search


keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2023/2854 LV cercato: 'tikai' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index tikai:


whereas tikai:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 1603

 

4. pants

Lietotāju un datu turētāju tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi produkta datiem un ar to saistīta pakalpojuma datiem, to izmantošanu un to pieejamības nodrošināšanu

1.   Ja lietotājs nevar datiem piekļūt tieši no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma, datu turētāji bez liekas kavēšanās, tādas pašas kvalitātes, kāda pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – pastāvīgi un reāllaikā – dara lietotājam pieejamus uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. To dara, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu, kas iesniegts, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ja tas ir tehniski realizējams.

2.   Lietotāji un datu turētāji var ar līgumu ierobežot vai aizliegt piekļuvi datiem, to izmantošanu vai turpmāku kopīgošanu, ja šāda apstrāde varētu apdraudēt savienota produkta drošības prasības, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos, tādējādi nopietni nelabvēlīgi ietekmējot fizisku personu veselību, drošumu vai drošību. Šajā sakarā nozaru iestādes var sniegt lietotājiem un datu turētājiem tehniskas speciālās zināšanas. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo pantu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

3.   Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs attiecībā uz jebkuru strīdu ar datu turētāju par 2. punktā minētajiem līgumiskajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem var:

a)

saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei; vai

b)

vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

4.   Datu turētāji lieki neapgrūtina šajā pantā lietotājiem paredzēto izvēles iespēju vai tiesību īstenošanu, tostarp – nepiedāvā lietotājam izvēles neneitrālā veidā, neiedragā un nepavājina lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēles brīvību, izmantojot lietotāja digitālās saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi, funkciju vai darbības veidu.

5.   Lai pārbaudītu, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs 1. punkta nolūkā, datu turētājs nepieprasa minētajai personai sniegt nekādu informāciju, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešama. Datu turētāji neuzglabā informāciju, jo īpaši reģistrācijas datus, par lietotāja piekļuvi pieprasītajiem datiem, kura pārsniedz to, kas vajadzīga lietotāja piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

6.   Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž tikai tad, ja datu turētājs un lietotājs pirms izpaušanas ir veikuši visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, jo īpaši attiecībā uz trešām personām. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpums, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar lietotāju par samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz trešām personām, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

7.   Ja nepastāv vienošanās par 6. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja lietotājs neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 6. punktu vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz lietotājam. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

8.   Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz lietotāja saskaņā ar šā panta 6. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos sniedz lietotājam rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

9.   Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu saskaņā ar 7. un 8. punktu, var:

a)

saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei, kura bez liekas kavēšanās izlemj, vai un ar kādiem nosacījumiem datu kopīgošanu sāk vai atsāk; vai

b)

vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

10.   Datus, kas iegūti uz 1. punktā minētā pieprasījuma pamata, lietotājs neizmanto tāda savienota produkta izstrādei, kas konkurē ar savienotu produktu, no kura dati nāk, nekopīgo šādus datus ar trešo personu minētajā nolūkā un šādus datus neizmanto, lai gūtu ieskatu par ražotāja vai attiecīgā gadījumā datu turētāja ekonomisko situāciju, aktīviem un ražošanas metodēm.

11.   Lietotājs neizmanto piespiedu līdzekļus vai ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

12.   Ja lietotājs nav tas datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs lietotājam dara pieejamus tikai tad, ja ir spēkā juridisks pamats apstrādei, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 6. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 3. punkta nosacījumi.

13.   Uzreiz pieejamus datus, kas ir nepersondati, datu turētājs izmanto, tikai pamatojoties uz līgumu ar lietotāju. Šādus datus datu turētājs neizmanto, lai gūtu tādu ieskatu par lietotāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai lietotāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt minētā lietotāja komerciālo stāvokli tirgos, kuros lietotājs darbojas.

14.   Datu turētāji produkta nepersondatus nedara pieejamus trešām personām komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, kas nav to līguma ar lietotāju pildīšana. Attiecīgā gadījumā datu turētāji līgumiski uzliek trešām personām pienākumu no tiem saņemtos datus tālāk nekopīgot.

5. pants

Lietotāja tiesības kopīgot datus ar trešām personām

1.   Pēc lietotāja vai personas, kas rīkojas lietotāja vārdā, pieprasījuma datu turētājs bez liekas kavēšanās tādā pašā kvalitātē, kāda ir pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas lietotājam, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un, ja tas ir lietderīgi un tehniski izpildāms – pastāvīgi un reāllaikā – dara pieejamus trešai personai uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas vajadzīgi minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. Datu turētājs datus dara pieejamus trešai personai saskaņā ar 8. un 9. pantu.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz uzreiz pieejamiem datiem saistībā ar tādu jaunu savienotu produktu, vielu vai procesu testēšanu, kuri vēl nav laisti tirgū, ja vien saskaņā ar līgumu to izmantošana trešai personai ir atļauta.

3.   Uzņēmums, kas izraudzīts par vārtzini, ievērojot Regulas (ES) 2022/1925 3. pantu, nav šajā pantā paredzēta trešā persona un tāpēc tas:

a)

nelūdz vai jebkādā veidā komerciāli nestimulē lietotāju, t. sk. sniedzot monetāru vai citādu atlīdzību, kādam no uzņēmuma pakalpojumiem darīt pieejamus datus, ko lietotājs ieguvis uz 4. panta 1. punktā minētā pieprasījuma pamata;

b)

nelūdz vai komerciāli nestimulē lietotāju prasīt datu turētājam kādam no uzņēmuma pakalpojumiem darīt pieejamus datus, ievērojot šā panta 1. punktu;

c)

nesaņem no lietotāja datus, ko lietotājs ir ieguvis uz 4. panta 1. punktā minētā pieprasījuma pamata.

4.   Pārbaudes nolūkā, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs vai kā trešā persona 1. punkta nolūkā, lietotājam vai trešai personai nav pienākuma sniegt vairāk informācijas, nekā tas ir nepieciešams. Datu turētāji glabā tikai tādu informāciju par trešās personas piekļuvi pieprasītajiem datiem, kas vajadzīga trešās personas piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

5.   Trešā persona neizmanto piespiedu līdzekļus un ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

6.   Uzreiz pieejamus datus datu turētājs neizmanto, lai iegūtu tādu informāciju par trešās personas saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai trešās personas veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt trešās personas komerciālo stāvokli tirgos, kuros tā darbojas, ja vien trešā persona nav devusi atļauju šādai izmantošanai un tai nav tehniskas iespējas minēto atļauju jebkurā laikā viegli atsaukt.

7.   Ja lietotājs nav datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs dara pieejamus trešai personai tikai tad, ja spēkā ir juridisks pamats apstrādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. pantu un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK5. panta 3. punkta nosacījumi.

8.   Datu turētāja un trešās personas nevienošanās par datu nosūtīšanas kārtību neapgrūtina, nepadara neiespējamu un neietekmē datu subjekta tiesību īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679; tas īpaši attiecas uz tiesībām uz datu pārnesamību saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.

9.   Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž trešām personām tikai tādā mērā, kādā šāda izpaušana ir absolūti nepieciešama, lai sasniegtu mērķi, par kuru lietotājs un trešā persona ir vienojušies. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs, ja tas nav datu turētājs, identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpumi, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar trešo personu par visiem samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

10.   Ja nepastāv vienošanās par šā panta 9. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja trešā persona neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar šā panta 9. punktu, vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz trešajai personai. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

11.   Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz trešās personas saskaņā ar šā panta 9. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos trešai personai sniedz rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

12.   Neskarot trešās personas tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, trešā persona, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu, ievērojot 10. un 11. punktu, var:

a)

saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei, kura bez liekas kavēšanās izlemj, vai un ar kādiem nosacījumiem datu kopīgošanu sāk vai atsāk; vai

b)

vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

13.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, nelabvēlīgi neietekmē datu subjektu tiesības, kas noteiktas piemērojamajos Savienības un valsts tiesību aktos par personas datu aizsardzību.

6. pants

To trešo personu pienākumi, kas datus saņem pēc lietotāja pieprasījuma

1.   Datus, kas trešai personai darīti pieejami, ievērojot 5. pantu, tā apstrādā tikai atbilstoši nolūkiem un nosacījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās ar lietotāju, un ievērojot Savienības un valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību, tostarp datu subjekta tiesības, ciktāl tas attiecas uz personas datiem. Ja dati līgumiski saskaņotajam nolūkam vairs nav vajadzīgi, trešā persona tos dzēš, ja vien attiecībā uz nepersondatiem nav citādas vienošanās ar lietotāju.

2.   Trešā persona:

a)

nepamatoti neapgrūtina lietotāja izvēli vai tiesību īstenošanu saskaņā ar 5. pantu un šo pantu, tostarp, piedāvājot lietotājam izvēli tādā veidā, kas nav neitrāls, vai piespiežot vai maldinot lietotāju, vai manipulējot ar viņu, vai ierobežojot vai pavājinot lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli, arī izmantojot lietotāja digitālu saskarni vai tās daļu;

b)

neatkarīgi no Regulas (ES) 2016/679 22. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta, saņemtos datus neizmanto profilēšanai, ja vien tas nav nepieciešams lietotāja pieprasītā pakalpojuma sniegšanai;

c)

saņemtos datus nedara pieejamus citai trešai personai, ja vien par dati nav darīti pieejami, pamatojoties uz līgumu ar lietotāju un ar noteikumu ka šī cita trešā persona veic visus nepieciešamos pasākumus, par kuriem datu turētājs un trešā persona ir vienojušies nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti;

d)

saņemtos datus nedara pieejamus uzņēmumam, kas ir izraudzīts par vārtzini, ievērojot Regulas (ES) 2022/1925 3. pantu;

e)

saņemtos datus neizmanto tāda produkta izstrādei, kas konkurē ar savienoto produktu, no kura nāk dati, kuriem piekļūts, vai minētajā nolūkā nekopīgo datus ar citu trešo personu; trešās personas nekādus produkta datus vai ar to saistīta pakalpojuma nepersondatus, kas tām darīti pieejami, neizmanto arī, lai gūtu ieskatu par datu turētāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai par datu turētāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu;

f)

saņemtos datus neizmanto tādā veidā, kas negatīvi ietekmē savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojumu drošību;

g)

neignorē īpašos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās ar datu turētāju vai komercnoslēpumu turētāju, ievērojot 5. panta 9. punktu, un neapdraud komercnoslēpuma konfidencialitātes noteikumus;

h)

neliedz lietotājam, kas ir patērētājs, tostarp pamatojoties uz līgumu, darīt saņemtos datus pieejamus citām pusēm.

8. pants

Nosacījumi, ar kuriem datu turētāji datus dara pieejamus datu saņēmējiem

1.   Ja uzņēmumu savstarpējās attiecībās datu turētājam ir pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam saskaņā ar 5. pantu vai ar citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, datu turētājs vienojas ar datu saņēmēju par datu pieejamības nodrošināšanas kārtību un to dara saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem un pārredzamā veidā saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu.

2.   Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā, nav saistošs, ja tas ir negodīgs līguma noteikums 13. panta nozīmē vai ja, kaitējot lietotājam, tas izslēdz II nodaļā noteikto lietotāja tiesību piemērošanu, atkāpjas no tām vai maina to sekas.

3.   Attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanas kārtību datu turētājs, darot datus pieejamus, nediskriminē salīdzināmas datu saņēmēju kategorijas, tostarp datu turētāja partneruzņēmumus vai saistītos uzņēmumus. Ja datu saņēmējs uzskata, ka nosacījumi, ar kuriem dati tam ir darīti pieejami, ir diskriminējoši, datu turētājs pēc datu saņēmēja motivēta pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz tam informāciju, kas pierāda, ka nekāda diskriminācija nav notikusi.

4.   Datu turētājs datus datu saņēmējam nedara pieejamus, tostarp ekskluzīvi, ja vien lietotājs to nav pieprasījis saskaņā ar II nodaļu.

5.   Datu turētājiem un datu saņēmējiem prasa sniegt tikai informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti līguma noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanu vai viņu pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

6.   Ja Savienības tiesību aktos, tostarp šīs regulas 4. panta 6. punktā un 5. panta 9. punktā, vai valsts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nav noteikts citādi, pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam nerada pienākumu izpaust komercnoslēpumus.

10. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Lietotājiem, datu turētājiem un datu saņēmējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ka arī strīdus saistībā ar tādiem taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kuri reglamentē datu pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu un šādas nodrošināšanas pārredzamību.

2.   Strīdu izšķiršanas struktūras attiecīgajām pusēm, pirms tās pieprasa lēmumu, dara zināmas maksas vai mehānismus, ko izmanto maksu noteikšanai.

3.   Attiecībā strīdiem, kurus nodod izskatīšanai strīdu izšķiršanas struktūrai, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu lietotājam vai datu saņēmējam, datu turētājs sedz visas strīdu izšķiršanas struktūras prasītās maksas un atlīdzina minētajam lietotājam vai minētajam datu saņēmējam visus citus pamatotus izdevumus, kuri tam radušies sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu datu turētājam, lietotājam vai datu saņēmējam nav jāatlīdzina nekādas maksas vai citi izdevumi, ko datu turētājs ir samaksājis vai kas tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien strīdu izšķiršanas struktūra nekonstatē, ka lietotājs vai datu saņēmējs ir acīmredzami rīkojies negodprātīgi.

4.   Klientiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, kuri saistīti ar klientu tiesību pārkāpumiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju pienākumu neizpildi, saskaņā ar 23. līdz 31. pantu.

5.   Dalībvalsts, kurā strīdu izšķiršanas struktūra ir izveidota, pēc minētās struktūras pieprasījuma to sertificē, ja tā ir pierādījusi, ka atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tā ir objektīva un neatkarīga, un tā pieņem savus lēmumus saskaņā ar skaidru, nediskriminējošu un taisnīgu reglamentu;

b)

tai ir nepieciešamās speciālās zināšanas, kas jo īpaši saistītas ar tādiem taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, tostarp atlīdzību, un par datu darīšanu pieejamus pārredzamā veidā, kas struktūrai ļauj faktiski noteikt minētos noteikumus;

c)

tai var viegli piekļūt, izmantojot elektronisko sakaru tehnoloģijas;

d)

tā spēj ātri, rezultatīvi un izmaksu ziņā efektīvi pieņemt lēmumus vismaz vienā Savienības oficiālajā valodā.

6.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par strīdu izšķiršanas struktūrām, kas sertificētas saskaņā ar 5. punktu. Komisija minēto struktūru sarakstu publicē īpašā tīmekļa vietnē un pastāvīgi to atjaunina.

7.   Strīdu izšķiršanas struktūra atsakās izskatīt strīda izšķiršanas pieprasījumu, kas jau ir iesniegts citai strīdu izšķiršanas struktūrai vai dalībvalsts tiesai.

8.   Strīdu izšķiršanas struktūra dod pusēm iespēju saprātīgā termiņā paust savus viedokļus par jautājumiem, ko minētās puses ir ierosinājušas minētajā struktūrā. Šajā sakarā katrai strīdā iesaistītajai pusei tiek sniegti otras attiecīgajā strīdā iesaistītās puses iesniegumi un ekspertu paziņojumi. Pusēm tiek dota iespēja komentēt minētos iesniegumus un paziņojumus.

9.   Strīdu izšķiršanas struktūra lēmumu par tai iesniegto jautājumu pieņem 90 dienu laikā pēc tam, kad saņemts 1. un 4. punktā paredzētais pieprasījums. Minētais lēmums ir rakstiski vai pastāvīgā informācijas nesējā, un tam pievieno paskaidrojuma rakstu.

10.   Strīdu izšķiršanas struktūras sagatavo un dara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Šādos gada pārskatos jo īpaši iekļauj šādu vispārēju informāciju:

a)

strīdu iznākumu agregējums;

b)

vidējais laiks, kas bija nepieciešams, lai izšķirtu strīdus;

c)

visizplatītākie iemesli strīdiem.

11.   Lai veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu, strīdu izšķiršanas struktūra var nolemt 10. punktā minētajā pārskatā iekļaut ieteikumus par to, kā izvairīties no problēmām vai tās risināt.

12.   Strīdu izšķiršanas struktūras lēmums pusēm ir saistošs tikai tad, ja pirms strīdu izšķiršanas procedūras sākuma puses ir nepārprotami piekritušas tā saistošajam spēkam.

13.   Šis pants neietekmē pušu tiesības vērsties dalībvalsts tiesā pēc efektīvas tiesiskās aizsardzības.

15. pants

Ārkārtēja vajadzība izmantot datus

1.   Ārkārtēja vajadzība izmantot konkrētus datus šīs nodaļas nozīmē ir ierobežota laikā un tvērumā, un uzskata, ka tā pastāv tikai kādā no šādiem gadījumiem:

a)

ja pieprasītie dati ir vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra šādus datus nespēj ar alternatīviem līdzekļiem iegūt laikus un efektīvi, un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem;

b)

gadījumos, kurus neaptver a) apakšpunkts, un tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz nepersondatiem, ja:

i)

publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra rīkojas, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem, un ir identificējusi konkrētus datus, kuru trūkums tai liedz pildīt konkrētu uzdevumu, kas veicams sabiedrības interesēs, kas ir skaidri noteikts tiesību aktos, piemēram, oficiālās statistikas sagatavošana vai sabiedrības ārkārtas situācijas mazināšana vai atgūšanās no tās; un

ii)

publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra ir izsmēlusi visus citus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, lai iegūtu šādus datus, tostarp, nepersondatu pirkšanu tirgū, piedāvājot tirgus cenas, vai paļaušanos uz spēkā esošajiem pienākumiem darīt datus pieejamus, vai jaunu leģislatīvu pasākumu pieņemšanu, kuri garantētu datu savlaicīgu pieejamību.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

3.   Pienākumu pierādīt, ka publiskā sektora struktūra nav spējusi iegūt nepersondatus, pērkot tos tirgū, nepiemēro, ja konkrētais uzdevums, kas veikts sabiedrības interesēs, ir oficiālās statistikas sagatavošana un ja šādu datu pirkšana nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

17. pants

Pieprasījumi darīt pieejamus datus

1.   Pieprasot datus saskaņā ar 14. pantu, publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra:

a)

precizē, kuri dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, ir vajadzīgi;

b)

pierāda, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai pastāvētu ārkārtēja vajadzība, kā minēts 15. pantā, kuras dēļ dati tiek pieprasīti;

c)

paskaidro pieprasījuma mērķi, pieprasīto datu paredzēto izmantojumu, tostarp attiecīgā gadījumā paredzēto izmantojumu, ko veic trešā persona saskaņā ar šā panta 4. punktu, minētā izmantojuma ilgumu un attiecīgā gadījumā to, kā personas datu apstrāde apmierinās ārkārtējo vajadzību;

d)

ja iespējams, precizē, kad ir sagaidāms, ka visas puses, kurām ir piekļuve datiem, tos izdzēsīs;

e)

pamato tā datu turētāja izvēli, kuram pieprasījums ir adresēts;

f)

norāda visas citas publiskā sektora struktūras vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūras un trešās personas, ar kurām pieprasītos datus paredzēts kopīgot;

g)

ja tiek pieprasīti personas dati, precizē visus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami un ir samērīgi, lai īstenotu datu aizsardzības principus un vajadzīgos aizsardzības pasākumus, piemēram, pseidonimizācijas līmeni, un to, vai datu turētājs pirms datu pieejamības nodrošināšanas var piemērot anonimizāciju;

h)

norāda tiesību normu, ar ko pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai uztic sabiedrības interesēs veicamo konkrēto uzdevumu, kurš ir būtisks saistībā ar datu pieprasīšanu;

i)

norāda termiņu, līdz kuram dati ir jādara pieejami, un 18. panta 2. punktā minēto termiņu, līdz kuram datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt;

j)

dara visu iespējamo, lai izvairītos no tā, ka datu pieprasījuma izpildes rezultātā iestājas datu turētāju atbildība par Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

2.   Datu pieprasījums, kas iesniegts, ievērojot šā panta 1. punktu:

a)

ir sastādīts rakstiski un datu turētājam saprotamā skaidrā, kodolīgā un vienkāršā valodā;

b)

konkrēti norāda pieprasīto datu veidu un atbilst datiem, pār kuriem datu turētājam ir kontrole pieprasījuma laikā;

c)

attiecībā uz pieprasīto datu detalizāciju, apjomu un piekļuves biežumu – ir samērīgs ar ārkārtējo vajadzību un ir pienācīgi pamatots;

d)

ievēro datu turētāja likumīgos mērķus, apņemoties nodrošināt komercnoslēpumu aizsardzību saskaņā ar 19. panta 3. punktu, un izmaksas un pūles, kas vajadzīgas, lai datus darītu pieejamus;

e)

attiecas uz nepersondatiem, un tikai tad, ja ir pierādīts, ka ar to nav pietiekami, lai reaģētu uz ārkārtējo vajadzību izmantot datus saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieprasa personas datus pseidonimizētā veidā un nosaka tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas jāveic datu aizsardzībai;

f)

informē datu turētāju par sodiem, ko pieprasījuma neizpildes gadījumā saskaņā ar 40. pantu piemēro saskaņā ar 37. pantu izraudzītā kompetentā iestāde;

g)

ja pieprasījumu iesniedz publiskā sektora struktūra – tiek nosūtīts 37. pantā minētajam datu koordinatoram dalībvalstī, kur ir iedibināta pieprasījuma iesniedzēja publiskā sektora struktūra, kurš bez liekas kavēšanās dara pieprasījumu publiski pieejamu tiešsaistē, ja vien datu koordinators neuzskata, ka šāda publiskošana radītu risku sabiedriskajai drošībai;

h)

ja pieprasījumu iesniedz Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra – bez liekas kavēšanās darīts pieejams tiešsaistē;

i)

ja ir pieprasīti personas dati, tiek bez liekas kavēšanās paziņots uzraudzības iestādei, kas ir atbildīga par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību dalībvalstī, kurā ir iedibināta publiskā sektora struktūra.

Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras informē Komisiju par saviem pieprasījumiem.

3.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra saskaņā ar šo nodaļu iegūtos datus nedara pieejamus atkalizmantošanai kā definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 2. punktā vai Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 11. punktā. Regulu (ES) 2022/868 un Direktīvu (ES) 2019/1024 nepiemēro publiskā sektora struktūru rīcībā esošiem datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.

4.   Šā panta 3. punkts neliedz publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ar datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu, apmainīties ar citu publiskā sektora struktūru vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūru, lai izpildītu 15. pantā minētos uzdevumus, kā norādīts pieprasījumā saskaņā ar šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, vai darīt datus pieejamus trešai personai, ja tā ar publiski pieejamu vienošanos ir deleģējusi minētajai trešai personai veikt tehniskas pārbaudes vai citas funkcijas. Pienākumi, kas, ievērojot 19. pantu, noteikti publiskā sektora struktūrām, jo īpaši aizsardzības pasākumi nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti, attiecas arī uz šādām trešām personām. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra datus nosūta vai dara pieejamus saskaņā ar šo punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati saņemti.

5.   Ja datu turētājs uzskata, ka, pārsūtot datus vai darot tos pieejamus, ir pārkāptas tā tiesības saskaņā ar šo nodaļu, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

6.   Komisija izstrādā šajā pantā paredzēto pieprasījumu veidnes paraugu.

19. pants

Publiskā sektora struktūru, Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Savienības struktūru pienākumi

1.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra, kas saņem datus saskaņā ar pieprasījumu, kurš iesniegts saskaņā ar 14. pantu:

a)

neizmanto datus veidā, kas nav saderīgs ar nolūku, kādam tie tika pieprasīti;

b)

ir īstenojušas tehniskus un organizatoriskus pasākumus, ar kuriem saglabā pieprasīto datu konfidencialitāti un integritāti un datu, jo īpaši personas datu, nosūtīšanas drošību un aizsargā datu subjektu tiesības un brīvības;

c)

dzēš datus, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi norādītajam nolūkam, un bez liekas kavēšanās informē datu turētāju un personas vai organizācijas, kas saņēmušas datus, ievērojot 21. panta 1. punktu, ka dati ir dzēsti, ja vien saistībā ar pārredzamības pienākumiem datu arhivēšana nav nepieciešama saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

2.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka, Savienības struktūra vai trešā persona, kas saņem datus saskaņā ar šo nodaļu:

a)

neizmanto datus vai ieskatu par datu turētāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas vai darbības metodēm, lai izstrādātu vai uzlabotu savienotu produktu vai ar to saistītu pakalpojumu, kas konkurē ar datu turētāja savienoto produktu vai ar to saistītu pakalpojumu;

b)

nekopīgo datus ar citu trešo personu nevienā no a) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

3.   Komercnoslēpumus publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai izpauž tikai tiktāl, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams 15. pantā minētā pieprasījuma mērķa sasniegšanai. Šādā gadījumā datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs, identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpumi, tostarp attiecīgos metadatus. Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra pirms komercnoslēpumu izpaušanas veic visus nepieciešamos un atbilstošos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, tostarp, attiecīgā gadījumā izmantojot līguma paraugnoteikumus, tehniskos standartus un rīcības kodeksu piemērošanu.

4.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra ir atbildīga par tās saņemto datu drošību.

24. pants

Tehnisko pienākumu darbības joma

Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju pienākumi, kas noteikti 23., 25., 29., 30. un 34. pantā, attiecas tikai uz sākotnējā datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja pakalpojumiem, līgumiem vai komercpraksi.

30. pants

Maiņas tehniskie aspekti

1.   Tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kuri saistīti ar mērogojamiem un elastīgiem datošanas resursiem, kas ir tikai infrastruktūras elementi, piemēram, infrastruktūras darbībai nepieciešamie serveri, tīkli un virtuālie resursi, bet kuri nenodrošina piekļuvi ekspluatācijas pakalpojumiem, programmatūrai un lietotnēm, kas tiek glabātas, citādi apstrādātas vai ieviestas minētajos infrastruktūras elementos, saskaņā ar 27. pantu savu iespēju robežās veic visus saprātīgus pasākumus, lai veicinātu to, ka klients pēc pārejas uz pakalpojumu, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu, jaunā datu apstrādes pakalpojuma lietošanā panāk funkcionālu līdzvērtību. Sākotnējais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs atvieglo maiņas procesu, nodrošinot jaudas, adekvātu informāciju, dokumentāciju, tehnisku atbalstu un attiecīgā gadījumā nepieciešamos rīkus.

2.   Lai atvieglotu maiņas procesu, tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kas nav minēti 1. punktā, visiem saviem klientiem un attiecīgajiem jaunajiem datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem vienādā mērā bez maksas dara pieejamas atvērtās saskarnes. Datu pārnesamības un sadarbspējas nolūkos minētajās saskarnēs iekļauj pietiekamu informāciju par attiecīgo pakalpojumu, lai varētu izstrādāt programmatūru saziņai ar pakalpojumiem.

3.   Attiecībā uz datu apstrādes pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta 1. punktā, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji nodrošina saderību ar kopējām specifikācijām, kuras balstītas uz atklātajām sadarbspējas specifikācijām vai saskaņotajiem sadarbspējas standartiem, vismaz 12 mēnešus pēc tam, kad atsauces uz minētajām kopējām specifikācijām vai saskaņotajiem datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartiem pēc pamatā esošo īstenošanas aktu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 35. panta 8. punktu ir publicētas Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā.

4.   Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kas nav minēti šā panta 1. punktā, atjaunina 26. panta b) punktā minēto tiešsaistes reģistru saskaņā ar saviem pienākumiem, kas noteikti šā panta 3. punktā.

5.   Tā paša pakalpojuma veida pakalpojumu maiņas gadījumā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 35. panta 8. punktu Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā nav publicētas šā panta 3. punktā minētās kopējās specifikācijas vai saskaņotie sadarbspējas standarti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs pēc klienta pieprasījuma visus eksportējamos datus eksportē strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

6.   Datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem nepieprasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas vai pakalpojumus vai izpaust, vai nosūtīt digitālos aktīvus, kas ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kas ir komercnoslēpums, klientam vai citam datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam vai apdraudēt klienta vai pakalpojumu sniedzēja drošību un pakalpojuma integritāti.

32. pants

Starptautiska valdības piekļuve un nosūtīšana

1.   Neskarot 2. vai 3. punktu, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic visus atbilstošos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus, arī noslēdz līgumus, lai nepieļautu starptautisku un trešās valsts valdības piekļuvi Savienībā turētiem nepersondatiem un šādu datu nosūtīšanu, ja šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Ikvienu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un ikvienu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, kurā datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam pieprasīts nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, jebkādi atzīst vai izpilda vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību, vai šādu nolīgumu starp pieprasītāju trešo valsti un dalībvalsti.

3.   Ja starptautiska nolīguma, kā minēts 2. punktā, nav un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai minētās trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

a)

trešās valsts sistēmā ir noteikta prasība izklāstīt šāda lēmuma vai sprieduma pamatojumu un samērīgumu un noteikts, ka šādam lēmumam vai spriedumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, jānosaka pietiekama saikne ar konkrētām aizdomās turētām personām vai pārkāpumiem;

b)

adresāta pamatoto iebildumu izskata trešās valsts kompetentā tiesa; un

c)

trešās valsts kompetentā tiesa, kas izdevusi lēmumu vai spriedumu vai izskata administratīvas iestādes lēmumu, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota pienācīgi ņemt vērā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāto datu sniedzēja juridiskās intereses.

Lai noteiktu, vai pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lēmuma vai sprieduma adresāts var lūgt attiecīgās valsts struktūras vai iestādes, kuras kompetencē ir starptautiskā sadarbība juridiskos jautājumos, atzinumu, jo īpaši, ja tas uzskata, ka lēmums var attiekties uz komercnoslēpumiem un citiem komerciāli sensitīviem datiem, kā arī uz saturu, ko aizsargā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vai ja nosūtīšanas rezultātā var notikt reidentifikācija. Attiecīgā valsts struktūra vai iestāde var apspriesties ar Komisiju. Ja adresāts uzskata, ka lēmums vai spriedums var kaitēt Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm, tas lūdz attiecīgās valsts struktūras vai iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai pieprasītie dati attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm. Ja adresāts viena mēneša laikā nav saņēmis atbildi vai ja šādas struktūras vai iestādes atzinumā secināts, ka pirmajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, adresāts minēto iemeslu dēļ var noraidīt nepersondatu nosūtīšanas vai piekļuves tiem pieprasījumu.

Šīs regulas 42. pantā minētā EDIB konsultē Komisiju un palīdz tai izstrādāt pamatnostādnes par to, kā novērtēt, vai šā punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

4.   Ja 2. vai 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pakalpojumu sniedzēja vai 3. punkta otrajā daļā minētās attiecīgās valsts struktūras vai iestādes minētā pieprasījuma pamatotu interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5.   Pirms trešās valsts iestādes pieprasījuma izpildes datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs informē klientu par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, ja pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas nepieciešams tiesībaizsardzības darbības efektivitātes saglabāšanai.

VIII NODAĻA

SADARBSPĒJA

34. pants

Sadarbspēja datu apstrādes pakalpojumu paralēlas izmantošanas nolūkos

1.   Prasības, kas noteiktas 23. un 24. pantā, 25. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, a) apakšpunkta iv) punktā, e) un f) apakšpunktā un 30. panta 2.-5. punktā, mutatis mutandis piemēro arī datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem, lai veicinātu sadarbspēju datu apstrādes pakalpojumu paralēlas izmantošanas nolūkos.

2.   Ja datu apstrādes pakalpojumu izmanto paralēli citam datu apstrādes pakalpojumam, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji var noteikt maksu par datu pārnesi, bet tikai nolūkā pārvirzīt radušās pārneses maksas, nepārsniedzot šādas izmaksas.

37. pants

Kompetentās iestādes un datu koordinatori

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu un izpildi (kompetentās iestādes). Dalībvalstis var izveidot vienu vai vairākas jaunas iestādes vai paļauties uz esošajām iestādēm.

2.   Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā vienu no šīm iestādēm izraugās par datu koordinatoru, lai atvieglotu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un palīdzētu šīs regulas darbības jomā esošām vienībām visos jautājumos, kas saistīti ar tās piemērošanu un izpildi. Kompetentās iestādes, īstenojot uzdevumus un pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar 5. punktu, savstarpēji sadarbojas.

3.   Uzraudzības iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz personas datu aizsardzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro mutatis mutandis.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūrām. Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu piemēro mutatis mutandis.

Šajā punktā minētos uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz personas datu apstrādi.

4.   Neskarot šā panta 1. punktu:

a)

attiecībā uz konkrētiem nozaru datu piekļuves un izmantojuma jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, ievēro nozaru iestāžu kompetenci;

b)

kompetentajai iestādei, kas atbild par 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta piemērošanu un izpildi, ir pieredze datu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu uzdevumi un pilnvaras ir skaidri definētas un ietver šādus uzdevumus un pilnvaras:

a)

veicināt šīs regulas darbības jomā esošu lietotāju un struktūru datpratību un informētību par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu;

b)

izskatīt sūdzības, kas izriet no iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz komercnoslēpumiem, un atbilstošā apjomā izmeklēt sūdzības priekšmetu un saprātīgā termiņā regulāri attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem informēt sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas gaitu un rezultātiem, jo īpaši, ja ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar citu kompetento iestādi;

c)

veikt izmeklēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, arī pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citas kompetentās iestādes vai citas publiskās iestādes;

d)

ar administratīvu procedūru starpniecību piemērot iedarbīgus, samērīgus un atturošus finansiālos sodus, kas var ietvert periodiskus sodus un sodus ar atpakaļejošu spēku, vai sākt tiesvedības par naudas sodu piemērošanu;

e)

uzraudzīt tehnoloģiskās un attiecīgās komerciālās norises, kas ir būtiskas datu pieejamības nodrošināšanas un to izmantošanas ziņā;

f)

sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar Komisiju vai EDIB, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu un efektīvu piemērošanu, tostarp visas attiecīgās informācijas elektronisku apmaiņu bez liekas kavēšanās, tostarp attiecībā uz šā panta 10. punktu;

g)

sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par citu Savienības vai valsts tiesību aktu īstenošanu, tostarp ar iestādēm, kas ir kompetentas datu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, ar uzraudzības iestādi, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, vai ar nozaru iestādēm, lai nodrošinātu, ka šī regula tiek īstenota saskaņoti ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

h)

sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta izpilde ir konsekventa ar citiem Savienības tiesību aktiem un pašregulējumu, ko piemēro datu apstrādes pakalpojuma sniedzējiem;

i)

nodrošināt, ka maiņas maksas tiek atceltas saskaņā ar 29. pantu;

j)

izskatīt saskaņā ar V nodaļu iesniegtos datu pieprasījumus.

Datu koordinators, ja tāds ir izraudzīts, veicina pirmās daļas f), g) un h) apakšpunktos minēto sadarbību un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma palīdz tām.

6.   Datu koordinators, ja šāda kompetentā iestāde ir izraudzīta:

a)

darbojas kā vienots kontaktpunkts visos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu;

b)

nodrošina, ka publiskā sektora struktūru pieprasījumi darīt datus pieejamus ārkārtējas vajadzības gadījumā saskaņā ar V nodaļu ir publiski pieejami tiešsaistē, un sekmē brīvprātīgus datu kopīgošanas līgumus starp publiskā sektora struktūrām un datu turētājiem;

c)

katru gadu informē Komisiju par atteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar 4. panta 2. un 8. punktu un 5. panta 11. punktu.

7.   Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un to uzdevumus un pilnvaras un attiecīgā gadījumā datu koordinatora nosaukumu. Komisija uztur minēto iestāžu publisku reģistru.

8.   Veicot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes ir objektīvas un brīvas no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes un attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem nelūdz un nepieņem nevienas citas publiskas iestādes vai privātas personas norādījumus.

9.   Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentajām iestādēm tiktu nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi un attiecīgas speciālās zināšanas, kas vajadzīgi, lai tās varētu efektīvi veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

10.   Vienības, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā vienība ir iedibināta. Ja vienība ir iedibināta vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiek uzskatīts, ka tā ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā ir tās galvenais iedibinājums, t. i., dalībvalsts, kurā ir vienības galvenais birojs vai reģistrēts birojs, no kura tiek īstenotas galvenās finanšu funkcijas un darbības kontrole.

11.   Ikviena šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus un kas nav iedibināta Savienībā, izraugās juridisko pārstāvi vienā no dalībvalstīm.

12.   Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, pilnvaro juridisko pārstāvi tā, lai kompetentās iestādes pie tā varētu vērsties papildus attiecīgajai vienībai vai tās vietā par visiem jautājumiem, kas saistīti ar minēto vienību. Minētais juridiskais pārstāvis sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām iestādēm visaptverošu informāciju par šīs regulas darbības jomā esošās vienības, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, veiktajām darbībām un tās ieviestajiem noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

13.   Tiek uzskatīts, ka šīs regulas darbības jomā ietilpstošā vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā atrodas tās juridiskais pārstāvis. Tas, ka šāda vienība ir izraudzījusies juridisko pārstāvi, neskar tās saukšanu pie atbildības un jebkādu prasību tiesā, kas varētu tikt uzsākta pret šādu vienību. Līdz brīdim, kad vienība ieceļ juridisko pārstāvi saskaņā ar šo pantu, tā attiecīgā gadījumā ir visu dalībvalstu kompetencē, lai nodrošinātu šīs piemērošanu un izpildi. Jebkura kompetentā iestāde var īstenot savu kompetenci, tostarp piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, ar noteikumu, ka cita kompetentā iestāde vienībai par tiem pašiem faktiem jau nepiemēro izpildes procedūras saskaņā ar šo regulu.

14.   Kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt no to dalībvalsts kompetencē esošiem lietotājiem, datu turētājiem vai datu saņēmējiem, vai to juridiskajiem pārstāvjiem visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai. Jebkurš informācijas pieprasījums ir samērīgs ar tā pamatā esošo izpildāmo uzdevumu un ir pamatots.

15.   Ja kompetentā iestāde vienā dalībvalstī lūdz palīdzību vai izpildes pasākumus kompetentai iestādei citā dalībvalstī, tā iesniedz pamatotu pieprasījumu. Pēc šāda pieprasījuma saņemšanas kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās sniedz atbildi, sīki izklāstot paveiktās vai iecerētās darbības.

16.   Kompetentās iestādes ievēro konfidencialitātes un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma principus un aizsargā personas datus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Jebkādu informāciju, ar ko notikusi apmaiņa palīdzības pieprasījuma kontekstā un kas sniegta, ievērojot šo pantu, izmanto tikai saistībā ar jautājumu, kura risināšanai tā tika lūgta.

44. pants

Citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē tiesības un pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu

1.   Konkrētie pienākumi, kas saistīti ar datu pieejamības nodrošināšanu starp uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un patērētājiem un izņēmuma kārtā starp uzņēmumiem un publiskām struktūrām un kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuri stājušies spēkā 2024. gada 11. janvārī vai agrāk, un atbilstīgi tiem pieņemtos deleģētos vai īstenošanas aktos, paliek neskarti.

2.   Šī regula neskar Savienības tiesību aktus, kuros, ņemot vērā kādas nozares vajadzības, kādu kopīgu Eiropas datu telpu vai sabiedrības interešu jomu, ir noteiktas papildu prasības, jo īpaši attiecībā uz:

a)

tehniskajiem aspektiem, kas saistīti ar piekļuvi datiem;

b)

ierobežojumiem, kas attiecas uz datu turētāju tiesībām piekļūt noteiktiem lietotāju sniegtiem datiem un tos izmantot;

c)

citiem aspektiem, kas nav saistīti tikai ar piekļuvi datiem un to izmantošanu.

3.   Šī regula, izņemot V nodaļu, neskar Savienības un valsts tiesību aktus, kas paredz piekļuvi datiem un atļauj to izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos.

45. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 29. panta 7. punktā un 33. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2024. gada 11. janvāra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 29. panta 7. punktā un 33. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 29. panta 7. punktu vai 33. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.


whereas









keyboard_arrow_down