Contratti digitali 2019/0770 LV

1. Šo direktīvu piemēro jebkuram līgumam, kura ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un patērētājs maksā vai apņemas maksāt cenu.

Šo direktīvu piemēro arī gadījumos, kad tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu un patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus, izņemot tad, ja patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai, lai piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar šo direktīvu vai lai tirgotājs varētu izpildīt juridiskās prasības, kuras attiecas uz tirgotāju, un ja tirgotājs minētos datus neapstrādā nekādos citos nolūkos.

2. Šo direktīvu piemēro arī gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir izstrādāts saskaņā ar patērētāja specifikācijām.

3. Izņemot 5. un 13. pantu, šo direktīvu piemēro arī jebkuram materiālam informācijas nesējam, kuru izmanto tikai un vienīgi kā digitālā satura nesēju.

4. Šo direktīvu nepiemēro digitālajam saturam vai digitālajiem pakalpojumiem, kas ir ietverti precēs vai kam ir savstarpēja saikne ar precēm 2. panta 3. punkta nozīmē un kas tiek sniegti kopā ar precēm saskaņā ar pārdošanas līgumu, kas attiecas uz minētajām precēm, neatkarīgi no tā, vai šādu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā pārdevējs vai trešā persona. Ja pastāv šaubas, vai precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā pakalpojuma piegāde ir daļa no pārdošanas līguma, uzskata, ka pārdošanas līgums attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

5. Šo direktīvu nepiemēro līgumiem par:

a)	tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nav digitālie pakalpojumi, neatkarīgi no tā, vai pakalpojuma rezultāta radīšanas vai tā nodošanas patērētājam nolūkā tirgotājs izmanto digitālus līdzekļus;

b)	elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punktā, izņemot numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, kas definēti minētās direktīvas 2. panta 7. punktā;

c)	veselības aprūpi, kas definēta 3. panta a) punktā Direktīvā 2011/24/ES;

azartspēļu pakalpojumiem, proti, pakalpojumiem, kuri ietver likmes ar naudas vērtību azartspēlēs, tostarp tādās, kuras ietver prasmes elementu, piemēram, izlozēs, kazino spēlēs, pokera spēlēs un derību darījumos, un kuri tiek sniegti ar elektroniskiem līdzekļiem vai ar jebkādas citas sakaru tehnoloģijas starpniecību un pēc šādu pakalpojumu saņēmēja individuāla lūguma;

e)	finanšu pakalpojumiem, kas definēti Direktīvas 2002/65/EK 2. panta b) punktā;

f)	programmatūru, ko tirgotājs piedāvā saskaņā ar bezmaksas atklātā pirmkoda licenci, par kuru patērētājs nemaksā cenu, un saistībā ar kuru patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai nolūkā uzlabot šīs konkrētās programmatūras drošumu, saderību vai sadarbspēju;

g)	digitālā satura piegādi gadījumā, ja digitālais saturs tiek darīts pieejams plašai sabiedrībai citā veidā, nevis ar signāla pārraidi – priekšnesuma vai organizēta pasākuma ietvaros, piemēram, kā digitālas kinematogrāfiskās projekcijas;

h)	digitālo saturu, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (21) nodrošina dalībvalstu publiskā sektora iestādes.

6. Neskarot šā panta 4. punktu, ja starp to pašu tirgotāju un to pašu patērētāju noslēgtā vienā līgumā vienas paketes ietvaros ietilpst gan digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes elementi, gan citu pakalpojumu vai preču piegādes elementi, šo direktīvu piemēro vienīgi tiem līguma elementiem, kuri attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

Šīs direktīvas 19. pantu nepiemēro, ja pakete Direktīvas (ES) 2018/1972 izpratnē ietver interneta piekļuves pakalpojuma elementus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/2120 (22) 2. panta 2. punktā, vai numuratkarīga starppersonu sakaru pakalpojuma elementus, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 6. punktā.

Neskarot Direktīvas (ES) 2018/1972 107. panta 2. punktu, sekas, kādas viena elementa izbeigšana paketes līgumā varētu radīt pārējiem paketes līguma elementiem, reglamentē ar valsts tiesību aktiem.

7. Kolīzijas gadījumā starp kādu šīs direktīvas noteikumu un kāda cita Savienības tiesību akta noteikumu, kas regulē konkrētu nozari vai jautājumu, minētā cita Savienības tiesību akta noteikumi ir pārāki par šo direktīvu.

8. Savienības tiesību aktus par personas datu aizsardzību piemēro jebkādiem personas datiem, kurus apstrādā saistībā ar 1. punktā minētajiem līgumiem.

Konkrēti šī direktīva neskar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK. Kolīzijas gadījumā starp šīs direktīvas noteikumiem un Savienības tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā noteicoši ir pēdējie.

9. Šī regula neskar Savienības un valstu tiesību aktus par autortiesībām un blakustiesībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/29/EK (23).

10. Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības reglamentēt vispārīgo līgumtiesību aspektus, piemēram, noteikumus par līgumu izstrādi, spēkā esību, spēkā neesamību vai sekām, tostarp noteikumus par līguma izbeigšanas sekām, ciktāl tos nereglamentē ar šo direktīvu, vai tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

12. pants

Pierādīšanas pienākums

1. Pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir piegādāts saskaņā ar 5. pantu, ir tirgotājam.

2. Gadījumos, kas minēti 11. panta 2. punktā, pienākums pierādīt to, vai piegādātais digitālais saturs vai digitālais pakalpojums piegādes brīdī ir bijis atbilstīgs, ir tirgotājam attiecībā uz neatbilstību, kas parādās viena gada laikā no brīža, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir ticis piegādāts.

3. Gadījumos, kas minēti 11. panta 3. punktā, pienākums pierādīt to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir bijis atbilstīgs laikposmā, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums jāpiegādā saskaņā ar līgumu, ir tirgotājam attiecībā uz neatbilstību, kas parādās minētajā laikposmā.

4. Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja tirgotājs pierāda, ka patērētāja digitālā vide nav saderīga ar digitālā satura vai digitālā pakalpojuma tehniskajām prasībām, un ja tirgotājs ir skaidri un saprotami informējis patērētāju par šādām prasībām pirms līguma noslēgšanas.

5. Patērētājs sadarbojas ar tirgotāju, cik tas pamatoti iespējams un nepieciešams, lai noskaidrotu, vai cēlonis digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstībai laikā, kas minēts attiecīgi 11. panta 2. vai 3. punktā, ir bijis saistīts ar patērētāja digitālo vidi. Sadarbības pienākums aprobežojas ar pieejamajiem patērētājam neuzbāzīgākajiem tehniskajiem līdzekļiem. Ja patērētājs nesadarbojas un tirgotājs ir informējis patērētāju par šādu prasību skaidrā un saprotamā veidā pirms līguma noslēgšanas, tad pienākums pierādīt to, vai neatbilstība pastāvēja attiecīgi 11. panta 2. vai 3. punktā noteiktajā laikā, ir patērētājam.

14. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi neatbilstības gadījumā

1. Neatbilstības gadījumā patērētājs ir tiesīgs prasīt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšanu, saņemt samērīgu cenas samazinājumu vai izbeigt līgumu atbilstīgi šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Patērētājs ir tiesīgs prasīt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšanu, ja vien tas nebūtu neiespējami vai izņemot gadījumus, kad tas tirgotājam radītu izmaksas, kas būtu nesamērīgas, ņemot vērā visus apstākļus konkrētajā gadījumā, tostarp:

a)	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtību, kāda tā būtu, ja nepastāvētu neatbilstība; un

b)	neatbilstības nozīmīgumu.

3. Tirgotājs nodrošina digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību saskaņā ar 2. punktu samērīgā termiņā, sākot no brīža, kad patērētājs ir informējis tirgotāju par neatbilstību, bez maksas un nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam, ņemot vērā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma raksturu un nolūku, kādam patērētājs digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu pieprasījis.

4. Patērētājam ir tiesības vai nu uz cenas proporcionālu samazinājumu saskaņā ar 5. punktu, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums tiek piegādāts par cenas samaksu, vai uz līguma izbeigšanu saskaņā ar 6. punktu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstības nodrošināšana kā tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir neiespējama vai nesamērīga saskaņā ar 2. punktu;

b)	tirgotājs nav nodrošinājis digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību saskaņā ar 3. punktu;

c)	neatbilstība pastāv, kaut arī tirgotājs ir mēģinājis nodrošināt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību;

d)	neatbilstība ir tik būtiska, ka tā attaisno tūlītēju cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu; vai

e)	tirgotājs ir paziņojis vai no apstākļiem skaidri izriet, ka tirgotājs samērīgā termiņā vai nesagādājot būtiskas neērtības patērētājam nenodrošinās digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstību.

5. Cenas samazinājums ir proporcionāls patērētājam piegādātā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vērtības samazinājumam, salīdzinot ar vērtību, kāda digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam būtu, ja tas būtu atbilstīgs.

Gadījumos, kad līgumā ir paredzēts, ka digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā kādā laikposmā apmaiņā pret cenas samaksu, cenas samazinājumu piemēro tam laikposmam, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs.

6. Gadījumos, kad digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā apmaiņā pret cenas samaksu, patērētājs ir tiesīgs līgumu izbeigt tikai tad, ja neatbilstība nav nebūtiska. Pienākums pierādīt to, ka neatbilstība ir nebūtiska, ir tirgotājam.

15. pants

Izbeigšanas tiesību izmantošana

Patērētājs izmanto tiesības izbeigt līgumu ar paziņojuma starpniecību, kurā viņš tirgotāju informē par lēmumu izbeigt līgumu.

whereas

(11) Šajā direktīvā būtu jāparedz kopīgi noteikumi par konkrētām prasībām, kas attiecas uz līgumiem par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi starp tirgotājiem un patērētājiem. Šajā nolūkā būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu atbilstību līgumam, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem digitālā satura vai digitālo pakalpojumu nepiegādāšanas vai neatbilstības līgumam gadījumos un šo aizsardzības līdzekļu izmantošanas kārtību, kā arī par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savas preces citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.
Dalībvalstīm tiek liegta iespēja direktīvas piemērošanas jomā pieņemt citas formālas vai materiāltiesiskas prasības.
Piemēram, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt tādus noteikumus par pierādīšanas pienākuma pārnešanu, kuri atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, vai patērētāja pienākumu informēt tirgotāju par neatbilstību noteiktā termiņā.

- = -

(18) Šī direktīva būtu jāpiemēro ikvienam līgumam, kura ietvaros tirgotājs piegādā vai apņemas piegādāt patērētājam digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Platformas nodrošinātājus šajā direktīvā varētu uzskatīt par tirgotājiem, ja tie darbojas nolūkos, kas saistīti ar viņu pašu uzņēmējdarbību, un kā tieši patērētāja līgumpartneri attiecībā uz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi.
Dalībvalstīm vajadzētu būt arī rīcības brīvībai šīs direktīvas piemērošanu attiecināt uz platformas nodrošinātājiem, kuri neatbilst prasībām, lai tos uzskatītu par tirgotāju atbilstīgi šai direktīvai.

- = -

(25) Ja digitālo saturu nepiegādā un digitālos pakalpojumus nesniedz pret cenas samaksu, šī direktīva nebūtu jāpiemēro situācijās, kad tirgotājs vāc personas datus tikai un vienīgi, lai piegādātu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, vai vienīgi ar nolūku izpildīt juridiskās prasības. Šādas situācijas var būt, piemēram, gadījumi, kad patērētāja reģistrēšanās drošības un identificēšanas nolūkos ir prasīta piemērojamos tiesību aktos. Šī direktīva nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kurās tirgotājs vāc tikai metadatus, piemēram, informāciju par patērētāja ierīci vai pārlūkošanas vēsturi, izņemot, ja šādu situāciju uzskata par līgumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Tā nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad patērētājs, kas nav noslēdzis līgumu ar tirgotāju, ir pakļauts reklāmām tikai un vienīgi, lai piekļūtu digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam.
Tomēr dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība paplašināt šīs direktīvas piemērošanu, attiecinot to arī uz tādām situācijām, vai citādi reglamentēt tādas situācijas, kuras nav ietvertas šīs direktīvas darbības jomā.

- = -

(33) Digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus nereti kombinē ar preču vai citu pakalpojumu sniegšanu un piedāvā patērētājam viena un tā paša līguma ietvaros, vienā paketē ietverot dažādus elementus, piemēram, digitālās televīzijas nodrošināšanu un elektroniskas ierīces iegādi. Šādos gadījumos līgumā starp patērētāju un tirgotāju ietver gan digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes līguma elementus, gan arī citu līgumu veidu, piemēram, preču tirdzniecības vai pakalpojumu līgumu, elementus. Šī direktīva būtu jāpiemēro vienīgi tiem vispārējā līguma elementiem, kuri attiecas uz digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi.
Pārējie līguma elementi būtu jāreglamentē ar noteikumiem, kuri ir piemērojami tādiem līgumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai attiecīgā gadījumā – ar cita Savienības tiesību akta noteikumiem, ar kuru reglamentē konkrētu nozari vai priekšmetu.
Līdzīgi jebkuras sekas, kādas viena elementa izbeigšana paketes līgumā varētu radīt pārējiem minētā paketes līguma elementiem, būtu jāreglamentē ar valsts tiesību aktiem.
Tomēr, lai nodrošinātu konsekvenci ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (10) konkrētas nozares noteikumiem, kuri reglamentē paketes līgumus gadījumos, kad tirgotājs minētās direktīvās izpratnē piedāvā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu kopā ar numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu vai interneta piekļuves pakalpojumu, šīs direktīvas noteikumi par digitālā satura modificēšanu nebūtu jāpiemēro līgumu paketes elementam, kas attiecas uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.
Tā vietā visiem paketes elementiem, tostarp arī digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam, būtu jāpiemēro attiecīgie Direktīvas (ES) 2018/1972 noteikumi.

- = -

(34) Šīs direktīvas noteikumi par līgumu paketēm būtu jāpiemēro tikai gadījumiem, kur viens un tas pats tirgotājs vienam un tam pašam patērētājam piedāvā dažādus paketes elementus saskaņā ar vienu līgumu. Šai direktīvai nevajadzētu skart valstu tiesību aktus, kas reglamentē nosacījumus, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka līgums par digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādi ir saistīts ar citu līgumu vai papildina citu līgumu, ko patērētājs ir noslēdzis ar šo vai citu tirgotāju, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas izmantojami saskaņā ar katru līgumu, vai sekas, kādas viena līguma izbeigšana radītu cita līguma darbībai.

- = -

(41) Tirgotājs digitālo saturu vai digitālos pakalpojumus patērētājam var piegādāt dažādos veidos.
Ir lietderīgi noteikt vienkāršus un skaidrus noteikumus attiecībā uz minētā pienākuma piegādāt, kas ir tirgotāja galvenā līgumsaistība, nodrošinot patērētājam digitālā satura vai digitālo pakalpojumu pieejamību vai piekļuvi tiem, kārtību un izpildes laiku.
Būtu jāuzskata, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pieejamība vai piekļuve tiem patērētājiem ir nodrošināta tad, ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums vai jebkurš līdzeklis, kas noder, lai tam piekļūtu vai to lejupielādētu, ir sasniedzis patērētāju un tirgotājam vairs nav jāveic nekādas darbības, kuru mērķis būtu ļaut patērētājam izmantot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar līgumu. Ņemot vērā, ka tirgotājs principā nav atbildīgs par darbību, ko veic, vai bezdarbību, ko pieļauj trešā puse, kura darbina fizisku vai virtuālu aprīkojumu, piemēram, elektronisku platformu vai mākoņglabāšanas aprīkojumu, kuru patērētājs izvēlas digitālā satura vai digitālā pakalpojuma saņemšanai vai glabāšanai, būtu jāpietiek ar to, ka tirgotājs piegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu minētajai trešai pusei.
Tomēr fizisko vai virtuālo aprīkojumu nevar uzskatīt par tādu, ko izvēlējies patērētājs, ja tas ir tirgotāja kontrolē vai ir līgumiski saistīts ar tirgotāju, vai ja patērētājs minēto fizisko vai virtuālo aprīkojumu ir izvēlējies digitālā satura vai digitālā pakalpojuma saņemšanai, bet šī bija vienīgā tirgotāja piedāvātā izvēle, lai saņemtu digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu vai lai piekļūtu tam.

- = -

(56) Digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu var piegādāt patērētājam ar vienreizēju piegādi, piemēram, kad patērētājs lejupielādē e-grāmatu un to saglabā savā personīgajā ierīcē.
Līdzīgi, piegāde var sastāvēt no virknes šādu atsevišķu piegāžu, piemēram, kad patērētājs saņem saiti, lai lejupielādētu jaunu e-grāmatu katru nedēļu. Šīs digitālā satura vai digitālā pakalpojuma kategorijas atšķirības elements ir fakts, ka patērētāji digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam pēc tam var piekļūt uz neierobežotu laiku. Šādos gadījumos digitālā satura vai digitālā pakalpojuma atbilstība būtu jāvērtē piegādes brīdī, un tāpēc tirgotājam vajadzētu būt atbildīgam tikai par jebkuru neatbilstību, kas pastāv brīdī, kad notiek vienreizējā piegāde vai katra atsevišķā piegāde.
Lai garantētu juridisko noteiktību, tirgotājiem un patērētājiem būtu jāspēj paļauties uz saskaņotu minimālo termiņu, kurā tirgotāju var saukt pie atbildības par neatbilstību.
Saistībā ar līgumiem, kuros paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vienreizēja piegāde vai virkne atsevišķu piegāžu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgotāji ir atbildīgi vismaz divus gadus no piegādes, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tirgotājs ir atbildīgs tikai par neatbilstību, kas parādās konkrētā laikposmā pēc piegādes.

- = -

(60) Neskarot patērētāja pamattiesības uz privātās dzīves aizsardzību, tostarp saziņas konfidencialitāti, un uz personas datu aizsardzību, patērētājam būtu jāsadarbojas ar tirgotāju, lai tirgotājs varētu pārliecināties par to, vai neatbilstības cēlonis ir patērētāja digitālā vide, izmantojot patērētājam visneuzbāzīgākos pieejamos tehniskos līdzekļus.
To bieži var veikt, piemēram, sniedzot tirgotājam automātiski ģenerētus pārskatus par incidentiem vai informāciju par patērētāja interneta savienojumu.
Tikai izņēmuma kārtā un labi pamatotos gadījumos, kad, pēc labākās apziņas izmantojot visus citus līdzekļus, tomēr nav nevienas citas iespējas, patērētājiem var būt jāatļauj virtuālā piekļuve savai digitālajai videi.
Tomēr gadījumos, kad patērētājs nesadarbojas ar tirgotāju un patērētājs ir ticis informēts par šādas nesadarbošanās sekām, patērētājam būtu jāpierāda ne tikai digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība, bet arī tas, ka digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neatbilstība pastāvēja digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes laikā, ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu, vai – ja līgums paredz pastāvīgu piegādi kādā laikposmā – līguma darbības laikā.

- = -

(68) Kad patērētājs izbeidz līgumu, tirgotājam būtu jāatgriež patērētāja samaksātā cena.
Tomēr gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir ticis piegādāts kādā laikposmā, un ja digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir bijis atbilstīgs tikai daļu no minētā laikposma, būtu jālīdzsvaro patērētāju un tirgotāju leģitīmās intereses.
Tāpēc šādā gadījumā, izbeidzot līgumu, patērētājam vajadzētu būt tiesīgam tikai uz tādu daļu no samaksātās cenas, kas atbilst un ir proporcionāla laikam, kurā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs.
Patērētājam vajadzētu arī būt tiesīgam uz jebkuru cenas daļu, ko patērētājs samaksājis avansā par jebkuru laikposmu, kas būtu atlicis pēc līguma izbeigšanas.

- = -

(76) Patērētāji būtu skaidri un saprotami jāinformē par modifikācijām.
Ja modifikācija vairāk nekā nebūtiski negatīvi ietekmē to, kā patērētājs piekļūst digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai to izmanto, patērētājs būtu jāinformē tādā veidā, kas ļauj informāciju glabāt pastāvīgā informācijas nesējā.
Pastāvīgam informācijas nesējam būtu jāsniedz patērētājam iespēja saglabāt informāciju tik ilgi, cik nepieciešams to patērētāja interešu aizsardzībai, kuras izriet no patērētāja attiecībām ar tirgotāju. Šādiem informācijas nesējiem jo īpaši būtu jāietver dokumenti papīra formātā, DVD, CD, USB atmiņas ierīces, atmiņas kartes un cietie diski, kā arī elektroniskā pasta vēstules.

- = -

(83) Patērētājiem vajadzētu spēt gūt labumu no tiesībām, kas viņiem noteiktas šajā direktīvā, tiklīdz sāk piemērot valstu transponēšanas pasākumus.
Tāpēc minētie valstu transponēšanas pasākumi būtu jāpiemēro arī beztermiņa vai noteikta termiņa līgumiem, kas noslēgti pirms piemērošanas dienas un kuros paredzēta digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegāde, kas īstenota pastāvīgi kādā laikposmā vai ar vairākām atsevišķām piegādes darbībām, bet tikai attiecībā uz digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, ko sniedz no valstu transponēšanas pasākumu piemērošanas dienas.
Tomēr, lai līdzsvarotu patērētāju un tirgotāju likumīgās intereses, valstu transponēšanas pasākumi, ar kuriem transponē šīs direktīvas noteikumus par digitālā satura vai digitālā pakalpojuma modificēšanu un regresa prasījuma tiesībām, būtu jāpiemēro tikai līgumiem, kas noslēgti pēc pasākumu piemērošanas dienas saskaņā ar šo direktīvu.

- = -

keyboard_tab Contratti digitali 2019/0770 LV

Contratti digitali 2019/0770 LV