keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

1.   Savienotus produktus projektē un ražo un ar tiem saistītos pakalpojumus projektē un sniedz tā, lai produkta dati un ar to saistīta pakalpojuma dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, pēc noklusējuma, būtu viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – tieši pieejami lietotājam.

2.   Pirms savienota produkta pirkuma, īres vai nomas līguma noslēgšanas pārdevējs, izīrētājs vai iznomātājs, kas var būt ražotājs, skaidrā un saprotamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

3.   Pirms slēdz līgumu par saistīta pakalpojuma sniegšanu, šāda saistīta pakalpojuma sniedzējs skaidrā un saprotamā veidā lietotājam sniedz vismaz šādu informāciju:

1.   pēc lietotāja vai personas, kas rīkojas lietotāja vārdā, pieprasījuma datu turētājs bez liekas kavēšanās tādā pašā kvalitātē, kāda ir pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas lietotājam, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un, ja tas ir lietderīgi un tehniski izpildāms – pastāvīgi un reāllaikā – dara pieejamus trešai personai uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas vajadzīgi minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. Datu turētājs datus dara pieejamus trešai personai saskaņā ar 8. un 9. pantu.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz uzreiz pieejamiem datiem saistībā ar tādu jaunu savienotu produktu, vielu vai procesu testēšanu, kuri vēl nav laisti tirgū, ja vien saskaņā ar līgumu to izmantošana trešai personai ir atļauta.

3.   Uzņēmums, kas izraudzīts par vārtzini, ievērojot Regulas (ES) 2022/1925 3. pantu, nav šajā pantā paredzēta trešā persona un tāpēc tas:

4.   Pārbaudes nolūkā, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs vai kā trešā persona 1. punkta nolūkā, lietotājam vai trešai personai nav pienākuma sniegt vairāk informācijas, nekā tas ir nepieciešams. Datu turētāji glabā tikai tādu informāciju par trešās personas piekļuvi pieprasītajiem datiem, kas vajadzīga trešās personas piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

5.   Trešā persona neizmanto piespiedu līdzekļus un ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

6.   Uzreiz pieejamus datus datu turētājs neizmanto, lai iegūtu tādu informāciju par trešās personas saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai trešās personas veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt trešās personas komerciālo stāvokli tirgos, kuros tā darbojas, ja vien trešā persona nav devusi atļauju šādai izmantošanai un tai nav tehniskas iespējas minēto atļauju jebkurā laikā viegli atsaukt.

7.   Ja lietotājs nav datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs dara pieejamus trešai personai tikai tad, ja spēkā ir juridisks pamats apstrādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. pantu un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK5. panta 3. punkta nosacījumi.

8.   Datu turētāja un trešās personas nevienošanās par datu nosūtīšanas kārtību neapgrūtina, nepadara neiespējamu un neietekmē datu subjekta tiesību īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679; tas īpaši attiecas uz tiesībām uz datu pārnesamību saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.

9.   Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž trešām personām tikai tādā mērā, kādā šāda izpaušana ir absolūti nepieciešama, lai sasniegtu mērķi, par kuru lietotājs un trešā persona ir vienojušies. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs, ja tas nav datu turētājs, identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpumi, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar trešo personu par visiem samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

10.   Ja nepastāv vienošanās par šā panta 9. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja trešā persona neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar šā panta 9. punktu, vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz trešajai personai. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

11.   Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz trešās personas saskaņā ar šā panta 9. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos trešai personai sniedz rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

12.   Neskarot trešās personas tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, trešā persona, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu, ievērojot 10. un 11. punktu, var:

13.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, nelabvēlīgi neietekmē datu subjektu tiesības, kas noteiktas piemērojamajos Savienības un valsts tiesību aktos par personas datu aizsardzību.

1.   Datus, kas trešai personai darīti pieejami, ievērojot 5. pantu, tā apstrādā tikai atbilstoši nolūkiem un nosacījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās ar lietotāju, un ievērojot Savienības un valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību, tostarp datu subjekta tiesības, ciktāl tas attiecas uz personas datiem. Ja dati līgumiski saskaņotajam nolūkam vairs nav vajadzīgi, trešā persona tos dzēš, ja vien attiecībā uz nepersondatiem nav citādas vienošanās ar lietotāju.

2.   Trešā persona:

1.   Šajā nodaļā noteiktie pienākumi neattiecas uz datiem, kas ģenerēti, lietojot savienotus produktus, ko ražojis vai projektējis mikrouzņēmums vai mazais uzņēmums, vai šāda uzņēmuma sniegtus ar tādiem produktiem saistītus pakalpojumus, ar noteikumu, ka minētajam uzņēmumam nav partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 3. panta nozīmē, kurš nav kvalificējams par mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu, un ja mikrouzņēmums un mazais uzņēmums nav apakšuzņēmums, kas ražo vai projektē savienotu produktu vai sniedz ar to saistītu pakalpojumu.

Tas pats attiecas uz datiem, kas ģenerēti, lietojot savienotus produktus, ko ražojis, vai ar tiem saistītus pakalpojumus, ko sniedzis uzņēmums, kurš ir kvalificēts par vidēju uzņēmumu saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantu mazāk nekā vienu gadu, un uz savienotiem produktiem vienu gadu pēc dienas, kad vidējais uzņēmums tos ir laidis tirgū.

2.   Līguma noteikumi, kas, kaitējot lietotājam, izslēdz šajā nodaļā paredzēto lietotāja tiesību piemērošanu, atkāpjas no tām vai maina to ietekmi, lietotājam nav saistoši.

1.   Ja uzņēmumu savstarpējās attiecībās datu turētājam ir pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam saskaņā ar 5. pantu vai ar citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, datu turētājs vienojas ar datu saņēmēju par datu pieejamības nodrošināšanas kārtību un to dara saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem un pārredzamā veidā saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu.

2.   Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā, nav saistošs, ja tas ir negodīgs līguma noteikums 13. panta nozīmē vai ja, kaitējot lietotājam, tas izslēdz II nodaļā noteikto lietotāja tiesību piemērošanu, atkāpjas no tām vai maina to sekas.

3.   Attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanas kārtību datu turētājs, darot datus pieejamus, nediskriminē salīdzināmas datu saņēmēju kategorijas, tostarp datu turētāja partneruzņēmumus vai saistītos uzņēmumus. Ja datu saņēmējs uzskata, ka nosacījumi, ar kuriem dati tam ir darīti pieejami, ir diskriminējoši, datu turētājs pēc datu saņēmēja motivēta pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz tam informāciju, kas pierāda, ka nekāda diskriminācija nav notikusi.

4.   Datu turētājs datus datu saņēmējam nedara pieejamus, tostarp ekskluzīvi, ja vien lietotājs to nav pieprasījis saskaņā ar II nodaļu.

5.   Datu turētājiem un datu saņēmējiem prasa sniegt tikai informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti līguma noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanu vai viņu pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

6.   Ja Savienības tiesību aktos, tostarp šīs regulas 4. panta 6. punktā un 5. panta 9. punktā, vai valsts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nav noteikts citādi, pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam nerada pienākumu izpaust komercnoslēpumus.

1.   Lietotājiem, datu turētājiem un datu saņēmējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ka arī strīdus saistībā ar tādiem taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kuri reglamentē datu pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu un šādas nodrošināšanas pārredzamību.

2.   Strīdu izšķiršanas struktūras attiecīgajām pusēm, pirms tās pieprasa lēmumu, dara zināmas maksas vai mehānismus, ko izmanto maksu noteikšanai.

3.   Attiecībā strīdiem, kurus nodod izskatīšanai strīdu izšķiršanas struktūrai, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu lietotājam vai datu saņēmējam, datu turētājs sedz visas strīdu izšķiršanas struktūras prasītās maksas un atlīdzina minētajam lietotājam vai minētajam datu saņēmējam visus citus pamatotus izdevumus, kuri tam radušies sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu datu turētājam, lietotājam vai datu saņēmējam nav jāatlīdzina nekādas maksas vai citi izdevumi, ko datu turētājs ir samaksājis vai kas tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien strīdu izšķiršanas struktūra nekonstatē, ka lietotājs vai datu saņēmējs ir acīmredzami rīkojies negodprātīgi.

4.   Klientiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, kuri saistīti ar klientu tiesību pārkāpumiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju pienākumu neizpildi, saskaņā ar 23. līdz 31. pantu.

5.   Dalībvalsts, kurā strīdu izšķiršanas struktūra ir izveidota, pēc minētās struktūras pieprasījuma to sertificē, ja tā ir pierādījusi, ka atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

6.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par strīdu izšķiršanas struktūrām, kas sertificētas saskaņā ar 5. punktu. Komisija minēto struktūru sarakstu publicē īpašā tīmekļa vietnē un pastāvīgi to atjaunina.

7.   Strīdu izšķiršanas struktūra atsakās izskatīt strīda izšķiršanas pieprasījumu, kas jau ir iesniegts citai strīdu izšķiršanas struktūrai vai dalībvalsts tiesai.

8.   Strīdu izšķiršanas struktūra dod pusēm iespēju saprātīgā termiņā paust savus viedokļus par jautājumiem, ko minētās puses ir ierosinājušas minētajā struktūrā. Šajā sakarā katrai strīdā iesaistītajai pusei tiek sniegti otras attiecīgajā strīdā iesaistītās puses iesniegumi un ekspertu paziņojumi. Pusēm tiek dota iespēja komentēt minētos iesniegumus un paziņojumus.

9.   Strīdu izšķiršanas struktūra lēmumu par tai iesniegto jautājumu pieņem 90 dienu laikā pēc tam, kad saņemts 1. un 4. punktā paredzētais pieprasījums. Minētais lēmums ir rakstiski vai pastāvīgā informācijas nesējā, un tam pievieno paskaidrojuma rakstu.

10.   Strīdu izšķiršanas struktūras sagatavo un dara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Šādos gada pārskatos jo īpaši iekļauj šādu vispārēju informāciju:

11.   Lai veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu, strīdu izšķiršanas struktūra var nolemt 10. punktā minētajā pārskatā iekļaut ieteikumus par to, kā izvairīties no problēmām vai tās risināt.

12.   Strīdu izšķiršanas struktūras lēmums pusēm ir saistošs tikai tad, ja pirms strīdu izšķiršanas procedūras sākuma puses ir nepārprotami piekritušas tā saistošajam spēkam.

13.   Šis pants neietekmē pušu tiesības vērsties dalībvalsts tiesā pēc efektīvas tiesiskās aizsardzības.

1.   Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā un ko uzņēmums vienpusēji noteicis citam uzņēmumam, pēdējam minētajam uzņēmumam nav saistošs, ja tas ir negodīgs.

2.   Līguma noteikums, kas atspoguļo Savienības tiesību aktu imperatīvās normas vai Savienības tiesību aktu normas, kuras būtu piemērojamas, ja līguma noteikumi nereglamentētu attiecīgo jautājumu, nav uzskatāms par negodīgu.

3.   Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu pretrunā labai ticībai un godprātībai darījumos.

4.   Konkrēti, 3. punkta nolūkos līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

5.   Šā panta 3. punkta nolūkos tiek pieņemts, ka līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

Pirmās daļas g) apakšpunkts neietekmē noteikumus, saskaņā ar kuriem puse, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, patur tiesības vienpusēji mainīt līguma uz nenoteiktu laiku noteikumus, ar noteikumu, ka līgumā ir norādīts pamatots iemesls šādām vienpusējām izmaiņām, ka pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ir saprātīgā termiņā jāpaziņo otrai līgumslēdzējai pusei par jebkādām šādām paredzētām izmaiņām, un ka otra līgumslēdzēja puse izmaiņu gadījumā var bez maksas brīvi izbeigt līgumu.

6.   Līguma noteikumu šā panta nozīmē uzskata par vienpusēji noteiktu, ja to ir iesniegusi viena līgumslēdzēja puse un otra līgumslēdzēja puse nav varējusi ietekmēt tā saturu, neraugoties uz mēģinājumu to apspriest. Līgumslēdzējai pusei, kas ir iesniegusi līguma noteikumu, ir pienākums pierādīt, ka minētais noteikums nav noteikts vienpusēji. Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi apstrīdēto līguma noteikumu, nevar apgalvot, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs.

7.   Ja negodīgais līguma noteikums ir atdalāms no pārējiem līguma noteikumiem, minētie pārējie noteikumi ir saistoši.

8.   Šo pantu nepiemēro līguma noteikumiem, kas nosaka līguma galveno priekšmetu, vai tam, cik adekvāta ir cena par sniegtajiem datiem.

9.   Līguma puses, uz kurām attiecas 1. punkts, neizslēdz šā panta piemērošanu, neatkāpjas no tā vai nemaina tā ietekmi.

1.   Datu turētājs, kas saņem pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu, datus pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai dara pieejamus bez liekas kavēšanās, ņemot vērā nepieciešamos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus.

2.   Neskarot īpašās vajadzības, kas saistītas ar Savienības vai valsts tiesību aktos definēto datu pieejamību, datu turētājs var noraidīt vai lūgt grozīt pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc to datu pieprasījuma saņemšanas, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 darba dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas citos ārkārtējas vajadzības gadījumos, pamatojoties uz kādu no šiem iemesliem:

3.   Ja datu turētājs nolemj noraidīt pieprasījumu vai lūgt tā grozīšanu saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tas norāda tās publiskā sektora struktūras vai Komisijas, Eiropas Centrālās bankas vai Savienības struktūras identitāti, kura iepriekš iesniegusi pieprasījumu tajā pašā nolūkā.

4.   Ja pieprasītie dati ietver personas datus, datu turētājs datus pienācīgi anonimizē, ja vien personas datus nav jāizpauž, lai izpildītu pieprasījumu datus darīt pieejamus publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai. Šādos gadījumos datu turētājs datus pseidonimizē.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra vēlas apstrīdēt datu turētāja atteikumu sniegt pieprasītos datus vai ja datu turētājs vēlas apstrīdēt pieprasījumu, un lietu nevar atrisināt, attiecīgi grozot pieprasījumu, lietu nodod saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Datu turētāji, kas nav mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, datus, kas nepieciešami, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, ievērojot 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dara pieejamus bez maksas. Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra, kas ir saņēmusi datus, pēc datu turētāja pieprasījuma nodrošina datu turētājam publisku atzīšanu.

2.   Datu turētājam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību par datu pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar pieprasījumu, kas iesniegts, ievērojot 15. panta 1. punkta b)apakšpunktu. Šāda atlīdzība sedz tehniskās un organizatoriskās izmaksas, kas radušās, izpildot pieprasījumu, tostarp attiecīgā gadījumā anonimizācijas, pseidonimizācijas, agregēšanas un tehniskās pielāgošanas izmaksas, un samērīgs uzcenojums. pēc publiskā sektora struktūras, Komisijas, Eiropas Centrālās bankas vai Savienības struktūras pieprasījuma datu turētājs sniedz informāciju par izmaksu aprēķina pamatu un samērīgo uzcenojumu.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro arī gadījumos, kad mikrouzņēmums un mazais uzņēmums pieprasa atlīdzību par datu pieejamības nodrošināšanu.

4.   Datu turētājiem nav tiesības uz atlīdzību par datu pieejamības nodrošināšanu atbilstīgi pieprasījumam, kas iesniegts, ievērojot 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja konkrētais sabiedrības interesēs veiktais uzdevums ir oficiālās statistikas sagatavošana un ja datu pirkšana nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai, ja datu pirkšana oficiālās statistikas sagatavošanai nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra nepiekrīt datu turētāja pieprasītās atlīdzības apmēram, tās var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ir tiesības datus, kas saņemti saskaņā ar šo nodaļu, kopīgot ar:

2.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar 1. punktu, darbojas bez peļņas gūšanas nolūka vai kopsakarā ar Savienības vai valsts tiesību aktos atzītām sabiedriskām interesēm. Tās neietver organizācijas, kurās komercuzņēmumiem ir būtiska ietekme, kas varētu dot preferenciālu piekļuvi pētījumu rezultātiem.

3.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievēro tos pašus pienākumus, kuri piemērojami publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrām saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 19. pantu.

4.   Neatkarīgi no 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta personas vai organizācijas, kas saņem datus, ievērojot šā panta 1. punktu, datus, kas saņemti nolūkam, kādam dati tika pieprasīti, var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad datus ir dzēsušas publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra plāno nosūtīt vai darīt pieejamus datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati ir saņemti, norādot datu saņēmējas organizācijas vai personas identitāti un kontaktinformāciju, datu nosūtīšanas vai pieejamības nodrošināšanas nolūku, laikposmu, kurā dati tiks izmantoti, un veiktos tehniskos aizsardzības un organizatoriskos pasākumus, tostarp gadījumos, kad ir iesaistīti personas dati vai komercnoslēpumi. Ja datu turētājs nepiekrīt tam, ka dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras sadarbojas un palīdz cita citai, lai konsekventi īstenotu šo nodaļu.

2.   Datus, ar kuriem apmainās sakarā ar palīdzību, kas lūgta un sniegta saskaņā ar 1. punktu, neizmanto veidā, kas nav saderīgs ar nolūku, kādam tie pieprasīti.

3.   Ja publiskā sektora struktūra plāno pieprasīt datus no datu turētāja, kas iedibināts citā dalībvalstī, tā par šo plānu vispirms paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei minētajā dalībvalstī. Šī prasība attiecas arī uz Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Savienības struktūru pieprasījumiem. Pieprasījumu izskata tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā datu turētājs ir iedibināts.

4.   pēc pieprasījuma izskatīšanas, ņemot vērā 17. pantā noteiktās prasības, attiecīgā kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās veic vienu no šādām darbībām:

Pieprasījuma iesniedzēja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra, pirms veikt jebkādu citu rīcību, piemēram, pieprasījuma atkārtotu iesniegšanu, attiecīgā gadījumā ņem vērā attiecīgās kompetentās iestādes ieteikumu un sniegto pamatojumu, ievērojot pirmo daļu.

1.   Klienta tiesības un datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja pienākumus saistībā ar šādu pakalpojumu sniedzēju maiņu vai attiecīgā gadījumā pāreju uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, skaidri nosaka rakstiskā līgumā. Minēto līgumu datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs pirms līguma parakstīšanas klientam dara pieejamu tādā veidā, kas klientam ļauj līgumu uzglabāt un reproducēt.

2.   Neskarot Direktīvu (ES) 2019/770, šā panta 1. punktā minētajā līgumā iekļauj vismaz šādus elementus:

3.   Šā panta 1. punktā minētajā līgumā iekļauj klauzulas, kuras paredz, ka klients var paziņot datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam savu lēmumu veikt vienu vai vairākas no šādām darbībām, beidzoties 2. punkta d) apakšpunktā minētajam maksimālajam paziņošanas termiņam:

4.   Ja 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais obligātais maksimālais pārejas periods nav tehniski iespējams, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs par to klientam paziņo 14 darba dienu laikā pēc maiņas pieprasījuma iesniegšanas, kā arī pienācīgi pamato tehnisko neiespējamību un norāda alternatīvu pārejas periodu, kas nepārsniedz septiņus mēnešus. Saskaņā ar šā panta 1. punktu visā alternatīvajā pārejas periodā tiek nodrošināta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktība.

5.   Neskarot 4. punktu, 1. punktā minētajā līgumā iekļauj klauzulas, kuras klientam paredz tiesības vienu reizi pagarināt pārejas periodu uz laikposmu, ko klients uzskata par piemērotāku savām vajadzībām.

1.   Tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kuri saistīti ar mērogojamiem un elastīgiem datošanas resursiem, kas ir tikai infrastruktūras elementi, piemēram, infrastruktūras darbībai nepieciešamie serveri, tīkli un virtuālie resursi, bet kuri nenodrošina piekļuvi ekspluatācijas pakalpojumiem, programmatūrai un lietotnēm, kas tiek glabātas, citādi apstrādātas vai ieviestas minētajos infrastruktūras elementos, saskaņā ar 27. pantu savu iespēju robežās veic visus saprātīgus pasākumus, lai veicinātu to, ka klients pēc pārejas uz pakalpojumu, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu, jaunā datu apstrādes pakalpojuma lietošanā panāk funkcionālu līdzvērtību. Sākotnējais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs atvieglo maiņas procesu, nodrošinot jaudas, adekvātu informāciju, dokumentāciju, tehnisku atbalstu un attiecīgā gadījumā nepieciešamos rīkus.

2.   Lai atvieglotu maiņas procesu, tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kas nav minēti 1. punktā, visiem saviem klientiem un attiecīgajiem jaunajiem datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem vienādā mērā bez maksas dara pieejamas atvērtās saskarnes. Datu pārnesamības un sadarbspējas nolūkos minētajās saskarnēs iekļauj pietiekamu informāciju par attiecīgo pakalpojumu, lai varētu izstrādāt programmatūru saziņai ar pakalpojumiem.

3.   Attiecībā uz datu apstrādes pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta 1. punktā, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji nodrošina saderību ar kopējām specifikācijām, kuras balstītas uz atklātajām sadarbspējas specifikācijām vai saskaņotajiem sadarbspējas standartiem, vismaz 12 mēnešus pēc tam, kad atsauces uz minētajām kopējām specifikācijām vai saskaņotajiem datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartiem pēc pamatā esošo īstenošanas aktu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 35. panta 8. punktu ir publicētas Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā.

4.   Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kas nav minēti šā panta 1. punktā, atjaunina 26. panta b) punktā minēto tiešsaistes reģistru saskaņā ar saviem pienākumiem, kas noteikti šā panta 3. punktā.

5.   Tā paša pakalpojuma veida pakalpojumu maiņas gadījumā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 35. panta 8. punktu Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā nav publicētas šā panta 3. punktā minētās kopējās specifikācijas vai saskaņotie sadarbspējas standarti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs pēc klienta pieprasījuma visus eksportējamos datus eksportē strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

6.   Datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem nepieprasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas vai pakalpojumus vai izpaust, vai nosūtīt digitālos aktīvus, kas ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kas ir komercnoslēpums, klientam vai citam datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam vai apdraudēt klienta vai pakalpojumu sniedzēja drošību un pakalpojuma integritāti.

1.   To datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem dalībniekiem, ievēro šādas pamatprasības nolūkā veicināt datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī tādu kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju, kuras ir konkrētam mērķim vai nozarei specifiskas vai starpnozaru sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas, lai kopīgotu vai kopīgi apstrādātu datus, cita starpā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes, zinātniskās pētniecības vai pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu vajadzībām:

Prasības var būt vispārējas vai attiekties uz konkrētām nozarēm, pilnībā ņemot vērā savstarpējo saistību ar prasībām, kas izriet no citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 45. pantu, lai šo regulu papildinātu, sīkāk precizējot šā panta 1. punktā noteiktās pamatprasības, attiecībā uz tām prasībām, kuras pēc savas būtības nevar radīt paredzēto ietekmi, ja tās nav sīkāk precizētas saistošos Savienības tiesību aktos, un lai pienācīgi atspoguļotu tehnoloģiju un tirgus attīstību.

Komisija, pieņemot deleģētos aktus, ņem vērā EDIB ieteikumu saskaņā ar 42. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

3.   Tiek prezumēts, ka tādu datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem tādu datu telpu dalībniekiem, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām tiktāl, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādi saskaņotie standarti vai to daļas.

4.   Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu, pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt kopējas specifikācijas, kas attiecas uz jebkuru vai visām šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

6.   Pirms šā panta 5. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 5. punkta nosacījumi ir izpildīti.

7.   Sagatavojot 5. punktā minēto īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā EDIB ieteikumu un citu attiecīgo struktūru vai ekspertu grupu viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

8.   Tiek prezumēts, ka datu telpu dalībnieki, kuri citiem datu telpu dalībniekiem piedāvā datus vai datu pakalpojumus, kas atbilst kopējām specifikācijām, kuras noteiktas ar 5. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādas kopējās specifikācijas vai to daļas.

9.   Ja saskaņotu standartu ir pieņēmusi kāda Eiropas standartizācijas organizācija un ierosinājusi Komisijai nolūkā atsauci uz to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Ja atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ šā panta 5. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētais saskaņotais standarts.

10.   Ja dalībvalsts uzskata, ka kopējā specifikācija pilnībā neapmierina 1. punktā noteiktās pamatprasības, tā par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopējo specifikāciju.

11.   Komisija, ņemot vērā EDIB priekšlikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/868 30. panta h) punktu, var pieņemt pamatnostādnes, kas nosaka sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas kopīgo Eiropas datu telpu darbībai.

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu un izpildi (kompetentās iestādes). Dalībvalstis var izveidot vienu vai vairākas jaunas iestādes vai paļauties uz esošajām iestādēm.

2.   Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā vienu no šīm iestādēm izraugās par datu koordinatoru, lai atvieglotu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un palīdzētu šīs regulas darbības jomā esošām vienībām visos jautājumos, kas saistīti ar tās piemērošanu un izpildi. Kompetentās iestādes, īstenojot uzdevumus un pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar 5. punktu, savstarpēji sadarbojas.

3.   Uzraudzības iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz personas datu aizsardzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro mutatis mutandis.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūrām. Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu piemēro mutatis mutandis.

Šajā punktā minētos uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz personas datu apstrādi.

4.   Neskarot šā panta 1. punktu:

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu uzdevumi un pilnvaras ir skaidri definētas un ietver šādus uzdevumus un pilnvaras:

Datu koordinators, ja tāds ir izraudzīts, veicina pirmās daļas f), g) un h) apakšpunktos minēto sadarbību un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma palīdz tām.

6.   Datu koordinators, ja šāda kompetentā iestāde ir izraudzīta:

7.   Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un to uzdevumus un pilnvaras un attiecīgā gadījumā datu koordinatora nosaukumu. Komisija uztur minēto iestāžu publisku reģistru.

8.   Veicot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes ir objektīvas un brīvas no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes un attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem nelūdz un nepieņem nevienas citas publiskas iestādes vai privātas personas norādījumus.

9.   Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentajām iestādēm tiktu nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi un attiecīgas speciālās zināšanas, kas vajadzīgi, lai tās varētu efektīvi veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

10.   Vienības, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā vienība ir iedibināta. Ja vienība ir iedibināta vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiek uzskatīts, ka tā ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā ir tās galvenais iedibinājums, t. i., dalībvalsts, kurā ir vienības galvenais birojs vai reģistrēts birojs, no kura tiek īstenotas galvenās finanšu funkcijas un darbības kontrole.

11.   Ikviena šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus un kas nav iedibināta Savienībā, izraugās juridisko pārstāvi vienā no dalībvalstīm.

12.   Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, pilnvaro juridisko pārstāvi tā, lai kompetentās iestādes pie tā varētu vērsties papildus attiecīgajai vienībai vai tās vietā par visiem jautājumiem, kas saistīti ar minēto vienību. Minētais juridiskais pārstāvis sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām iestādēm visaptverošu informāciju par šīs regulas darbības jomā esošās vienības, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, veiktajām darbībām un tās ieviestajiem noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

13.   Tiek uzskatīts, ka šīs regulas darbības jomā ietilpstošā vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā atrodas tās juridiskais pārstāvis. Tas, ka šāda vienība ir izraudzījusies juridisko pārstāvi, neskar tās saukšanu pie atbildības un jebkādu prasību tiesā, kas varētu tikt uzsākta pret šādu vienību. Līdz brīdim, kad vienība ieceļ juridisko pārstāvi saskaņā ar šo pantu, tā attiecīgā gadījumā ir visu dalībvalstu kompetencē, lai nodrošinātu šīs piemērošanu un izpildi. Jebkura kompetentā iestāde var īstenot savu kompetenci, tostarp piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, ar noteikumu, ka cita kompetentā iestāde vienībai par tiem pašiem faktiem jau nepiemēro izpildes procedūras saskaņā ar šo regulu.

14.   Kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt no to dalībvalsts kompetencē esošiem lietotājiem, datu turētājiem vai datu saņēmējiem, vai to juridiskajiem pārstāvjiem visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai. Jebkurš informācijas pieprasījums ir samērīgs ar tā pamatā esošo izpildāmo uzdevumu un ir pamatots.

15.   Ja kompetentā iestāde vienā dalībvalstī lūdz palīdzību vai izpildes pasākumus kompetentai iestādei citā dalībvalstī, tā iesniedz pamatotu pieprasījumu. pēc šāda pieprasījuma saņemšanas kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās sniedz atbildi, sīki izklāstot paveiktās vai iecerētās darbības.

16.   Kompetentās iestādes ievēro konfidencialitātes un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma principus un aizsargā personas datus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Jebkādu informāciju, ar ko notikusi apmaiņa palīdzības pieprasījuma kontekstā un kas sniegta, ievērojot šo pantu, izmanto tikai saistībā ar jautājumu, kura risināšanai tā tika lūgta.

1.   Neskarot citus administratīvās vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, fiziskām un juridiskām personām ir tiesības individuāli vai attiecīgā gadījumā kolektīvi iesniegt attiecīgajā kompetentajā iestādē dalībvalstī, kurā ir to pastāvīgā dzīvesvieta, darba vieta vai iedibinājuma vieta, sūdzību, ja tās uzskata, ka ir pārkāptas viņu tiesības saskaņā ar šo regulu. Datu koordinators pēc pieprasījuma sniedz fiziskām un juridiskām personām visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu iesniegt sūdzības attiecīgajā kompetentajā iestādē.

2.   Kompetentā iestāde, kurā iesniegta sūdzība, saskaņā ar valsts tiesību aktiem informē sūdzības iesniedzēju par lietas izskatīšanas gaitu un pieņemto lēmumu.

3.   Lai sūdzības efektīvi un laikus izskatītu un atrisinātu, kompetentās iestādes sadarbojas, tostarp bez liekas kavēšanās elektroniski apmainoties ar visu attiecīgo informāciju. Šī sadarbība neietekmē sadarbības mehānismus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļā un Regulā (ES) 2017/2394.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 29. panta 7. punktā un 33. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2024. gada 11. janvāra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 29. panta 7. punktā un 33. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 29. panta 7. punktu vai 33. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.