search

keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

 BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2023/2854 LV cercato: 'laiku' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index laiku:


whereas laiku:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 623

 

13. pants

Negodīgi līguma noteikumi, kas vienpusēji noteikti citam uzņēmumam

1.   Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā un ko uzņēmums vienpusēji noteicis citam uzņēmumam, pēdējam minētajam uzņēmumam nav saistošs, ja tas ir negodīgs.

2.   Līguma noteikums, kas atspoguļo Savienības tiesību aktu imperatīvās normas vai Savienības tiesību aktu normas, kuras būtu piemērojamas, ja līguma noteikumi nereglamentētu attiecīgo jautājumu, nav uzskatāms par negodīgu.

3.   Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu pretrunā labai ticībai un godprātībai darījumos.

4.   Konkrēti, 3. punkta nolūkos līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)

izslēgt vai ierobežot puses, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, atbildību par tīšām darbībām vai rupju neuzmanību;

b)

izslēgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, ir pieejami līgumsaistību neizpildes gadījumā, vai tās puses atbildību, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, minēto saistību pārkāpuma gadījumā;

c)

dot pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ekskluzīvas tiesības konstatēt, vai sniegtie dati atbilst līgumam, vai interpretēt kādu līguma noteikumu.

5.   Šā panta 3. punkta nolūkos tiek pieņemts, ka līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)

neatbilstoši ierobežot tiesiskās aizsardzības līdzekļus līgumsaistību neizpildes gadījumā vai atbildību minēto saistību pārkāpuma gadījumā vai paplašināt tā uzņēmuma atbildību, kuram noteikums ir vienpusēji noteikts;

b)

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, piekļūt otras līgumslēdzējas puses datiem un tos izmantot tādā veidā, kas būtiski kaitē otras līgumslēdzējas puses leģitīmajām interesēm, jo īpaši tad, ja šādi dati satur komerciāli sensitīvus datus vai ir aizsargāti ar komercnoslēpumiem vai intelektuālā īpašuma tiesībām;

c)

liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izmantot datus, ko minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā, vai ierobežot šādu datu izmantošanu tiktāl, ka minētā puse nevar tos pienācīgi izmantot vai tvert, tiem piekļūt vai tos pārvaldīt, vai izmantot šādu datu vērtību;

d)

liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izbeigt līgumu saprātīgā termiņā;

e)

liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, iegūt to datu kopiju, kurus minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā vai saprātīgā termiņā pēc līguma izbeigšanas;

f)

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, izbeigt līgumu nesamērīgi īsā laikā, ņemot vērā otras līgumslēdzējas puses jebkuru saprātīgu iespēju pāriet uz alternatīvu un salīdzināmu pakalpojumu un šādas izbeigšanas radīto finansiālo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad ir nopietni iemesli tā rīkoties;

g)

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, būtiski mainīt līgumā noteikto cenu vai jebkuru citu būtisku nosacījumu, kas saistīts ar kopīgojamo datu raksturu, formātu, kvalitāti vai kvantitāti, ja līgumā nav norādīts pamatots iemesls un nav paredzētas otras puses tiesības izbeigt līgumu šādu izmaiņu gadījumā.

Pirmās daļas g) apakšpunkts neietekmē noteikumus, saskaņā ar kuriem puse, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, patur tiesības vienpusēji mainīt līguma uz nenoteiktu laiku noteikumus, ar noteikumu, ka līgumā ir norādīts pamatots iemesls šādām vienpusējām izmaiņām, ka pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ir saprātīgā termiņā jāpaziņo otrai līgumslēdzējai pusei par jebkādām šādām paredzētām izmaiņām, un ka otra līgumslēdzēja puse izmaiņu gadījumā var bez maksas brīvi izbeigt līgumu.

6.   Līguma noteikumu šā panta nozīmē uzskata par vienpusēji noteiktu, ja to ir iesniegusi viena līgumslēdzēja puse un otra līgumslēdzēja puse nav varējusi ietekmēt tā saturu, neraugoties uz mēģinājumu to apspriest. Līgumslēdzējai pusei, kas ir iesniegusi līguma noteikumu, ir pienākums pierādīt, ka minētais noteikums nav noteikts vienpusēji. Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi apstrīdēto līguma noteikumu, nevar apgalvot, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs.

7.   Ja negodīgais līguma noteikums ir atdalāms no pārējiem līguma noteikumiem, minētie pārējie noteikumi ir saistoši.

8.   Šo pantu nepiemēro līguma noteikumiem, kas nosaka līguma galveno priekšmetu, vai tam, cik adekvāta ir cena par sniegtajiem datiem.

9.   Līguma puses, uz kurām attiecas 1. punkts, neizslēdz šā panta piemērošanu, neatkāpjas no tā vai nemaina tā ietekmi.

V NODAĻA

DATU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA PUBLISKĀ SEKTORA STRUKTŪRĀM, KOMISIJAI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN SAVIENĪBAS STRUKTŪRĀM, PAMATOJOTIES UZ ĀRKĀRTĒJU VAJADZĪBU

15. pants

Ārkārtēja vajadzība izmantot datus

1.   Ārkārtēja vajadzība izmantot konkrētus datus šīs nodaļas nozīmē ir ierobežota laikā un tvērumā, un uzskata, ka tā pastāv tikai kādā no šādiem gadījumiem:

a)

ja pieprasītie dati ir vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra šādus datus nespēj ar alternatīviem līdzekļiem iegūt laikus un efektīvi, un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem;

b)

gadījumos, kurus neaptver a) apakšpunkts, un tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz nepersondatiem, ja:

i)

publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra rīkojas, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem, un ir identificējusi konkrētus datus, kuru trūkums tai liedz pildīt konkrētu uzdevumu, kas veicams sabiedrības interesēs, kas ir skaidri noteikts tiesību aktos, piemēram, oficiālās statistikas sagatavošana vai sabiedrības ārkārtas situācijas mazināšana vai atgūšanās no tās; un

ii)

publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra ir izsmēlusi visus citus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, lai iegūtu šādus datus, tostarp, nepersondatu pirkšanu tirgū, piedāvājot tirgus cenas, vai paļaušanos uz spēkā esošajiem pienākumiem darīt datus pieejamus, vai jaunu leģislatīvu pasākumu pieņemšanu, kuri garantētu datu savlaicīgu pieejamību.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

3.   Pienākumu pierādīt, ka publiskā sektora struktūra nav spējusi iegūt nepersondatus, pērkot tos tirgū, nepiemēro, ja konkrētais uzdevums, kas veikts sabiedrības interesēs, ir oficiālās statistikas sagatavošana un ja šādu datu pirkšana nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

23. pants

Efektīvai maiņai radīto šķēršļu likvidēšana

Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic 25., 26., 27., 29. un 30. pantā paredzētos pasākumus, lai klientiem nodrošinātu iespēju pāriet uz datu apstrādes pakalpojumu, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu un ko sniedz cits datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, vai attiecīgā gadījumā vienlaikus izmantot vairākus datu apstrādes pakalpojumu sniedzējus. Konkrētāk, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji neuzliek un novērš pirmskomerciālus, komerciālus, tehniskus, līgumiskus un organizatoriskus šķēršļus, kas liedz klientiem:

a)

pēc maksimālā paziņošanas termiņa beigām un maiņas procesa sekmīgas pabeigšanas saskaņā ar 25. pantu izbeigt līgumu par datu apstrādes pakalpojumu;

b)

noslēgt jaunus līgumus ar citu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu;

c)

klienta eksportējamos datus un digitālos aktīvus pārnest pie cita datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, tostarp pēc bezmaksas piedāvājuma izmantošanas;

d)

saskaņā ar 24. pantu panākt funkcionālo līdzvērtību jaunā datu apstrādes pakalpojuma lietošanā cita tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju IKT vidē, kuri aptver to pašu pakalpojuma veidu;

e)

ja tas ir tehniski iespējams, nošķirt 30. panta 1. punktā minētos datu apstrādes pakalpojumus no citiem datu apstrādes pakalpojumiem, ko sniedz datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs.

31. pants

Īpašs režīms attiecībā uz konkrētiem datu apstrādes pakalpojumiem

1.   Pienākumi, kas noteikti 23. panta d) punktā, 29. pantā un 30. panta 1. un 3. punktā, neattiecas uz datu apstrādes pakalpojumiem, kuru lielākā daļa galveno iezīmju ir īpaši izstrādātas, lai apmierinātu atsevišķa klienta konkrētās vajadzības, vai ja visas sastāvdaļas ir izstrādātas atsevišķa klienta vajadzībām, un ja minētie datu apstrādes pakalpojumi netiek piedāvāti plašā komerciālā mērogā, izmantojot datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu katalogu.

2.   Šajā nodaļā noteiktie pienākumi neattiecas uz datu apstrādes pakalpojumiem, kurus testēšanas un izvērtēšanas nolūkos un uz ierobežotu laiku sniedz neražošanas versijā.

3.   Pirms tiek noslēgts līgums par šajā pantā minēto datu apstrādes pakalpojumu sniegšanu, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs informē potenciālo klientu par tiem šajā nodaļā noteiktajiem pienākumiem, kuri netiek piemēroti.

VII NODAĻA

NELIKUMĪGA STARPTAUTISKA VALDĪBAS PIEKĻUVE NEPERSONDATIEM UN TO NOSŪTĪŠANA

38. pants

Tiesības iesniegt sūdzību

1.   Neskarot citus administratīvās vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, fiziskām un juridiskām personām ir tiesības individuāli vai attiecīgā gadījumā kolektīvi iesniegt attiecīgajā kompetentajā iestādē dalībvalstī, kurā ir to pastāvīgā dzīvesvieta, darba vieta vai iedibinājuma vieta, sūdzību, ja tās uzskata, ka ir pārkāptas viņu tiesības saskaņā ar šo regulu. Datu koordinators pēc pieprasījuma sniedz fiziskām un juridiskām personām visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu iesniegt sūdzības attiecīgajā kompetentajā iestādē.

2.   Kompetentā iestāde, kurā iesniegta sūdzība, saskaņā ar valsts tiesību aktiem informē sūdzības iesniedzēju par lietas izskatīšanas gaitu un pieņemto lēmumu.

3.   Lai sūdzības efektīvi un laikus izskatītu un atrisinātu, kompetentās iestādes sadarbojas, tostarp bez liekas kavēšanās elektroniski apmainoties ar visu attiecīgo informāciju. Šī sadarbība neietekmē sadarbības mehānismus, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļā un Regulā (ES) 2017/2394.

45. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 29. panta 7. punktā un 33. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2024. gada 11. janvāra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 29. panta 7. punktā un 33. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 29. panta 7. punktu vai 33. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.


whereas
keyboard_arrow_down