search


keyboard_tab Digital Service Act 2022/2065 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/2065 LV cercato: 'prasībām' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index prasībām:

    I NODAĻA
    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
  • 1 2. pants Darbības joma

  • II NODAĻA
    STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU ATBILDĪBA
  • 1 6. pants Mitināšana

  • III NODAĻA
    PIENĀCĪGAS RŪPĪBAS PIENĀKUMI PĀRREDZAMAS UN DROŠAS TIEŠSAISTES VIDES NODROŠINĀŠANAI

    1. IEDAĻA
    Visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie noteikumi

    2. IEDAĻA
    Mitināšanas pakalpojumu, tostarp tiešsaistes platformu, sniedzējiem piemērojamie papildu noteikumi

    3. IEDAĻA
    Tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie papildu noteikumi
  • 1 21. pants Strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

  • 4. IEDAĻA
    Papildu noteikumi, kas piemērojami tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem

    5. IEDAĻA
    Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju papildu pienākumi sistēmiskos risku pārvaldīšanai
  • 1 36. pants Mehānisms reaģēšanai krīzes situācijā
  • 1 38. pants Ieteikumu sistēmas
  • 1 40. pants Piekļuve datiem un to kontrole

  • 6. IEDAĻA
    Citi noteikumi par pienācīgas rūpības pienākumiem
  • 2 46. pants Rīcības kodeksi tiešsaistes reklāmai
  • 1 47. pants Rīcības kodeksi piekļūstamībai

  • IV NODAĻA
    ĪSTENOŠANA, SADARBĪBA, SODI UN IZPILDES PANĀKŠANA

    1. IEDAĻA
    Kompetentās iestādes un valsts digitālo pakalpojumu koordinatori

    2. IEDAĻA
    Kompetences, koordinētas izmeklēšanas un konsekvences mehānismi

    3. IEDAĻA
    Eiropas Digitālo pakalpojumu padome

    4. IEDAĻA
    Ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzība, izmeklēšana, izpildes panākšana un pārraudzība

    5. IEDAĻA
    Kopīgi noteikumi par izpildes panākšanu

    6. IEDAĻA
    Deleģētie un īstenošanas akti

    V NODAĻA
    NOBEIGUMA NOTEIKUMI


whereas prasībām:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 1282

 

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro starpniecības pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti pakalpojuma saņēmējiem, kuru iedibinājuma vieta vai atrašanās vieta ir Savienībā, neatkarīgi no minēto starpniecības pakalpojumu sniedzēju iedibinājuma vietas.

2.   Šo regulu nepiemēro pakalpojumiem, kuri nav starpniecības pakalpojumi, vai jebkādām attiecībā uz šādiem pakalpojumiem noteiktām prasībām, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts, izmantojot starpniecības pakalpojumu.

3.   Šī regula neietekmē Direktīvas 2000/31/EK piemērošanu.

4.   Šī regula neskar noteikumus, kas paredzēti citos Savienības tiesību aktos, kuri reglamentē citus starpniecības pakalpojumu sniegšanas iekšējā tirgū aspektus vai precizē un papildina šo regulu, jo īpaši šādos:

a)

Direktīva 2010/13/ES;

b)

Savienības tiesību akti par autortiesībām un blakustiesībām;

c)

Regula (ES) 2021/784;

d)

Regula (ES) 2019/1148;

e)

Regula (ES) 2019/1150;

f)

Savienības tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzības un produktu drošumu, tostarp Regulas (ES) 2017/2394 un (ES) 2019/1020 un Direktīvas 2001/95/EK un 2013/11/ES;

g)

Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK;

h)

Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības civillietās jomā, jo īpaši Regula (ES) Nr. 1215/2012 vai jebkurš Savienības tiesību akts, kas paredz noteikumus par līgumisko un ārpuslīgumisko saistību jomā piemērojamiem tiesību aktiem;

i)

Savienības tiesību akti tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, jo īpaši Regula par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās;

j)

Direktīva, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā.

6. pants

Mitināšana

1.   Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas uzglabāšanas, pakalpojuma sniedzējs neatbild par informāciju, kas uzglabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)

pakalpojuma sniedzējam nav faktisku zināšanu par nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu; vai

b)

pēc šādu zināšanu vai ziņu iegūšanas pakalpojuma sniedzējs rīkojas ātri, lai izņemtu šādu saturu vai liegtu tam piekļūt.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz atbildību, kas patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktos noteikta tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ja šāda tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi dara iespējamu konkrēto darījumu tādā veidā, kas rada vidusmēra patērētājam priekšstatu, ka informāciju vai darījuma priekšmetu veidojošo produktu vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.

4.   Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalsts tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam vai novērst pārkāpumu.

21. pants

Strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

1.   Pakalpojuma saņēmējiem – tostarp fiziskām personām vai citiem subjektiem, kas ir iesnieguši paziņojumus, – kuriem ir adresēti 20. panta 1. punktā minētie lēmumi, ir tiesības izvēlēties jebkuru iestādi strīdu izšķiršanai ārpustiesas kārtībā, kas ir sertificēta saskaņā ar šā panta 3. punktu, lai izšķirtu strīdus par minētajiem lēmumiem, tostarp sūdzībām, kuras nav bijis iespējams atrisināt, izmantojot minētajā pantā norādīto iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu.

Tiešsaistes platformu nodrošinātāji nodrošina, ka informācija par pakalpojuma saņēmēju iespēju izmantot strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, kā minēts pirmajā daļā, ir viegli piekļūstama to tiešsaistes saskarnē, ir skaidra un lietotājdraudzīga.

Šā punkta pirmā daļa neskar attiecīgā pakalpojuma saņēmēja tiesības jebkurā brīdī vērsties tiesā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, lai apstrīdētu minētos tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumus.

2.   Abas puses labticīgi sadarbojas ar izraudzīto sertificēto ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, lai izšķirtu strīdu.

Tiešsaistes platformu nodrošinātāji var atteikties iesaistīties ar šādu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, ja jau ir atrisināts strīds par to pašu informāciju un tiem pašiem satura iespējamas nelikumības vai neatbilstības pamatiem.

Sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādei nav pilnvaru pusēm noteikt saistošu strīda izšķiršanu.

3.   Tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā ir iedibināta ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde, uz ne vairāk kā piecu gadu laikposmu, ko var pagarināt, pēc iestādes pieprasījuma to sertificē, ja minētā iestāde ir pierādījusi savu atbilstību visiem šiem nosacījumiem:

a)

tā ir objektīva un neatkarīga, tostarp finansiāli neatkarīga, no tiešsaistes platformu nodrošinātājiem un no tiešsaistes platformu nodrošinātāju sniegtā pakalpojuma saņēmējiem, tostarp fiziskām personām un citiem subjektiem, kuri iesnieguši paziņojumus;

b)

tai ir nepieciešamās specializētās zināšanas attiecībā uz jautājumiem, kas izriet no vienas vai vairākām nelikumīgā satura konkrētajām jomām, vai attiecībā uz viena vai vairāku tiešsaistes platformu veidu noteikumu piemērošanu un izpildes panākšanu, kas šai iestādei dod iespēju sniegt lietderīgu ieguldījumu strīda izšķiršanā;

c)

tās locekļu atalgojumu neietekmē procedūras iznākums;

d)

strīda izšķiršana ārpustiesas kārtībā, ko tā piedāvā, ir viegli piekļūstama ar elektronisko sakaru tehnoloģijām un nodrošina iespēju strīda izšķiršanu sākt un vajadzīgos pamatojuma dokumentus iesniegt tiešsaistē;

e)

tā spēj ātri, efektīvi un izmaksefektīvi izšķirt strīdu vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām;

f)

strīda izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, ko tā piedāvā, veic saskaņā ar skaidru un taisnīgu reglamentu, kas ir viegli un publiski piekļūstams, un ir saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp šā panta prasībām.

Digitālo pakalpojumu koordinators attiecīgajā gadījumā sertifikātā norāda:

a)

konkrētos jautājumus, uz kuriem attiecas iestādes specializētās zināšanas, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā; un

b)

Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kurās iestāde spēj izšķirt strīdus, kā minēts pirmās daļas e) punktā.

4.   Sertificētas ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes ik gadu ziņo digitālo pakalpojumu koordinatoram, kurš tās sertificējis, par savu darbību, norādot vismaz saņemto strīdu skaitu, informāciju par minēto strīdu iznākumu, vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai tos atrisinātu, un visus konstatētos trūkumus vai grūtības. Pēc minētā digitālo pakalpojumu koordinatora pieprasījuma tās sniedz papildu informāciju.

Digitālo pakalpojumu koordinatori ik divus gadus sagatavo ziņojumu par to, kā darbojas to sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes. Minētajā ziņojumā jo īpaši:

a)

norāda, cik strīdu katra sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde katru gadu saņēmusi;

b)

norāda minētajās iestādēs ierosināto procedūru iznākumus un vidējo laiku, kas vajadzīgs, lai izšķirtu strīdus;

c)

apzina un izskaidro visus sistemātiskos vai nozares trūkumus vai grūtības, ar ko minētās iestādes saskārušās savā darbā;

d)

apzina minētā darba paraugpraksi;

e)

attiecīgā gadījumā sniedz ieteikumus, kā minēto darbu uzlabot.

Sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes savu lēmumu pusēm dara pieejamu saprātīgā termiņā un ne vēlāk kā 90 kalendāro dienu laikā pēc dienas, kad saņemta sūdzība. Ļoti sarežģītu strīdu gadījumā sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde pēc saviem ieskatiem var pagarināt 90 kalendāro dienu termiņu par papildu laikposmu, kas nepārsniedz 90 dienas, kopumā nepārsniedzot 180 dienas.

5.   Ja ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde izšķir strīdu par labu pakalpojuma saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, kurš iesniedzis paziņojumu, tiešsaistes platformas nodrošinātājs sedz ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes prasītās maksas, un atlīdzina minētajam pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, visus citus pamatotus izdevumus, kurus tas ir samaksājis sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde izšķir strīdu par labu tiešsaistes platformas nodrošinātājam, pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskai personai vai citam subjektam, nav jāatlīdzina nekādas maksas un citi izdevumi, kurus tiešsaistes platformas nodrošinātājs ir samaksājis vai kuri tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde nekonstatē, ka minētais saņēmējs acīmredzami rīkojies negodprātīgi.

Maksas, ko ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde piemēro tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, par strīda izšķiršanu ir saprātīga un nekādā gadījumā nepārsniedz izmaksas, kas radušās iestādei. Pakalpojuma saņēmējiem strīda izšķiršana ir pieejama bez maksas vai par nominālu maksu.

Sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes attiecīgajam pakalpojumu saņēmējam, tostarp fiziskām personām vai citiem subjektiem, kuri iesnieguši paziņojumu, un tiešsaistes platformas nodrošinātājam dara zināmu maksu vai tās noteikšanai izmantotos mehānismus pirms iesaistīšanās strīda izšķiršanā.

6.   Dalībvalstis var izveidot ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes 1. punkta nolūkiem vai atbalstīt tādu dažu vai visu ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu darbību, kuras tās ir sertificējušas saskaņā ar 3. punktu.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas darbības, kuras tās uzņemas saskaņā ar pirmo daļu, neietekmē to digitālo pakalpojumu koordinatoru spēju sertificēt attiecīgās iestādes saskaņā ar 3. punktu.

7.   Digitālo pakalpojumu koordinators, kurš ir sertificējis ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādi, anulē šādu sertifikāciju, ja tas, veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, konstatē, ka ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāde vairs neatbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms sertifikācijas anulēšanas digitālo pakalpojumu koordinators sniedz minētajai iestādei iespēju reaģēt uz tā veiktās izmeklēšanas konstatējumiem un nodomu anulēt ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes sertifikāciju.

8.   Digitālo pakalpojumu koordinatori informē Komisiju par ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādēm, kuras tie ir sertificējuši saskaņā ar 3. punktu, attiecīgā gadījumā iekļaujot minētā punkta otrajā daļā norādītās specifikācijas, kā arī tās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes, kuru sertifikāciju tie ir anulējuši. Komisija publicē un regulāri atjaunina minēto iestāžu sarakstu un minētās specifikācijas īpaši tam paredzētā viegli piekļūstamā vietnē.

9.   Šis pants neskar Direktīvu 2013/11/ES un tajā noteiktās patērētājiem paredzētās strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras un struktūras.

36. pants

Mehānisms reaģēšanai krīzes situācijā

1.   Krīzes gadījumā Komisija, rīkojoties pēc padomes ieteikuma, var pieņemt lēmumu, kurā prasīts, lai viens vai vairāki ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji veic vienu vai vairākas no šādām darbībām:

a)

novērtē, vai un, ja jā, cik lielā mērā un kā to pakalpojumu darbība un izmantošana būtiski veicina nopietnu apdraudējumu, kas minēts 2. punktā, vai var to būtiski veicināt;

b)

apzina un piemēro konkrētus, iedarbīgus un samērīgus pasākumus, piemēram, tos, kas paredzēti 35. panta 1. punktā vai 48. panta 2. punktā, lai nepieļautu, izbeigtu vai ierobežotu jebkādu šādu nopietna drauda veicināšanu, kura apzināta saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu;

c)

līdz noteiktai dienai vai regulāri, kā norādīts lēmumā, ziņo Komisijai par a) apakšpunktā minētajiem novērtējumiem, par saskaņā ar b) apakšpunktu veikto konkrēto pasākumu precīzu saturu, īstenošanu un kvalitatīvo un kvantitatīvo ietekmi un par visiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar minētajiem novērtējumiem vai minētajiem pasākumiem, kā norādīts lēmumā.

Apzinot un piemērojot pasākumus saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, pakalpojumu sniedzējs vai sniedzēji pienācīgi ņem vērā 2. punktā minētā nopietnā apdraudējuma smagumu, pasākumu steidzamību un faktisko vai potenciālo ietekmi uz visu iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, tostarp pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā paredzētajām pamattiesībām.

2.   Šā panta nolūkā uzskata, ka krīze ir tad, ja ārkārtēji apstākļi rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai Savienībā vai ievērojamā tās daļā.

3.   Kad Komisija pieņem 1. punktā minēto lēmumu, tā nodrošina, ka ir izpildītas visas šādas prasības:

a)

lēmuma prasītās darbības ir patiešām nepieciešamas, pamatotas un samērīgas, jo īpaši ņemot vērā 2. punktā minētā nopietnā apdraudējuma smagumu, pasākumu steidzamību un faktisko vai potenciālo ietekmi uz visu iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, tostarp pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā paredzētajām pamattiesībām;

b)

lēmumā ir norādīts saprātīgs laikposms, kurā jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētie konkrētie pasākumi, jo īpaši ņemot vērā minēto pasākumu steidzamību un laiku, kas vajadzīgs to sagatavošanai un īstenošanai;

c)

lēmumā prasītās darbības ir ierobežotas uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

4.   Pēc tam, kad Komisija pieņēmusi 1. punktā minēto lēmumu, tā bez nepamatotas kavēšanās veic šādas darbības:

a)

paziņo lēmumu pakalpojumu sniedzējam vai sniedzējiem, kam tas ir adresēts;

b)

dara lēmumu publiski pieejamu; un

c)

informē par lēmumu padomi, aicina to iesniegt savu viedokli par lēmumu un pastāvīgi informē to par jebkādām turpmākām norisēm, kas ar lēmumu saistītas.

5.   Saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu un 7. punkta otro daļu veicamo konkrēto pasākumu izvēle paliek tā pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju ziņā, kam adresēts Komisijas lēmums.

6.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma var iesaistīties dialogā ar pakalpojumu sniedzēju, lai noteiktu, vai, ņemot vērā pakalpojuma sniedzēja konkrētos apstākļus, plānotie vai īstenotie pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, ir rezultatīvi un samērīgi izvirzīto mērķu sasniegšanā. Jo īpaši Komisija nodrošina, ka pasākumi, ko pakalpojumu sniedzējs veic saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, atbilst 3. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām prasībām.

7.   Komisija uzrauga, kā tiek piemēroti konkrētie pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šā panta 1. punktā minēto lēmumu, pamatojoties uz minētā punkta c) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem un jebkādu citu attiecīgu informāciju, tostarp informāciju, ko tā var pieprasīt saskaņā ar 40. vai 67. pantu, ņemot vērā krīzes attīstību. Komisija regulāri – vismaz reizi mēnesī – par šo uzraudzību ziņo padomei.

Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu plānotie vai īstenotie konkrētie pasākumi nav iedarbīgi vai samērīgi, tā ar lēmumu, kas pieņemts pēc apspriešanās ar padomi, var pieņemt lēmumu pieprasīt pakalpojumu sniedzējam pārskatīt minēto konkrēto pasākumu apzināšanu vai piemērošanu.

8.   Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā krīzes attīstību, Komisija, rīkojoties pēc padomes ieteikuma, var grozīt 1. punktā vai 7. punkta otrajā daļā minēto lēmumu:

a)

atceļot lēmumu un attiecīgā gadījumā pieprasot ļoti lielai tiešsaistes platformai vai ļoti lielai tiešsaistes meklētājprogrammai izbeigt piemērot pasākumus, kas apzināti un īstenoti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vai 7. punkta otro daļu, jo īpaši tad, ja šādu pasākumu pamatojums vairs nepastāv;

b)

pagarinot 3. punkta c) apakšpunktā minēto laikposmu par laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus;

c)

ņemot vērā pasākumu piemērošanā gūto pieredzi, jo īpaši pasākumu iespējamo neatbilstību Hartā nostiprinātajām pamattiesībām.

9.   Šā panta 1.–6. punkta prasības piemēro šajā pantā minētajam lēmumam un tā grozījumiem.

10.   Komisija maksimāli ņem vērā padomes ieteikumu, kas izdots saskaņā ar šo pantu.

11.   Komisija katru gadu pēc lēmumu pieņemšanas saskaņā ar šo pantu un jebkurā gadījumā trīs mēnešus pēc krīzes beigām ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par saskaņā ar minētajiem lēmumiem pieņemto konkrēto pasākumu piemērošanu.

38. pants

Ieteikumu sistēmas

Papildus 27. pantā noteiktajām prasībām ļoti lielu tiešsaistes platformu un ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji, kas izmanto ieteikumu sistēmas, nodrošina vismaz vienu iespēju katrai no savām ieteikumu sistēmām, kura nav balstīta uz profilēšanu, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā.

40. pants

Piekļuve datiem un to kontrole

1.   Pēc motivēta pieprasījuma un tajā norādītā saprātīgā laikposmā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji sniedz iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram vai Komisijai piekļuvi datiem, kas nepieciešami, lai pārraudzītu un novērtētu atbilstību šai regulai.

2.   Digitālo pakalpojumu koordinatori un Komisija datus, kuriem piekļūts saskaņā ar 1. punktu, izmanto, tikai lai pārraudzītu un novērtētu atbilstību šai regulai, un pienācīgi ņem vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju un attiecīgā pakalpojuma saņēmēju tiesības un intereses, tostarp personas datu aizsardzību, konfidenciālas informācijas – jo īpaši komercnoslēpumu – aizsardzību un to pakalpojuma drošības saglabāšanu.

3   Šā panta 1. punkta nolūkā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas pieprasījuma izskaidro savu algoritmisko sistēmu, tostarp ieteikumu sistēmu, dizainu, loģiku, darbību un testēšanu.

4.   Pēc iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora vai Komisijas motivēta pieprasījuma un tajā norādītā saprātīgā laikposmā ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji dod piekļuvi datiem pārbaudītiem pētniekiem, kuri atbilst šā panta 8. punktā noteiktajām prasībām, lai tie veiktu tādus pētījumus, kas palīdz atklāt, apzināt un izprast sistēmiskos riskus Savienībā, kā noteikts saskaņā ar 34. panta 1. punktu, un novērtēt 35. pantā paredzēto riska mazināšanas pasākumu pietiekamību, efektivitāti un ietekmi.

5.   Piecpadsmit dienu laikā no šā panta 4. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji var pieprasīt iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram attiecīgā gadījumā grozīt pieprasījumu, ja tie uzskata, ka tie nespēj sniegt piekļuvi pieprasītajiem datiem viena no šādiem diviem iemesliem dēļ:

a)

tiem nav piekļuves datiem;

b)

piekļuves sniegšana datiem izraisīs ievērojamu ievainojamību to pakalpojuma drošībai vai konfidenciālas informācijas un sevišķi komercnoslēpumu aizsardzībai.

6.   Saskaņā ar šā panta 5. punktu iesniegtie grozījumu pieprasījumi ietver priekšlikumus viena vai vairāku tādu alternatīvo līdzekļu izmantošanai, ar kuriem var tikt sniegta piekļuve pieprasītajiem datiem vai citiem datiem, kas ir piemēroti un pietiekami pieprasījuma izpildei.

Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators pieņem lēmumu par grozījumu pieprasījumu 15 dienu laikā un paziņo to ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājam, kā arī attiecīgajā gadījumā izsniedz grozītu pieprasījumu un nosaka jaunu laikposmu pieprasījuma izpildei.

7.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji atvieglo un dod piekļuvi datiem saskaņā ar 1. un 4. punktu, izmantojot pieprasījumā norādītās attiecīgās saskarnes, tostarp tiešsaistes datubāzes vai lietojumprogrammu saskarnes.

8.   Pēc pētnieku pienācīgi pamatota pieteikuma iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators piešķir šādiem konkrēta pētījuma pētniekiem “pārbaudītu pētnieku” statusu un izdod motivētu pieprasījumu par piekļuvi datiem ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātājam saskaņā ar 4. punktu, ja pētnieki pierāda, ka viņi atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

viņi ir saistīti ar pētniecības organizāciju, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/790 2. panta 1. punktā;

b)

viņi ir neatkarīgi no komerciālām interesēm;

c)

viņu pieteikumā ir norādīts pētniecības finansējums;

d)

viņi spēj izpildīt katram pieprasījumam atbilstīgās konkrētās datu drošības un konfidencialitātes prasības un aizsargāt personas datus un savā pieprasījumā apraksta attiecīgos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko viņi šajā nolūkā ieviesuši;

e)

viņu pieteikumā ir parādīts, ka viņu piekļuve datiem un pieprasītie termiņi ir nepieciešami un samērīgi ar to pētījuma nolūkiem un ka minētā pētījuma gaidāmie rezultāti palīdzēs sasniegt 4. punktā paredzētos mērķus;

f)

plānotie pētniecības pasākumi tiks veikti 4. punktā paredzētajiem nolūkiem;

g)

viņi ir apņēmušies saprātīgā laikposmā pēc pētījuma pabeigšanas pētījuma rezultātus darīt publiski pieejamus bez maksas, ņemot vērā attiecīgā pakalpojuma saņēmēju tiesības un intereses saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Kad iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators ir saņēmis pieteikumu saskaņā ar šo punktu, tas informē Komisiju un padomi.

9.   Pētnieki var arī iesniegt savu pieteikumu tās pētniecības organizācijas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram, ar kuru tie ir saistīti. Kad digitālo pakalpojumu koordinators ir saņēmis pieteikumu saskaņā ar šo punktu, tas veic sākotnējo novērtējumu par to, vai attiecīgie pētnieki atbilst visiem 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Attiecīgais digitālo pakalpojumu koordinators pēc tam pieteikumu kopā ar attiecīgo pētnieku iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem un sākotnējo novērtējumu nosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators bez nepamatotas kavēšanās pieņem lēmumu par to, vai piešķirt pētniekam pārbaudīta pētnieka statusu.

Pienācīgi ņemot vērā iesniegto sākotnējo novērtējumu, galīgais lēmums piešķirt pētniekam pārbaudīta pētnieka statusu saskaņā ar 8. punktu ir iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora kompetencē.

10.   Digitālo pakalpojumu koordinators, kas piešķīris pārbaudīta pētnieka statusu un izdevis motivētu pieprasījumu par piekļuvi datiem ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem par labu pārbaudītam pētniekam, izdod lēmumu par piekļuves izbeigšanu, ja tas pēc izmeklēšanas vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešām personām, konstatē, ka pārbaudītais pētnieks vairs neatbilst 8. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un par lēmumu informē attiecīgo ļoti lielas tiešsaistes platformas vai ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas nodrošinātāju. Pirms piekļuves izbeigšanas digitālo pakalpojumu koordinators ļauj pārbaudītajam pētniekam reaģēt uz izmeklēšanas konstatējumiem un ieceri izbeigt piekļuvi.

11.   Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatori paziņo padomei to fizisko personu vārdus, uzvārdus un kontaktinformāciju vai citu subjektu nosaukumus un kontaktinformāciju, kurām tie ir piešķīruši pārbaudīta pētnieka statusu saskaņā ar 8. punktu, kā arī pētījuma, par kuru tika iesniegts pieteikums, mērķi, vai paziņo padomei, ja tie ir atcēluši piekļuvi datiem saskaņā ar 10. punktu.

12.   Ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji bez liekas kavēšanās sniedz piekļuvi datiem, tostarp, ja tas ir tehniski iespējams, reāllaika datiem, ar noteikumu, ka dati to tiešsaistes saskarnē ir publiski pieejami pētniekiem – tostarp ar bezpeļņas struktūrām, organizācijām un apvienībām saistītiem pētniekiem –, kuri atbilst 8. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuri datus izmanto tikai tādu pētījumu veikšanai, kas palīdz atklāt, apzināt un izprast sistēmiskos riskus Savienībā saskaņā ar 34. panta 1. punktu.

13.   Komisija pēc konsultēšanās ar padomi pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot tehniskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātājiem ir jākopīgo dati saskaņā ar šā panta 1. un 4. punktu, un nolūkus, kuriem dati var tikt izmantoti. Minētajos deleģētajos aktos nosaka konkrētus nosacījumus, saskaņā ar kuriem var notikt šāda datu kopīgošana ar pētniekiem atbilstoši Regulai (ES) 2016/679, kā arī attiecīgus objektīvus rādītājus, procedūras un attiecīgā gadījumā neatkarīgus konsultāciju mehānismus, kas palīdz kopīgot datus, ņemot vērā attiecīgo ļoti lielu tiešsaistes platformu vai ļoti lielu tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāju un pakalpojuma saņēmēju tiesības un intereses, tostarp konfidenciālas informācijas un sevišķi komercnoslēpumu aizsardzību un to pakalpojuma drošības saglabāšanu.

46. pants

Rīcības kodeksi tiešsaistes reklāmai

1.   Komisija veicina un sekmē brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī tiešsaistes platformu nodrošinātāju un citu attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, piemēram, tiešsaistes reklāmas starpniecības pakalpojumu sniedzēju, citu programmatiskās reklāmas vērtības ķēdē iesaistīto dalībnieku vai pakalpojuma saņēmēju pārstāvju organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai attiecīgo iestāžu, vidū ar mērķi uzlabot tiešsaistes reklāmas vērtības ķēdes dalībnieku pārredzamību ārpus 26. un 39. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksu mērķis ir panākt informācijas rezultatīvu nosūtīšanu, pilnīgi ievērojot visu iesaistīto personu tiesības un intereses, kā arī konkurenciālu, pārredzamu un taisnīgu tiešsaistes reklāmas vidi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši konkurences un privātuma un personas datu aizsardzības jomā. Komisija tiecas nodrošināt, ka rīcības kodeksi vismaz ietver sekojošo:

a)

tiešsaistes reklāmas starpnieku turētās informācijas nosūtīšanu pakalpojuma saņēmējiem attiecībā uz 26. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

b)

tiešsaistes reklāmas starpnieku turētās informācijas nosūtīšanu repozitorijiem saskaņā ar 39. pantu;

c)

jēgpilnu informāciju par datu monetizāciju.

3.   Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi līdz 2025. gada 18. februārim un to piemērošanu līdz 2025. gada 18. augustam.

4.   Komisija mudina visus 1. punktā minētajā tiešsaistes reklāmas vērtības ķēdē iesaistītos dalībniekus atbalstīt saistības, kas noteiktas rīcības kodeksos, un pildīt tās.

47. pants

Rīcības kodeksi piekļūstamībai

1.   Komisija veicina un sekmē rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī, kurā iesaistās tiešsaistes platformu nodrošinātāji un citi attiecīgi pakalpojumu sniedzēji, pakalpojuma saņēmējus pārstāvošas organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai attiecīgās iestādes, lai veicinātu pilnīgu un īstenu vienlīdzīgu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, kas ar savu sākotnējo konstrukciju vai turpmākiem pielāgojumiem atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

2.   Komisija cenšas nodrošināt, ka rīcības kodeksi tiecas nodrošināt minēto pakalpojumu piekļūstamību saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, lai personas ar invaliditāti pēc iespējas vairāk izmantotu šos pakalpojumus. Komisija cenšas nodrošināt, ka rīcības kodeksi tiecas sasniegt vismaz šādus mērķus:

a)

izstrādāt un pielāgot pakalpojumus tā, lai tie būtu piekļūstami personām ar invaliditāti, padarot tos uztveramus, izmantojamus, saprotamus un robustus;

b)

izskaidrot, kā pakalpojumi atbilst piemērojamajām piekļūstamības prasībām, un šo informāciju personām ar invaliditāti piekļūstamā veidā darīt pieejamu sabiedrībai;

c)

saskaņā ar šo regulu sniegto informāciju, veidnes un pasākumus darīt pieejamus tā, lai tie būtu viegli atrodami, viegli saprotami un piekļūstami personām ar invaliditāti.

3.   Komisija veicina rīcības kodeksu izstrādi līdz 2025. gada 18. februārim un to piemērošanu līdz 2025. gada 18. augustam.

93. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2024. gada 17. februāra.

Tomēr 24. panta 2., 3. un 6. punktu, 33. panta 3.–6. punktu, 37. panta 7. punktu, 40. panta 13. punktu, 43. pantu un IV nodaļas 4., 5. un 6. iedaļu piemēro no 2022. gada 16. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 19. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  OV C 286, 16.7.2021., 70. lpp.

(2)  OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 4. oktobra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1148 (2019. gada 20. jūnijs) par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (OV L 186, 11.7.2019., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L 172, 17.5.2021., 79. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1232 (2021. gada 14. jūlijs) par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (OV L 274, 30.7.2021., 41. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).

(19)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(25)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

(27)  Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(30)  Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(35)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(37)  OV C 149, 27.4.2021., 3. lpp.

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(39)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(41)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).



whereas









keyboard_arrow_down