Data Act 2023/2854 LV

1)	“dati” ir digitāls aktu, faktu vai informācijas un šādu aktu, faktu vai informācijas apkopojuma atspoguļojums, arī skaņas, vizuāla vai audiovizuāla ieraksta veidā;

2)	“metadati” ir strukturēts datu satura vai izmantošanas apraksts, kas vienkāršo minēto datu atrašanu un izmantošanu;

3)	“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

4)	“nepersondati” ir dati, kas nav personas dati;

“savienots produkts” ir vienība, kura iegūst, ģenerē vai vāc datus par tās izmantošanu vai vidi un kura spēj paziņot produkta datus, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē, un kuras galvenā funkcija nav datu glabāšana, apstrāde vai nosūtīšana kādas citas puses vārdā, kas nav lietotājs;

“saistīts pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, kas nav elektronisko sakaru pakalpojums, tostarp programmatūra, kas pirkšanas, īrēšanas vai nomāšanas brīdī ir savienots ar produktu tā, ka tā trūkums neļautu savienotam produktam veikt vienu vai vairākas no savām funkcijām, vai ko ražotājs vai trešā persona vēlāk pievieno produktam, lai papildinātu, atjauninātu vai pielāgotu savienota produkta funkcijas;

“apstrāde” ir jebkura operācija vai operāciju kopums, ko ar datiem vai datu kopām veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izguve, aplūkošana, izmantošana, atklāšana nosūtot, izplatot vai citādiem līdzekļiem darot datus pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

“datu apstrādes pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, ko sniedz klientam un kas nodrošina visuresošu un pēc pieprasījuma pieejamu tīkla piekļuvi kopīgam tādu centralizētu, izklaidu vai ļoti izklaidu konfigurējamu, mērogojamu un elastīgu datošanas resursu pūlam, kurus var ātri nodrošināt un atbrīvot ar minimālām pārvaldības darbībām vai minimālu pakalpojumu sniedzēja mijiedarbību;

9)	“tas pats pakalpojuma veids” ir tādu datu apstrādes pakalpojumu kopums, kam ir viens un tas pats primārais mērķis, datu apstrādes pakalpojumu modelis un galvenās funkcionalitātes;

10)	“datu starpniecības pakalpojums” ir datu starpniecības pakalpojums, kas definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 11) punktā;

11)	“datu subjekts” ir datu subjekts, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

12)	“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder savienots produkts vai kurai ar līgumu ir nodotas pagaidu tiesības izmantot minēto savienoto produktu, vai kura saņem saistītos pakalpojumus;

13)

“datu turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai saskaņā ar šo regulu, piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir tiesības vai pienākums izmantot un darīt pieejamus datus, tostarp, ja par to panākta līgumiska vienošanās, – produkta datus vai ar to saistīta pakalpojuma datus, ko tā ir izguvusi vai ģenerējusi, sniedzot saistītu pakalpojumu;

14)

“datu saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, arī trešā persona, kura darbojas nolūkos, kas saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, bet nav savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietotājs, un kurai datu turētājs pēc lietotāja pieprasījuma vai saskaņā ar juridisku pienākumu, kas noteikts Savienības tiesību aktos vai valsts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, datus dara pieejamus;

15)	“produkta dati” ir dati, kas ģenerēti, izmantojot savienotu produktu, un kurus ražotājs ir izstrādājis tā, lai lietotājs, datu turētājs vai trešā persona, tostarp attiecīgā gadījumā ražotājs, tos varētu iegūt, izmantojot kādu elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē;

16)	“saistīto pakalpojumu dati” ir dati, kas atspoguļo ar savienoto produktu saistītu lietotāja darbību vai notikumu digitalizāciju, kurus lietotājs reģistrējis apzināti vai kuri ir ģenerēti kā lietotāja darbības blakusprodukts, pakalpojumu sniedzējam sniedzot saistīto pakalpojumu;

17)	“uzreiz pieejami dati” ir produkta dati un saistīta pakalpojuma dati, kurus datu turētājs bez nesamērīgām pūlēm, kas pārsniedz vienkāršu darbību, likumīgi iegūst vai var likumīgi iegūt no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma;

18)	“komercnoslēpums” ir komercnoslēpums, kas definēts Direktīvas (ES) 2016/943 2. panta 1. punktā;

19)	“komercnoslēpuma turētājs” ir komercnoslēpuma turētājs, kas definēts Regulas (ES) 2016/943 2. panta 2. punktā;

20)	“profilēšana” ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā;

21)	“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas piegādāt savienotu produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

22)	“laist tirgū” nozīmē savienotu produktu pirmoreiz darīt pieejamu Savienības tirgū;

23)	“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

24)	“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas saistībā ar līgumiem un praksi, uz ko attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

25)	“mazais uzņēmums” ir mazais uzņēmums, kas definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 2. punktā;

26)	“mikrouzņēmums” ir mikrouzņēmums, kas definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 3. punktā;

27)	“Savienības struktūras” ir Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar vai saskaņā ar aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību, LESD vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu;

28)	“publiskā sektora struktūra” ir dalībvalstu valsts, reģiona vai vietējās iestādes un dalībvalstu publisko tiesību subjekti vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu subjektu veidotas apvienības;

29)

“sabiedrības ārkārtas situācija” ir laika ziņā ierobežoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, sabiedrības veselības ārkārtas situācija, dabas katastrofas izraisīta ārkārtas situācija, cilvēka izraisīta liela katastrofa, tostarp liels kiberdrošības incidents, kas negatīvi ietekmē Savienības vai visas dalībvalsts vai tās daļas iedzīvotājus un var būtiski un ilgstoši ietekmēt dzīves apstākļus vai ekonomisko stabilitāti, finanšu stabilitāti vai būtiski un tūlītēji iedragāt ekonomiskos aktīvus Savienībā vai attiecīgajā dalībvalstī un kas ir noteikts vai oficiāli izsludināts saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kuras paredz Savienības vai valsts tiesību akti;

30)	“klients” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir stājusies līgumattiecībās ar datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju nolūkā izmantot vienu vai vairākus datu apstrādes pakalpojumus;

31)

“virtuālie palīgi” ir programmatūra, kas var apstrādāt pieprasījumus, uzdevumus vai jautājumus, tai skaitā tos, kuri balstās uz skaņas vai rakstiskiem ievaddatiem, žestiem vai kustībām, un kuri, pamatojoties uz šiem pieprasījumiem, uzdevumiem vai jautājumiem, nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem vai kontrolē savienoto produktu funkcijas;

32)	“digitāli aktīvi” ir elementi digitālā formā, tostarp lietojumprogrammas, kurus klientam ir tiesības lietot neatkarīgi no līgumattiecībām ar datu apstrādes pakalpojumu, kuru tas plāno mainīt;

33)	“IKT infrastruktūra, kas atrodas uz vietas” ir klientam piederoša, tā īrēta vai nomāta IKT infrastruktūra un datošanas resursi, kas atrodas paša klienta datu centrā un ko darbina klients vai trešā persona;

34)

“maiņa” ir process, kurā iesaistīts sākotnējais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, datu apstrādes pakalpojuma klients un attiecīgā gadījumā jaunais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs un kurā datu apstrādes pakalpojuma klients pāriet no viena datu apstrādes pakalpojuma izmantošanas uz cita tāda paša pakalpojumu veida datu apstrādes pakalpojuma izmantošanu vai cita pakalpojuma, ko sniedz cits datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, vai uz IKT infrastruktūras, kas atrodas uz vietas, izmantošanu, tostarp izgūstot, pārveidojot un augšupielādējot datus;

35)	“datu pārneses maksas” ir datu pārsūtīšanas maksas, ko iekasē no klientiem par to datu izgūšanu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja IKT infrastruktūras tīklā uz cita pakalpojumu sniedzēja sistēmu vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas;

36)

“maiņas maksas” ir maksas, kas nav standarta pakalpojumu maksa vai sodi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ko datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs piemēro klientam par darbībām, kuras paredzētas šajā regulā, saistībā ar nomaiņu uz cita pakalpojumu sniedzēja sistēmu vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, tostarp datu pārneses maksas;

37)

“funkcionāla līdzvērtība” ir pakalpojuma minimālā funkcionalitātes līmeņa atkārtota ieviešana, pamatojoties uz klienta eksportējamajiem datiem un digitālajiem aktīviem, tāda paša pakalpojumu veida jauna datu apstrādes pakalpojuma vidē pēc pakalpojumu sniedzēja maiņas procesa, kur jaunais datu apstrādes pakalpojums ar vieniem un tiem pašiem ievaddatiem nodrošina pēc būtības salīdzināmu iznākumu attiecībā uz kopīgām raksturpazīmēm, kas klientam tiek nodrošinātas saskaņā ar līgumu;

38)

“eksportējami dati” 23. līdz 31. panta un 35. panta nolūkā ir ievaddati un izvaddati, tostarp metadati, kas tieši vai netieši ģenerēti vai koģenerēti, klientam lietojot datu apstrādes pakalpojumu, izņemot jebkādus datu apstrādes pakalpojuma sniedzēja vai trešo personu aktīvus vai datus, kas ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kas ir komercnoslēpums;

39)	“viedlīgums” ir datorprogramma, ko izmanto līguma vai tā daļas automatizētai izpildei, izmantojot elektronisko datu ierakstu virkni un nodrošinot to integritāti un hronoloģiskās secības precizitāti;

40)	“sadarbspēja” ir divu vai vairāku datu telpu vai sakaru tīklu, sistēmu, savienotu produktu, lietotņu, datu apstrādes pakalpojumu vai komponentu spēja apmainīties ar datiem un izmantot tos, lai veiktu savas funkcijas;

41)	“atklātās sadarbspējas specifikācija” ir tehniskā specifikācija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, kas ir vērsta uz veiktspēju un datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas panākšanu;

42)	“kopējas specifikācijas” ir dokuments, kas nav standarts, bet satur tehniskus risinājumus, kuri nodrošina līdzekļus kādu šajā regulā noteiktu prasību un pienākumu izpildei;

43)	“saskaņots standarts” ir saskaņots standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

II NODAĻA

DATU KOPĪGOŠANA STARP UZŅĒMUMU UN PATĒRĒTĀJU UN STARP UZŅĒMUMIEM

8. pants

Nosacījumi, ar kuriem datu turētāji datus dara pieejamus datu saņēmējiem

1. Ja uzņēmumu savstarpējās attiecībās datu turētājam ir pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam saskaņā ar 5. pantu vai ar citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, datu turētājs vienojas ar datu saņēmēju par datu pieejamības nodrošināšanas kārtību un to dara saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem un pārredzamā veidā saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu.

2. Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā, nav saistošs, ja tas ir negodīgs līguma noteikums 13. panta nozīmē vai ja, kaitējot lietotājam, tas izslēdz II nodaļā noteikto lietotāja tiesību piemērošanu, atkāpjas no tām vai maina to sekas.

3. Attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanas kārtību datu turētājs, darot datus pieejamus, nediskriminē salīdzināmas datu saņēmēju kategorijas, tostarp datu turētāja partneruzņēmumus vai saistītos uzņēmumus. Ja datu saņēmējs uzskata, ka nosacījumi, ar kuriem dati tam ir darīti pieejami, ir diskriminējoši, datu turētājs pēc datu saņēmēja motivēta pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz tam informāciju, kas pierāda, ka nekāda diskriminācija nav notikusi.

4. Datu turētājs datus datu saņēmējam nedara pieejamus, tostarp ekskluzīvi, ja vien lietotājs to nav pieprasījis saskaņā ar II nodaļu.

5. Datu turētājiem un datu saņēmējiem prasa sniegt tikai informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti līguma noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanu vai viņu pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

6. Ja Savienības tiesību aktos, tostarp šīs regulas 4. panta 6. punktā un 5. panta 9. punktā, vai valsts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nav noteikts citādi, pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam nerada pienākumu izpaust komercnoslēpumus.

9. pants

Atlīdzība par datu pieejamības nodrošināšanu

1. Jebkura atlīdzība, par kuru datu turētājs un datu saņēmējs vienojas attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanu uzņēmumu savstarpējās attiecībās, ir nediskriminējoša un saprātīga, kā arī var ietvert uzcenojumu.

2. Vienojoties par jebkuru atlīdzību, datu turētājs un datu saņēmējs jo īpaši ņem vērā:

a)	izmaksas, kas radušās datu pieejamības nodrošināšanā, tostarp jo īpaši izmaksas, kas vajadzīgas datu formatēšanai, izplatīšanai ar elektroniskiem līdzekļiem un glabāšanai;

b)	investīcijas datu vākšanā un sagatavošanā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā to, vai citas puses ir sniegušas ieguldījumu attiecīgo datu iegūšanā, ģenerēšanā vai vākšanā.

3. Atlīdzība, kas minēta 1. punktā, var būt atkarīga arī no datu apjoma, formāta un rakstura.

4. Ja datu saņēmējs ir MVU vai bezpeļņas pētniecības organizācija un ja šādam datu saņēmējam nav partneruzņēmumu vai saistītu uzņēmumu, kuri nav kvalificējami par MVU, jebkura atlīdzība, par ko panākta vienošanās, nepārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā minētās izmaksas.

5. Komisija pieņem pamatnostādnes par saprātīgas atlīdzības aprēķinu, ņemot vērā ieteikumu, ko sniedz 42. pantā minētā Eiropas Datu inovācijas kolēģija (EDIB).

6. Šis pants neliedz citiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izslēgt atlīdzību par datu pieejamības nodrošināšanu vai paredzēt mazāku atlīdzību.

7. Datu turētājs sniedz datu saņēmējam informāciju, kurā pietiekami detalizēti izklāstīts atlīdzības aprēķina pamats, lai datu saņēmējs varētu novērtēt, vai ir izpildītas 1.- 4. punkta prasības.

16. pants

Saistība ar citiem pienākumiem darīt datus pieejamus publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Savienības struktūrām

1. Šī nodaļa neietekmē Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz ziņošanu, pieprasījumu par piekļuvi informācijai izpildi vai juridisko pienākumu izpildes pierādīšanu vai pārbaudi.

2. Šī nodaļa neattiecas uz publiskā sektora struktūrām, Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūrām, kas veic darbības, kuru mērķis ir novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai administratīvus pārkāpumus, saukt pie atbildības par tiem vai izpildīt kriminālsodus, vai uz muitas vai nodokļu administrāciju. Šī nodaļa neietekmē piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu vai administratīvo sodu izpildi, vai muitas vai nodokļu administrāciju.

23. pants

Efektīvai maiņai radīto šķēršļu likvidēšana

Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic 25., 26., 27., 29. un 30. pantā paredzētos pasākumus, lai klientiem nodrošinātu iespēju pāriet uz datu apstrādes pakalpojumu, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu un ko sniedz cits datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, vai attiecīgā gadījumā vienlaikus izmantot vairākus datu apstrādes pakalpojumu sniedzējus. Konkrētāk, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji neuzliek un novērš pirmskomerciālus, komerciālus, tehniskus, līgumiskus un organizatoriskus šķēršļus, kas liedz klientiem:

a)	pēc maksimālā paziņošanas termiņa beigām un maiņas procesa sekmīgas pabeigšanas saskaņā ar 25. pantu izbeigt līgumu par datu apstrādes pakalpojumu;

b)	noslēgt jaunus līgumus ar citu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu;

c)	klienta eksportējamos datus un digitālos aktīvus pārnest pie cita datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, tostarp pēc bezmaksas piedāvājuma izmantošanas;

d)	saskaņā ar 24. pantu panākt funkcionālo līdzvērtību jaunā datu apstrādes pakalpojuma lietošanā cita tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju IKT vidē, kuri aptver to pašu pakalpojuma veidu;

e)	ja tas ir tehniski iespējams, nošķirt 30. panta 1. punktā minētos datu apstrādes pakalpojumus no citiem datu apstrādes pakalpojumiem, ko sniedz datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs.

32. pants

Starptautiska valdības piekļuve un nosūtīšana

1. Neskarot 2. vai 3. punktu, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic visus atbilstošos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus, arī noslēdz līgumus, lai nepieļautu starptautisku un trešās valsts valdības piekļuvi Savienībā turētiem nepersondatiem un šādu datu nosūtīšanu, ja šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Ikvienu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un ikvienu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, kurā datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam pieprasīts nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, jebkādi atzīst vai izpilda vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību, vai šādu nolīgumu starp pieprasītāju trešo valsti un dalībvalsti.

3. Ja starptautiska nolīguma, kā minēts 2. punktā, nav un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai minētās trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

a)	trešās valsts sistēmā ir noteikta prasība izklāstīt šāda lēmuma vai sprieduma pamatojumu un samērīgumu un noteikts, ka šādam lēmumam vai spriedumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, jānosaka pietiekama saikne ar konkrētām aizdomās turētām personām vai pārkāpumiem;

b)	adresāta pamatoto iebildumu izskata trešās valsts kompetentā tiesa; un

c)	trešās valsts kompetentā tiesa, kas izdevusi lēmumu vai spriedumu vai izskata administratīvas iestādes lēmumu, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota pienācīgi ņemt vērā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāto datu sniedzēja juridiskās intereses.

Lai noteiktu, vai pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lēmuma vai sprieduma adresāts var lūgt attiecīgās valsts struktūras vai iestādes, kuras kompetencē ir starptautiskā sadarbība juridiskos jautājumos, atzinumu, jo īpaši, ja tas uzskata, ka lēmums var attiekties uz komercnoslēpumiem un citiem komerciāli sensitīviem datiem, kā arī uz saturu, ko aizsargā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vai ja nosūtīšanas rezultātā var notikt reidentifikācija. Attiecīgā valsts struktūra vai iestāde var apspriesties ar Komisiju. Ja adresāts uzskata, ka lēmums vai spriedums var kaitēt Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm, tas lūdz attiecīgās valsts struktūras vai iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai pieprasītie dati attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm. Ja adresāts viena mēneša laikā nav saņēmis atbildi vai ja šādas struktūras vai iestādes atzinumā secināts, ka pirmajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, adresāts minēto iemeslu dēļ var noraidīt nepersondatu nosūtīšanas vai piekļuves tiem pieprasījumu.

Šīs regulas 42. pantā minētā EDIB konsultē Komisiju un palīdz tai izstrādāt pamatnostādnes par to, kā novērtēt, vai šā punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

4. Ja 2. vai 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pakalpojumu sniedzēja vai 3. punkta otrajā daļā minētās attiecīgās valsts struktūras vai iestādes minētā pieprasījuma pamatotu interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5. Pirms trešās valsts iestādes pieprasījuma izpildes datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs informē klientu par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, ja pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas nepieciešams tiesībaizsardzības darbības efektivitātes saglabāšanai.

VIII NODAĻA

SADARBSPĒJA

33. pants

Pamatprasības attiecībā uz datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju

1. To datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem dalībniekiem, ievēro šādas pamatprasības nolūkā veicināt datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī tādu kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju, kuras ir konkrētam mērķim vai nozarei specifiskas vai starpnozaru sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas, lai kopīgotu vai kopīgi apstrādātu datus, cita starpā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes, zinātniskās pētniecības vai pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu vajadzībām:

a)	ir pietiekami aprakstīts, attiecīgā gadījumā mašīnlasāmā formātā, datu kopas saturs, izmantošanas ierobežojumi, licences, datu vākšanas metodika, datu kvalitāte un nenoteiktība, lai saņēmējs varētu datus atrast, tiem piekļūt un tos izmantot;

b)	ir publiski un konsekventi aprakstītas datu struktūras, datu formāti, vārdnīcas, klasifikācijas shēmas, taksonomija un kodu saraksti, ja tie ir pieejami;

lai nodrošinātu automātisku piekļuvi datiem un to nodošanu starp pusēm, arī pastāvīgi, lielapjoma lejupielādes veidā vai reāllaikā un mašīnlasāmā formātā, ja tas ir tehniski realizējams un nekavē savienotā produkta labu darbību, ir pietiekami aprakstīti tehniskie līdzekļi, kas ļauj piekļūt datiem, piemēram, lietojumprogrammas saskarnes, un to lietošanas noteikumi un pakalpojumu kvalitāte;

d)	attiecīgā gadījumā ir nodrošināti līdzekļi, kas ļauj panākt datu kopīgošanas nolīgumu izpildes automatizēšanai paredzēto rīku, piemēram, viedlīgumu, sadarbspēju.

Prasības var būt vispārējas vai attiekties uz konkrētām nozarēm, pilnībā ņemot vērā savstarpējo saistību ar prasībām, kas izriet no citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 45. pantu, lai šo regulu papildinātu, sīkāk precizējot šā panta 1. punktā noteiktās pamatprasības, attiecībā uz tām prasībām, kuras pēc savas būtības nevar radīt paredzēto ietekmi, ja tās nav sīkāk precizētas saistošos Savienības tiesību aktos, un lai pienācīgi atspoguļotu tehnoloģiju un tirgus attīstību.

Komisija, pieņemot deleģētos aktus, ņem vērā EDIB ieteikumu saskaņā ar 42. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

3. Tiek prezumēts, ka tādu datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem tādu datu telpu dalībniekiem, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām tiktāl, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādi saskaņotie standarti vai to daļas.

4. Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu, pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt kopējas specifikācijas, kas attiecas uz jebkuru vai visām šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu, vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām ir pieprasījusi izstrādāt saskaņotu standartu, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, un:

i)	pieprasījums nav pieņemts;

ii)	saskaņotie standarti, kuros atbildēts uz minēto pieprasījumu, nav piegādāti termiņā, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu; vai

iii)	saskaņotie standarti neatbilst pieprasījumam; un

b)	Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 nav publicēta atsauce uz saskaņotiem standartiem, kuri attiecas uz šā panta 1. punktā noteiktajām būtiskajām pamatprasībām, un nav gaidāms, ka šāda atsauce tiks publicēta saprātīgā termiņā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

6. Pirms šā panta 5. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 5. punkta nosacījumi ir izpildīti.

7. Sagatavojot 5. punktā minēto īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā EDIB ieteikumu un citu attiecīgo struktūru vai ekspertu grupu viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

8. Tiek prezumēts, ka datu telpu dalībnieki, kuri citiem datu telpu dalībniekiem piedāvā datus vai datu pakalpojumus, kas atbilst kopējām specifikācijām, kuras noteiktas ar 5. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādas kopējās specifikācijas vai to daļas.

9. Ja saskaņotu standartu ir pieņēmusi kāda Eiropas standartizācijas organizācija un ierosinājusi Komisijai nolūkā atsauci uz to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Ja atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ šā panta 5. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētais saskaņotais standarts.

10. Ja dalībvalsts uzskata, ka kopējā specifikācija pilnībā neapmierina 1. punktā noteiktās pamatprasības, tā par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopējo specifikāciju.

11. Komisija, ņemot vērā EDIB priekšlikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/868 30. panta h) punktu, var pieņemt pamatnostādnes, kas nosaka sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas kopīgo Eiropas datu telpu darbībai.

37. pants

Kompetentās iestādes un datu koordinatori

1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu un izpildi (kompetentās iestādes). Dalībvalstis var izveidot vienu vai vairākas jaunas iestādes vai paļauties uz esošajām iestādēm.

2. Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā vienu no šīm iestādēm izraugās par datu koordinatoru, lai atvieglotu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un palīdzētu šīs regulas darbības jomā esošām vienībām visos jautājumos, kas saistīti ar tās piemērošanu un izpildi. Kompetentās iestādes, īstenojot uzdevumus un pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar 5. punktu, savstarpēji sadarbojas.

3. Uzraudzības iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz personas datu aizsardzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro mutatis mutandis.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūrām. Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu piemēro mutatis mutandis.

Šajā punktā minētos uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz personas datu apstrādi.

4. Neskarot šā panta 1. punktu:

a)	attiecībā uz konkrētiem nozaru datu piekļuves un izmantojuma jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, ievēro nozaru iestāžu kompetenci;

b)	kompetentajai iestādei, kas atbild par 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta piemērošanu un izpildi, ir pieredze datu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu uzdevumi un pilnvaras ir skaidri definētas un ietver šādus uzdevumus un pilnvaras:

a)	veicināt šīs regulas darbības jomā esošu lietotāju un struktūru datpratību un informētību par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu;

izskatīt sūdzības, kas izriet no iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz komercnoslēpumiem, un atbilstošā apjomā izmeklēt sūdzības priekšmetu un saprātīgā termiņā regulāri attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem informēt sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas gaitu un rezultātiem, jo īpaši, ja ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar citu kompetento iestādi;

c)	veikt izmeklēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, arī pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citas kompetentās iestādes vai citas publiskās iestādes;

d)	ar administratīvu procedūru starpniecību piemērot iedarbīgus, samērīgus un atturošus finansiālos sodus, kas var ietvert periodiskus sodus un sodus ar atpakaļejošu spēku, vai sākt tiesvedības par naudas sodu piemērošanu;

e)	uzraudzīt tehnoloģiskās un attiecīgās komerciālās norises, kas ir būtiskas datu pieejamības nodrošināšanas un to izmantošanas ziņā;

f)	sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar Komisiju vai EDIB, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu un efektīvu piemērošanu, tostarp visas attiecīgās informācijas elektronisku apmaiņu bez liekas kavēšanās, tostarp attiecībā uz šā panta 10. punktu;

sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par citu Savienības vai valsts tiesību aktu īstenošanu, tostarp ar iestādēm, kas ir kompetentas datu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, ar uzraudzības iestādi, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, vai ar nozaru iestādēm, lai nodrošinātu, ka šī regula tiek īstenota saskaņoti ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

h)	sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta izpilde ir konsekventa ar citiem Savienības tiesību aktiem un pašregulējumu, ko piemēro datu apstrādes pakalpojuma sniedzējiem;

i)	nodrošināt, ka maiņas maksas tiek atceltas saskaņā ar 29. pantu;

j)	izskatīt saskaņā ar V nodaļu iesniegtos datu pieprasījumus.

Datu koordinators, ja tāds ir izraudzīts, veicina pirmās daļas f), g) un h) apakšpunktos minēto sadarbību un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma palīdz tām.

6. Datu koordinators, ja šāda kompetentā iestāde ir izraudzīta:

a)	darbojas kā vienots kontaktpunkts visos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu;

b)	nodrošina, ka publiskā sektora struktūru pieprasījumi darīt datus pieejamus ārkārtējas vajadzības gadījumā saskaņā ar V nodaļu ir publiski pieejami tiešsaistē, un sekmē brīvprātīgus datu kopīgošanas līgumus starp publiskā sektora struktūrām un datu turētājiem;

c)	katru gadu informē Komisiju par atteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar 4. panta 2. un 8. punktu un 5. panta 11. punktu.

7. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un to uzdevumus un pilnvaras un attiecīgā gadījumā datu koordinatora nosaukumu. Komisija uztur minēto iestāžu publisku reģistru.

8. Veicot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes ir objektīvas un brīvas no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes un attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem nelūdz un nepieņem nevienas citas publiskas iestādes vai privātas personas norādījumus.

9. Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentajām iestādēm tiktu nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi un attiecīgas speciālās zināšanas, kas vajadzīgi, lai tās varētu efektīvi veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

10. Vienības, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā vienība ir iedibināta. Ja vienība ir iedibināta vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiek uzskatīts, ka tā ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā ir tās galvenais iedibinājums, t. i., dalībvalsts, kurā ir vienības galvenais birojs vai reģistrēts birojs, no kura tiek īstenotas galvenās finanšu funkcijas un darbības kontrole.

11. Ikviena šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus un kas nav iedibināta Savienībā, izraugās juridisko pārstāvi vienā no dalībvalstīm.

12. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, pilnvaro juridisko pārstāvi tā, lai kompetentās iestādes pie tā varētu vērsties papildus attiecīgajai vienībai vai tās vietā par visiem jautājumiem, kas saistīti ar minēto vienību. Minētais juridiskais pārstāvis sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām iestādēm visaptverošu informāciju par šīs regulas darbības jomā esošās vienības, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, veiktajām darbībām un tās ieviestajiem noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

13. Tiek uzskatīts, ka šīs regulas darbības jomā ietilpstošā vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā atrodas tās juridiskais pārstāvis. Tas, ka šāda vienība ir izraudzījusies juridisko pārstāvi, neskar tās saukšanu pie atbildības un jebkādu prasību tiesā, kas varētu tikt uzsākta pret šādu vienību. Līdz brīdim, kad vienība ieceļ juridisko pārstāvi saskaņā ar šo pantu, tā attiecīgā gadījumā ir visu dalībvalstu kompetencē, lai nodrošinātu šīs piemērošanu un izpildi. Jebkura kompetentā iestāde var īstenot savu kompetenci, tostarp piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, ar noteikumu, ka cita kompetentā iestāde vienībai par tiem pašiem faktiem jau nepiemēro izpildes procedūras saskaņā ar šo regulu.

14. Kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt no to dalībvalsts kompetencē esošiem lietotājiem, datu turētājiem vai datu saņēmējiem, vai to juridiskajiem pārstāvjiem visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai. Jebkurš informācijas pieprasījums ir samērīgs ar tā pamatā esošo izpildāmo uzdevumu un ir pamatots.

15. Ja kompetentā iestāde vienā dalībvalstī lūdz palīdzību vai izpildes pasākumus kompetentai iestādei citā dalībvalstī, tā iesniedz pamatotu pieprasījumu. Pēc šāda pieprasījuma saņemšanas kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās sniedz atbildi, sīki izklāstot paveiktās vai iecerētās darbības.

16. Kompetentās iestādes ievēro konfidencialitātes un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma principus un aizsargā personas datus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Jebkādu informāciju, ar ko notikusi apmaiņa palīdzības pieprasījuma kontekstā un kas sniegta, ievērojot šo pantu, izmanto tikai saistībā ar jautājumu, kura risināšanai tā tika lūgta.

39. pants

Tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

1. Neatkarīgi no jebkādiem administratīviem vai citiem ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļiem jebkurai skartajai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli attiecībā uz kompetento iestāžu pieņemtiem juridiski saistošiem lēmumiem.

2. Ja kompetentā iestāde saistībā ar sūdzību nerīkojas, jebkurai skartajai fiziskajai un juridiskajai personai saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vai nu tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli, vai arī ir pieejama pārskatīšana, ko veic neatkarīga struktūra ar piemērotām speciālām zināšanām.

3. Tiesvedība, ievērojot šo pantu, tiek sākta tās kompetentās iestādes dalībvalsts tiesās vai tribunālos, pret kuru kāda persona individuāli vai attiecīgā gadījumā vienas vai vairāku fizisku vai juridisku personu pārstāvji kolektīvi vērš tiesiskās aizsardzības līdzekli.

44. pants

Citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē tiesības un pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu

1. Konkrētie pienākumi, kas saistīti ar datu pieejamības nodrošināšanu starp uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un patērētājiem un izņēmuma kārtā starp uzņēmumiem un publiskām struktūrām un kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuri stājušies spēkā 2024. gada 11. janvārī vai agrāk, un atbilstīgi tiem pieņemtos deleģētos vai īstenošanas aktos, paliek neskarti.

2. Šī regula neskar Savienības tiesību aktus, kuros, ņemot vērā kādas nozares vajadzības, kādu kopīgu Eiropas datu telpu vai sabiedrības interešu jomu, ir noteiktas papildu prasības, jo īpaši attiecībā uz:

a)	tehniskajiem aspektiem, kas saistīti ar piekļuvi datiem;

b)	ierobežojumiem, kas attiecas uz datu turētāju tiesībām piekļūt noteiktiem lietotāju sniegtiem datiem un tos izmantot;

c)	citiem aspektiem, kas nav saistīti tikai ar piekļuvi datiem un to izmantošanu.

3. Šī regula, izņemot V nodaļu, neskar Savienības un valsts tiesību aktus, kas paredz piekļuvi datiem un atļauj to izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos.

49. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1. Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtējumā īpaši novērtē:

situācijas, kas uzskatāmas par ārkārtējas vajadzības situācijām šīs regulas 15. panta un V nodaļas piemērošanas praksē nolūkā, jo īpaši pieredze, kas gūta, publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālai bankai un Savienības struktūrām piemērojot šīs regulas V nodaļu; kompetentajai iestādei saskaņā ar šīs regulas 18. panta 5. punktu nodoto procedūru par V nodaļas piemērošanu skaitu un iznākumu, par ko ziņojušas kompetentās iestādes; citu Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto pienākumu ietekmi attiecībā uz pieprasījumu par piekļuvi informācijai izpildi; datu brīvprātīgas kopīgošanas mehānismu, piemēram, tādu, ko ieviesuši saskaņā ar Regulu (ES) 2022/868 atzītās datu altruisma organizācijas, ietekmi uz šīs regulas V nodaļas mērķu sasniegšanu, un personas datu nozīmi šīs regulas 15. panta kontekstā, tostarp privātumu veicinošu tehnoloģiju attīstību;

b)	šīs regulas ietekmi uz datu izmantošanu ekonomikā, tostarp uz datu inovāciju, datu monetizācijas praksi un datu starpniecības pakalpojumiem, kā arī uz datu kopīgošanu kopīgajās Eiropas datu telpās;

c)	dažādu kategoriju un veidu datu pieejamību un izmantošanu;

d)	dažu kategoriju uzņēmumu (labuma guvēju) izslēgšanu saskaņā ar 5. pantu;

e)	jebkādas ietekmes uz intelektuālā īpašuma tiesībām neesamību;

ietekmi uz komercnoslēpumiem, tostarp uz aizsardzību pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, kā arī ietekmi, ko rada mehānisms, kas datu turētājam ļauj noraidīt lietotāja pieprasījumu saskaņā ar 4. panta 8. punktu un 5. panta 11. punktu, ciktāl iespējams, ņemot vērā jebkādu Direktīvas (ES) 2016/943 pārskatīšanu;

g)	vai 13. pantā minētais negodīgu līguma noteikumu saraksts ir atjaunināts, ņemot vērā jaunu uzņēmējdarbības praksi un straujo tirgus inovāciju tempu;

h)	izmaiņas datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju līgumiskajā praksē un to, vai tās nodrošina pietiekamu atbilstību 25. pantam;

i)	to maksu samazināšanu, ko datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji uzliek par maiņas procesu, atbilstoši maiņas maksu pakāpeniskai atcelšanai saskaņā ar 29. pantu;

j)	šīs regulas mijiedarbību ar citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz datu ekonomiku;

k)	valdības nelikumīgas piekļuves nepersondatiem novēršanu;

l)	izpildes režīma efektivitāti saskaņā ar 37. panta prasībām;

m)	šīs regulas ietekmi uz MVU attiecībā uz to inovācijas spēju un uz datu apstrādes pakalpojumu pieejamību lietotājiem Savienībā, un uz jauno pienākumu izpildes slogu.

2. Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Minētajā izvērtējumā novērtē 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta ietekmi, jo īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu un Savienībā piedāvāto datu apstrādes pakalpojumu daudzveidību, īpašu uzmanību pievēršot MVU pakalpojumu sniedzējiem.

3. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. un 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanai.

4. Komisija uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu pamata attiecīgā gadījumā var Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

whereas

keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

Data Act 2023/2854 LV