Digital Market Act 2022/1925 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/1925 LV cercato: 'informācija' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl

expand index informācija:

7 2. pants Definīcijas

4 3. pants Vārtziņa statusa noteikšana

2 5. pants Vārtziņu pienākumi

1 7. pants Vārtziņu pienākums attiecībā uz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sadarbspēju

9 21. pants informācijas pieprasīšana

1 30. pants Naudas sodi

2 31. pants Periodiski soda maksājumi

1 32. pants Sankciju piemērošanas noilguma periodi

1 36. pants Dienesta noslēpums

1 44. pants Lēmumu publicēšana

whereas informācija:

definitions:

cloud tag:

and the number of total unique words without stopwords is: 1811

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“vārtzinis” ir uzņēmums, kurš sniedz platformas pamatpakalpojumus un kura vārtziņa statuss noteikts, ievērojot 3. pantu;

“platformas pamatpakalpojums” ir:

a)	tiešsaistes starpniecības pakalpojumi;

b)	tiešsaistes meklētājprogrammas;

c)	tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi;

d)	video koplietošanas platformas pakalpojumi;

e)	numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi;

f)	operētājsistēmas;

g)	tīmekļa pārlūkprogrammas;

h)	virtuālie asistenti;

i)	mākoņdatošanas pakalpojumi;

j)	tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, tostarp jebkādi reklāmas tīkli, reklāmas biržas un jebkādi citi reklāmas starpniecības pakalpojumi, ko sniedz jebkurš uzņēmums, kurš sniedz jebkuru no a)–i) apakšpunktā uzskaitītajiem platformas pamatpakalpojumiem;

3)	“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir jebkāds pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

4)	“digitālā nozare” ir tādu produktu un pakalpojumu nozare, kurus sniedz ar informācijas sabiedrības pakalpojumiem vai ar to starpniecību;

5)	“tiešsaistes starpniecības pakalpojumi” ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, kā definēts Regulas (ES) 2019/1150 2. panta 2) punktā;

6)	“tiešsaistes meklētājprogramma” ir tiešsaistes meklētājprogramma, kā definēts Regulas (ES) 2019/1150 2. panta 5) punktā;

7)	“tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojums” ir platforma, kas galalietotājiem ļauj veidot sakarus un sazināties citam ar citu, dalīties saturā un atklāt citus lietotājus un saturu ar vairāku ierīču starpniecību un it īpaši, izmantojot tērzētavas, publikācijas, video un ieteikumus;

8)	“video koplietošanas platformas pakalpojums” ir video koplietošanas platformas pakalpojums, kā definēts Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta aa) apakšpunktā;

9)	“numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums” ir numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 7) punktā;

10)	“operētājsistēma” ir sistēmas programmatūra, kas kontrolē aparatūras vai programmatūras pamatfunkcijas un nodrošina lietojumprogrammu darbību tajā;

11)

“tīmekļa pārlūkprogramma” ir lietojumprogramma, kas ļauj galalietotājiem piekļūt serveros, kuri ir savienoti ar tīkliem, piemēram, internetu, mitinātam tīmekļa saturam un mijiedarboties ar to, tostarp autonomas tīmekļa pārlūkprogrammas, kā arī tīmekļa pārlūkprogrammas, kas integrētas vai iegultas programmatūrā vai tamlīdzīgas;

12)

“virtuālais asistents” ir lietojumprogramma, kura var apstrādāt pieprasījumus, uzdevumus vai jautājumus – tostarp tos, ko ievada audio, vizuālā, rakstiskā formātā vai ar žestiem vai kustībām – un kura, pamatojoties uz minētajiem pieprasījumiem, uzdevumiem vai jautājumiem, nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem vai kontrolē savienotās fiziskās ierīces;

13)	“mākoņdatošanas pakalpojums” ir mākoņdatošanas pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1148 (24) 4. panta 19) punktā;

14)	“lietojumprogrammu veikali” ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumu veids, kura starpniecības objekts produktu vai pakalpojumu veidā ir lietojumprogrammas

15)	“lietojumprogramma” ir jebkurš digitāls produkts vai pakalpojums, kas darbojas uz operētājsistēmas bāzes;

16)	“maksājumu pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 3) punktā;

17)	“tehniskais pakalpojums, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu” ir pakalpojums Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta j) punkta nozīmē;

18)	“maksājumu sistēma pirkumiem lietotnē” ir lietojumprogramma, pakalpojums vai lietotāja saskarne, kas atvieglo digitālā satura vai digitālo pakalpojumu iegādi lietojumprogrammā, tostarp satura, abonementu, funkciju vai funkcionalitātes iegādi, un maksājumus par šādiem pirkumiem;

19)	“identifikācijas pakalpojums” ir tāda pakalpojuma veids, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam un kas ļauj jebkādā veidā pārbaudīt galalietotāju vai komerciālo lietotāju identitāti neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas;

20)	“galalietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto platformas pamatpakalpojumus un kas nav komerciālais lietotājs;

21)	“komerciālais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas komerciālā vai profesionālā statusā un izmanto platformas pamatpakalpojumus nolūkā nodrošināt preces vai pakalpojumus galalietotājiem vai tos izmanto šādas nodrošināšanas laikā;

22)

“ranžējums” ir relatīvā pamanāmība, ko piešķir precēm vai pakalpojumiem, kurus piedāvā, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumus, video koplietošanas platformas pakalpojumus vai virtuālos asistentus, vai atbilstība, ko tiešsaistes meklētājprogrammas piešķir meklēšanas rezultātiem, un ko attēlo, izkārto vai paziņo uzņēmumi, kuri sniedz tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumus, video koplietošanas platformas pakalpojumus, virtuālo asistentu vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumus, neatkarīgi no šādai attēlošanai, izkārtošanai vai paziņošanai izmantotajām tehnoloģijām un neatkarīgi no tā, vai tiek attēlots vai paziņots tikai viens rezultāts.

23)

“meklēšanas rezultāti” ir jebkura formāta informācija, ieskaitot tekstuālu, grafisku, balss vai cita veida informāciju, kura tiek sniegta kā atbilde uz meklēšanas vaicājumu un ir saistīta ar to, neatkarīgi no tā, vai sniegtā informācija ir apmaksāts vai neapmaksāts rezultāts, tieša atbilde vai jebkurš produkts, pakalpojums vai informācija, kas tiek piedāvāta saistībā ar dabiskajiem rezultātiem vai tiek parādīta kopā ar tiem, vai arī ir daļēji vai pilnībā iegulta šādos rezultātos;

24)	“dati” ir jebkāds darbību, faktu vai informācijas un šādu darbību, faktu vai informācijas apvienojuma digitāls atspoguļojums, arī kā audio, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts;

25)	“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā;

26)	“nepersondati” ir dati, kas nav personas dati;

27)	“uzņēmums” ir vienība, kas ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta, tostarp visi saistītie uzņēmumi vai savienotie uzņēmumi, kas veido grupu, kurā kādu uzņēmumu tieši vai netieši kontrolē cits uzņēmums;

28)	“kontrole” ir iespēja izšķiroši ietekmēt kādu uzņēmumu Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta 2. punkta nozīmē;

29)

“sadarbspēja” ir spēja apmainīties ar informāciju un savstarpēji izmantot informāciju, ar ko apmainās, izmantojot saskarnes vai citus risinājumus, lai visi aparatūras vai programmatūras elementi darbotos ar citu aparatūru un programmatūru un ar lietotājiem visos veidos, kādos tiem paredzēts darboties;

30)	“apgrozījums” ir uzņēmuma iegūtā summa Regulas (EK) Nr. 139/2004 5. panta 1. punkta nozīmē;

31)	“profilēšana” ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4) punktā;

32)	“piekrišana” ir piekrišana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11) punktā;

33)	“valsts tiesa” ir kādas dalībvalsts tiesa LESD 267. panta nozīmē.

II NODAĻA

VĀRTZIŅI

3. pants

Vārtziņa statusa noteikšana

1. Uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu, ja:

a)	tam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu;

b)	tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kas ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai tie sasniegtu galalietotājus; un

c)	tam ir ietekmīgs un noturīgs stāvoklis savu darbību jomā vai ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē tam būs šāds stāvoklis.

2. Pieņem, ka uzņēmums atbilst attiecīgajām 1. punkta prasībām:

attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu, ja tas katrā no pēdējiem trīs finanšu gadiem ir sasniedzis gada Savienības apgrozījumu 7,5 miljardu EUR apmērā vai lielāku vai ja tā vidējā tirgus kapitalizācija vai tā ekvivalentā patiesā tirgus vērtība pēdējā finanšu gadā ir sasniegusi vismaz 75 miljardus EUR un ja tas sniedz to pašu platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs;

attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kam pēdējā finanšu gadā katru mēnesi ir bijis vismaz 45 miljoni aktīvu galalietotāju, kas ir iedibināti vai atrodas Savienībā, un gadā ir bijuši vismaz 10 000 aktīvu komerciālo lietotāju, kuri ir iedibināti Savienībā un kuri ir noteikti un aprēķināti saskaņā ar pielikumā izklāstīto metodiku un rādītājiem;

c)	attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu, ja katrā no pēdējiem trim finanšu gadiem ir sasniegtas šā punkta b) apakšpunktā norādītās robežvērtības.

3. Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, tas par to informē Komisiju nekavējoties un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas un sniedz 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju. Šādā paziņojumā iekļauj 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju par katru no uzņēmuma platformas pamatpakalpojumiem, kas atbilst 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām robežvērtībām. Ja papildu platformas pamatpakalpojums, ko sniedz uzņēmums, kuram iepriekš piešķirts vārtziņa statuss, atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, šāds uzņēmums par to paziņo Komisijai divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, nepaziņo Komisijai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un termiņā, ko Komisija noteikusi informācijas pieprasījumā saskaņā ar 21. pantu, nesniedz visu būtisko informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai attiecīgajam uzņēmumam noteiktu vārtziņa statusu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisijai joprojām ir tiesības noteikt minētajam uzņēmumam vārtziņa statusu, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpilda informācijas pieprasījumu, ievērojot šā punkta otro daļu, vai ja informācija ir sniegta pēc minētajā daļā minētā termiņa beigām, Komisija piemēro 4. punktā izklāstīto procedūru.

4. Komisija bez liekas kavēšanās un vēlākais 45 darbdienu dienu laikā pēc pilnīgas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas nosaka vārtziņa statusu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst visām 2. punktā paredzētajām robežvērtībām.

5. Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kopā ar savu paziņojumu var iesniegt pietiekami pamatotus argumentus, lai pierādītu, ka izņēmuma kārtā – lai gan tas atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņemot vērā apstākļus, kādos darbojas attiecīgais platformas pamatpakalpojums – tas neatbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka argumenti, ko saskaņā ar pirmo daļu iesniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav pietiekami pamatoti, jo tie acīmredzami neliek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, tā 4. punktā minētajā termiņā var noraidīt minētos argumentus, nepiemērojot 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, sniedz šādus pietiekami pamatotus argumentus, kuri acīmredzami liek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas šā panta 4. punktā minētajā termiņā var sākt 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja Komisija secina, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav spējis pierādīt, ka tā sniegtie attiecīgie platformas pamatpakalpojumi neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, tā attiecīgajam uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu saskaņā ar 17. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai šo regulu papildinātu, precizējot metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas šā panta 2. punktā paredzētās kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā minēto metodiku regulāri pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai.

7. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot metodiku un pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu.

8. Komisija vārtziņa statusu saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru nosaka jebkuram uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst katrai šā panta 1. punktā paredzētajai prasībai, bet neatbilst katrai šā panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai.

Minētajā nolūkā Komisija ņem vērā dažus vai visus šos elementus, ciktāl tie ir būtiski attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus:

a)	minētā uzņēmuma lielums, arī apgrozījums un tirgus kapitalizācija, darbības un stāvoklis;

b)	to komerciālo lietotāju skaits, kuri izmanto platformas pamatpakalpojumu savu galalietotāju sasniegšanai, un galalietotāju skaits;

c)	tīkla efekts un datu sniegtās priekšrocības, it sevišķi saistībā ar minētā uzņēmuma piekļuvi personas datiem un nepersondatiem un to apkopošanu vai analītikas spējām;

d)	jebkāda mēroga un darbības jomas ietekme, no kuras uzņēmums gūst labumu, tostarp attiecībā uz datiem un attiecīgā gadījumā uz tā darbībām ārpus Savienības;

e)	komerciālo lietotāju vai galalietotāju piesaiste, arī pārslēgšanās izmaksas un ar rīcību saistīta neobjektivitāte, kas mazina komerciālo lietotāju un galalietotāju spēju pārslēgties vai veikt daudzviesošanu;

f)	minētā uzņēmuma konglomerāta korporatīvā struktūra vai vertikālā integrācija, piemēram, kas ļauj minētajam uzņēmumam īstenot šķērssubsidēšanu, kombinēt datus no dažādiem avotiem vai izmantot savu pozīciju; vai

g)	citas strukturālas uzņēmuma vai pakalpojuma iezīmes.

Veicot novērtējumu saskaņā ar šo punktu, Komisija ņem vērā paredzamo attīstību saistībā ar otrajā daļā uzskaitītajiem elementiem, tostarp jebkādu plānotu koncentrāciju, kurā iesaistīts cits uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus pakalpojumus digitālajā nozarē, vai kas ļauj vākt datus.

Ja uzņēmums, kas sniedz tādu platformas pamatpakalpojumu, kurš neatbilst 2. punkta kvantitatīvajām robežvērtībām, lielā mērā nepilda Komisijas norīkotos izpētes pasākumus un ja minētā neizpilde tiek turpināta arī pēc tam, kad minētais uzņēmums ir ticis aicināts saprātīgā termiņā nodrošināt izpildi un iesniegt apsvērumus, Komisija var minētajam uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, balstoties uz Komisijai pieejamajiem faktiem.

9. Katram uzņēmumam, kam noteikts vārtziņa statuss, ievērojot 4. vai 8. punktu, Komisija lēmumā par statusa noteikšanu uzskaita attiecīgos platformas pamatpakalpojumus, kuri tiek sniegti tajā pašā uzņēmumā un kuri katrs atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem galalietotāju sasniegšanā, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

10. Vārtzinis nodrošina 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā pēc tam, kad platformas pamatpakalpojums ir uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot šā panta 9. punktu.

5. pants

Vārtziņu pienākumi

1. Vārtzinis ievēro visus šajā pantā izklāstītos pienākumus attiecībā uz katru no saviem platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

2. Vārtzinis:

a)	neapstrādā tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanas nolūkā to galalietotāju personas datus, kuri izmanto tādu trešo personu pakalpojumus, kuras izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus;

b)	nekombinē personas datus, kas iegūti no attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem, ar personas datiem no jebkādiem papildu platformas pamatpakalpojumiem vai no jebkuriem citiem vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem vai ar personas datiem no trešo personu pakalpojumiem;

c)	savstarpēji neizmanto personas datus no attiecīgā platformas pamatpakalpojuma citos pakalpojumos, ko vārtzinis sniedz atsevišķi, tostarp citos platformas pamatpakalpojumos, un otrādi; un

d)	nepieraksta galalietotājus pie citiem vārtziņa pakalpojumiem, lai kombinētu personas datus,

izņemot gadījumus, kad galalietotājam tika piedāvāta konkrētā izvēle un tas ir devis piekrišanu Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punkta un 7. panta nozīmē.

Ja galalietotājs ir atteicis vai atsaucis savu piekrišanu, kas tika dota pirmās daļas nolūkos, vārtzinis neatkārto savu piekrišanas pieprasījumu tajā pašā nolūkā vairāk kā vienu reizi viena gada laikā.

Šis punkts neskar vārtziņa iespēju attiecīgā gadījumā paļauties uz Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu.

3. Vārtzinis neliedz komerciālajiem lietotājiem piedāvāt galalietotājiem tādus pašus produktus vai pakalpojumus, izmantojot trešo personu tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai pašiem savu tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālu, par cenām vai saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kādi tiek piedāvāti ar vārtziņa tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem.

4. Vārtzinis ļauj komerciālajiem lietotājiem bez maksas paziņot un reklamēt – arī ar dažādiem nosacījumiem – galalietotājiem piedāvājumus, kas saņemti ar tā platformas pamatpakalpojuma starpniecību, vai arī izmantojot citus kanālus, un slēgt līgumus ar minētajiem galalietotājiem neatkarīgi no tā, vai šim mērķim viņi izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus vai ne.

5. Vārtzinis ļauj galalietotājiem ar tā platformas pamatpakalpojumu starpniecību piekļūt saturam, abonementiem, funkcijām vai citiem elementiem un tos lietot, izmantojot komerciālā lietotāja lietojumprogrammu, tostarp, ja minētie galalietotāji šādus elementus ir iegādājušies no attiecīgā komerciālā lietotāja, neizmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

6. Vārtzinis tieši vai netieši neliedz vai neierobežo komerciālo lietotāju vai galalietotāju iespējas jebkādu jautājumu par vārtziņa neatbilstību attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem aktualizēt jebkurā attiecīgā valsts sektora iestādē, tostarp valstu tiesās, saistībā ar jebkādu vārtziņa praksi. Tas neskar komerciālo lietotāju un vārtziņu tiesības savos nolīgumos paredzēt likumīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu izmantošanas noteikumus.

7. Vārtzinis neprasa galalietotājiem izmantot vai – komerciālo lietotāju gadījumā – izmantot, piedāvāt vai nodrošināt sadarbspēju ar minētā vārtziņa identifikācijas pakalpojumu, tīmekļa pārlūkprogrammu vai maksājumu pakalpojumu, vai tehnisku pakalpojumu, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, maksājumu sistēmas pirkumiem lietotnē, saistībā ar pakalpojumiem, ko sniedz komerciālie lietotāji, kuri izmanto minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

8. Vārtzinis neprasa komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem abonēt vai reģistrēties jebkādos papildu platformas pamatpakalpojumos, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot 3. panta 9. punktu, vai kuri atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, kā nosacījumu, lai spētu izmantot, piekļūt, pierakstīties vai reģistrēties jebkuram no minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti, ievērojot minēto pantu.

9. Vārtzinis katram reklāmdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai reklāmdevēju pilnvarotām trešām personām pēc reklāmdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmdevēja izvietoto reklāmu sniedz šādu informāciju:

a)	minētā reklāmdevēja samaksātā cena un maksas, tostarp jebkādi atskaitījumi un piemaksas, par katru no attiecīgajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis;

b)	izdevēja saņemtā atlīdzība, tostarp visi atskaitījumi un piemaksas, ja izdevējs tam piekritis; un

c)	rādītāji, pēc kuriem aprēķina katru no cenām, maksām un atlīdzību.

Ja izdevējs nepiekrīt informācijas par saņemto atlīdzību, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, kopīgošanai vārtzinis katram reklāmdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo atlīdzību, ko saņēmis minētais izdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

10. Vārtzinis katram izdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai izdevēju pilnvarotām trešām personām pēc izdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmu, kura izvietota uz izdevēja inventāra, sniedz šādu informāciju:

a)	minētā izdevēja saņemtā atlīdzība un samaksātās maksas, tostarp jebkādi atskaitījumi un piemaksas, par katru no attiecīgajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis,

b)	reklāmdevēja samaksātā cena, tostarp visi atskaitījumi un piemaksas, ja reklāmdevējs tam piekritis; un

c)	rādītāji, pēc kuriem aprēķina katru no cenām un atlīdzību.

Ja reklāmdevējs nepiekrīt informācijas kopīgošanai, vārtzinis katram izdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo cenu, ko maksājis minētais reklāmdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

7. pants

Vārtziņu pienākums attiecībā uz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sadarbspēju

1. Ja vārtzinis sniedz numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, tas savu numurneatkarīgo starppersonu sakaru pakalpojumu pamatfunkcijas padara sadarbspējīgas ar cita pakalpojumu sniedzēja numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, kurš piedāvā vai plāno piedāvāt šādus pakalpojumus Savienībā, pēc pieprasījuma un bez maksas nodrošinot nepieciešamās tehniskās saskarnes vai līdzīgus risinājumus, kas veicina sadarbspēju.

2. Vārtzinis nodrošina vismaz šādu 1. punktā minēto pamatfunkciju sadarbspēju, ja vārtzinis pats nodrošina šīs funkcijas saviem galalietotājiem:

pēc uzskaitīšanas lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu:

i)	gala-gala (end-to-end) īsziņu apmaiņa starp diviem individuāliem galalietotājiem;

ii)	attēlu, balss ziņojumu, video un citu pievienoto datņu koplietošana gala-gala (end-to-end) saziņā starp diviem atsevišķiem galalietotājiem;

divu gadu laikā pēc statusa noteikšanas:

i)	gala-gala (end-to-end) īsziņu apmaiņa individuālo galalietotāju grupās;

ii)	attēlu, balss ziņojumu, video un citu pievienoto datņu koplietošana gala-gala (end-to-end) saziņā starp grupas tērzēšanu un individuālu galalietotāju;

četru gadu laikā pēc statusa noteikšanas:

i)	gala-gala (end-to-end) balss zvani starp diviem individuāliem galalietotājiem;

ii)	gala-gala (end-to-end) videozvani starp diviem individuāliem galalietotājiem;

iii)	gala-gala (end-to-end) balss zvani starp grupas tērzēšanu un individuālu galalietotāju;

iv)	gala-gala (end-to-end) videozvani starp grupas tērzēšanu un individuālu galalietotāju.

3. Drošības līmenis, tostarp attiecīgā gadījumā pilnīga (end-to-end) šifrēšana, ko vārtzinis sniedz saviem galalietotājiem, tiek saglabāts visos sadarbspējīgajos pakalpojumos.

4. Vārtzinis publicē standartpiedāvājumu, kurā izklāstīti tehniskie dati un vispārīgie noteikumi par sadarbspēju ar tā numurneatkarīgajiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, tostarp nepieciešamā informācija par drošības līmeni un pilnīgu (end-to-end) šifrēšanu. Vārtzinis publicē minēto standartpiedāvājumu 3. panta 10. punktā noteiktajā laikposmā un vajadzības gadījumā to atjaunina.

5. Pēc standartpiedāvājuma publicēšanas saskaņā ar 4. punktu ikviens numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā vai plāno piedāvāt šādus pakalpojumus Savienībā, var pieprasīt sadarbspēju ar numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis. Šāds pieprasījums var attiekties uz dažām vai visām 2. punktā uzskaitītajām pamatfunkcijām. Vārtzinis izpilda visus pamatotos sadarbspējas pieprasījumus trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas, padarot pieprasītās pamatfunkcijas darbotiesspējīgas.

6. Komisija izņēmuma kārtā pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma var pagarināt izpildes termiņus, kas paredzēti 2. vai 5. punktā, ja vārtzinis pierāda, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu sadarbspēju un saglabātu vajadzīgo drošības līmeni, tostarp attiecīgā gadījumā pilnīgu (end-to-end) šifrēšanu.

7. Numurneatkarīgo starppersonu sakaru pakalpojumu, ko sniedz vārtzinis, un numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, ko sniedz pieprasījumu iesniegušais sniedzējs, galalietotāji var brīvi izlemt, vai izmantot sadarbspējīgās pamatfunkcijas, ko vārtzinis var nodrošināt, ievērojot 1. punktu.

8. Vārtzinis vāc tikai tos galalietotāju personas datus un apmainās ar tiem ar sadarbspēju pieprasošo numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēju, kuri ir absolūti nepieciešami efektīvas sadarbspējas nodrošināšanai. Jebkāda šāda galalietotāju personas datu vākšana un apmaiņa pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK.

9. Vārtzinim nav liegts veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sadarbspēju pieprasošās trešās personas, kuras sniedz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumus, neapdraud tā pakalpojumu integritāti, drošību un privātumu, ja šādi pasākumi ir absolūti nepieciešami un samērīgi un vārtzinis tos pienācīgi pamato.

21. pants

informācijas pieprasīšana

1. Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju. Tāpat Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt piekļuvi jebkādiem uzņēmumu datiem un algoritmiem un informācijai par testēšanu, kā arī pieprasīt to skaidrojumus.

2. Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz, kā arī norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā par nepilnīgas, nepareizas vai maldinošas informācijas vai skaidrojumu sniegšanu.

3. Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, tā paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz. Ja Komisija prasa uzņēmumiem sniegt piekļuvi jebkādiem datiem, algoritmiem un informācijai par testēšanu, tā norāda pieprasījuma nolūku un nosaka termiņu, kurā tie ir jāsniedz. Tāpat tā norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā, un norāda vai piemēro periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 31. pantā. Turklāt tā norāda tiesības lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

4. Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vārdā. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt atbilstīgi pilnvaroti juristi. Klients ir pilnīgi atbildīgs gadījumā, ja ir sniegta nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija.

5. Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu to rīcībā esošo informāciju, kas tai ir vajadzīga ar šo regulu uzlikto pienākumu veikšanai.

27. pants

informācija no trešām personām

1. Jebkura trešā persona, tostarp to platformas pamatpakalpojumu komerciālie lietotāji, konkurenti vai galalietotāji, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, kā arī to pārstāvji var informēt tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai tiešā veidā Komisiju par jebkādu vārtziņu īstenotu praksi vai rīcību, kas ir šīs regulas darbības jomā.

2. Tās dalībvalsts kompetentā iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, un Komisijai ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz piemērotākajiem pasākumiem, un tām nav pienākuma veikt pēcpasākumus saistībā ar saņemto informāciju.

3. Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, ievērojot šā panta 1. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, konstatē, ka var pastāvēt jautājums par neatbilstību šai regulai, minētā iestāde šādu informāciju nodod Komisijai.

30. pants

Naudas sodi

1. Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

a)	nepilda kādu no 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem;

b)	neveic pasākumus, ko Komisija noteikusi lēmumā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

c)	neievēro aizsardzības līdzekļus, kas piemēroti, ievērojot 18. panta 1. punktu;

d)	neveic pagaidu pasākumus, kas noteikti, ievērojot 24. pantu; vai

e)	nepilda apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām, ievērojot 25. pantu.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3. Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

a)	noteiktajā termiņā nesniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu to noteikšanu par vārtziņiem saskaņā ar 3. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju;

b)	neievēro pienākumu paziņot Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

c)	nepaziņo informāciju vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas ir prasīta, ievērojot 14. pantu;

d)	nesniedz aprakstu vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas prasīta, ievērojot 15. pantu;

e)	nepiešķir piekļuvi datiem, algoritmiem vai informācijai par testēšanu, kas pieprasīti, ievērojot 21. panta 3. punktu;

nesniedz pieprasīto informāciju termiņā, kas noteikts, ievērojot 21. panta 3. punktu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus, kuri ir pieprasīti, ievērojot 21. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus iztaujāšanā, kas tiek veikta, ievērojot 22. pantu;

g)	Komisijas noteiktajā termiņā neizlabo nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, ko sniedzis kāds pārstāvis vai darbinieks, vai nesniedz vai atsakās sniegt pilnīgu informāciju par faktiem, kuri saistīti ar 23. pantā paredzētās pārbaudes priekšmetu un mērķi;

h)	atsakās pakļauties pārbaudei, ievērojot 23. pantu;

i)	nepilda pienākumus, ko Komisija uzlikusi, ievērojot 26. pantu;

j)	neievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju saskaņā ar 28. pantu; vai

k)	neatbilst nosacījumiem par piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot 34. panta 4. punktu.

4. Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5. Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

31. pants

Periodiski soda maksājumi

1. Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – tostarp attiecīgā gadījumā vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro periodiskus soda maksājumus, kas nepārsniedz 5 % no iepriekšējā finanšu gada vidējā dienas apgrozījuma pasaulē un ko aprēķina, sākot no minētajā lēmumā noteiktās dienas, lai liktu tiem:

a)	nodrošināt atbilstību pasākumiem, ko Komisija noteikusi lēmumā, kas pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

b)	nodrošināt atbilstību lēmumam, ievērojot 18. panta 1. punktu;

c)	sniegt pareizu un pilnīgu informāciju termiņā, kas noteikts informācijas pieprasījumā, kurš izdots ar lēmumu, ievērojot 21. pantu;

d)	nodrošināt piekļuvi uzņēmumu datubāzēm, algoritmiem un informācijai par testēšanu, kas pieprasīti, ievērojot 21. panta 3. punktu, un sniegt skaidrojumus par tiem, kā prasīts lēmumā, ievērojot 21. pantu;

e)	pakļauties pārbaudei, kas norīkota ar lēmumu, kurš pieņemts, ievērojot 23. pantu;

f)	nodrošināt atbilstību lēmumam, ar ko nosaka pagaidu pasākumus un kas pieņemts, ievērojot 24. pantu;

g)	pildīt apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām ar lēmumu, ievērojot 25. panta 1. punktu;

h)	nodrošināt atbilstību lēmumam, ievērojot 29. panta 1. punktu.

2. Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījuši pienākumu, kura izpildi bija paredzēts panākt ar periodisko soda maksājumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka periodiskā soda maksājuma galīgo summu, kas ir mazāka par summu, kura izrietētu no sākotnējā lēmuma. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

32. pants

Sankciju piemērošanas noilguma periodi

1. Saskaņā ar 30. un 31. pantu piešķirtajām Komisijas pilnvarām ir 5 gadu noilguma periods.

2. Periodu sāk skaitīt dienā, kad tiek pieļauts pārkāpums. Tomēr nepārtrauktu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā periodu sāk skaitīt dienā, kad pārkāpums tiek pārtraukts.

3. Jebkāda Komisijas darbība saistībā ar tirgus izpēti vai procedūru attiecībā uz pārkāpumu pārtrauc naudas sodu vai periodisku soda maksājumu noilguma periodu. Noilguma periodu pārtrauc no dienas, kad par šo darbību tiek paziņots vismaz vienam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kura bijusi iesaistīta pārkāpumā. Darbība, ar kuru pārtrauc noilguma periodu jo īpaši ietver:

a)	Komisijas informācijas pieprasījumus;

b)	rakstiskas atļaujas veikt pārbaudes, ko savām amatpersonām ir izdevusi Komisija;

c)	procedūras uzsākšanu, ko veic Komisija, ievērojot 20. pantu.

4. Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Tomēr vēlākais, kad iestājas noilgums, ir diena, kurā beidzas termiņš, kas ir divreiz ilgāks par noilguma periodu, ja Komisija nav piemērojusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Šo periodu pagarina par laiku, uz kuru noilgums ir apturēts saskaņā ar 5. punktu.

5. Noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Tiesas procesā.

36. pants

Dienesta noslēpums

1. Informāciju, kas savākta, ievērojot šo regulu, izmanto šīs regulas mērķiem.

2. Informāciju, kas savākta, ievērojot 14. pantu, izmanto šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 139/2004 un valstu noteikumu par apvienošanos mērķiem.

3. Informāciju, kas savākta, ievērojot 15. pantu, izmanto šīs regulas un Regulas (ES) 2016/679 mērķiem.

4. Neskarot tās informācijas apmaiņu un izmantošanu, kas sniegta izmantošanai, ievērojot 38., 39., 41. un 43. pantu, Komisija, dalībvalstu kompetentās iestādes, to amatpersonas, ierēdņi un citas personas, kas strādā minēto iestāžu uzraudzībā, un jebkura cita fiziska vai juridiska persona, arī revidenti un eksperti, kuri iecelti, ievērojot 26. panta 2. punktu, neatklāj saskaņā ar šo regulu iegūto vai apmainīto informāciju un informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums.

44. pants

Lēmumu publicēšana

1. Komisija publicē lēmumus, ko tā pieņem, ievērojot 3. un 4. pantu, 8. panta 2. punktu, 9. un 10. pantu, 16. –20. pantu, 24. pantu, 25. panta 1. punktu, 29., 30. un 31. pantu. Šādā publikācijā norāda pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tai skaitā piemērotās sankcijas.

2. Publikācijā ņem vērā vārtziņu vai trešo personu likumīgās intereses saistībā ar to konfidenciālās informācijas aizsardzību.

54. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 2. maija.

Tomēr 3. panta 6. un 7. punktu un 40., 46., 47., 48., 49. un 50. pantu piemēro no 2022. gada 1. novembra, un 42. un 43. pantu piemēro no 2023. gada 25. jūnija.

Tomēr, ja 2023. gada 25. jūnijs ir pirms šā panta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, 42. un 43. panta piemērošanu atliek līdz šā panta otrajā daļā minētajai piemērošanas dienai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1) OV C 286, 16.7.2021., 64. lpp.

(2) OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 18. jūlija lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(12) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(18) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(19) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(22) OV C 147, 26.4.2021., 4. lpp.

(23) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).

PIELIKUMS

A. “Vispārīgi”

Šī pielikuma mērķis ir precizēt metodiku, kā identificēt un aprēķināt “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus” katram 2. panta 2. punktā uzskaitītajam platformas pamatpakalpojumam. Tas nodrošina atsauci, kura ļauj uzņēmumam novērtēt, vai tā platformas pamatpakalpojumi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, kas savukārt ļautu pieņemt, ka tie atbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībai. Šāda atsauce būs vienlīdz svarīga jebkuram plašākam novērtējumam saskaņā ar 3. panta 8. punktu. Tas ir uzņēmuma pienākums panākt pēc iespējas precīzāku aproksimāciju saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem kopīgajiem principiem un konkrēto metodiku. Nekas šajā pielikumā neliedz Komisijai šīs regulas attiecīgajos noteikumos paredzētajos termiņos pieprasīt uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu un aprēķinātu “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus”. Nekas šajā pielikumā nebūtu uzskatāms par tādu, kas veido juridisku pamatu lietotāju izsekošanai. Tāpat šajā pielikumā ietvertā metodika neskar nevienu no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši tos, kas noteikti 3. panta 3. un 8. punktā un 13. panta 3. punktā. Jo īpaši prasība ievērot 13. panta 3. punktu nozīmē arī “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” aprēķināšanu un identificēšanu, pamatojoties vai nu uz precīzu mērījumu, vai uz vislabāko pieejamo aproksimāciju – saskaņā ar faktiskajām identifikācijas un aprēķinu spējām, kādas uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir attiecīgajā brīdī. Minētie mērījumi vai vislabākā pieejamā aproksimācija atbilst tiem mērījumiem, kas paziņoti saskaņā ar 15. pantu, un ietver tos.

Šīs regulas 2. panta 20) un 21) punktā ir noteiktas “galalietotāja” un “komerciālā lietotāja” definīcijas, kas ir kopīgas visiem platformas pamatpakalpojumiem.

Lai identificētu un aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu, šajā pielikumā ir atsauce uz “unikālo lietotāju” jēdzienu. Jēdziens “unikāli lietotāji” ietver “aktīvus galalietotājus” un “aktīvus komerciālos lietotājus”, kas saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tiek skaitīti tikai vienu reizi noteiktā laikposmā (t. i., mēnesī “aktīvo galalietotāju” gadījumā un gadā “aktīvo komerciālo lietotāju” gadījumā), neatkarīgi no tā, cik reizes tie attiecīgajā laikposmā ir izmantojuši attiecīgo platformas pamatpakalpojumu. Tas neskar faktu, ka viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona var vienlaikus būt aktīvs galalietotājs vai aktīvs komerciālais lietotājs dažādiem platformas pamatpakalpojumiem.

B. “Aktīvie galalietotāji”

“Unikālo lietotāju” skaitu, kas attiecas uz “aktīviem galalietotājiem”, identificē pēc visprecīzākajiem rādītājiem, par kuriem ziņojis uzņēmums, kas sniedz jebkuru no platformas pamatpakalpojumiem, konkrēti:

Tiek uzskatīts, ka datu vākšana par platformas pamatpakalpojumu izmantošanu no vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, prima facie radītu viszemāko dublēšanas iespējamību, piemēram, saistībā ar lietotāju uzvedību dažādās ierīcēs vai platformās. Tādējādi uzņēmums iesniedz apkopotus anonimizētus datus par unikālo galalietotāju skaitu katram attiecīgajam platformas pamatpakalpojumam, pamatojoties uz vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, ja šādi dati pastāv.

Attiecībā uz platformas pamatpakalpojumiem, kuriem galalietotāji piekļūst arī ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, uzņēmums papildus iesniedz apkopotus anonimizētus datus par attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālo galalietotāju skaitu, pamatojoties uz alternatīviem mērījumiem, kas aptver arī gala lietotājus ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, piemēram, interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas birkām, ar nosacījumu, ka šīs adreses vai identifikatori ir objektīvi vajadzīgi platformas pamatpakalpojumu sniegšanai.

“Mēneša aktīvo galalietotāju” skaits ir balstīts uz aktīvo galalietotāju vidējo skaitu mēnesī finanšu gada lielākajā daļā. Jēdziens “finanšu gada lielākā daļa” ir paredzēts, lai ļautu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, konkrētā gadā neņemt vērā netipiskus skaitļus. Netipiski skaitļi pēc būtības nozīmē skaitļus, kas būtiski neatbilst normālajām vērtībām un paredzamajiem skaitļiem. Šādu netipisku skaitļu piemērs varētu būt neparedzēts lietotāju iesaistes maksimums vai kritums, kas noticis viena finanšu gada konkrēta mēneša laikā. Skaitļi, kas saistīti ar ikgadējām periodiskām norisēm, piemēram, ikgadējiem pārdošanas veicināšanas pasākumiem, nav netipiski skaitļi.

C. “Aktīvie komerciālie lietotāji”

Attiecībā uz “aktīvajiem komerciālajiem lietotājiem”“unikālo lietotāju” skaits attiecīgā gadījumā jānosaka konta līmenī, kur katrs atsevišķais komerciālais konts, kas saistīts ar uzņēmuma sniegto platformas pamatpakalpojuma izmantošanu, ir viens attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālais aktīvais komerciālais lietotājs. Ja jēdziens “komerciālais konts” neattiecas uz konkrētu platformas pamatpakalpojumu, attiecīgais uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nosaka unikālo komerciālo lietotāju skaitu, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu.

D. “informācijas iesniegšana”

Uzņēmums, kas Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu iesniedz informāciju par aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaitu attiecībā uz katru platformas pamatpakalpojumu, ir atbildīgs par minētās informācijas pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu. Šajā sakarā:

a.	Uzņēmums ir atbildīgs, lai datus par attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tas iesniegtu tā, ka tiek novērsta aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaita nepietiekama un pārmērīga uzskaite (piemēram, ja lietotāji piekļūst platformas pamatpakalpojumiem dažādās platformās vai ierīcēs).

Uzņēmums ir atbildīgs par precīzu un kodolīgu paskaidrojumu sniegšanu par metodiku, kas izmantota, lai iegūtu informāciju, un par jebkādu attiecīgā platformas pamatpakalpojuma aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju nepietiekamas vai pārmērīgas uzskaites risku, kā arī par risinājumiem, kas pieņemti, lai novērstu minēto risku.

c.	Uzņēmums sniedz datus, kuru pamatā ir alternatīvi mērījumi, ja Komisijai ir bažas par to datu precizitāti, kurus sniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus.

Lai aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu:

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), neidentificē platformas pamatpakalpojumus, kuri saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie tās pašas kategorijas platformas pamatpakalpojumiem, kā atšķirīgus, pamatojoties galvenokārt uz to, ka tie ir sniegti, izmantojot dažādus domēnu nosaukumus – vai nu valsts koda augstākā līmeņa domēnus (ccTLD), vai vispārējus augstākā līmeņa domēnus (gTLD) –, vai jebkurus ģeogrāfiskos atribūtus.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi divi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus attiecīgais uzņēmums sniedz integrēti, bet:

i)	kuri nepieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas saskaņā ar 2. panta 2. punktu vai

ii)	kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

E. “Konkrētas definīcijas”

Turpmāk sniegtajā tabulā ir izklāstītas konkrētas jēdzienu “aktīvie galalietotāji” un “aktīvie komerciālie lietotāji” definīcijas katram platformas pamatpakalpojumam.

Platformas pamatpakalpojumi	Aktīvie galalietotāji	Aktīvie komerciālie lietotāji
Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši tiešsaistes starpniecības pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, veicot vaicājumu, klikšķinot vai ritinot, vai vismaz vienu reizi mēneša laikā noslēguši darījumu ar tiešsaistes starpniecības pakalpojuma palīdzību.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuriem visu gadu tiešsaistes starpniecības pakalpojumā bijis iekļauts vismaz viens elements vai kuri gada laikā noslēguši darījumu, ko iespējamu darījis tiešsaistes starpniecības pakalpojums.
Tiešsaistes meklētājprogrammas	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes meklētājprogrammu, piemēram, veicot vaicājumu.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits ar komerciālām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm), kuri gada laikā indeksēti ar tiešsaistes meklētājprogrammas indeksu vai tā daļu.
Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu vai komentējot.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri ir iekļauti uzņēmumu sarakstā (business listing) vai kuriem ir komerciāls konts tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumā un kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir jebkādā veidā izmantojuši šo pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu, komentējot vai izmantojot tā rīkus uzņēmumu vajadzībām.
Video koplietošanas platformas pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši video koplietošanas platformas pakalpojumu, piemēram, atskaņojot audiovizuālā satura segmentu, veicot vaicājumu vai augšupielādējot audiovizuālo saturu, jo īpaši arī lietotāju veidotus video.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā ir snieguši vismaz vienu audiovizuāla satura darbu, kas augšupielādēts vai atskaņots video koplietošanas platformas pakalpojumā.
Numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir uzsākuši saziņu vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir lietojuši komerciālo kontu vai citādi uzsākuši saziņu, vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, lai tieši sazinātos ar galalietotāju.
Operētājsistēmas	To unikālo galalietotāju skaits, kuri ir lietojuši ierīci ar operētājsistēmu, kas mēneša laikā vismaz vienu reizi ir aktivizēta, atjaunināta vai lietota.	To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir publicējuši, atjauninājuši vai piedāvājuši vismaz vienu lietojumprogrammu vai programmatūru, kas izmanto operētājsistēmas programmēšanas valodu vai jebkādus operētājsistēmas programmatūras izstrādes rīkus vai kas jebkādā veidā darbojas operētājsistēmā.
Virtuālais asistents	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi jebkādā veidā izmantojuši virtuālo asistentu, piemēram, aktivizējot to, uzdodot jautājumu, piekļūstot pakalpojumam ar komandas palīdzību vai kontrolējot kādu mājas viedierīci.	To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir piedāvājuši vismaz vienu virtuālā asistenta lietojumprogrammu vai funkcionalitāti, kura dod iespēju ar virtuālā asistenta starpniecību piekļūt esošai lietojumprogrammai.
Tīmekļa pārlūkprogrammas	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tīmekļa pārlūkprogrammu, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammas URL rindā ievadot vaicājumu vai tīmekļa vietnes adresi.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuru komerciālajām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm) gada laikā vismaz vienu reizi ir piekļūts, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, vai kuri ir piedāvājuši spraudni, paplašinājumu vai papildinājumus, kas gada laikā ir lietoti tīmekļa pārlūkprogrammā.
Mākoņdatošanas pakalpojumi	To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši jebkādu mākoņdatošanas pakalpojumu no attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja par jebkāda veida atlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī atlīdzība tiek maksāta tajā pašā mēnesī.	To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā snieguši mākoņdatošanas pakalpojumus, kas mitināti attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja mākoņdatošanas infrastruktūrā.
Tiešsaistes reklāmas pakalpojumi	Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks: to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu. Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem): to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu, kas bijis par pamatu reklāmas starpniecības pakalpojumam.	Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks: To unikālo reklāmdevēju skaits, kuriem gada laikā bijis vismaz viens reklāmas parādījums. Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem): To unikālo komerciālo lietotāju (tostarp reklāmdevēju, izdevēju vai citu starpnieku) skaits, kuri gada laikā savstarpēji sadarbojušies, izmantojot reklāmas starpniecības pakalpojumu, vai kuriem tas ticis sniegts.

whereas

keyboard_tab Digital Market Act 2022/1925 LV

Digital Market Act 2022/1925 LV