keyboard_tab Contratti di vendita di beni conformi 2019/0771 LV
BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf
- regresa 3
- pārdevējs 3
- darījumu 2
- iesniegt 2
- prasījumu 2
- pret 2
- personu 2
- bezdarbības 2
- darbības 2
- atbildīgajām 1
- tiesīgs 1
- atbildīgo 1
- pants 1
- personām 1
- punktu 1
- ķēdē 1
- kuru 1
- arī 1
- attiecīgās 1
- izpildes 1
- nosacījumus 1
- nosaka 1
- valsts 1
- tiesību 1
- dēļ 1
- nodrošināšanā 1
- panta 1
- personas 1
- prasījuma 1
- tiesības 1
- atbildīgs 1
- patērētājam 1
- neatbilstību 1
- radusies 1
- kādas 1
- iepriekšējos 1
- saskaņā 1
- ķēdes 1
- posmos 1
- tostarp 1
- preču 1
- kurām 1
- digitāli 1
- elementi 1
- atjauninājumu 1
- aktiem 1
18. pants
Regresa prasījuma tiesības
Ja pārdevējs ir atbildīgs patērētājam par neatbilstību, kas radusies kādas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos darbības vai bezdarbības – tostarp bezdarbības preču, kurām ir digitāli elementi, atjauninājumu nodrošināšanā saskaņā ar 7. panta 3. punktu – dēļ, pārdevējs ir tiesīgs iesniegt regresa prasījumu pret atbildīgo personu vai atbildīgajām personām darījumu ķēdē. Personu, pret kuru pārdevējs var iesniegt regresa prasījumu, kā arī attiecīgās darbības un izpildes nosacījumus nosaka ar valsts tiesību aktiem.
whereas
(7) Pastāvošās būtiskās atšķirības var nelabvēlīgi ietekmēt gan uzņēmumus, gan patērētājus.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/2008 (5) uzņēmumiem, kuru darbības ir vērstas uz patērētājiem citās dalībvalstīs, ir jāņem vērā patērētāja pastāvīgās dzīvesvietas valsts imperatīvās patērētāju līgumtiesību normas.
Tā kā minētie noteikumi dažādās dalībvalstīs atšķiras, uzņēmumi varētu saskarties ar papildu izmaksām.
Tādēļ daudzi uzņēmumi var dot priekšroku tirdzniecības turpināšanai tikai iekšzemē vai arī eksportēšanai uz vienu vai divām dalībvalstīm.
Minētā izvēle samazināt ar pārrobežu tirdzniecību saistītās izmaksas un risku nozīmē, ka tiek zaudētas komerciālās ekspansijas un apjomradītu ietaupījumu iespējas.
Tas jo īpaši skar MVU.
(10) Šai direktīvai būtu jāaptver noteikumi, kas piemērojami preču, tostarp preču, kurām ir digitāli elementi, pārdošanai, tikai attiecībā uz svarīgākajiem līgumu elementiem, kas nepieciešami, lai pārvarētu ar līgumtiesībām saistītus šķēršļus iekšējā tirgū.
Tādēļ būtu pilnībā jāsaskaņo noteikumi par atbilstības prasībām, patērētājiem pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem preču neatbilstības līgumam gadījumā un to galveno izmantošanas kārtību un būtu jāpalielina patērētāju aizsardzības līmenis salīdzinājumā ar Direktīvu 1999/44/EK.
Pilnībā saskaņoti noteikumi par dažiem būtiskiem patērētāju līgumtiesību elementiem atvieglotu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju piedāvāt savus produktus citās dalībvalstīs.
Pilnībā saskaņojot svarīgākos noteikumus, patērētājiem būtu nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis un palielinātos viņu labklājība.
(12) Šī direktīva būtu jāpiemēro tikai materiāliem kustamiem priekšmetiem, kas ir preces šīs direktīvas nozīmē.
Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai reglamentēt līgumus par nekustamā īpašuma, piemēram, dzīvojamo ēku, un tā galveno komponentu, kas paredzēti kā būtiska šāda nekustamā īpašuma daļa, pārdošanu.
(15) Šī direktīva būtu jāpiemēro preču, tostarp tādu, kurām ir digitāli elementi, pārdošanas līgumiem gadījumos, kad precēs ietvertā vai ar tām savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesamības dēļ preces nevarētu pildīt savas funkcijas un kad šāds digitāls saturs vai digitāls pakalpojums tiek nodrošināts kopā ar precēm saskaņā ar šo preču pārdošanas līgumu.
Tam, vai precēs iekļautā vai ar tām savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegāde ir iekļauta ar pārdevēju slēdzamajā pārdošanas līgumā, vajadzētu būt atkarīgam no šā līguma satura.
Iepriekš minētajam būtu jāietver tāds precēs iekļauts vai ar tām savstarpēji saistīts digitāls saturs vai digitāli pakalpojumi, kuru piegāde ir skaidri prasīta līgumā.
Tam būtu jāietver arī pārdošanas līgumi, kurus var uzskatīt par tādiem, kas aptver specifiska digitāla satura piegādi vai specifiska digitāla pakalpojuma sniegšanu, tāpēc, ka tie parasti ir ietverti tāda paša veida precēs un patērētājs tos varētu pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preču veidu un jebkādu publisku paziņojumu, kuru sniedzis pārdevējs vai citas personas iepriekšējos darījumu ķēdes posmos, tostarp ražotājs, vai kurš sniegts pārdevēja vai šādu citu personu vārdā.
Ja, piemēram, viedtelevizors tiktu reklamēts kā tāds, kuram ir īpaša videolietotne, tad minētā videolietotne būtu uzskatāma par daļu no pārdošanas līguma.
Tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir iepriekš uzstādīts pašā precē vai arī tas pēc tam ir lejupielādējams citā ierīcē un ir tikai savstarpēji saistīts ar konkrēto preci.
Tā, piemēram, viedtālrunim varētu būt pievienota standartizēta iepriekš uzstādīta lietojumprogramma, ko nodrošina saskaņā ar pārdošanas līgumu, piemēram, modinātājpulksteņa lietojumprogramma vai fotoaparāta lietojumprogramma.
Vēl viens iespējamais piemērs ir viedpulkstenis. Šādā gadījumā pats pulkstenis būtu uzskatāms par preci, kam ir digitāli elementi un kas var pildīt savas funkcijas tikai ar lietotnes palīdzību, kura tiek nodrošināta saskaņā ar pārdošanas līgumu, bet kura patērētājam ir jālejupielādē viedtālrunī; lietotne tad būtu ar preci savstarpēji saistītais digitālais elements.
Tas būtu jāpiemēro arī gadījumos, kad precē ietverto vai ar to savstarpēji saistīto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā nevis pats pārdevējs, bet trešā persona saskaņā ar pārdošanas līgumu.
Lai novērstu nenoteiktību gan pārdevējiem, gan patērētājiem, gadījumos, kad rodas šaubas par to, vai digitālais saturs vai digitālais pakalpojums ir iekļauts pārdošanas līgumā, būtu piemērojami šīs direktīvas noteikumi.
Turklāt pārdevēja un patērētāja divpusēju līgumisku attiecību, kas paredz arī precē ietvertā vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādi, noteikšanu nevajadzētu ietekmēt vienkārši tam, ka patērētājam ir jāpiekrīt licences līgumam ar trešo personu, lai tam tiktu nodrošināts digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.
(16) Turpretī, ja precē iekļauta vai ar to savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma neesamība neliedz precei pildīt savas funkcijas vai kad patērētājs noslēdz līgumu par digitāla satura piegādi vai digitāla pakalpojuma sniegšanu, kas neietilpst tādu preču pārdošanas līgumā, kurām ir digitāli elementi, minētais līgums būtu uzskatāms par tādu, kas nošķirts no līguma par preču pārdošanu pat tad, ja pārdevējs ir šā otrā ar piegādātāju, kas ir trešā persona, noslēgtā līguma starpnieks, un tas var būt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja tiek izpildīti minētajā direktīvā paredzētie nosacījumi.
Piemēram, ja patērētājs no lietotņu veikala savā viedtālrunī lejupielādē spēles lietotni, šīs spēles lietotnes piegādes līgums neietilpst paša viedtālruņa pārdošanas līgumā.
Tādēļ šī direktīva būtu jāpiemēro tikai viedtālruņa pārdošanas līgumam, savukārt spēles lietotnes piegādei vajadzētu būt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja ir izpildīti minētās direktīvas nosacījumi.
Vēl viens piemērs būtu gadījums, kad ir skaidra vienošanās par to, ka patērētājs iegādājas viedtālruni bez konkrētas operētājsistēmas un pēc tam slēdz līgumu par operētājsistēmas piegādi no trešās personas. Šādā gadījumā atsevišķi iegādātās operētājsistēmas piegāde nebūtu daļa no pārdošanas līguma un tādēļ neietilptu šīs direktīvas darbības jomā, bet varētu ietilpt Direktīvas (ES) 2019/770 darbības jomā, ja ir izpildīti minētās direktīvas nosacījumi.
(26) Tādēļ precēm būtu jāatbilst prasībām, par kurām pārdevējs un patērētājs ir vienojušies pārdošanas līgumā. Šādas prasības var ietvert cita starpā preču kvantitāti, kvalitāti, veidu un aprakstu, to piemērotību konkrētam nolūkam, kā arī preču piegādi kopā ar piederumiem, par kuriem panākta vienošanās, un jebkādām instrukcijām.
Pārdošanas līguma prasībām būtu jāietver prasības, kas izriet no informācijas, kura sniedzama pirms līguma noslēgšanas un kura saskaņā ar Direktīvu 2011/83/ES ir pārdošanas līguma neatņemama daļa.
(28) Ņemot vērā to, ka digitālais saturs vai digitālie pakalpojumi, kas ir ietverti precēs vai ir savstarpēji saistīti ar tām, nepārtraukti attīstās, pārdevēji var vienoties ar patērētājiem par šādu preču atjauninājumu nodrošināšanu.
Atjauninājumi, par kuriem panākta vienošanās pārdošanas līgumā, var uzlabot un pastiprināt preču digitālā satura vai digitālā pakalpojuma elementu, paplašināt to funkcijas, pielāgot tos tehnikas attīstībai, aizsargāt tos pret jauniem drošības apdraudējumiem vai kalpot citiem mērķiem.
Tādēļ būtu jānovērtē arī tādu preču atbilstība, kurās ir ietverts digitāls saturs vai digitāli pakalpojumi vai ar kurām tie ir savstarpēji saistīti, lai noteiktu, vai šādu preču digitālā satura vai digitālā pakalpojuma elements tiek atjaunināts saskaņā ar pārdošanas līgumu.
Tas, ka netiek piegādāti atjauninājumi, par kuriem vienošanās panākta līgumā, būtu uzskatāms par preču neatbilstību.
Turklāt defektīvi vai nepilnīgi atjauninājumi arī būtu uzskatāmi par preču neatbilstību, ņemot vērā to, ka tas nozīmētu to, ka šādi atjauninājumi netiek veikti pārdošanas līgumā noteiktajā veidā.
(31) Principā gadījumos, kad digitālais saturs vai digitālais pakalpojums, kas ir ietverts precēs vai ir savstarpēji saistīts ar tām, tiek piegādāts ar vienreizēju piegādi, pārdevējam vajadzētu būt atbildīgam tikai par piegādes brīdī pastāvošo neatbilstību.
Tomēr pienākumam nodrošināt atjauninājumus būtu jāatspoguļo tas, ka jebkādu šādu preču digitālā vide pastāvīgi mainās.
Tādēļ atjauninājumi ir nepieciešams instruments, lai nodrošinātu, ka preces spēj darboties tādā pašā veidā, kādā tās darbojās piegādes brīdī.
Turklāt atšķirībā no tradicionālām precēm preces, kurām ir digitāli elementi, nav pilnībā nošķirtas no pārdevēja sfēras, jo pārdevējs vai trešā persona, kas saskaņā ar pārdošanas līgumu piegādā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, spēj atjaunināt preces no attāluma, parasti, izmantojot internetu.
Tādēļ, ja digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu piegādā ar vienreizēju piegādi, pārdevējam vajadzētu būt atbildīgam par tādu atjauninājumu nodrošināšanu, kuri ir nepieciešami, lai preces, kam ir digitāli elementi, saglabātu savu atbilstību patērētāja pamatoti sagaidītā laikposmā, pat ja šīs preces bijušas atbilstīgas piegādes brīdī.
Laikposms, kurā patērētājs var pamatoti sagaidīt atjauninājumu saņemšanu, būtu jānovērtē, pamatojoties uz preču veidu, nolūku, kādam tās paredzētas, un digitālajiem elementiem, kā arī ņemot vērā pārdošanas līguma apstākļus un veidu.
Patērētājs normālos apstākļos sagaidītu atjauninājumu saņemšanu vismaz tik ilgi, kamēr pārdevējs ir atbildīgs par neatbilstību, tomēr dažos gadījumos patērētāja pamatotās gaidas var pārsniegt minēto laikposmu, jo īpaši attiecībā uz drošības atjauninājumiem.
Citos gadījumos, piemēram, attiecībā uz precēm, kam ir digitāli elementi, kuru izmantošanas nolūks ir ierobežots laikā, pārdevēja pienākums nodrošināt atjauninājumus parasti nepārsniegtu šo laikposmu.
(32) Ilgākas preču ilgizturības nodrošināšana ir svarīga, lai panāktu ilgtspējīgākus patēriņa modeļus un aprites ekonomiku.
Tāpat arī neatbilstīgu produktu neielaišana Savienības tirgū, stiprinot tirgus uzraudzību un nodrošinot pareizos stimulus ekonomikas dalībniekiem, ir ļoti svarīga, lai palielinātu uzticēšanos iekšējā tirgus darbībai. Šajā nolūkā vispiemērotākais līdzeklis tam, lai ieviestu ilgizturības un citas ar produktiem saistītas prasības attiecībā uz noteiktiem produktu veidiem un grupām, izmantojot šim nolūkam pielāgotus kritērijus, ir konkrētiem produktiem piemērojami Savienības tiesību akti.
Tādēļ ar šo direktīvu būtu jāpapildina mērķi, kurus īsteno ar šādiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami konkrētiem produktiem, un tai būtu jāietver ilgizturība kā objektīvs kritērijs preču atbilstības novērtēšanai. Šajā direktīvā ilgizturība būtu jāattiecina uz preču spēju saglabāt savas vajadzīgās funkcijas un sniegumu parastas lietošanas gaitā.
Lai preces būtu atbilstīgas, tām vajadzētu piemist ilgizturībai, kāda parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā konkrēto preču veidu, tostarp iespējamu nepieciešamību pēc pamatotas preču uzturēšanas, piemēram, regulāras pārbaudes vai automašīnas filtru maiņas, un jebkādu publisku paziņojumu, ko sniegusi jebkura persona, kas ir posms darījumu ķēdē, vai kas sniegts tās vārdā.
Novērtēšanā būtu jāņem vērā arī visi citi attiecīgie apstākļi, tādi kā preču cena un tas, cik bieži un intensīvi patērētājs preces lieto.
Turklāt tiktāl, cik konkrēta informācija par ilgizturību ir norādīta jebkādā pirms līguma slēgšanas sniedzamajā informācijā, kas ir daļa no pārdošanas līguma, patērētājam būtu jāspēj uz to paļauties kā uz daļu no subjektīvajām prasībām attiecībā uz atbilstību.
(34) Liels skaits preču ir jāuzstāda, pirms patērētājs var tās lietderīgi izmantot.
Turklāt tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma uzstādīšana parasti ir nepieciešama, lai patērētājs spētu šādas preces izmantot saskaņā ar tām paredzēto nolūku.
Tādēļ jebkāda neatbilstība, ko rada nepareiza preču uzstādīšana, tostarp precēs ietvertā vai ar tām savstarpēji saistītā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma nepareiza uzstādīšana, būtu uzskatāma par neatbilstību, ja uzstādīšanu ir veicis vai kontrolējis pārdevējs.
Ja ir bijis paredzēts, ka preces uzstāda patērētājs, neatbilstība, ko rada nepareiza uzstādīšana, būtu uzskatāma par preču neatbilstību neatkarīgi no tā, vai uzstādīšanu ir veicis patērētājs vai trešā persona patērētāja atbildībā, ja šādas nepareizas uzstādīšanas iemesls ir trūkumi uzstādīšanas instrukcijās, piemēram, uzstādīšanas instrukciju nepilnīgums vai neskaidrība, kas vidusmēra patērētājam rada grūtības minētās instrukcijas izmantot.
(39) Preces, kurām ir digitāli elementi, būtu uzskatāmas par piegādātām patērētājam tad, kad ir piegādāts preču fiziskais komponents un ir notikusi digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vienreizējā piegāde vai sākta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīgā piegāde kādā laikposmā.
Tas nozīmē, ka pārdevējam digitālais saturs vai digitālais pakalpojums arī būtu jādara pieejams patērētājam tādā veidā, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums vai jebkādi līdzekļi, kas ir piemēroti tā lejupielādēšanai vai piekļūšanai tam, ir sasnieguši patērētāja sfēru un pārdevējam nav nepieciešams veikt nekādas papildu darbības, lai patērētājs varētu izmantot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu saskaņā ar līgumu, piemēram, norādot saiti vai nodrošinot lejupielādes iespēju.
Tādēļ, ja fiziskais komponents ir piegādāts agrāk, attiecīgajam atbilstības noteikšanas brīdim vajadzētu būt laikam, kad tiek piegādāts digitālais saturs vai digitālais pakalpojums.
Tā rezultātā var garantēt vienotu sākumpunktu atbildības laikposmam attiecībā uz fizisko komponentu, no vienas puses, un uz digitālo elementu, no otras puses.
Turklāt daudzos gadījumos patērētājs nav spējīgs pamanīt fiziskā komponenta defektu pirms digitālā satura vai digitālā pakalpojuma piegādes.
(40) Ja preces ir jāuzstāda pārdevējam, patērētājs atsevišķos gadījumos var nebūt spējīgs izmantot preces vai pamanīt defektu pirms uzstādīšanas pabeigšanas.
Tādēļ gadījumos, kad saskaņā ar pārdošanas līgumu preces ir jāuzstāda pārdevējam vai pārdevēja atbildībā, preces būtu uzskatāmas par piegādātām patērētājam tad, kad ir pabeigta to uzstādīšana.
(43) Lietotu preču gadījumā varētu būt pamatoti piemērot atšķirīgu režīmu attiecībā uz atsevišķiem aspektiem.
Lai gan parasti divu vai vairāk gadu ilgs atbildības laikposms vai noilguma termiņš ir piemērots, lai saskaņotu pārdevēja un patērētāja intereses, lietotu preču gadījumā tā varētu nebūt.
Tādēļ šādu preču gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ļaut pusēm vienoties par īsāku atbildības laikposmu vai noilguma termiņu.
Paredzot, ka par šo jautājumu puses vienojas līgumā, tiek palielināta līgumiskā brīvība un tiek nodrošināts, ka patērētājs tiek informēts gan par preces kā lietotas preces būtību, gan par saīsināto atbildības laikposmu vai noilguma termiņu.
Tomēr šādam līgumā noteiktam laikposmam nevajadzētu būt īsākam par vienu gadu.
(44) Ar šo direktīvu nebūtu jāreglamentē nosacījumi, ar kādiem var apturēt vai pārtraukt atbildības laikposmu, kas paredzēts šajā direktīvā, vai noilguma termiņu.
Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt atbildības laikposma vai noilguma termiņa apturēšanu vai pārtraukšanu, piemēram, preces labošanas vai nomaiņas gadījumā vai ja starp pārdevēju un patērētāju notiek sarunas, lai panāktu mierizlīgumu.
(45) Viena gada vai divu gadu – ja dalībvalstis izvēlas piemērot divu gadu laikposmu – laikā patērētājam tikai būtu jāpierāda, ka prece nav atbilstīga, bez nepieciešamības pierādīt arī to, ka neatbilstība faktiski pastāvēja attiecīgajā atbilstības noteikšanas brīdī.
Lai atspēkotu patērētāja prasību, pārdevējam būtu jāpierāda, ka minētajā brīdī neatbilstība nepastāvēja.
Turklāt dažos gadījumos pieņēmums, ka neatbilstība pastāvēja attiecīgajā atbilstības noteikšanas brīdī, var būt nesaderīgs ar preču vai neatbilstības veidu.
Pirmais gadījums varētu attiekties uz precēm, kas sabojājas savu raksturīgo iezīmju dēļ, piemēram, ātrbojīgi produkti, tādi kā ziedi, vai precēm, kas ir paredzētas vienreizējai lietošanai.
Otrajā gadījumā tā varētu būt neatbilstība, kas var rasties tikai patērētāja rīcības dēļ vai tāda acīmredzama ārēja iemesla dēļ, kurš atgadījies pēc tam, kad preces tikušas piegādātas patērētājam.
Tādu preču gadījumā, kurām ir digitāli elementi, ja līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde, patērētājam nevajadzētu pierādīt, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums nebija atbilstīgs attiecīgajā atbilstības noteikšanas laikā.
Lai atspēkotu patērētāja prasību, pārdevējam būtu jāpierāda, ka digitālais saturs vai digitālais pakalpojums minētajā laikā bija atbilstīgs.
(48) Lai panāktu preču atbilstību, patērētājiem vajadzētu būt paredzētai iespējai izvēlēties starp preces labošanu vai nomaiņu.
Patērētājiem nodrošinātajai iespējai pieprasīt labošanu vajadzētu veicināt ilgtspējīgu patēriņu, un tā varētu sekmēt produktu lielāku ilgizturību.
Patērētāja izvēlei starp labošanu un nomaiņu vajadzētu būt ierobežotai tikai gadījumos, kad izvēlētais variants ir juridiski vai faktiski neiespējams vai salīdzinājumā ar otro pieejamo variantu pārdevējam radītu nesamērīgas izmaksas.
Piemēram, par nesamērīgu varētu uzskatīt prasību nomainīt preces nelielas skrambas dēļ, ja šāda nomaiņa radītu ievērojamas izmaksas un skrambu ir iespējams viegli novērst.
(56) Šajā direktīvā nebūtu jāparedz noteikumi par to, kur ir jāpilda debitora pienākumi.
Tādēļ ar šo direktīvu nevajadzētu noteikt nedz piegādes vietu, nedz to, kur būtu veicama labošana vai nomaiņa, un šādi jautājumi būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.
(59) Attiecībā uz gadījumiem, kad patērētājs izbeidz līgumu neatbilstības dēļ, ar šo direktīvu būtu jānosaka noteikumi par tikai svarīgākajām līguma izbeigšanas tiesību izmantošanas sekām un kārtību, jo īpaši pušu pienākums atdot to, ko tās ir saņēmušas.
Līdz ar to pārdevējam būtu jāatmaksā cena, ko tas saņēmis no patērētāja, un patērētājam būtu jāatdod piegādātās preces.
(61) Princips, kas paredz pārdevēja atbildību par zaudējumu atlīdzību, ir būtisks pārdošanas līgumu elements.
Tādēļ patērētājiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies, pārdevējam pārkāpjot šīs direktīvas noteikumus, tostarp par zaudējumiem, kas radušies neatbilstības dēļ. Šādai kompensācijai pēc iespējas būtu jānodrošina patērētājam tāds stāvoklis, kādā tas būtu bijis, ja preces būtu bijušas atbilstīgas.
Tā kā šādas tiesības uz zaudējumu atlīdzību jau ir nodrošinātas visās dalībvalstīs, šai direktīvai nevajadzētu skart valstu noteikumus par tādu zaudējumu atlīdzināšanu patērētājiem, kas radušies minēto noteikumu pārkāpšanas rezultātā.
Būtu jāsaglabā arī dalībvalstu rīcības brīvība reglamentēt patērētāju tiesības uz kompensāciju situācijās, kad labošana vai nomaiņa ir radījusi būtiskas neērtības vai aizkavējusies.