 33. pantu

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka gada uzraudzības maksas summu katram ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam. Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisija piemēro metodiku, kas noteikta šā panta 4. punktā minētajā deleģētajā aktā, un ievēro šā panta 5. punktā izklāstītos principus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 88. pantā.

4.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, ar kuriem nosaka detalizētu metodiku un procedūras tam, kā:

a)

noteikt 2. punktā minētās aplēstās izmaksas;

b)

noteikt 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētās individuālās gada uzraudzības maksas;

c)

noteikt 5. punkta c) apakšpunktā noteikto maksimālo kopējo robežvērtību; un

d)

noteikt detalizētu kārtību maksājumu veikšanai.

Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ievēro šā panta 5. punktā izklāstītos principus.

5.   Šā panta 3. punktā minētajā īstenošanas aktā un 4. punktā minētajā deleģētajā aktā ievēro šādus principus:

a)

gada uzraudzības maksas kopējās summas aplēsē ņem vērā izmaksas, kas radušās iepriekšējā gadā;

b)

gada uzraudzības maksa ir proporcionāla katras ļoti lielas tiešsaistes platformas vai katras ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas, kas noteiktas saskaņā ar 33. pantu, Savienībā esošo aktīvo pakalpojumu saņēmēju vidējam skaitam mēnesī;

c)

gada uzraudzības maksas kopsumma, ko iekasē no konkrēta ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas meklētājprogrammas nodrošinātāja, jebkurā gadījumā nepārsniedz 0,05 % no tā globālajiem gada neto ienākumiem iepriekšējā finanšu gadā.

6.   Individuālās gada uzraudzības maksas, kas iekasētas saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (41) 21. panta 5. punktu.

7.   Komisija katru gadu ziņo eiropas Parlamentam un Padomei par kopējām izmaksām, kas radušās, pildot uzdevumus saskaņā ar šo regulu, un par iepriekšējā gadā iekasēto individuālo gada uzraudzības maksu kopsummu.

6. IEDAĻA

Citi noteikumi par pienācīgas rūpības pienākumiem

44. pants

Standarti

1.   Komisija konsultējas ar padomi un atbalsta un veicina attiecīgo eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu noteikto brīvprātīgo standartu izstrādāšanu un īstenošanu vismaz attiecībā uz:

a)

elektroniska paziņojumu iesniegšanu saskaņā ar 16. pantu;

b)

veidņu, dizaina un procesa standartiem lietotājdraudzīgai saziņai ar pakalpojuma saņēmējiem par ierobežojumiem, kas izriet no noteikumiem un to izmaiņām;

c)

uzticamo signalizētāju veiktu elektronisku paziņojumu iesniegšanu saskaņā ar 22. pantu, tostarp ar lietojumprogrammu saskarnēm;

d)

konkrētām saskarnēm, tostarp lietojumprogrammu saskarnēm, ar mērķi veicināt atbilstību 39. un 40. pantā noteiktajiem pienākumiem;

e)

ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu revīziju saskaņā ar 37. pantu;

f)

šīs regulas 39. panta 2. punktā minēto reklāmas repozitoriju sadarbspēju;

g)

datu nosūtīšanu reklāmas starpnieku starpā ar mērķi atbalstīt pārredzamības pienākumu pildīšanu saskaņā ar 26. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu;

h)

tehniskiem pasākumiem, kas dara iespējamu atbilstību pienākumiem attiecībā uz reklāmu, kuri paredzēti šajā regulā, tostarp pienākumiem attiecībā uz labi redzamu marķējumu reklāmām un komercpaziņojumiem, kas minēti 26. pantā;

i)

izvēles saskarnēm un informācijas sniegšanu par dažādu veidu ieteikumu sistēmu galvenajiem parametriem saskaņā ar 27. un 38. pantu;

j)

standartiem mērķorientētiem pasākumiem nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē.

2.   Komisija atbalsta standartu atjaunināšanu, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un attiecīgo pakalpojumu saņēmēju rīcību. Attiecīgā informācija par standartu atjaunināšanu ir publiski pieejama un viegli piekļūstama.

60. pants

Kopīga izmeklēšana

1.   Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators var sākt un vadīt kopīgas izmeklēšanas, kurās piedalās viens vai vairāki citi attiecīgie digitālo pakalpojumu koordinatori:

a)

pēc savas iniciatīvas, lai izmeklētu iespējamu šīs regulas pārkāpumu, ko izdarījis konkrēts starpniecības pakalpojumu sniedzējs vairākās dalībvalstīs; vai

b)

saskaņā ar padomes ieteikumu, rīkojoties pēc vismaz trīs digitālo pakalpojumu koordinatoru pieprasījuma, kura pamatā ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, ko izdarījis konkrēts starpniecības pakalpojumu sniedzējs un kas ietekmē pakalpojuma saņēmējus to dalībvalstīs.

2.   Ikviens digitālo pakalpojumu koordinators, kas pierāda, ka tam ir leģitīmas intereses piedalīties šā panta 1. punktā minētajā kopīgajā izmeklēšanā, var to pieprasīt darīt. Kopīgo izmeklēšanu pabeidz trīs mēnešu laikā no tās uzsākšanas, ja vien dalībnieki nevienojas citādi.

Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pirmajā daļā minētā termiņa beigām visiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, Komisijai un padomei paziņo savu provizorisko nostāju par iespējamo pārkāpumu. Provizoriskajā nostājā ņem vērā visu pārējo kopīgajā izmeklēšanā iesaistīto digitālo pakalpojumu koordinatoru viedokļus. Attiecīgā gadījumā provizoriskajā nostājā izklāsta arī iecerētos izpildes panākšanas pasākumus.

3.   Padome var lietu nodot Komisijai saskaņā ar 59. pantu, ja:

a)

iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav 2. punktā noteiktajā termiņā paziņojis savu provizorisko nostāju;

b)

padome būtiski nepiekrīt provizoriskajai nostājai, ko paziņojis iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators; vai

c)

iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav tūlīt sācis kopīgu izmeklēšanu pēc padomes ieteikuma saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

4.   Kopīgajā izmeklēšanā digitālo pakalpojumu koordinatori, kas tajā piedalās, labticīgi sadarbojas, ņemot vērā attiecīgā gadījumā iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora norādījumus un padomes ieteikumu. Galamērķa digitālo pakalpojumu koordinatori, kas piedalās kopīgajā izmeklēšanā, pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma vai pēc apspriešanās ar to ir tiesīgi īstenot savas 51. panta 1. punktā minētās izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas iespējamais pārkāpums, sakarā ar informāciju un telpām, kas atrodas to teritorijā.

3. IEDAĻA

eiropas Digitālo pakalpojumu padome

61. pants

eiropas Digitālo pakalpojumu padome

1.   Tiek izveidota neatkarīga digitālo pakalpojumu koordinatoru padomdevēja grupa, kas uzrauga starpniecības pakalpojumu sniedzējus un ko sauc par eiropas Digitālo pakalpojumu padomi (“padome”).

2.   Padome konsultē digitālo pakalpojumu koordinatorus un Komisiju saskaņā ar šo regulu nolūkā sasniegt šādus mērķus:

a)

veicināt šīs regulas konsekventu piemērošanu un digitālo pakalpojumu koordinatoru un Komisijas rezultatīvu sadarbību lietās, uz kurām šī regula attiecas;

b)

koordinēt un līdzveidot Komisijas, digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu kompetento iestāžu vadlīnijas un analīzi par jautājumiem, kas kļūst aktuāli iekšējā tirgū attiecībā uz lietām, uz kurām šī regula attiecas;

c)

palīdzēt digitālo pakalpojumu koordinatoriem un Komisijai uzraudzīt ļoti lielas tiešsaistes platformas.

63. pants

Padomes uzdevumi

1.   Ja tas nepieciešams, lai sasniegtu 61. panta 2. punktā izvirzītos mērķus, padome jo īpaši:

a)

atbalsta kopīgās izmeklēšanas koordinēšanu;

b)

atbalsta kompetentās iestādes ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu revīziju ziņojumu un rezultātu, kas jāpārsūta saskaņā ar šo regulu, analīzē;

c)

sniedz atzinumus, ieteikumus vai padomus digitālo pakalpojumu koordinatoriem saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā starpniecības pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanas brīvību;

d)

sniedz padomus Komisijai par 66. pantā minēto pasākumu veikšanu un pieņem atzinumus par ļoti lielām tiešsaistes platformām vai ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām saskaņā ar šo regulu;

e)

atbalsta un veicina eiropas standartu, vadlīniju, ziņojumu, veidņu un rīcības kodeksu izstrādi un ieviešanu ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā noteikts šajā regulā, tostarp – sniedzot atzinumus vai ieteikumus par jautājumiem, kuri saistīti ar 44. pantu, kā arī apzina jautājumus, kas kļūst aktuāli attiecībā uz lietām, uz kurām šī regula attiecas.

2.   Digitālo pakalpojumu koordinatori un attiecīgā gadījumā citas kompetentās iestādes, kas neievēro padomes pieņemtos atzinumus, pieprasījumus vai ieteikumus, kuri tiem adresēti, attiecīgi sniedzot ziņojumus saskaņā ar šo regulu vai pieņemot attiecīgos lēmumus, norāda, kādu iemeslu dēļ ir izdarīta šāda izvēle, un sniedz arī paskaidrojumu par izmeklēšanām, darbībām un pasākumiem, ko tie veikuši.

4. IEDAĻA

Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzība, izmeklēšana, izpildes panākšana un pārraudzība

67. pants

Informācijas pieprasījumi

1.   Lai Komisija veiktu tai šajā iedaļā noteiktos uzdevumus, tā ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt, lai attiecīgais ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas, kuras darbojas nolūkos, kas saistīti ar minēto nodrošinātāju komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, un par kurām ir saprātīgs pamats domāt, ka tās var zināt informāciju par iespējamu šīs regulas pārkāpumu, tostarp organizācijas, kas veic 37. pantā un 75. panta 2. punktā minētās revīzijas, sniedz šādu informāciju saprātīgā laikposmā.

2.   Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai šā panta 1. punktā minētajai personai, Komisija norāda šāda pieprasījuma juridisko pamatu un pieprasījuma nolūku, to, kāda informācija tiek prasīta, laikposmu, kurā informācija ir jāiesniedz, kā arī 74. pantā noteiktos naudas sodus par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu.

3.   Ja Komisija pieņem lēmumu, kurā attiecīgajam ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai šā panta 1. punktā minētajai personai pieprasa sniegt informāciju, tā norāda šāda pieprasījuma juridisko pamatu un pieprasījuma nolūku, to, kāda informācija tiek prasīta, kā arī laikposmu, kurā informācija ir jāiesniedz. Tā arī norāda 74. pantā noteiktos naudas sodus un norāda vai piemēro 76. pantā noteiktos periodiskos soda maksājumus. Tā norāda arī tiesības panākt, ka šo lēmumu pārskata eiropas Savienības Tiesā.

4.   Attiecīgās ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāji vai cita 1. punktā minētā persona vai to pārstāvji un – juridisku personu gadījumā – sabiedrības vai uzņēmumi, vai, ja tiem nav juridiskā statusa, personas, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai statūtiem ir pilnvarotas tos pārstāvēt, iesniedz prasīto informāciju attiecīgās ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citu 1. punktā minēto personu vārdā. Juristi, kas ir pilnībā pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša, par to pilnībā atbild klients.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma digitālo pakalpojumu koordinatori un citas kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu informāciju, kas tai nepieciešama šajā iedaļā norādīto uzdevumu veikšanai.

6.   Komisija bez nepamatotas kavēšanās pēc šā panta 1. punktā minētā vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma nosūtīšanas nosūta tā kopiju digitālo pakalpojumu koordinatoriem, izmantojot 85. pantā minēto informācijas apmaiņas sistēmu.

69. pants

Pilnvaras veikt inspekcijas

1.   Lai Komisija varētu veikt tai šajā iedaļā noteiktos uzdevumus, tā var veikt visas nepieciešamās inspekcijas attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citu 67. panta 1. punktā minēto personu telpās.

2.   Amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, ir atļauts:

a)

iekļūt visās attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja, vai citas personas telpās, zemes īpašumos un transportlīdzekļos;

b)

pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus, kas saistīti ar attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti;

c)

jebkādā veidā paņemt vai iegūt šo grāmatvedības dokumentu vai citu dokumentu kopijas vai izvilkumus;

d)

pieprasīt attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai personai nodrošināt piekļuvi tā organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksēm, tās izskaidrot un ierakstīt vai dokumentēt sniegtos skaidrojumus;

e)

aizzīmogot visas telpas, kas tiek izmantotas nolūkos, kuri saistīti ar ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citas personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, kā arī grāmatvedības dokumentus vai citus dokumentus uz laiku un tādā apmērā, kāds inspekcijai nepieciešams;

f)

pieprasīt jebkuram attiecīgā ļoti lielās tiešsaistes platformas vai ļoti lielās tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citas personas pārstāvim vai darbiniekam paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas saistīti ar inspekcijas priekšmetu un mērķi, un ierakstīt atbildes;

g)

uzdot jebkuram pārstāvim vai darbiniekam jautājumus, kas saistīti ar inspekcijas priekšmetu un mērķi, un ierakstīt atbildes.

3.   Inspekcijas var veikt ar tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi saskaņā ar 72. panta 2. punktu, kā arī kopā ar tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru vai citām kompetentajām valsts iestādēm, kuras teritorijā inspekcija notiek.

4.   Ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, ir uzrādīti nepilnīgi vai ja atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti saskaņā ar šā panta 2. punktu, ir nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas, amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt inspekciju, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīts inspekcijas priekšmets un mērķis un 74. un 76. pantā paredzētās sankcijas. Komisija laikus pirms inspekcijas veikšanas informē tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru, kuras teritorijā inspekcija tiks veikta.

5.   Inspekciju laikā amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, Komisijas ieceltie revidenti un eksperti, digitālo pakalpojumu koordinators vai citas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā inspekcija tiek veikta, var pieprasīt attiecīgajam ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam vai citai personai sniegt skaidrojumus par savu organizāciju, darbību, IT sistēmu, algoritmiem, datu apstrādi un uzņēmējdarbības praksi un var uzdot jautājumus tās galvenajiem darbiniekiem.

6.   Attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citu fizisko vai juridisko personu pienākums ir pakļauties ar Komisijas lēmumu noteiktajai inspekcijai. Lēmumā norāda inspekcijas priekšmetu un nolūku, datumu, kurā tai jāsākas, un 74. un 76. pantā paredzētās sankcijas, kā arī norāda tiesības panākt, ka šo lēmumu pārskata eiropas Savienības Tiesā. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija apspriežas ar tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru, kuras teritorijā inspekcija tiks veikta.

7.   Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatora amatpersonas vai citas tā pilnvarotās vai ieceltās personas, kuras teritorijā inspekcija notiks, pēc minētā digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko inspekcijas sakarā pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir 2. punktā noteiktās pilnvaras.

8.   Ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, konstatē, ka attiecīgais ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājs vai cita attiecīgā persona iebilst pret inspekciju, kas uzdota saskaņā ar šo pantu, dalībvalsts, kuras teritorijā inspekcija paredzēta, pēc minēto amatpersonu vai citu pavadošo personu pieprasījuma un saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem sniedz tām nepieciešamo palīdzību, tostarp – kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem tas ir pienācīgi – ar piespiedu pasākumiem, ko veic kompetenta tiesībaizsardzības iestāde, lai būtu iespējams veikt inspekciju.

9.   Ja 8. punktā paredzētajai palīdzībai ir vajadzīga valsts tiesu iestādes atļauja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, šādas atļaujas pieteikumu iesniedz minētās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators pēc Komisijas pilnvarotu amatpersonu un citu pavadošo personu pieprasījuma. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.   Ja tiek pieprasīta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde, kurā lieta sākta, verificē, ka Komisijas lēmums par inspekciju ir autentisks un ka paredzētie piespiedu pasākumi, ņemot vērā inspekcijas priekšmetu, nav nedz patvaļīgi, nedz pārmērīgi. Veicot šādu verifikāciju, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar attiecīgās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoru starpniecību lūgt Komisiju sniegt detalizētus skaidrojumus, jo īpaši par pamatu Komisijas aizdomām par šīs regulas pārkāpumu, kā arī par iespējamā pārkāpuma smagumu un par attiecīgā ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāja vai citas personas iesaistes raksturu. Tomēr valsts tiesu iestāde neapšauba inspekcijas nepieciešamību un nepieprasa Komisijas lietas materiālos esošo informāciju. Komisijas lēmuma likumīgumu pārbauda vienīgi eiropas Savienības Tiesa.

77. pants

Noilgums sodu piemērošanai

1.   Pilnvarām, kas Komisijai piešķirtas ar 74. un 76. pantu, ir piecu gadu noilgums.

2.   Laiku skaita no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Tomēr gadījumā, kad pārkāpumi turpinās vai atkārtojas, laiku skaita no dienas, kad pārkāpums beidzas.

3.   Ja Komisija vai digitālo pakalpojumu koordinators veic darbības, kuru mērķis ir pārkāpuma izmeklēšana vai tiesvedība, naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanas noilgums tiek pārtraukts. Noilgumu cita starpā pārtrauc šādas darbības:

a)

Komisijas vai digitālo pakalpojumu koordinatora informācijas pieprasījumi;

b)

inspekcija;

c)

procedūra, ko Komisija sāk saskaņā ar 66. panta 1. punktu.

4.   Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Tomēr noilgums naudas soda vai periodisko soda maksājumu piemērošanai iestājas ne vēlāk kā dienā, kad pagājis laiks, kurš ir divkārt ilgāks par noilgumu un kurā Komisija nav piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Minēto laikposmu pagarina uz laiku, kamēr noilgums ir apturēts saskaņā ar 5. punktu.

5.   Noilgumu naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata eiropas Savienības Tiesas procesā.

78. pants

Noilgums sodu izpildes panākšanai

1.   Komisijas pilnvarām panākt saskaņā ar 74. un 76. pantu pieņemtu lēmumu izpildi ir piecu gadu noilgums.

2.   Laiku skaita no dienas, kad lēmums ir kļuvis galīgs.

3.   Noilgums sodu izpildes panākšanai tiek pārtraukts:

a)

ar paziņojumu par lēmumu, kurā tiek mainīta naudas soda vai periodiskā soda maksājuma sākotnējā summa vai kurā ir atteikts piemērot izmaiņas;

b)

ja Komisija vai dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma veic naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildes panākšanas darbības.

4.   Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna.

5.   Noilgums sodu izpildes panākšanai tiek atlikts uz laiku:

a)

kas tiek dots maksājuma veikšanai;

b)

kamēr maksājuma izpildes panākšana ir apturēta saskaņā ar eiropas Savienības Tiesas lēmumu vai ar valsts tiesas lēmumu.

81. pants

Pārskatīšana eiropas Savienības Tiesā

Saskaņā ar LESD 261. pantu eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar kuriem Komisija ir uzlikusi naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu tā var atcelt, samazināt vai palielināt.

87. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 24., 33., 37., 40. un 43. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2022. gada 16. novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24., 33., 37., 40. un 43. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 24., 33., 37., 40. un 43. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts darīts zināms eiropas Parlamentam un Padomei, ne eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu neizteikt iebildumus. Pēc eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.

90. pants

Grozījums Direktīvā (ES) 2020/1828

Direktīvas (ES) 2020/1828 I pielikumam pievieno šādu punktu:

“68)

eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1.. lpp.).”

91. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija izvērtē šīs regulas iespējamo ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un ekonomisko izaugsmi un ziņo par to eiropas Parlamentam, Padomei un eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Līdz 2025. gada 17. novembrim Komisija izvērtē šādus aspektus un ziņo par tiem eiropas Parlamentam, Padomei un eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai:

a)

šīs regulas 33. panta piemērošana, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbības joma, uz kuriem attiecas šīs regulas III nodaļas 5. iedaļā noteiktie pienākumi;

b)

šīs regulas mijiedarbība ar citiem tiesību aktiem, jo īpaši aktiem, kas minēti 2. panta 3. un 4. punktā.

2.   Līdz 2027. gada 17. novembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija izvērtē šo regulu un sniedz ziņojumu eiropas Parlamentam, Padomei un eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

Minētajā ziņojumā jo īpaši aplūko:

a)

šā panta 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunkta piemērošanu;

b)

šīs regulas devumu starpniecības pakalpojumu iekšējā tirgus padziļināšanā un efektīvā darbībā, jo īpaši attiecībā uz digitālo pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

c)

šīs regulas 13., 16., 20., 21., 45. un 46. panta piemērošanu;

d)

mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu pienākumu darbības jomu;

e)

uzraudzības un izpildes panākšanas mehānismu rezultativitāti;

f)

ietekmi uz vārda un informācijas brīvības ievērošanu.

3.   Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

4.   Komisija šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā izvērtē arī digitālo pakalpojumu koordinatoru gada ziņojumus par savu darbību, kurus Komisijai un padomei iesniedz saskaņā ar 55. panta 1. punktu.

5.   Šā panta 2. punkta vajadzībām dalībvalstis un padome nosūta informāciju pēc Komisijas pieprasījuma.

6.   Veicot 2. punktā minēto izvērtēšanu, Komisija ņem vērā eiropas Parlamenta, Padomes un citu attiecīgo struktūru vai avotu nostāju un konstatējumus un īpašu uzmanību pievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunu konkurentu situācijai.

7.   Līdz 2027. gada 18. februārim Komisija pēc apspriešanās ar padomi novērtē padomes darbību un 43. panta piemērošanu un ziņo par to eiropas Parlamentam, Padomei un eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, ņemot vērā pirmos regulas piemērošanas gadus. Pamatojoties uz konstatējumiem un maksimāli ņemot vērā padomes viedokli, minētajam ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem attiecībā uz padomes struktūru.

93. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2024. gada 17. februāra.

Tomēr 24. panta 2., 3. un 6. punktu, 33. panta 3.–6. punktu, 37. panta 7. punktu, 40. panta 13. punktu, 43. pantu un IV nodaļas 4., 5. un 6. iedaļu piemēro no 2022. gada 16. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 19. oktobrī

eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  OV C 286, 16.7.2021., 70. lpp.

(2)  OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.

(3)  eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 4. oktobra lēmums.

(4)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(5)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(6)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(7)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(8)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1148 (2019. gada 20. jūnijs) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (OV L 186, 11.7.2019., 1. lpp.).

(9)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(10)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L 172, 17.5.2021., 79. lpp.).

(11)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1232 (2021. gada 14. jūlijs) par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (OV L 274, 30.7.2021., 41. lpp.).

(12)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(13)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(14)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(15)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(16)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(17)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(18)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

(19)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(20)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(21)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(22)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

(23)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(24)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(25)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(26)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

(27)  Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(28)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(29)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(30)  Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).

(31)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

(32)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(33)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(34)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(35)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(36)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(37)  OV C 149, 27.4.2021., 3. lpp.

(38)  eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(39)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(40)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(41)  eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).



whereas









keyboard_arrow_down