Data Act 2023/2854 LV

1)	“dati” ir digitāls aktu, faktu vai informācijas un šādu aktu, faktu vai informācijas apkopojuma atspoguļojums, arī skaņas, vizuāla vai audiovizuāla ieraksta veidā;

2)	“metadati” ir strukturēts datu satura vai izmantošanas apraksts, kas vienkāršo minēto datu atrašanu un izmantošanu;

3)	“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

4)	“nepersondati” ir dati, kas nav personas dati;

“savienots produkts” ir vienība, kura iegūst, ģenerē vai vāc datus par tās izmantošanu vai vidi un kura spēj paziņot produkta datus, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē, un kuras galvenā funkcija nav datu glabāšana, apstrāde vai nosūtīšana kādas citas puses vārdā, kas nav lietotājs;

“saistīts pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, kas nav elektronisko sakaru pakalpojums, tostarp programmatūra, kas pirkšanas, īrēšanas vai nomāšanas brīdī ir savienots ar produktu tā, ka tā trūkums neļautu savienotam produktam veikt vienu vai vairākas no savām funkcijām, vai ko ražotājs vai trešā persona vēlāk pievieno produktam, lai papildinātu, atjauninātu vai pielāgotu savienota produkta funkcijas;

“apstrāde” ir jebkura operācija vai operāciju kopums, ko ar datiem vai datu kopām veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izguve, aplūkošana, izmantošana, atklāšana nosūtot, izplatot vai citādiem līdzekļiem darot datus pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

“datu apstrādes pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, ko sniedz klientam un kas nodrošina visuresošu un pēc pieprasījuma pieejamu tīkla piekļuvi kopīgam tādu centralizētu, izklaidu vai ļoti izklaidu konfigurējamu, mērogojamu un elastīgu datošanas resursu pūlam, kurus var ātri nodrošināt un atbrīvot ar minimālām pārvaldības darbībām vai minimālu pakalpojumu sniedzēja mijiedarbību;

9)	“tas pats pakalpojuma veids” ir tādu datu apstrādes pakalpojumu kopums, kam ir viens un tas pats primārais mērķis, datu apstrādes pakalpojumu modelis un galvenās funkcionalitātes;

10)	“datu starpniecības pakalpojums” ir datu starpniecības pakalpojums, kas definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 11) punktā;

11)	“datu subjekts” ir datu subjekts, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

12)	“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder savienots produkts vai kurai ar līgumu ir nodotas pagaidu tiesības izmantot minēto savienoto produktu, vai kura saņem saistītos pakalpojumus;

13)

“datu turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai saskaņā ar šo regulu, piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir tiesības vai pienākums izmantot un darīt pieejamus datus, tostarp, ja par to panākta līgumiska vienošanās, – produkta datus vai ar to saistīta pakalpojuma datus, ko tā ir izguvusi vai ģenerējusi, sniedzot saistītu pakalpojumu;

14)

“datu saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, arī trešā persona, kura darbojas nolūkos, kas saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, bet nav savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietotājs, un kurai datu turētājs pēc lietotāja pieprasījuma vai saskaņā ar juridisku pienākumu, kas noteikts Savienības tiesību aktos vai valsts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, datus dara pieejamus;

15)	“produkta dati” ir dati, kas ģenerēti, izmantojot savienotu produktu, un kurus ražotājs ir izstrādājis tā, lai lietotājs, datu turētājs vai trešā persona, tostarp attiecīgā gadījumā ražotājs, tos varētu iegūt, izmantojot kādu elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē;

16)	“saistīto pakalpojumu dati” ir dati, kas atspoguļo ar savienoto produktu saistītu lietotāja darbību vai notikumu digitalizāciju, kurus lietotājs reģistrējis apzināti vai kuri ir ģenerēti kā lietotāja darbības blakusprodukts, pakalpojumu sniedzējam sniedzot saistīto pakalpojumu;

17)	“uzreiz pieejami dati” ir produkta dati un saistīta pakalpojuma dati, kurus datu turētājs bez nesamērīgām pūlēm, kas pārsniedz vienkāršu darbību, likumīgi iegūst vai var likumīgi iegūt no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma;

18)	“komercnoslēpums” ir komercnoslēpums, kas definēts Direktīvas (ES) 2016/943 2. panta 1. punktā;

19)	“komercnoslēpuma turētājs” ir komercnoslēpuma turētājs, kas definēts Regulas (ES) 2016/943 2. panta 2. punktā;

20)	“profilēšana” ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā;

21)	“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas piegādāt savienotu produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

22)	“laist tirgū” nozīmē savienotu produktu pirmoreiz darīt pieejamu Savienības tirgū;

23)	“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

24)	“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas saistībā ar līgumiem un praksi, uz ko attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

25)	“mazais uzņēmums” ir mazais uzņēmums, kas definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 2. punktā;

26)	“mikrouzņēmums” ir mikrouzņēmums, kas definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 3. punktā;

27)	“Savienības struktūras” ir Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar vai saskaņā ar aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību, LESD vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu;

28)	“publiskā sektora struktūra” ir dalībvalstu valsts, reģiona vai vietējās iestādes un dalībvalstu publisko tiesību subjekti vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu subjektu veidotas apvienības;

29)

“sabiedrības ārkārtas situācija” ir laika ziņā ierobežoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, sabiedrības veselības ārkārtas situācija, dabas katastrofas izraisīta ārkārtas situācija, cilvēka izraisīta liela katastrofa, tostarp liels kiberdrošības incidents, kas negatīvi ietekmē Savienības vai visas dalībvalsts vai tās daļas iedzīvotājus un var būtiski un ilgstoši ietekmēt dzīves apstākļus vai ekonomisko stabilitāti, finanšu stabilitāti vai būtiski un tūlītēji iedragāt ekonomiskos aktīvus Savienībā vai attiecīgajā dalībvalstī un kas ir noteikts vai oficiāli izsludināts saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kuras paredz Savienības vai valsts tiesību akti;

30)	“klients” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir stājusies līgumattiecībās ar datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju nolūkā izmantot vienu vai vairākus datu apstrādes pakalpojumus;

31)

“virtuālie palīgi” ir programmatūra, kas var apstrādāt pieprasījumus, uzdevumus vai jautājumus, tai skaitā tos, kuri balstās uz skaņas vai rakstiskiem ievaddatiem, žestiem vai kustībām, un kuri, pamatojoties uz šiem pieprasījumiem, uzdevumiem vai jautājumiem, nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem vai kontrolē savienoto produktu funkcijas;

32)	“digitāli aktīvi” ir elementi digitālā formā, tostarp lietojumprogrammas, kurus klientam ir tiesības lietot neatkarīgi no līgumattiecībām ar datu apstrādes pakalpojumu, kuru tas plāno mainīt;

33)	“IKT infrastruktūra, kas atrodas uz vietas” ir klientam piederoša, tā īrēta vai nomāta IKT infrastruktūra un datošanas resursi, kas atrodas paša klienta datu centrā un ko darbina klients vai trešā persona;

34)

“maiņa” ir process, kurā iesaistīts sākotnējais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, datu apstrādes pakalpojuma klients un attiecīgā gadījumā jaunais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs un kurā datu apstrādes pakalpojuma klients pāriet no viena datu apstrādes pakalpojuma izmantošanas uz cita tāda paša pakalpojumu veida datu apstrādes pakalpojuma izmantošanu vai cita pakalpojuma, ko sniedz cits datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, vai uz IKT infrastruktūras, kas atrodas uz vietas, izmantošanu, tostarp izgūstot, pārveidojot un augšupielādējot datus;

35)	“datu pārneses maksas” ir datu pārsūtīšanas maksas, ko iekasē no klientiem par to datu izgūšanu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja IKT infrastruktūras tīklā uz cita pakalpojumu sniedzēja sistēmu vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas;

36)

“maiņas maksas” ir maksas, kas nav standarta pakalpojumu maksa vai sodi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ko datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs piemēro klientam par darbībām, kuras paredzētas šajā regulā, saistībā ar nomaiņu uz cita pakalpojumu sniedzēja sistēmu vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, tostarp datu pārneses maksas;

37)

“funkcionāla līdzvērtība” ir pakalpojuma minimālā funkcionalitātes līmeņa atkārtota ieviešana, pamatojoties uz klienta eksportējamajiem datiem un digitālajiem aktīviem, tāda paša pakalpojumu veida jauna datu apstrādes pakalpojuma vidē pēc pakalpojumu sniedzēja maiņas procesa, kur jaunais datu apstrādes pakalpojums ar vieniem un tiem pašiem ievaddatiem nodrošina pēc būtības salīdzināmu iznākumu attiecībā uz kopīgām raksturpazīmēm, kas klientam tiek nodrošinātas saskaņā ar līgumu;

38)

“eksportējami dati” 23. līdz 31. panta un 35. panta nolūkā ir ievaddati un izvaddati, tostarp metadati, kas tieši vai netieši ģenerēti vai koģenerēti, klientam lietojot datu apstrādes pakalpojumu, izņemot jebkādus datu apstrādes pakalpojuma sniedzēja vai trešo personu aktīvus vai datus, kas ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kas ir komercnoslēpums;

39)	“viedlīgums” ir datorprogramma, ko izmanto līguma vai tā daļas automatizētai izpildei, izmantojot elektronisko datu ierakstu virkni un nodrošinot to integritāti un hronoloģiskās secības precizitāti;

40)	“sadarbspēja” ir divu vai vairāku datu telpu vai sakaru tīklu, sistēmu, savienotu produktu, lietotņu, datu apstrādes pakalpojumu vai komponentu spēja apmainīties ar datiem un izmantot tos, lai veiktu savas funkcijas;

41)	“atklātās sadarbspējas specifikācija” ir tehniskā specifikācija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, kas ir vērsta uz veiktspēju un datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas panākšanu;

42)	“kopējas specifikācijas” ir dokuments, kas nav standarts, bet satur tehniskus risinājumus, kuri nodrošina līdzekļus kādu šajā regulā noteiktu prasību un pienākumu izpildei;

43)	“saskaņots standarts” ir saskaņots standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

II NODAĻA

DATU KOPĪGOŠANA STARP UZŅĒMUMU UN PATĒRĒTĀJU UN STARP UZŅĒMUMIEM

3. pants

Pienākums nodrošināt lietotājam piekļuvi produkta datiem un ar to saistīta pakalpojuma datiem

1. Savienotus produktus projektē un ražo un ar tiem saistītos pakalpojumus projektē un sniedz tā, lai produkta dati un ar to saistīta pakalpojuma dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, pēc noklusējuma, būtu viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – tieši pieejami lietotājam.

2. Pirms savienota produkta pirkuma, īres vai nomas līguma noslēgšanas pārdevējs, izīrētājs vai iznomātājs, kas var būt ražotājs, skaidrā un saprotamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

a)	produkta datu veids, formāts un lēstais apjoms, ko savienotais produkts spēj ģenerēt;

b)	informācija par to, vai savienotais produkts datus spēj ģenerēt pastāvīgi un reāllaikā;

c)	informācija par to, vai savienotais produkts spēj uzglabāt datus datu glabātavā vai attālā serverī, tostarp attiecīgā gadījumā, informācija par plānoto saglabāšanas ilgumu;

d)	informācija par to, kā lietotājs var piekļūt datiem, tos izgūt vai attiecīgā gadījumā dzēst, tostarp informācija par tehniskajiem līdzekļiem, lai to paveiktu, kā arī to izmantošanas noteikumiem un pakalpojuma kvalitāti.

3. Pirms slēdz līgumu par saistīta pakalpojuma sniegšanu, šāda saistīta pakalpojuma sniedzējs skaidrā un saprotamā veidā lietotājam sniedz vismaz šādu informāciju:

a)	to produkta datu raksturs, lēstais apjoms un vākšanas biežums, kurus potenciālajam datu turētājam ir paredzēts iegūt, un attiecīgā gadījumā kārtība, kādā lietotājs var piekļūt šādiem datiem vai izgūt tos, tostarp potenciālā datu turētāja datu glabāšanas kārtība un saglabāšanas ilgums;

b)	to saistīta pakalpojuma datu raksturs un lēstais apjoms, kas tiks ģenerēti, kā arī kārtība, kādā lietotājs var piekļūt šādiem datiem vai izgūt tos, tostarp potenciālā datu turētāja datu glabāšanas kārtība un saglabāšanas ilgums;

c)	informācija par to, vai potenciālais datu turētājs pats plāno izmantot uzreiz pieejamos datus un kādos nolūkos minētie dati tiks izmantoti, un vai tas plāno ļaut vienai vai vairākām trešām personām izmantot datus nolūkos, par kuriem panākta vienošanās ar lietotāju;

d)	potenciālā datu turētāja identitāte, piemēram, uzņēmuma nosaukums un ģeogrāfiskā adrese, kurā tas ir iedibināts, un attiecīgā gadījumā citu datu apstrādes pušu identitāte;

e)	informācija par saziņas līdzekļiem, kas nodrošina iespēju ātri sazināties ar potenciālo datu turētāju un sazināties ar to efektīvi;

f)	informācija par to, kā lietotājs var pieprasīt, lai dati tiktu kopīgoti ar trešo personu, un attiecīgā gadījumā izbeigt datu kopīgošanu;

g)	informācija par lietotāja tiesībām saskaņā ar 37. pantu izraudzītai kompetentajai iestādei iesniegt sūdzību par jebkādu šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu;

informācija par to, vai potenciālais datu turētājs ir tādu komercnoslēpumu turētājs, kas ietverti datos, kuriem var piekļūt no savienotā produkta vai kuri ir ģenerēti saistīta pakalpojuma sniegšanas laikā, un, ja potenciālais datu turētājs nav komercnoslēpuma turētājs, komercnoslēpuma turētāja identitāte;

i)	starp lietotāju un potenciālo datu turētāju noslēgtā līguma ilgums, kā arī kārtība šāda līguma izbeigšanai.

4. pants

Lietotāju un datu turētāju tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi produkta datiem un ar to saistīta pakalpojuma datiem, to izmantošanu un to pieejamības nodrošināšanu

1. Ja lietotājs nevar datiem piekļūt tieši no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma, datu turētāji bez liekas kavēšanās, tādas pašas kvalitātes, kāda pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – pastāvīgi un reāllaikā – dara lietotājam pieejamus uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. To dara, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu, kas iesniegts, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ja tas ir tehniski realizējams.

2. Lietotāji un datu turētāji var ar līgumu ierobežot vai aizliegt piekļuvi datiem, to izmantošanu vai turpmāku kopīgošanu, ja šāda apstrāde varētu apdraudēt savienota produkta drošības prasības, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos, tādējādi nopietni nelabvēlīgi ietekmējot fizisku personu veselību, drošumu vai drošību. Šajā sakarā nozaru iestādes var sniegt lietotājiem un datu turētājiem tehniskas speciālās zināšanas. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo pantu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

3. Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs attiecībā uz jebkuru strīdu ar datu turētāju par 2. punktā minētajiem līgumiskajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem var:

a)	saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei; vai

b)	vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

4. Datu turētāji lieki neapgrūtina šajā pantā lietotājiem paredzēto izvēles iespēju vai tiesību īstenošanu, tostarp – nepiedāvā lietotājam izvēles neneitrālā veidā, neiedragā un nepavājina lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēles brīvību, izmantojot lietotāja digitālās saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi, funkciju vai darbības veidu.

5. Lai pārbaudītu, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs 1. punkta nolūkā, datu turētājs nepieprasa minētajai personai sniegt nekādu informāciju, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešama. Datu turētāji neuzglabā informāciju, jo īpaši reģistrācijas datus, par lietotāja piekļuvi pieprasītajiem datiem, kura pārsniedz to, kas vajadzīga lietotāja piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

6. Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž tikai tad, ja datu turētājs un lietotājs pirms izpaušanas ir veikuši visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, jo īpaši attiecībā uz trešām personām. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpums, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar lietotāju par samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz trešām personām, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

7. Ja nepastāv vienošanās par 6. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja lietotājs neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 6. punktu vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz lietotājam. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

8. Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz lietotāja saskaņā ar šā panta 6. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos sniedz lietotājam rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

9. Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu saskaņā ar 7. un 8. punktu, var:

a)	saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei, kura bez liekas kavēšanās izlemj, vai un ar kādiem nosacījumiem datu kopīgošanu sāk vai atsāk; vai

b)	vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

10. Datus, kas iegūti uz 1. punktā minētā pieprasījuma pamata, lietotājs neizmanto tāda savienota produkta izstrādei, kas konkurē ar savienotu produktu, no kura dati nāk, nekopīgo šādus datus ar trešo personu minētajā nolūkā un šādus datus neizmanto, lai gūtu ieskatu par ražotāja vai attiecīgā gadījumā datu turētāja ekonomisko situāciju, aktīviem un ražošanas metodēm.

11. Lietotājs neizmanto piespiedu līdzekļus vai ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

12. Ja lietotājs nav tas datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs lietotājam dara pieejamus tikai tad, ja ir spēkā juridisks pamats apstrādei, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 6. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 3. punkta nosacījumi.

13. Uzreiz pieejamus datus, kas ir nepersondati, datu turētājs izmanto, tikai pamatojoties uz līgumu ar lietotāju. Šādus datus datu turētājs neizmanto, lai gūtu tādu ieskatu par lietotāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai lietotāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt minētā lietotāja komerciālo stāvokli tirgos, kuros lietotājs darbojas.

14. Datu turētāji produkta nepersondatus nedara pieejamus trešām personām komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, kas nav to līguma ar lietotāju pildīšana. Attiecīgā gadījumā datu turētāji līgumiski uzliek trešām personām pienākumu no tiem saņemtos datus tālāk nekopīgot.

5. pants

Lietotāja tiesības kopīgot datus ar trešām personām

1. Pēc lietotāja vai personas, kas rīkojas lietotāja vārdā, pieprasījuma datu turētājs bez liekas kavēšanās tādā pašā kvalitātē, kāda ir pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas lietotājam, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un, ja tas ir lietderīgi un tehniski izpildāms – pastāvīgi un reāllaikā – dara pieejamus trešai personai uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas vajadzīgi minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. Datu turētājs datus dara pieejamus trešai personai saskaņā ar 8. un 9. pantu.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz uzreiz pieejamiem datiem saistībā ar tādu jaunu savienotu produktu, vielu vai procesu testēšanu, kuri vēl nav laisti tirgū, ja vien saskaņā ar līgumu to izmantošana trešai personai ir atļauta.

3. Uzņēmums, kas izraudzīts par vārtzini, ievērojot Regulas (ES) 2022/1925 3. pantu, nav šajā pantā paredzēta trešā persona un tāpēc tas:

a)	nelūdz vai jebkādā veidā komerciāli nestimulē lietotāju, t. sk. sniedzot monetāru vai citādu atlīdzību, kādam no uzņēmuma pakalpojumiem darīt pieejamus datus, ko lietotājs ieguvis uz 4. panta 1. punktā minētā pieprasījuma pamata;

b)	nelūdz vai komerciāli nestimulē lietotāju prasīt datu turētājam kādam no uzņēmuma pakalpojumiem darīt pieejamus datus, ievērojot šā panta 1. punktu;

c)	nesaņem no lietotāja datus, ko lietotājs ir ieguvis uz 4. panta 1. punktā minētā pieprasījuma pamata.

4. Pārbaudes nolūkā, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs vai kā trešā persona 1. punkta nolūkā, lietotājam vai trešai personai nav pienākuma sniegt vairāk informācijas, nekā tas ir nepieciešams. Datu turētāji glabā tikai tādu informāciju par trešās personas piekļuvi pieprasītajiem datiem, kas vajadzīga trešās personas piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

5. Trešā persona neizmanto piespiedu līdzekļus un ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

6. Uzreiz pieejamus datus datu turētājs neizmanto, lai iegūtu tādu informāciju par trešās personas saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai trešās personas veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt trešās personas komerciālo stāvokli tirgos, kuros tā darbojas, ja vien trešā persona nav devusi atļauju šādai izmantošanai un tai nav tehniskas iespējas minēto atļauju jebkurā laikā viegli atsaukt.

7. Ja lietotājs nav datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs dara pieejamus trešai personai tikai tad, ja spēkā ir juridisks pamats apstrādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. pantu un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK5. panta 3. punkta nosacījumi.

8. Datu turētāja un trešās personas nevienošanās par datu nosūtīšanas kārtību neapgrūtina, nepadara neiespējamu un neietekmē datu subjekta tiesību īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679; tas īpaši attiecas uz tiesībām uz datu pārnesamību saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.

9. Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž trešām personām tikai tādā mērā, kādā šāda izpaušana ir absolūti nepieciešama, lai sasniegtu mērķi, par kuru lietotājs un trešā persona ir vienojušies. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs, ja tas nav datu turētājs, identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpumi, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar trešo personu par visiem samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

10. Ja nepastāv vienošanās par šā panta 9. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja trešā persona neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar šā panta 9. punktu, vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz trešajai personai. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

11. Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz trešās personas saskaņā ar šā panta 9. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos trešai personai sniedz rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

12. Neskarot trešās personas tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, trešā persona, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu, ievērojot 10. un 11. punktu, var:

a)	saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei, kura bez liekas kavēšanās izlemj, vai un ar kādiem nosacījumiem datu kopīgošanu sāk vai atsāk; vai

b)	vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

13. Tiesības, kas minētas 1. punktā, nelabvēlīgi neietekmē datu subjektu tiesības, kas noteiktas piemērojamajos Savienības un valsts tiesību aktos par personas datu aizsardzību.

11. pants

Tehniski aizsardzības pasākumi par datu neatļautu izmantošanu vai izpaušanu

1. Datu turētājs var piemērot atbilstošus tehniskus aizsardzības pasākumus, arī viedlīgumus un šifrēšanu, lai novērstu neatļautu piekļuvi datiem, tostarp metadatiem, un nodrošinātu atbilstību 4., 5., 6., 8. un 9. pantam, kā arī saskaņotajiem līguma noteikumiem par datu pieejamības nodrošināšanu. Šādi tehniski aizsardzības pasākumi nediskriminē datu saņēmējus vai neietekmē lietotāja tiesības saņemt datu kopiju, izgūt vai izmantot datus, piekļūt datiem, sniegt datus trešām personām, ievērojot 5. pantu, vai trešās personas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Lietotāji, trešās personas un datu turētāji nemaina vai nenoņem šādus tehniskus aizsardzības pasākumus, ja vien par to nav panākta vienošanās ar datu turētāju.

2. Šā panta 3. punktā minētajos apstākļos trešā persona vai datu saņēmējs bez liekas kavēšanās izpilda datu turētāja vai – un attiecīgā gadījumā un ja tā nav viena un tā pati persona, – komercnoslēpuma turētāja vai lietotāja pieprasījumus:

a)	dzēst datus, ko ir darījis pieejamus datu turētājs, un visas to kopijas;

izbeigt tādu preču, atvasinātu datu vai pakalpojumu ražošanu, piedāvāšanu vai laišanu tirgū vai lietošanu, kas ražoti, pamatojoties uz zināšanām, kuras iegūtas, izmantojot šādus datus, vai pārkāpuma preču importu, eksportu vai uzglabāšanu minētajos nolūkos, un visas pārkāpuma preces iznīcināt, ja pastāv nopietns risks, ka minēto datu nelikumīga izmantošana nodarīs būtisku kaitējumu datu turētājam, komercnoslēpuma turētājam vai lietotājam, vai ja šāds pasākums nebūtu nesamērīgs, ņemot vērā datu turētāja, komercnoslēpuma turētāja vai lietotāja intereses;

c)	informēt lietotāju par datu neatļautu izmantošanu vai izpaušanu un par pasākumiem, kas veikti, lai izbeigtu datu neatļautu izmantošanu vai izpaušanu;

d)	sniegt kompensāciju pusei, kura cieš no šādu datu, kuriem ir nelikumīgi piekļūts vai kuri tiek nelikumīgi izmantoti, ļaunprātīgas izmantošanas vai izpaušanas.

3. Šā panta 2. punktu piemēro, ja trešā persona vai datu saņēmējs:

a)	datu iegūšanas nolūkos ir sniedzis nepatiesu informāciju datu turētājam, izmantojis maldinošus vai piespiedu līdzekļus vai ļaunprātīgi izmantojis nepilnības datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, kas paredzēta datu aizsardzībai;

b)	datus, kas darīti pieejami, ir izmantojis neatļautiem mērķiem, tostarp konkurējoša savienota produkta izstrādei 6. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē;

c)	ir nelikumīgi izpaudis datus citai pusei;

d)	nav uzturējis tehniskos un organizatoriskos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās, ievērojot 5. panta 9. punktu; vai

e)	bez datu turētāja piekrišanas ir mainījis vai noņēmis tehniskos aizsardzības pasākumus, kurus datu turētājs piemēro, ievērojot šā panta 1. punktu.

4. Šā panta 2. punktu piemēro arī tad, ja lietotājs maina vai noņem datu turētāja piemērotos tehniskos aizsardzības pasākumus vai neuztur tos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko lietotājs, vienojoties ar datu turētāju vai, ja tā nav viena un tā pati persona, ar komercnoslēpuma turētāju, ir veicis nolūkā saglabāt komercnoslēpumus, kā arī attiecībā uz jebkuru citu personu, kas saņēmusi datus no lietotāja, pārkāpjot šo regulu.

5. Ja datu saņēmējs pārkāpj 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, lietotājiem ir tādas pašas tiesības kā datu turētājiem saskaņā ar šā panta 2. punktu.

13. pants

Negodīgi līguma noteikumi, kas vienpusēji noteikti citam uzņēmumam

1. Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā un ko uzņēmums vienpusēji noteicis citam uzņēmumam, pēdējam minētajam uzņēmumam nav saistošs, ja tas ir negodīgs.

2. Līguma noteikums, kas atspoguļo Savienības tiesību aktu imperatīvās normas vai Savienības tiesību aktu normas, kuras būtu piemērojamas, ja līguma noteikumi nereglamentētu attiecīgo jautājumu, nav uzskatāms par negodīgu.

3. Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu pretrunā labai ticībai un godprātībai darījumos.

4. Konkrēti, 3. punkta nolūkos līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)	izslēgt vai ierobežot puses, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, atbildību par tīšām darbībām vai rupju neuzmanību;

b)	izslēgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, ir pieejami līgumsaistību neizpildes gadījumā, vai tās puses atbildību, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, minēto saistību pārkāpuma gadījumā;

c)	dot pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ekskluzīvas tiesības konstatēt, vai sniegtie dati atbilst līgumam, vai interpretēt kādu līguma noteikumu.

5. Šā panta 3. punkta nolūkos tiek pieņemts, ka līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)	neatbilstoši ierobežot tiesiskās aizsardzības līdzekļus līgumsaistību neizpildes gadījumā vai atbildību minēto saistību pārkāpuma gadījumā vai paplašināt tā uzņēmuma atbildību, kuram noteikums ir vienpusēji noteikts;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, piekļūt otras līgumslēdzējas puses datiem un tos izmantot tādā veidā, kas būtiski kaitē otras līgumslēdzējas puses leģitīmajām interesēm, jo īpaši tad, ja šādi dati satur komerciāli sensitīvus datus vai ir aizsargāti ar komercnoslēpumiem vai intelektuālā īpašuma tiesībām;

c)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izmantot datus, ko minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā, vai ierobežot šādu datu izmantošanu tiktāl, ka minētā puse nevar tos pienācīgi izmantot vai tvert, tiem piekļūt vai tos pārvaldīt, vai izmantot šādu datu vērtību;

d)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izbeigt līgumu saprātīgā termiņā;

e)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, iegūt to datu kopiju, kurus minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā vai saprātīgā termiņā pēc līguma izbeigšanas;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, izbeigt līgumu nesamērīgi īsā laikā, ņemot vērā otras līgumslēdzējas puses jebkuru saprātīgu iespēju pāriet uz alternatīvu un salīdzināmu pakalpojumu un šādas izbeigšanas radīto finansiālo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad ir nopietni iemesli tā rīkoties;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, būtiski mainīt līgumā noteikto cenu vai jebkuru citu būtisku nosacījumu, kas saistīts ar kopīgojamo datu raksturu, formātu, kvalitāti vai kvantitāti, ja līgumā nav norādīts pamatots iemesls un nav paredzētas otras puses tiesības izbeigt līgumu šādu izmaiņu gadījumā.

Pirmās daļas g) apakšpunkts neietekmē noteikumus, saskaņā ar kuriem puse, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, patur tiesības vienpusēji mainīt līguma uz nenoteiktu laiku noteikumus, ar noteikumu, ka līgumā ir norādīts pamatots iemesls šādām vienpusējām izmaiņām, ka pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ir saprātīgā termiņā jāpaziņo otrai līgumslēdzējai pusei par jebkādām šādām paredzētām izmaiņām, un ka otra līgumslēdzēja puse izmaiņu gadījumā var bez maksas brīvi izbeigt līgumu.

6. Līguma noteikumu šā panta nozīmē uzskata par vienpusēji noteiktu, ja to ir iesniegusi viena līgumslēdzēja puse un otra līgumslēdzēja puse nav varējusi ietekmēt tā saturu, neraugoties uz mēģinājumu to apspriest. Līgumslēdzējai pusei, kas ir iesniegusi līguma noteikumu, ir pienākums pierādīt, ka minētais noteikums nav noteikts vienpusēji. Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi apstrīdēto līguma noteikumu, nevar apgalvot, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs.

7. Ja negodīgais līguma noteikums ir atdalāms no pārējiem līguma noteikumiem, minētie pārējie noteikumi ir saistoši.

8. Šo pantu nepiemēro līguma noteikumiem, kas nosaka līguma galveno priekšmetu, vai tam, cik adekvāta ir cena par sniegtajiem datiem.

9. Līguma puses, uz kurām attiecas 1. punkts, neizslēdz šā panta piemērošanu, neatkāpjas no tā vai nemaina tā ietekmi.

V NODAĻA

DATU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA PUBLISKĀ SEKTORA STRUKTŪRĀM, KOMISIJAI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN SAVIENĪBAS STRUKTŪRĀM, PAMATOJOTIES UZ ĀRKĀRTĒJU VAJADZĪBU

14. pants

Pienākums darīt datus pieejamus, pamatojoties uz ārkārtēju vajadzību

Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra pierāda ārkārtēju vajadzību, kā noteikts 15. pantā, izmantot konkrētus datus, tostarp attiecīgos metadatus, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, lai veiktu savus tiesību aktos noteiktos pienākumus sabiedrības interesēs, minēto datu turētāji, kas ir juridiskas personas, bet nav publiskā sektora struktūras, dara tos pieejamus pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma.

15. pants

Ārkārtēja vajadzība izmantot datus

1. Ārkārtēja vajadzība izmantot konkrētus datus šīs nodaļas nozīmē ir ierobežota laikā un tvērumā, un uzskata, ka tā pastāv tikai kādā no šādiem gadījumiem:

a)	ja pieprasītie dati ir vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra šādus datus nespēj ar alternatīviem līdzekļiem iegūt laikus un efektīvi, un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem;

gadījumos, kurus neaptver a) apakšpunkts, un tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz nepersondatiem, ja:

publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra rīkojas, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem, un ir identificējusi konkrētus datus, kuru trūkums tai liedz pildīt konkrētu uzdevumu, kas veicams sabiedrības interesēs, kas ir skaidri noteikts tiesību aktos, piemēram, oficiālās statistikas sagatavošana vai sabiedrības ārkārtas situācijas mazināšana vai atgūšanās no tās; un

ii)

publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra ir izsmēlusi visus citus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, lai iegūtu šādus datus, tostarp, nepersondatu pirkšanu tirgū, piedāvājot tirgus cenas, vai paļaušanos uz spēkā esošajiem pienākumiem darīt datus pieejamus, vai jaunu leģislatīvu pasākumu pieņemšanu, kuri garantētu datu savlaicīgu pieejamību.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

3. Pienākumu pierādīt, ka publiskā sektora struktūra nav spējusi iegūt nepersondatus, pērkot tos tirgū, nepiemēro, ja konkrētais uzdevums, kas veikts sabiedrības interesēs, ir oficiālās statistikas sagatavošana un ja šādu datu pirkšana nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

17. pants

Pieprasījumi darīt pieejamus datus

1. Pieprasot datus saskaņā ar 14. pantu, publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra:

a)	precizē, kuri dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, ir vajadzīgi;

b)	pierāda, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai pastāvētu ārkārtēja vajadzība, kā minēts 15. pantā, kuras dēļ dati tiek pieprasīti;

c)	paskaidro pieprasījuma mērķi, pieprasīto datu paredzēto izmantojumu, tostarp attiecīgā gadījumā paredzēto izmantojumu, ko veic trešā persona saskaņā ar šā panta 4. punktu, minētā izmantojuma ilgumu un attiecīgā gadījumā to, kā personas datu apstrāde apmierinās ārkārtējo vajadzību;

d)	ja iespējams, precizē, kad ir sagaidāms, ka visas puses, kurām ir piekļuve datiem, tos izdzēsīs;

e)	pamato tā datu turētāja izvēli, kuram pieprasījums ir adresēts;

f)	norāda visas citas publiskā sektora struktūras vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūras un trešās personas, ar kurām pieprasītos datus paredzēts kopīgot;

ja tiek pieprasīti personas dati, precizē visus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami un ir samērīgi, lai īstenotu datu aizsardzības principus un vajadzīgos aizsardzības pasākumus, piemēram, pseidonimizācijas līmeni, un to, vai datu turētājs pirms datu pieejamības nodrošināšanas var piemērot anonimizāciju;

h)	norāda tiesību normu, ar ko pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai uztic sabiedrības interesēs veicamo konkrēto uzdevumu, kurš ir būtisks saistībā ar datu pieprasīšanu;

i)	norāda termiņu, līdz kuram dati ir jādara pieejami, un 18. panta 2. punktā minēto termiņu, līdz kuram datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt;

j)	dara visu iespējamo, lai izvairītos no tā, ka datu pieprasījuma izpildes rezultātā iestājas datu turētāju atbildība par Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

2. Datu pieprasījums, kas iesniegts, ievērojot šā panta 1. punktu:

a)	ir sastādīts rakstiski un datu turētājam saprotamā skaidrā, kodolīgā un vienkāršā valodā;

b)	konkrēti norāda pieprasīto datu veidu un atbilst datiem, pār kuriem datu turētājam ir kontrole pieprasījuma laikā;

c)	attiecībā uz pieprasīto datu detalizāciju, apjomu un piekļuves biežumu – ir samērīgs ar ārkārtējo vajadzību un ir pienācīgi pamatots;

d)	ievēro datu turētāja likumīgos mērķus, apņemoties nodrošināt komercnoslēpumu aizsardzību saskaņā ar 19. panta 3. punktu, un izmaksas un pūles, kas vajadzīgas, lai datus darītu pieejamus;

attiecas uz nepersondatiem, un tikai tad, ja ir pierādīts, ka ar to nav pietiekami, lai reaģētu uz ārkārtējo vajadzību izmantot datus saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieprasa personas datus pseidonimizētā veidā un nosaka tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas jāveic datu aizsardzībai;

f)	informē datu turētāju par sodiem, ko pieprasījuma neizpildes gadījumā saskaņā ar 40. pantu piemēro saskaņā ar 37. pantu izraudzītā kompetentā iestāde;

ja pieprasījumu iesniedz publiskā sektora struktūra – tiek nosūtīts 37. pantā minētajam datu koordinatoram dalībvalstī, kur ir iedibināta pieprasījuma iesniedzēja publiskā sektora struktūra, kurš bez liekas kavēšanās dara pieprasījumu publiski pieejamu tiešsaistē, ja vien datu koordinators neuzskata, ka šāda publiskošana radītu risku sabiedriskajai drošībai;

h)	ja pieprasījumu iesniedz Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra – bez liekas kavēšanās darīts pieejams tiešsaistē;

i)	ja ir pieprasīti personas dati, tiek bez liekas kavēšanās paziņots uzraudzības iestādei, kas ir atbildīga par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību dalībvalstī, kurā ir iedibināta publiskā sektora struktūra.

Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras informē Komisiju par saviem pieprasījumiem.

3. Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra saskaņā ar šo nodaļu iegūtos datus nedara pieejamus atkalizmantošanai kā definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 2. punktā vai Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 11. punktā. Regulu (ES) 2022/868 un Direktīvu (ES) 2019/1024 nepiemēro publiskā sektora struktūru rīcībā esošiem datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.

4. Šā panta 3. punkts neliedz publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ar datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu, apmainīties ar citu publiskā sektora struktūru vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūru, lai izpildītu 15. pantā minētos uzdevumus, kā norādīts pieprasījumā saskaņā ar šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, vai darīt datus pieejamus trešai personai, ja tā ar publiski pieejamu vienošanos ir deleģējusi minētajai trešai personai veikt tehniskas pārbaudes vai citas funkcijas. Pienākumi, kas, ievērojot 19. pantu, noteikti publiskā sektora struktūrām, jo īpaši aizsardzības pasākumi nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti, attiecas arī uz šādām trešām personām. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra datus nosūta vai dara pieejamus saskaņā ar šo punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati saņemti.

5. Ja datu turētājs uzskata, ka, pārsūtot datus vai darot tos pieejamus, ir pārkāptas tā tiesības saskaņā ar šo nodaļu, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

6. Komisija izstrādā šajā pantā paredzēto pieprasījumu veidnes paraugu.

21. pants

Sakarā ar ārkārtēju vajadzību iegūto datu kopīgošana ar pētniecības organizācijām vai statistikas iestādēm

1. Publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ir tiesības datus, kas saņemti saskaņā ar šo nodaļu, kopīgot ar:

a)	personām vai organizācijām, lai veiktu zinātnisko pētniecību vai analīzi, kas atbilst nolūkam, kādam dati tika pieprasīti; vai

b)	valstu statistikas iestādēm un Eurostat oficiālās statistikas sagatavošanai.

2. Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar 1. punktu, darbojas bez peļņas gūšanas nolūka vai kopsakarā ar Savienības vai valsts tiesību aktos atzītām sabiedriskām interesēm. Tās neietver organizācijas, kurās komercuzņēmumiem ir būtiska ietekme, kas varētu dot preferenciālu piekļuvi pētījumu rezultātiem.

3. Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievēro tos pašus pienākumus, kuri piemērojami publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrām saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 19. pantu.

4. Neatkarīgi no 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta personas vai organizācijas, kas saņem datus, ievērojot šā panta 1. punktu, datus, kas saņemti nolūkam, kādam dati tika pieprasīti, var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad datus ir dzēsušas publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras.

5. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra plāno nosūtīt vai darīt pieejamus datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati ir saņemti, norādot datu saņēmējas organizācijas vai personas identitāti un kontaktinformāciju, datu nosūtīšanas vai pieejamības nodrošināšanas nolūku, laikposmu, kurā dati tiks izmantoti, un veiktos tehniskos aizsardzības un organizatoriskos pasākumus, tostarp gadījumos, kad ir iesaistīti personas dati vai komercnoslēpumi. Ja datu turētājs nepiekrīt tam, ka dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

23. pants

Efektīvai maiņai radīto šķēršļu likvidēšana

Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic 25., 26., 27., 29. un 30. pantā paredzētos pasākumus, lai klientiem nodrošinātu iespēju pāriet uz datu apstrādes pakalpojumu, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu un ko sniedz cits datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, vai attiecīgā gadījumā vienlaikus izmantot vairākus datu apstrādes pakalpojumu sniedzējus. Konkrētāk, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji neuzliek un novērš pirmskomerciālus, komerciālus, tehniskus, līgumiskus un organizatoriskus šķēršļus, kas liedz klientiem:

a)	pēc maksimālā paziņošanas termiņa beigām un maiņas procesa sekmīgas pabeigšanas saskaņā ar 25. pantu izbeigt līgumu par datu apstrādes pakalpojumu;

b)	noslēgt jaunus līgumus ar citu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu;

c)	klienta eksportējamos datus un digitālos aktīvus pārnest pie cita datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, tostarp pēc bezmaksas piedāvājuma izmantošanas;

d)	saskaņā ar 24. pantu panākt funkcionālo līdzvērtību jaunā datu apstrādes pakalpojuma lietošanā cita tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju IKT vidē, kuri aptver to pašu pakalpojuma veidu;

e)	ja tas ir tehniski iespējams, nošķirt 30. panta 1. punktā minētos datu apstrādes pakalpojumus no citiem datu apstrādes pakalpojumiem, ko sniedz datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs.

30. pants

Maiņas tehniskie aspekti

1. Tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kuri saistīti ar mērogojamiem un elastīgiem datošanas resursiem, kas ir tikai infrastruktūras elementi, piemēram, infrastruktūras darbībai nepieciešamie serveri, tīkli un virtuālie resursi, bet kuri nenodrošina piekļuvi ekspluatācijas pakalpojumiem, programmatūrai un lietotnēm, kas tiek glabātas, citādi apstrādātas vai ieviestas minētajos infrastruktūras elementos, saskaņā ar 27. pantu savu iespēju robežās veic visus saprātīgus pasākumus, lai veicinātu to, ka klients pēc pārejas uz pakalpojumu, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu, jaunā datu apstrādes pakalpojuma lietošanā panāk funkcionālu līdzvērtību. Sākotnējais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs atvieglo maiņas procesu, nodrošinot jaudas, adekvātu informāciju, dokumentāciju, tehnisku atbalstu un attiecīgā gadījumā nepieciešamos rīkus.

2. Lai atvieglotu maiņas procesu, tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kas nav minēti 1. punktā, visiem saviem klientiem un attiecīgajiem jaunajiem datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem vienādā mērā bez maksas dara pieejamas atvērtās saskarnes. Datu pārnesamības un sadarbspējas nolūkos minētajās saskarnēs iekļauj pietiekamu informāciju par attiecīgo pakalpojumu, lai varētu izstrādāt programmatūru saziņai ar pakalpojumiem.

3. Attiecībā uz datu apstrādes pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta 1. punktā, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji nodrošina saderību ar kopējām specifikācijām, kuras balstītas uz atklātajām sadarbspējas specifikācijām vai saskaņotajiem sadarbspējas standartiem, vismaz 12 mēnešus pēc tam, kad atsauces uz minētajām kopējām specifikācijām vai saskaņotajiem datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartiem pēc pamatā esošo īstenošanas aktu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 35. panta 8. punktu ir publicētas Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā.

4. Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kas nav minēti šā panta 1. punktā, atjaunina 26. panta b) punktā minēto tiešsaistes reģistru saskaņā ar saviem pienākumiem, kas noteikti šā panta 3. punktā.

5. Tā paša pakalpojuma veida pakalpojumu maiņas gadījumā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 35. panta 8. punktu Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā nav publicētas šā panta 3. punktā minētās kopējās specifikācijas vai saskaņotie sadarbspējas standarti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs pēc klienta pieprasījuma visus eksportējamos datus eksportē strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

6. Datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem nepieprasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas vai pakalpojumus vai izpaust, vai nosūtīt digitālos aktīvus, kas ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kas ir komercnoslēpums, klientam vai citam datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam vai apdraudēt klienta vai pakalpojumu sniedzēja drošību un pakalpojuma integritāti.

33. pants

Pamatprasības attiecībā uz datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju

1. To datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem dalībniekiem, ievēro šādas pamatprasības nolūkā veicināt datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī tādu kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju, kuras ir konkrētam mērķim vai nozarei specifiskas vai starpnozaru sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas, lai kopīgotu vai kopīgi apstrādātu datus, cita starpā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes, zinātniskās pētniecības vai pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu vajadzībām:

a)	ir pietiekami aprakstīts, attiecīgā gadījumā mašīnlasāmā formātā, datu kopas saturs, izmantošanas ierobežojumi, licences, datu vākšanas metodika, datu kvalitāte un nenoteiktība, lai saņēmējs varētu datus atrast, tiem piekļūt un tos izmantot;

b)	ir publiski un konsekventi aprakstītas datu struktūras, datu formāti, vārdnīcas, klasifikācijas shēmas, taksonomija un kodu saraksti, ja tie ir pieejami;

lai nodrošinātu automātisku piekļuvi datiem un to nodošanu starp pusēm, arī pastāvīgi, lielapjoma lejupielādes veidā vai reāllaikā un mašīnlasāmā formātā, ja tas ir tehniski realizējams un nekavē savienotā produkta labu darbību, ir pietiekami aprakstīti tehniskie līdzekļi, kas ļauj piekļūt datiem, piemēram, lietojumprogrammas saskarnes, un to lietošanas noteikumi un pakalpojumu kvalitāte;

d)	attiecīgā gadījumā ir nodrošināti līdzekļi, kas ļauj panākt datu kopīgošanas nolīgumu izpildes automatizēšanai paredzēto rīku, piemēram, viedlīgumu, sadarbspēju.

Prasības var būt vispārējas vai attiekties uz konkrētām nozarēm, pilnībā ņemot vērā savstarpējo saistību ar prasībām, kas izriet no citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 45. pantu, lai šo regulu papildinātu, sīkāk precizējot šā panta 1. punktā noteiktās pamatprasības, attiecībā uz tām prasībām, kuras pēc savas būtības nevar radīt paredzēto ietekmi, ja tās nav sīkāk precizētas saistošos Savienības tiesību aktos, un lai pienācīgi atspoguļotu tehnoloģiju un tirgus attīstību.

Komisija, pieņemot deleģētos aktus, ņem vērā EDIB ieteikumu saskaņā ar 42. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

3. Tiek prezumēts, ka tādu datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem tādu datu telpu dalībniekiem, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām tiktāl, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādi saskaņotie standarti vai to daļas.

4. Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu, pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt kopējas specifikācijas, kas attiecas uz jebkuru vai visām šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu, vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām ir pieprasījusi izstrādāt saskaņotu standartu, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, un:

i)	pieprasījums nav pieņemts;

ii)	saskaņotie standarti, kuros atbildēts uz minēto pieprasījumu, nav piegādāti termiņā, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu; vai

iii)	saskaņotie standarti neatbilst pieprasījumam; un

b)	Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 nav publicēta atsauce uz saskaņotiem standartiem, kuri attiecas uz šā panta 1. punktā noteiktajām būtiskajām pamatprasībām, un nav gaidāms, ka šāda atsauce tiks publicēta saprātīgā termiņā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

6. Pirms šā panta 5. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 5. punkta nosacījumi ir izpildīti.

7. Sagatavojot 5. punktā minēto īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā EDIB ieteikumu un citu attiecīgo struktūru vai ekspertu grupu viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

8. Tiek prezumēts, ka datu telpu dalībnieki, kuri citiem datu telpu dalībniekiem piedāvā datus vai datu pakalpojumus, kas atbilst kopējām specifikācijām, kuras noteiktas ar 5. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādas kopējās specifikācijas vai to daļas.

9. Ja saskaņotu standartu ir pieņēmusi kāda Eiropas standartizācijas organizācija un ierosinājusi Komisijai nolūkā atsauci uz to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Ja atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ šā panta 5. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētais saskaņotais standarts.

10. Ja dalībvalsts uzskata, ka kopējā specifikācija pilnībā neapmierina 1. punktā noteiktās pamatprasības, tā par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopējo specifikāciju.

11. Komisija, ņemot vērā EDIB priekšlikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/868 30. panta h) punktu, var pieņemt pamatnostādnes, kas nosaka sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas kopīgo Eiropas datu telpu darbībai.

44. pants

Citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē tiesības un pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu

1. Konkrētie pienākumi, kas saistīti ar datu pieejamības nodrošināšanu starp uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un patērētājiem un izņēmuma kārtā starp uzņēmumiem un publiskām struktūrām un kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuri stājušies spēkā 2024. gada 11. janvārī vai agrāk, un atbilstīgi tiem pieņemtos deleģētos vai īstenošanas aktos, paliek neskarti.

2. Šī regula neskar Savienības tiesību aktus, kuros, ņemot vērā kādas nozares vajadzības, kādu kopīgu Eiropas datu telpu vai sabiedrības interešu jomu, ir noteiktas papildu prasības, jo īpaši attiecībā uz:

a)	tehniskajiem aspektiem, kas saistīti ar piekļuvi datiem;

b)	ierobežojumiem, kas attiecas uz datu turētāju tiesībām piekļūt noteiktiem lietotāju sniegtiem datiem un tos izmantot;

c)	citiem aspektiem, kas nav saistīti tikai ar piekļuvi datiem un to izmantošanu.

3. Šī regula, izņemot V nodaļu, neskar Savienības un valsts tiesību aktus, kas paredz piekļuvi datiem un atļauj to izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos.

whereas

keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

Data Act 2023/2854 LV