keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

1.   Vārtzinis nodrošina un apliecina, ka tiek pildīti šīs regulas 5., 6 un 7. pantā noteiktie pienākumi. Pasākumi, ko vārtzinis īsteno, lai nodrošinātu minēto pantu izpildi, efektīvi palīdz sasniegt šīs regulas un attiecīgā pienākuma mērķus. Vārtzinis nodrošina, ka minēto pasākumu īstenošana atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši Regulai (ES) 2016/679, Direktīvai 2002/58/EK, tiesību aktiem par kiberdrošību, patērētāju aizsardzību, produktu drošumu, kā arī piekļūstamības prasībām.

2.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc vārtziņa pieprasījuma saskaņā ar šā panta 3. punktu var sākt procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Sešu mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas saskaņā ar 20. pantu Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka pasākumus, kas attiecīgajam vārtzinim jāīsteno, lai efektīvi izpildītu 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru 6 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas saskaņā ar 20. pantu.

Uzsākot procedūru pēc savas iniciatīvas attiecībā uz apiešanu, ievērojot 13. pantu, šādi pasākumi var attiekties uz 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

3.   Vārtzinis var pieprasīt Komisijai iesaistīties procesā, lai noteiktu, vai pasākumi, ko minētais vārtzinis plāno īstenot vai ir īstenojis nolūkā nodrošināt 6. un 7. panta izpildi, faktiski sasniedz attiecīgā pienākuma mērķi vārtziņa konkrētajos apstākļos. Komisijai ir rīcības brīvība lemt par to, vai iesaistīties šādā procesā, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, proporcionalitātes un labas pārvaldības principus.

Savā pieprasījumā vārtzinis sniedz pamatotu iesniegumu, kurā paskaidro pasākumus, ko tas plāno īstenot vai ir īstenojis. Turklāt vārtzinis iesniedz sava pamatotā iesnieguma nekonfidenciālu versiju, ko var darīt zināmu trešām personām saskaņā ar 6. punktu.

4.   Šā panta 2. un 3. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

5.   Lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar 2. punktu, Komisija paziņo savus sākotnējos konstatējumus vārtzinim trīs mēnešu laikā pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar 20. pantu. Sākotnējos konstatējumos Komisija izskaidro pasākumus, ko tā plāno īstenot vai kas, pēc Komisijas domām, būtu jāīsteno attiecīgajam vārtzinim, lai efektīvi risinātu sākotnējos konstatējumus.

6.   Lai faktiski nodrošinātu iespēju ieinteresētajām trešām personām sniegt piezīmes, Komisija, paziņojot vārtzinim savus sākotnējos konstatējumus saskaņā ar 5. punktu vai pēc iespējas drīz pēc tam, publicē attiecīgās lietas nekonfidenciālu kopsavilkumu un pasākumus, ko tā apsver veikt vai kas, pēc tās domām, būtu jāveic attiecīgajam vārtzinim. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kurā šādas piezīmes ir jāsniedz.

7.   Nosakot pasākumus saskaņā ar 2. punktu, Komisija nodrošina, ka pasākumi faktiski sasniedz šīs regulas un attiecīgā pienākuma mērķus un ir samērīgi attiecīgā vārtziņa un attiecīgā pakalpojuma konkrētajos apstākļos.

8.   Lai noteiktu pienākumus saskaņā ar 6. panta 11. un 12. punktu, Komisija arī izvērtē, vai plānotie vai īstenotie pasākumi nodrošina, ka nav nekādas joprojām pastāvošas nelīdzsvarotības attiecībā uz komerciālo lietotāju tiesībām un pienākumiem, un ka pasākumi paši par sevi nerada vārtzinim priekšrocību, kas ir nesamērīga attiecībā pret pakalpojumu, ko vārtzinis sniedz komerciālajiem lietotājiem.

9.   Attiecībā uz procedūrām saskaņā ar 2. punktu Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt tās atsākt, ja:

1.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, minētos pakalpojumus nesegmentē, nesadala, nesadala sīkāk, nefragmentē vai nesašķeļ, izmantojot līgumiskus, komerciālus, tehniskus vai jebkādus citus līdzekļus, lai apietu 3. panta 2. punktā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības. Nekāda šāda uzņēmuma prakse neliedz Komisijai to noteikt par vārtzini, ievērojot 3. panta 4. punktu.

2.   Komisija, ja tai ir aizdomas par to, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, piekopj 1. punktā izklāstīto praksi, var pieprasīt no šāda uzņēmuma jebkādu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai minētais uzņēmums ir iesaistījies tādā praksē.

3.   Vārtzinis nodrošina, ka tiek pilnībā un faktiski pildīti 5., 6. un 7. pantā noteiktie pienākumi.

4.   Vārtzinis neiesaistās nekādā rīcībā, kas apdraud 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi neatkarīgi no tā, vai minētā rīcība ir līgumiska, komerciāla vai tehniska vai jebkāda cita veida rīcība, vai tā izpaužas kā rīcības metožu vai saskarnes dizaina izmantošana.

5.   Ja nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai ir vajadzīga piekrišana personas datu vākšanai, apstrādei, savstarpējai izmantošanai un kopīgošanai, vārtzinis īsteno vajadzīgos pasākumus, kuri vai nu ļautu komerciālajiem lietotājiem tieši iegūt vajadzīgo piekrišanu apstrādes veikšanai, ja prasība pēc minētās piekrišanas ir paredzēta Regulā (ES) 2016/679 vai Direktīvā 2002/58/EK, vai arī citādā veidā nodrošinātu atbilstību Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumiem un principiem, tostarp attiecīgā gadījumā pienācīgi anonimizētu datu nodrošināšanu komerciālajiem lietotājiem. Vārtzinis nepadara minētās piekrišanas saņemšanu komerciālajiem lietotājiem sarežģītāku nekā tas ir paša pakalpojumu gadījumā.

6.   Vārtzinis nepasliktina nosacījumus vai kvalitāti nevienam no platformas pamatpakalpojumiem, ko sniedz komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, kuri izmanto 5., 6. un 7. pantā noteiktās tiesības vai izvēles, un nepamatoti nesarežģī šo tiesību vai izvēļu izmantošanu, tostarp piedāvājot galalietotājam izvēles tādā veidā, kas nav neitrāls, vai graujot galalietotāju vai komerciālo lietotāju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai brīvu izvēli ar lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūru, funkciju vai darbības veidu.

7.   Ja vārtzinis apiet vai mēģina apiet kādu no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem veidā, kas aprakstīts šā panta 4., 5. un 6. punktā, Komisija var sākt procedūru, ievērojot 20. pantu, un pieņemt īstenošanas aktu, kas minēts 8. panta 2. punktā, lai precizētu pasākumus, kuri vārtzinim jāīsteno.

8.   Šā panta 6. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

1.   Vārtzinis informē Komisiju par jebkādu plānotu koncentrāciju Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta nozīmē, kur vienības, kas apvienojas, vai koncentrācijas mērķuzņēmums sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkurus citus pakalpojumus digitālajā nozarē vai dara iespējamu datu vākšanu, neatkarīgi no tā, vai par to ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar minēto regulu vai kompetentai valsts konkurences iestādei saskaņā ar valsts noteikumiem par apvienošanos.

Vārtzinis informē Komisiju par šādu koncentrāciju pirms tās īstenošanas un pēc līguma noslēgšanas, publiska piedāvājuma paziņošanas vai kontrolpaketes iegūšanas.

2.   Informācijā, ko vārtzinis sniedz, ievērojot 1. punktu, tiek ietverti dati vismaz par uzņēmumiem, uz kuriem koncentrācija attiecas, to gada apgrozījumus Savienībā un pasaulē, to darbības jomas, ietverot arī ar koncentrāciju tieši saistītās darbības, un līguma darījuma vērtību vai tās aplēsi, līdz ar koncentrācijas kopsavilkumu, tostarp tās raksturu un pamatojumu, un sarakstu ar tām dalībvalstīm, uz kurām koncentrācija attiecas.

Vārtziņa sniegtajā informācijā par visiem attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem tiek norādīts attiecīgi to gada apgrozījums Savienībā, aktīvo komerciālo lietotāju skaits gadā un aktīvo galalietotājs skaitu mēnesī.

3.   Ja pēc jebkādas šā panta 1. punktā minētās koncentrācijas papildu platformas pamatpakalpojumi atsevišķi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta robežvērtībām, attiecīgais vārtzinis par to informē Komisiju divu mēnešu laikā pēc koncentrācijas īstenošanas un sniedz Komisijai 3. panta 2. punktā minēto informāciju.

4.   Komisija informē dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu informāciju, kas saņemta, ievērojot 1. punktu, un reizi gadā publicē sarakstu ar iegādēm, par kurām, ievērojot 1. punktu, to ir informējuši vārtziņi.

Komisija ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

5.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai pieprasītu Komisijai pārbaudīt koncentrāciju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 139/2004 22. pantu.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju. Tāpat Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt piekļuvi jebkādiem uzņēmumu datiem un algoritmiem un informācijai par testēšanu, kā arī pieprasīt to skaidrojumus.

2.   Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz, kā arī norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā par nepilnīgas, nepareizas vai maldinošas informācijas vai skaidrojumu sniegšanu.

3.   Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, tā paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz. Ja Komisija prasa uzņēmumiem sniegt piekļuvi jebkādiem datiem, algoritmiem un informācijai par testēšanu, tā norāda pieprasījuma nolūku un nosaka termiņu, kurā tie ir jāsniedz. Tāpat tā norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā, un norāda vai piemēro periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 31. pantā. Turklāt tā norāda tiesības lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

4.   Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vārdā. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt atbilstīgi pilnvaroti juristi. Klients ir pilnīgi atbildīgs gadījumā, ja ir sniegta nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu to rīcībā esošo informāciju, kas tai ir vajadzīga ar šo regulu uzlikto pienākumu veikšanai.

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt visas vajadzīgās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes.

2.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, ir pilnvarotas:

3.   Lai veiktu pārbaudes, Komisija var lūgt tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi, ievērojot 26. panta 2. punktu, kā arī ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude.

4.   Pārbaužu laikā Komisija, tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai var prasīt nodrošināt piekļuvi tās organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksei un sniegt paskaidrojumus par šiem elementiem. Komisija un tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, var uzdot jautājumus jebkuram pārstāvim vai darbiniekam.

5.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīti pārbaudes priekšmets un mērķis un sodi, kas paredzēti 30. pantā un ko piemēro gadījumā, ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, ir nepilnīgi iesniegti vai ja atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu, ir nepatiesas vai maldinošas. Komisija laikus pirms pārbaudes paziņo par pārbaudi tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā tā ir jāveic.

6.   Uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir jāpakļaujas pārbaudei, kas ir norīkota ar Komisijas lēmumu. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, pārbaudes sākuma datumu un naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti attiecīgi 30. un 31. pantā, un tiesības minēto lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

7.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, amatpersonas un minētās kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas, pēc minētās iestādes vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir šā panta 2. un 4. punktā noteiktās pilnvaras.

8.   Ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, atklāj, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas pārbaudēm, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts sniedz tām vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot policijas vai līdzīgas izpildiestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt savu pārbaudi.

9.   Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 8. punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai minēto iestāžu pilnvarotas amatpersonas to pieprasa. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.   Ja tiek pieprasīta šā panta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda, vai Komisijas lēmums ir īsts un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Veicot savu kontroli attiecībā uz piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, starpniecību prasīt Komisijai detalizētus paskaidrojumus jo īpaši par pamatu, uz kāda Komisijai ir aizdomas par šīs regulas pārkāpšanu, kā arī par tā pārkāpuma nopietnību, par kuru ir aizdomas, un par to, kādā veidā ir iesaistīts attiecīgais uzņēmums. Valsts tiesu iestāde tomēr nedrīkst apšaubīt pārbaudes vajadzību, nedz arī pieprasīt, lai tai sniedz informāciju, kas ir Komisijas lietas materiālos. Komisijas lēmuma likumību var pārskatīt vienīgi Tiesa.

1.   Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

4.   Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5.   Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

1.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – tostarp attiecīgā gadījumā vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro periodiskus soda maksājumus, kas nepārsniedz 5 % no iepriekšējā finanšu gada vidējā dienas apgrozījuma pasaulē un ko aprēķina, sākot no minētajā lēmumā noteiktās dienas, lai liktu tiem:

2.   Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījuši pienākumu, kura izpildi bija paredzēts panākt ar periodisko soda maksājumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka periodiskā soda maksājuma galīgo summu, kas ir mazāka par summu, kura izrietētu no sākotnējā lēmuma. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Tiesvedībā par šīs regulas piemērošanu valstu tiesas var lūgt Komisiju nosūtīt tām tās rīcībā esošo informāciju vai tās atzinumu par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu to valstu tiesu rakstisko spriedumu kopijas, kuras pieņem nolēmumus par šīs regulas piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums.

3.   Ja to prasa šīs regulas saskaņota piemērošana, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus valstu tiesām. Ar attiecīgās tiesas atļauju tā var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

4.   Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija attiecīgajai valsts tiesai var prasīt nosūtīt Komisijai jebkurus dokumentus, kas vajadzīgi lietas izvērtēšanai, vai nodrošināt šādu nosūtīšanu.

5.   Valstu tiesas nepieņem nolēmumus, kas būtu pretrunā lēmumam, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Tās arī vairās no tādu nolēmumu pieņemšanas, kas būtu pretrunā ar lēmumu, kuru Komisija iecerējusi tādu lietu izskatīšanā, ko tā uzsākusi saskaņā ar šo regulu. Lai to panāktu, valstu tiesa var izvērtēt, vai jāaptur tās tiesvedība. Tas neskar valstu tiesu iespēju lūgt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu.

1.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 17. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka kādam uzņēmumam būtu jāpiešķir vārtziņa statuss.

2.   Viena vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 18. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punkta prasībām.

3.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai veikt tirgus izpēti saskaņā ar 19. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka:

4.   Dalībvalstis iesniedz pierādījumus savu pieprasījumu pamatošanai, ievērojot 1., 2. un 3. punktu. Attiecībā uz pieprasījumiem saskaņā ar 3. punktu šādi pierādījumi var ietvert informāciju par tādiem jaunieviestiem produktu, pakalpojumu, programmatūru vai funkciju piedāvājumiem, kas rada bažas par sāncensību vai godīgumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti saistībā ar esošajiem platformas pamatpakalpojumiem vai kā citādi.

5.   Četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šo pantu Komisija pārbauda, vai ir pamatots iemesls sākt tirgus izpēti saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu. Sava novērtējuma rezultātus Komisija publisko.