search


keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/1925 LV cercato: 'viena' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index viena:


whereas viena:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 1488

 

5. pants

Vārtziņu pienākumi

1.   Vārtzinis ievēro visus šajā pantā izklāstītos pienākumus attiecībā uz katru no saviem platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

2.   Vārtzinis:

a)

neapstrādā tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanas nolūkā to galalietotāju personas datus, kuri izmanto tādu trešo personu pakalpojumus, kuras izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus;

b)

nekombinē personas datus, kas iegūti no attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem, ar personas datiem no jebkādiem papildu platformas pamatpakalpojumiem vai no jebkuriem citiem vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem vai ar personas datiem no trešo personu pakalpojumiem;

c)

savstarpēji neizmanto personas datus no attiecīgā platformas pamatpakalpojuma citos pakalpojumos, ko vārtzinis sniedz atsevišķi, tostarp citos platformas pamatpakalpojumos, un otrādi; un

d)

nepieraksta galalietotājus pie citiem vārtziņa pakalpojumiem, lai kombinētu personas datus,

izņemot gadījumus, kad galalietotājam tika piedāvāta konkrētā izvēle un tas ir devis piekrišanu Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punkta un 7. panta nozīmē.

Ja galalietotājs ir atteicis vai atsaucis savu piekrišanu, kas tika dota pirmās daļas nolūkos, vārtzinis neatkārto savu piekrišanas pieprasījumu tajā pašā nolūkā vairāk kā vienu reizi viena gada laikā.

Šis punkts neskar vārtziņa iespēju attiecīgā gadījumā paļauties uz Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu.

3.   Vārtzinis neliedz komerciālajiem lietotājiem piedāvāt galalietotājiem tādus pašus produktus vai pakalpojumus, izmantojot trešo personu tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai pašiem savu tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālu, par cenām vai saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kādi tiek piedāvāti ar vārtziņa tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem.

4.   Vārtzinis ļauj komerciālajiem lietotājiem bez maksas paziņot un reklamēt – arī ar dažādiem nosacījumiem – galalietotājiem piedāvājumus, kas saņemti ar tā platformas pamatpakalpojuma starpniecību, vai arī izmantojot citus kanālus, un slēgt līgumus ar minētajiem galalietotājiem neatkarīgi no tā, vai šim mērķim viņi izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus vai ne.

5.   Vārtzinis ļauj galalietotājiem ar tā platformas pamatpakalpojumu starpniecību piekļūt saturam, abonementiem, funkcijām vai citiem elementiem un tos lietot, izmantojot komerciālā lietotāja lietojumprogrammu, tostarp, ja minētie galalietotāji šādus elementus ir iegādājušies no attiecīgā komerciālā lietotāja, neizmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

6.   Vārtzinis tieši vai netieši neliedz vai neierobežo komerciālo lietotāju vai galalietotāju iespējas jebkādu jautājumu par vārtziņa neatbilstību attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem aktualizēt jebkurā attiecīgā valsts sektora iestādē, tostarp valstu tiesās, saistībā ar jebkādu vārtziņa praksi. Tas neskar komerciālo lietotāju un vārtziņu tiesības savos nolīgumos paredzēt likumīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu izmantošanas noteikumus.

7.   Vārtzinis neprasa galalietotājiem izmantot vai – komerciālo lietotāju gadījumā – izmantot, piedāvāt vai nodrošināt sadarbspēju ar minētā vārtziņa identifikācijas pakalpojumu, tīmekļa pārlūkprogrammu vai maksājumu pakalpojumu, vai tehnisku pakalpojumu, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, maksājumu sistēmas pirkumiem lietotnē, saistībā ar pakalpojumiem, ko sniedz komerciālie lietotāji, kuri izmanto minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

8.   Vārtzinis neprasa komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem abonēt vai reģistrēties jebkādos papildu platformas pamatpakalpojumos, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot 3. panta 9. punktu, vai kuri atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, kā nosacījumu, lai spētu izmantot, piekļūt, pierakstīties vai reģistrēties jebkuram no minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti, ievērojot minēto pantu.

9.   Vārtzinis katram reklāmdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai reklāmdevēju pilnvarotām trešām personām pēc reklāmdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmdevēja izvietoto reklāmu sniedz šādu informāciju:

a)

minētā reklāmdevēja samaksātā cena un maksas, tostarp jebkādi atskaitījumi un piemaksas, par katru no attiecīgajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis;

b)

izdevēja saņemtā atlīdzība, tostarp visi atskaitījumi un piemaksas, ja izdevējs tam piekritis; un

c)

rādītāji, pēc kuriem aprēķina katru no cenām, maksām un atlīdzību.

Ja izdevējs nepiekrīt informācijas par saņemto atlīdzību, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, kopīgošanai vārtzinis katram reklāmdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo atlīdzību, ko saņēmis minētais izdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

10.   Vārtzinis katram izdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai izdevēju pilnvarotām trešām personām pēc izdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmu, kura izvietota uz izdevēja inventāra, sniedz šādu informāciju:

a)

minētā izdevēja saņemtā atlīdzība un samaksātās maksas, tostarp jebkādi atskaitījumi un piemaksas, par katru no attiecīgajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis,

b)

reklāmdevēja samaksātā cena, tostarp visi atskaitījumi un piemaksas, ja reklāmdevējs tam piekritis; un

c)

rādītāji, pēc kuriem aprēķina katru no cenām un atlīdzību.

Ja reklāmdevējs nepiekrīt informācijas kopīgošanai, vārtzinis katram izdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo cenu, ko maksājis minētais reklāmdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

9. pants

Apturēšana

1.   Ja vārtzinis pamatotā pieprasījumā pierāda, ka 5., 6. vai 7. pantā noteiktā konkrētā pienākuma izpilde attiecībā uz platformas pamatpakalpojumu, kas uzskaitīts lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, saistībā ar ārkārtas apstākļiem, kurus vārtzinis nevar ietekmēt, apdraudētu tā darbības ekonomisko dzīvotspēju Savienībā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās lēmums izņēmuma kārtā pilnībā vai daļēji apturēt minētajā pamatotajā pieprasījumā norādīto konkrēto pienākumu (“lēmums par apturēšanu”). Minētajā īstenošanas aktā Komisija pamato savu lēmumu par apturēšanu, norādot ārkārtas apstākļus, kas pamato apturēšanu. Minētajam īstenošanas aktam ir tikai tāds apmērs un ilgums, kas nepieciešams, lai novērstu šādu apdraudējumu vārtziņa dzīvotspējai. Komisija cenšas minēto īstenošanas aktu pieņemt nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pilnīga pamatotā pieprasījuma saņemšanas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Ja apturēšanu piešķir, ievērojot 1. punktu, Komisija reizi gadā pārskata savu lēmumu par apturēšanu, ja vien minētajā lēmumā nav noteikts īsāks intervāls. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai nu pilnībā vai daļēji atceļ apturēšanu, vai arī lemj, ka joprojām pastāv 1. punktā minētie apstākļi.

3.   Steidzamības gadījumā Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma var provizoriski apturēt konkrētā 1. punktā minētā pienākuma piemērošanu vienam vai vairākiem atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem jau pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar minēto punktu. Šādu pieprasījumu var iesniegt un apstiprināt jebkurā laikā, kamēr tiek gaidīts Komisijas novērtējums saskaņā ar 1. punktu.

4.   Novērtējot 1. un 3. punktā minēto pieprasījumu, Komisija it sevišķi ņem vērā konkrētā pienākuma izpildes ietekmi uz vārtziņa darbības ekonomisko dzīvotspēju Savienībā, kā arī uz trešām personām, jo īpaši uz MVU un patērētājiem. Apturēšana var būt atkarīga no nosacījumiem un pienākumiem, kurus Komisija nosaka, lai nodrošinātu godīgu līdzsvaru starp minētajām interesēm un šīs regulas mērķiem.

10. pants

Izņēmums sabiedrības veselības un sabiedrības drošības apsvērumu dēļ

1.   Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt īstenošanas aktu, kuros nosaka savu lēmumu pilnībā vai daļēji atbrīvot minēto vārtzini no 5., 6. vai 7. pantā noteiktā īpašā pienākuma attiecībā uz platformas pamatpakalpojumu, kas uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, ja šāds atbrīvojums ir pamatots ar šā panta 3. punktā izklāstītajiem iemesliem (“lēmums par atbrīvojumu”). Komisija pieņem lēmumu par atbrīvojumu trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pamatota pieprasījuma saņemšanas un sniedz pamatotu paziņojumu, paskaidrojot atbrīvojuma iemeslus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Ja atbrīvojumu piešķir, ievērojot 1. punktu, Komisija pārskata savu lēmumu par atbrīvojumu, ja atbrīvojuma pamatojums vairs nepastāv vai vismaz reizi gadā. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai nu daļēji, vai pilnībā atceļ atbrīvojumu, vai arī lemj, ka joprojām pastāv 1. punktā minētie apstākļi.

3.   Atbrīvojumu, ievērojot 1. punktu, var piešķirt tikai sabiedrības veselības aizsardzības vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ.

4.   Steidzamības gadījumā Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var provizoriski apturēt konkrētā 1. punktā minētā pienākuma piemērošanu vienam vai vairākiem atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem jau pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar minēto punktu. Šādu pieprasījumu var iesniegt un apstiprināt jebkurā laikā, kamēr tiek gaidīts Komisijas novērtējums saskaņā ar 1. punktu.

5.   Novērtējot 1. un 4. punktā minēto pieprasījumu, Komisija it īpaši ņem vērā konkrētā pienākuma izpildes ietekmi uz 3. punktā minētajiem apsvērumiem, kā arī ietekmi uz attiecīgo vārtzini un uz trešām personām. Lai nodrošinātu godīgu līdzsvaru starp 3. punktā minēto apsvērumu mērķiem un šīs regulas mērķiem, Komisija apturēšanai var piemērot nosacījumus un pienākumus.

13. pants

Apiešanas novēršanas pasākumi

1.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, minētos pakalpojumus nesegmentē, nesadala, nesadala sīkāk, nefragmentē vai nesašķeļ, izmantojot līgumiskus, komerciālus, tehniskus vai jebkādus citus līdzekļus, lai apietu 3. panta 2. punktā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības. Nekāda šāda uzņēmuma prakse neliedz Komisijai to noteikt par vārtzini, ievērojot 3. panta 4. punktu.

2.   Komisija, ja tai ir aizdomas par to, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, piekopj 1. punktā izklāstīto praksi, var pieprasīt no šāda uzņēmuma jebkādu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai minētais uzņēmums ir iesaistījies tādā praksē.

3.   Vārtzinis nodrošina, ka tiek pilnībā un faktiski pildīti 5., 6. un 7. pantā noteiktie pienākumi.

4.   Vārtzinis neiesaistās nekādā rīcībā, kas apdraud 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi neatkarīgi no tā, vai minētā rīcība ir līgumiska, komerciāla vai tehniska vai jebkāda cita veida rīcība, vai tā izpaužas kā rīcības metožu vai saskarnes dizaina izmantošana.

5.   Ja nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai ir vajadzīga piekrišana personas datu vākšanai, apstrādei, savstarpējai izmantošanai un kopīgošanai, vārtzinis īsteno vajadzīgos pasākumus, kuri vai nu ļautu komerciālajiem lietotājiem tieši iegūt vajadzīgo piekrišanu apstrādes veikšanai, ja prasība pēc minētās piekrišanas ir paredzēta Regulā (ES) 2016/679 vai Direktīvā 2002/58/EK, vai arī citādā veidā nodrošinātu atbilstību Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumiem un principiem, tostarp attiecīgā gadījumā pienācīgi anonimizētu datu nodrošināšanu komerciālajiem lietotājiem. Vārtzinis nepadara minētās piekrišanas saņemšanu komerciālajiem lietotājiem sarežģītāku nekā tas ir paša pakalpojumu gadījumā.

6.   Vārtzinis nepasliktina nosacījumus vai kvalitāti nevienam no platformas pamatpakalpojumiem, ko sniedz komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, kuri izmanto 5., 6. un 7. pantā noteiktās tiesības vai izvēles, un nepamatoti nesarežģī šo tiesību vai izvēļu izmantošanu, tostarp piedāvājot galalietotājam izvēles tādā veidā, kas nav neitrāls, vai graujot galalietotāju vai komerciālo lietotāju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai brīvu izvēli ar lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūru, funkciju vai darbības veidu.

7.   Ja vārtzinis apiet vai mēģina apiet kādu no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem veidā, kas aprakstīts šā panta 4., 5. un 6. punktā, Komisija var sākt procedūru, ievērojot 20. pantu, un pieņemt īstenošanas aktu, kas minēts 8. panta 2. punktā, lai precizētu pasākumus, kuri vārtzinim jāīsteno.

8.   Šā panta 6. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

28. pants

Atbilstības nodrošināšanas funkcija

1.   Vārtziņi ievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju, kas ir neatkarīga no vārtziņa darbības funkcijām, un tās sastāvā ir viena vai vairākas atbilstības nodrošināšanas amatpersonas, tostarp atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs.

2.   Vārtzinis nodrošina, ka 1. punktā minētajai atbilstības nodrošināšanas funkcijai ir pietiekamas pilnvaras, statuss un resursi, kā arī piekļuve vārtziņa vadības struktūrai, lai uzraudzītu vārtziņa atbilstību šai regulai.

3.   Vārtziņa vadības struktūra nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu ieceltajām atbilstības nodrošināšanas amatpersonām ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, zināšanas, pieredze un spējas pildīt šā panta 5. punktā minētos uzdevumus.

Vārtziņa vadības struktūra arī nodrošina, ka atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs ir neatkarīgs augsta ranga vadītājs ar skaidri noteiktu atbildību par atbilstības nodrošināšanas funkciju.

4.   Atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs ir tieši pakļauts vārtziņa vadības struktūrai, un viņš var vērst uzmanību un brīdināt minēto struktūru, ja rodas neatbilstības šai regulai risks, neskarot vadības struktūras pienākumus tās uzraudzības un pārvaldības funkciju izpildē.

Atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītāju neatceļ bez vārtziņa vadības struktūras iepriekšēja apstiprinājuma.

5.   Atbilstības nodrošināšanas amatpersonām, ko vārtzinis ir iecēlis, ievērojot 1. punktu, ir šādi uzdevumi:

a)

organizēt, uzraudzīt un pārraudzīt vārtziņu īstenotos pasākumus un darbības, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību šai regulai;

b)

informēt un konsultēt vārtziņa vadību un darbiniekus par atbilstību šai regulai;

c)

attiecīgā gadījumā uzraudzīt, vai tiek pildītas apņemšanās, kas noteiktas par saistošām, ievērojot 25. pantu, neskarot to, ka Komisija var iecelt neatkarīgus ārējos ekspertus, ievērojot 26. panta 2. punktu;

d)

šīs regulas nolūkā sadarboties ar Komisiju.

6.   Vārtziņi paziņo Komisijai atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītāja vārdu un kontaktinformāciju.

7.   Vārtziņa vadības struktūra nosaka un pārrauga vārtziņa pārvaldības kārtības īstenošanu, kas nodrošina atbilstības nodrošināšanas funkcijas neatkarību, tostarp pienākumu sadali vārtziņa organizācijā un interešu konfliktu novēršanu, un ir atbildīga par minētās kārtības īstenošanu.

8.   Vadības struktūra periodiski, bet ne retāk kā reizi gadā, apstiprina un pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz atbilstības šai regulai ieviešanu, pārvaldību un uzraudzību.

9.   Vadības struktūra velta pietiekami daudz laika tam, lai pārvaldītu un uzraudzītu atbilstību šai regulai. Tā aktīvi piedalās lēmumos, kas attiecas uz pārvaldību un izpildi saistībā ar šo regulu un nodrošina, ka tam tiek piešķirti pietiekami resursi.

32. pants

Sankciju piemērošanas noilguma periodi

1.   Saskaņā ar 30. un 31. pantu piešķirtajām Komisijas pilnvarām ir 5 gadu noilguma periods.

2.   Periodu sāk skaitīt dienā, kad tiek pieļauts pārkāpums. Tomēr nepārtrauktu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā periodu sāk skaitīt dienā, kad pārkāpums tiek pārtraukts.

3.   Jebkāda Komisijas darbība saistībā ar tirgus izpēti vai procedūru attiecībā uz pārkāpumu pārtrauc naudas sodu vai periodisku soda maksājumu noilguma periodu. Noilguma periodu pārtrauc no dienas, kad par šo darbību tiek paziņots vismaz vienam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kura bijusi iesaistīta pārkāpumā. Darbība, ar kuru pārtrauc noilguma periodu jo īpaši ietver:

a)

Komisijas informācijas pieprasījumus;

b)

rakstiskas atļaujas veikt pārbaudes, ko savām amatpersonām ir izdevusi Komisija;

c)

procedūras uzsākšanu, ko veic Komisija, ievērojot 20. pantu.

4.   Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Tomēr vēlākais, kad iestājas noilgums, ir diena, kurā beidzas termiņš, kas ir divreiz ilgāks par noilguma periodu, ja Komisija nav piemērojusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Šo periodu pagarina par laiku, uz kuru noilgums ir apturēts saskaņā ar 5. punktu.

5.   Noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Tiesas procesā.

33. pants

Sankciju izpildes noilguma periodi

1.   Komisijas pilnvarām piemērot saskaņā ar 30. un 31. pantu pieņemtos lēmumus ir piecu gadu noilguma periods.

2.   Šo periodu sāk skaitīt no dienas, kad tiek pieņemts galīgais lēmums.

3.   Sankciju izpildes noilguma periodu pārtrauc:

a)

paziņojums par lēmumu, ar ko izmaina naudas soda vai periodiska soda maksājuma sākotnējo summu vai noraida izmaiņu pieteikumu; vai

b)

jebkāda Komisijas darbība vai dalībvalsts darbība pēc Komisijas pieprasījuma, kuras mērķis ir panākt naudas soda vai periodiska soda maksājuma apmaksu.

4.   Pēc ikvienas noilguma perioda pārtraukšanas to sāk skaitīt no jauna.

5.   Noilguma termiņu sodu izpildei aptur:

a)

ja ir atvēlēts laiks maksāšanai; vai

b)

ja ir apturēta maksājuma izpilde, ievērojot Tiesas nolēmumu vai valsts tiesas nolēmumu.

38. pants

Sadarbība un koordinācija ar valsts kompetentajām iestādēm, kas nodrošina konkurences noteikumu izpildi

1.   Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, savstarpēji sadarbojas un ar Eiropas Konkurences tīkla (EKT) starpniecību informē viena otru par savām attiecīgajām izpildes nodrošināšanas darbībām. Tās ir pilnvarotas viena otrai sniegt informāciju par jebkuriem faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, tostarp konfidenciālu informāciju. Ja kompetentā iestāde nav EKT locekle, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos un apmainītos ar informāciju par gadījumiem, kuri attiecas uz šādu iestāžu veiktu šīs regulas izpildes nodrošināšanu un 1. panta 6. punktā minēto gadījumu izpildes nodrošināšanu. Komisija šādus pasākumus var noteikt īstenošanas aktā, kā minēts 46. panta 1. punkta l) apakšpunktā.

2.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi sākt izpēti attiecībā uz vārtziņiem, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā pirms vai tūlīt pēc šāda pasākuma uzsākšanas rakstiski informē Komisiju par pirmo oficiālo izpētes pasākumu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

3.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi noteikt vārtziņiem pienākumus, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā ne vēlāk kā 30 dienas pirms pasākuma pieņemšanas informē Komisiju par šo pasākuma projektu, norādot pamatojumu. Pagaidu pasākumu gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespējami drīz un ne vēlāk kā tūlīt pēc šādu pasākumu pieņemšanas informē Komisiju par paredzēto pasākumu projektu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā paredzētos informēšanas mehānismus nepiemēro lēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar valstu noteikumiem par apvienošanos.

5.   Ar informāciju, ar kuru apmainās, ievērojot šī panta 1. –3. punktu, apmainās un to izmanto tikai nolūkā koordinēt šīs regulas un 1. panta 6. punktā paredzēto noteikumu izpildi.

6.   Komisija var lūgt dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, atbalstīt jebkuru no tās tirgus izpētes pasākumiem saskaņā ar šo regulu.

7.   Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai ir kompetence un izpētes pilnvaras, dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, var pēc savas iniciatīvas veikt izpēti saistībā ar iespējamu šīs regulas 5., 6. un 7. panta neievērošanu tās teritorijā. Pirms pirmā oficiālā izpētes pasākuma veikšanas minētā iestāde rakstiski informē Komisiju.

Tas, ka Komisija uzsāk procedūru, ievērojot 20. pantu, atņem dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespēju veikt šādu izpēti vai pabeidz to, ja tā jau notiek. Minētās iestādes ziņo Komisijai par šādas izpētes rezultātiem, lai atbalstītu Komisiju kā šīs regulas vienīgo izpildes nodrošinātāju.

41. pants

Tirgus izpētes pieprasījums

1.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 17. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka kādam uzņēmumam būtu jāpiešķir vārtziņa statuss.

2.   viena vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 18. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punkta prasībām.

3.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai veikt tirgus izpēti saskaņā ar 19. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka:

a)

platformas pamatpakalpojumu sarakstam, kas izklāstīts 2. panta 2. punktā, būtu jāpievieno viens vai vairāki pakalpojumi digitālajā nozarē, vai

b)

vienai vai vairākām praksēm ar šo regulu efektīvi nepievēršas, un tās var ierobežot sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai var būt negodīgas.

4.   Dalībvalstis iesniedz pierādījumus savu pieprasījumu pamatošanai, ievērojot 1., 2. un 3. punktu. Attiecībā uz pieprasījumiem saskaņā ar 3. punktu šādi pierādījumi var ietvert informāciju par tādiem jaunieviestiem produktu, pakalpojumu, programmatūru vai funkciju piedāvājumiem, kas rada bažas par sāncensību vai godīgumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti saistībā ar esošajiem platformas pamatpakalpojumiem vai kā citādi.

5.   Četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šo pantu Komisija pārbauda, vai ir pamatots iemesls sākt tirgus izpēti saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu. Sava novērtējuma rezultātus Komisija publisko.

54. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 2. maija.

Tomēr 3. panta 6. un 7. punktu un 40., 46., 47., 48., 49. un 50. pantu piemēro no 2022. gada 1. novembra, un 42. un 43. pantu piemēro no 2023. gada 25. jūnija.

Tomēr, ja 2023. gada 25. jūnijs ir pirms šā panta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, 42. un 43. panta piemērošanu atliek līdz šā panta otrajā daļā minētajai piemērošanas dienai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  OV C 286, 16.7.2021., 64. lpp.

(2)  OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 18. jūlija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(19)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(22)  OV C 147, 26.4.2021., 4. lpp.

(23)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).


PIELIKUMS

A.   “Vispārīgi”

1.

Šī pielikuma mērķis ir precizēt metodiku, kā identificēt un aprēķināt “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus” katram 2. panta 2. punktā uzskaitītajam platformas pamatpakalpojumam. Tas nodrošina atsauci, kura ļauj uzņēmumam novērtēt, vai tā platformas pamatpakalpojumi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, kas savukārt ļautu pieņemt, ka tie atbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībai. Šāda atsauce būs vienlīdz svarīga jebkuram plašākam novērtējumam saskaņā ar 3. panta 8. punktu. Tas ir uzņēmuma pienākums panākt pēc iespējas precīzāku aproksimāciju saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem kopīgajiem principiem un konkrēto metodiku. Nekas šajā pielikumā neliedz Komisijai šīs regulas attiecīgajos noteikumos paredzētajos termiņos pieprasīt uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu un aprēķinātu “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus”. Nekas šajā pielikumā nebūtu uzskatāms par tādu, kas veido juridisku pamatu lietotāju izsekošanai. Tāpat šajā pielikumā ietvertā metodika neskar nevienu no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši tos, kas noteikti 3. panta 3. un 8. punktā un 13. panta 3. punktā. Jo īpaši prasība ievērot 13. panta 3. punktu nozīmē arī “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” aprēķināšanu un identificēšanu, pamatojoties vai nu uz precīzu mērījumu, vai uz vislabāko pieejamo aproksimāciju – saskaņā ar faktiskajām identifikācijas un aprēķinu spējām, kādas uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir attiecīgajā brīdī. Minētie mērījumi vai vislabākā pieejamā aproksimācija atbilst tiem mērījumiem, kas paziņoti saskaņā ar 15. pantu, un ietver tos.

2.

Šīs regulas 2. panta 20) un 21) punktā ir noteiktas “galalietotāja” un “komerciālā lietotāja” definīcijas, kas ir kopīgas visiem platformas pamatpakalpojumiem.

3.

Lai identificētu un aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu, šajā pielikumā ir atsauce uz “unikālo lietotāju” jēdzienu. Jēdziens “unikāli lietotāji” ietver “aktīvus galalietotājus” un “aktīvus komerciālos lietotājus”, kas saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tiek skaitīti tikai vienu reizi noteiktā laikposmā (t. i., mēnesī “aktīvo galalietotāju” gadījumā un gadā “aktīvo komerciālo lietotāju” gadījumā), neatkarīgi no tā, cik reizes tie attiecīgajā laikposmā ir izmantojuši attiecīgo platformas pamatpakalpojumu. Tas neskar faktu, ka viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona var vienlaikus būt aktīvs galalietotājs vai aktīvs komerciālais lietotājs dažādiem platformas pamatpakalpojumiem.

B.   “Aktīvie galalietotāji”

1.

“Unikālo lietotāju” skaitu, kas attiecas uz “aktīviem galalietotājiem”, identificē pēc visprecīzākajiem rādītājiem, par kuriem ziņojis uzņēmums, kas sniedz jebkuru no platformas pamatpakalpojumiem, konkrēti:

a.

Tiek uzskatīts, ka datu vākšana par platformas pamatpakalpojumu izmantošanu no vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, prima facie radītu viszemāko dublēšanas iespējamību, piemēram, saistībā ar lietotāju uzvedību dažādās ierīcēs vai platformās. Tādējādi uzņēmums iesniedz apkopotus anonimizētus datus par unikālo galalietotāju skaitu katram attiecīgajam platformas pamatpakalpojumam, pamatojoties uz vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, ja šādi dati pastāv.

b.

Attiecībā uz platformas pamatpakalpojumiem, kuriem galalietotāji piekļūst arī ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, uzņēmums papildus iesniedz apkopotus anonimizētus datus par attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālo galalietotāju skaitu, pamatojoties uz alternatīviem mērījumiem, kas aptver arī gala lietotājus ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, piemēram, interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas birkām, ar nosacījumu, ka šīs adreses vai identifikatori ir objektīvi vajadzīgi platformas pamatpakalpojumu sniegšanai.

2.

“Mēneša aktīvo galalietotāju” skaits ir balstīts uz aktīvo galalietotāju vidējo skaitu mēnesī finanšu gada lielākajā daļā. Jēdziens “finanšu gada lielākā daļa” ir paredzēts, lai ļautu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, konkrētā gadā neņemt vērā netipiskus skaitļus. Netipiski skaitļi pēc būtības nozīmē skaitļus, kas būtiski neatbilst normālajām vērtībām un paredzamajiem skaitļiem. Šādu netipisku skaitļu piemērs varētu būt neparedzēts lietotāju iesaistes maksimums vai kritums, kas noticis viena finanšu gada konkrēta mēneša laikā. Skaitļi, kas saistīti ar ikgadējām periodiskām norisēm, piemēram, ikgadējiem pārdošanas veicināšanas pasākumiem, nav netipiski skaitļi.

C.   “Aktīvie komerciālie lietotāji”

Attiecībā uz “aktīvajiem komerciālajiem lietotājiem”“unikālo lietotāju” skaits attiecīgā gadījumā jānosaka konta līmenī, kur katrs atsevišķais komerciālais konts, kas saistīts ar uzņēmuma sniegto platformas pamatpakalpojuma izmantošanu, ir viens attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālais aktīvais komerciālais lietotājs. Ja jēdziens “komerciālais konts” neattiecas uz konkrētu platformas pamatpakalpojumu, attiecīgais uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nosaka unikālo komerciālo lietotāju skaitu, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu.

D.   “Informācijas iesniegšana”

1.

Uzņēmums, kas Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu iesniedz informāciju par aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaitu attiecībā uz katru platformas pamatpakalpojumu, ir atbildīgs par minētās informācijas pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu. Šajā sakarā:

a.

Uzņēmums ir atbildīgs, lai datus par attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tas iesniegtu tā, ka tiek novērsta aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaita nepietiekama un pārmērīga uzskaite (piemēram, ja lietotāji piekļūst platformas pamatpakalpojumiem dažādās platformās vai ierīcēs).

b.

Uzņēmums ir atbildīgs par precīzu un kodolīgu paskaidrojumu sniegšanu par metodiku, kas izmantota, lai iegūtu informāciju, un par jebkādu attiecīgā platformas pamatpakalpojuma aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju nepietiekamas vai pārmērīgas uzskaites risku, kā arī par risinājumiem, kas pieņemti, lai novērstu minēto risku.

c.

Uzņēmums sniedz datus, kuru pamatā ir alternatīvi mērījumi, ja Komisijai ir bažas par to datu precizitāti, kurus sniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus.

2.

Lai aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu:

a.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), neidentificē platformas pamatpakalpojumus, kuri saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie tās pašas kategorijas platformas pamatpakalpojumiem, kā atšķirīgus, pamatojoties galvenokārt uz to, ka tie ir sniegti, izmantojot dažādus domēnu nosaukumus – vai nu valsts koda augstākā līmeņa domēnus (ccTLD), vai vispārējus augstākā līmeņa domēnus (gTLD) –, vai jebkurus ģeogrāfiskos atribūtus.

b.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi divi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

c.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus attiecīgais uzņēmums sniedz integrēti, bet:

i)

kuri nepieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas saskaņā ar 2. panta 2. punktu vai

ii)

kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

E.   “Konkrētas definīcijas”

Turpmāk sniegtajā tabulā ir izklāstītas konkrētas jēdzienu “aktīvie galalietotāji” un “aktīvie komerciālie lietotāji” definīcijas katram platformas pamatpakalpojumam.

Platformas pamatpakalpojumi

Aktīvie galalietotāji

Aktīvie komerciālie lietotāji

Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši tiešsaistes starpniecības pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, veicot vaicājumu, klikšķinot vai ritinot, vai vismaz vienu reizi mēneša laikā noslēguši darījumu ar tiešsaistes starpniecības pakalpojuma palīdzību.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuriem visu gadu tiešsaistes starpniecības pakalpojumā bijis iekļauts vismaz viens elements vai kuri gada laikā noslēguši darījumu, ko iespējamu darījis tiešsaistes starpniecības pakalpojums.

Tiešsaistes meklētājprogrammas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes meklētājprogrammu, piemēram, veicot vaicājumu.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits ar komerciālām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm), kuri gada laikā indeksēti ar tiešsaistes meklētājprogrammas indeksu vai tā daļu.

Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu vai komentējot.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri ir iekļauti uzņēmumu sarakstā (business listing) vai kuriem ir komerciāls konts tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumā un kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir jebkādā veidā izmantojuši šo pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu, komentējot vai izmantojot tā rīkus uzņēmumu vajadzībām.

Video koplietošanas platformas pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši video koplietošanas platformas pakalpojumu, piemēram, atskaņojot audiovizuālā satura segmentu, veicot vaicājumu vai augšupielādējot audiovizuālo saturu, jo īpaši arī lietotāju veidotus video.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā ir snieguši vismaz vienu audiovizuāla satura darbu, kas augšupielādēts vai atskaņots video koplietošanas platformas pakalpojumā.

Numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir uzsākuši saziņu vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir lietojuši komerciālo kontu vai citādi uzsākuši saziņu, vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, lai tieši sazinātos ar galalietotāju.

Operētājsistēmas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri ir lietojuši ierīci ar operētājsistēmu, kas mēneša laikā vismaz vienu reizi ir aktivizēta, atjaunināta vai lietota.

To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir publicējuši, atjauninājuši vai piedāvājuši vismaz vienu lietojumprogrammu vai programmatūru, kas izmanto operētājsistēmas programmēšanas valodu vai jebkādus operētājsistēmas programmatūras izstrādes rīkus vai kas jebkādā veidā darbojas operētājsistēmā.

Virtuālais asistents

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi jebkādā veidā izmantojuši virtuālo asistentu, piemēram, aktivizējot to, uzdodot jautājumu, piekļūstot pakalpojumam ar komandas palīdzību vai kontrolējot kādu mājas viedierīci.

To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir piedāvājuši vismaz vienu virtuālā asistenta lietojumprogrammu vai funkcionalitāti, kura dod iespēju ar virtuālā asistenta starpniecību piekļūt esošai lietojumprogrammai.

Tīmekļa pārlūkprogrammas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tīmekļa pārlūkprogrammu, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammas URL rindā ievadot vaicājumu vai tīmekļa vietnes adresi.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuru komerciālajām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm) gada laikā vismaz vienu reizi ir piekļūts, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, vai kuri ir piedāvājuši spraudni, paplašinājumu vai papildinājumus, kas gada laikā ir lietoti tīmekļa pārlūkprogrammā.

Mākoņdatošanas pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši jebkādu mākoņdatošanas pakalpojumu no attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja par jebkāda veida atlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī atlīdzība tiek maksāta tajā pašā mēnesī.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā snieguši mākoņdatošanas pakalpojumus, kas mitināti attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja mākoņdatošanas infrastruktūrā.

Tiešsaistes reklāmas pakalpojumi

Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks:

to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu.

Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem):

to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu, kas bijis par pamatu reklāmas starpniecības pakalpojumam.

Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks:

To unikālo reklāmdevēju skaits, kuriem gada laikā bijis vismaz viens reklāmas parādījums.

Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem):

To unikālo komerciālo lietotāju (tostarp reklāmdevēju, izdevēju vai citu starpnieku) skaits, kuri gada laikā savstarpēji sadarbojušies, izmantojot reklāmas starpniecības pakalpojumu, vai kuriem tas ticis sniegts.



whereas









keyboard_arrow_down