keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

1.   Ja lietotājs nevar datiem piekļūt tieši no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma, datu turētāji bez liekas kavēšanās, tādas pašas kvalitātes, kāda pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – pastāvīgi un reāllaikā – dara lietotājam pieejamus uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. To dara, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu, kas iesniegts, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ja tas ir tehniski realizējams.

2.   Lietotāji un datu turētāji var ar līgumu ierobežot vai aizliegt piekļuvi datiem, to izmantošanu vai turpmāku kopīgošanu, ja šāda apstrāde varētu apdraudēt savienota produkta drošības prasības, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos, tādējādi nopietni nelabvēlīgi ietekmējot fizisku personu veselību, drošumu vai drošību. Šajā sakarā nozaru iestādes var sniegt lietotājiem un datu turētājiem tehniskas speciālās zināšanas. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo pantu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

3.   Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs attiecībā uz jebkuru strīdu ar datu turētāju par 2. punktā minētajiem līgumiskajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem var:

4.   Datu turētāji lieki neapgrūtina šajā pantā lietotājiem paredzēto izvēles iespēju vai tiesību īstenošanu, tostarp – nepiedāvā lietotājam izvēles neneitrālā veidā, neiedragā un nepavājina lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēles brīvību, izmantojot lietotāja digitālās saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi, funkciju vai darbības veidu.

5.   Lai pārbaudītu, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs 1. punkta nolūkā, datu turētājs nepieprasa minētajai personai sniegt nekādu informāciju, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešama. Datu turētāji neuzglabā informāciju, jo īpaši reģistrācijas datus, par lietotāja piekļuvi pieprasītajiem datiem, kura pārsniedz to, kas vajadzīga lietotāja piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

6.   Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž tikai tad, ja datu turētājs un lietotājs pirms izpaušanas ir veikuši visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, jo īpaši attiecībā uz trešām personām. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpums, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar lietotāju par samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz trešām personām, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

7.   Ja nepastāv vienošanās par 6. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja lietotājs neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 6. punktu vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz lietotājam. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

8.   Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz lietotāja saskaņā ar šā panta 6. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos sniedz lietotājam rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

9.   Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu saskaņā ar 7. un 8. punktu, var:

10.   Datus, kas iegūti uz 1. punktā minētā pieprasījuma pamata, lietotājs neizmanto tāda savienota produkta izstrādei, kas konkurē ar savienotu produktu, no kura dati nāk, nekopīgo šādus datus ar trešo personu minētajā nolūkā un šādus datus neizmanto, lai gūtu ieskatu par ražotāja vai attiecīgā gadījumā datu turētāja ekonomisko situāciju, aktīviem un ražošanas metodēm.

11.   Lietotājs neizmanto piespiedu līdzekļus vai ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

12.   Ja lietotājs nav tas datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs lietotājam dara pieejamus tikai tad, ja ir spēkā juridisks pamats apstrādei, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 6. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 3. punkta nosacījumi.

13.   Uzreiz pieejamus datus, kas ir nepersondati, datu turētājs izmanto, tikai pamatojoties uz līgumu ar lietotāju. Šādus datus datu turētājs neizmanto, lai gūtu tādu ieskatu par lietotāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai lietotāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt minētā lietotāja komerciālo stāvokli tirgos, kuros lietotājs darbojas.

14.   Datu turētāji produkta nepersondatus nedara pieejamus trešām personām komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, kas nav to līguma ar lietotāju pildīšana. Attiecīgā gadījumā datu turētāji līgumiski uzliek trešām personām pienākumu no tiem saņemtos datus tālāk nekopīgot.

1.   Šajā nodaļā noteiktie pienākumi neattiecas uz datiem, kas ģenerēti, lietojot savienotus produktus, ko ražojis vai projektējis mikrouzņēmums vai mazais uzņēmums, vai šāda uzņēmuma sniegtus ar tādiem produktiem saistītus pakalpojumus, ar noteikumu, ka minētajam uzņēmumam nav partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 3. panta nozīmē, kurš nav kvalificējams par mikrouzņēmumu vai mazo uzņēmumu, un ja mikrouzņēmums un mazais uzņēmums nav apakšuzņēmums, kas ražo vai projektē savienotu produktu vai sniedz ar to saistītu pakalpojumu.

Tas pats attiecas uz datiem, kas ģenerēti, lietojot savienotus produktus, ko ražojis, vai ar tiem saistītus pakalpojumus, ko sniedzis uzņēmums, kurš ir kvalificēts par vidēju uzņēmumu saskaņā ar Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantu mazāk nekā vienu gadu, un uz savienotiem produktiem vienu gadu pēc dienas, kad vidējais uzņēmums tos ir laidis tirgū.

2.   Līguma noteikumi, kas, kaitējot lietotājam, izslēdz šajā nodaļā paredzēto lietotāja tiesību piemērošanu, atkāpjas no tām vai maina to ietekmi, lietotājam nav saistoši.

1.   Ja uzņēmumu savstarpējās attiecībās datu turētājam ir pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam saskaņā ar 5. pantu vai ar citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, datu turētājs vienojas ar datu saņēmēju par datu pieejamības nodrošināšanas kārtību un to dara saskaņā ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem un pārredzamā veidā saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu.

2.   Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā, nav saistošs, ja tas ir negodīgs līguma noteikums 13. panta nozīmē vai ja, kaitējot lietotājam, tas izslēdz II nodaļā noteikto lietotāja tiesību piemērošanu, atkāpjas no tām vai maina to sekas.

3.   Attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanas kārtību datu turētājs, darot datus pieejamus, nediskriminē salīdzināmas datu saņēmēju kategorijas, tostarp datu turētāja partneruzņēmumus vai saistītos uzņēmumus. Ja datu saņēmējs uzskata, ka nosacījumi, ar kuriem dati tam ir darīti pieejami, ir diskriminējoši, datu turētājs pēc datu saņēmēja motivēta pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz tam informāciju, kas pierāda, ka nekāda diskriminācija nav notikusi.

4.   Datu turētājs datus datu saņēmējam nedara pieejamus, tostarp ekskluzīvi, ja vien lietotājs to nav pieprasījis saskaņā ar II nodaļu.

5.   Datu turētājiem un datu saņēmējiem prasa sniegt tikai informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti līguma noteikumi, par kuriem panākta vienošanās, attiecībā uz datu pieejamības nodrošināšanu vai viņu pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

6.   Ja Savienības tiesību aktos, tostarp šīs regulas 4. panta 6. punktā un 5. panta 9. punktā, vai valsts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nav noteikts citādi, pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam nerada pienākumu izpaust komercnoslēpumus.

1.   Lietotājiem, datu turētājiem un datu saņēmējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ka arī strīdus saistībā ar tādiem taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kuri reglamentē datu pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu un šādas nodrošināšanas pārredzamību.

2.   Strīdu izšķiršanas struktūras attiecīgajām pusēm, pirms tās pieprasa lēmumu, dara zināmas maksas vai mehānismus, ko izmanto maksu noteikšanai.

3.   Attiecībā strīdiem, kurus nodod izskatīšanai strīdu izšķiršanas struktūrai, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu lietotājam vai datu saņēmējam, datu turētājs sedz visas strīdu izšķiršanas struktūras prasītās maksas un atlīdzina minētajam lietotājam vai minētajam datu saņēmējam visus citus pamatotus izdevumus, kuri tam radušies sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu datu turētājam, lietotājam vai datu saņēmējam nav jāatlīdzina nekādas maksas vai citi izdevumi, ko datu turētājs ir samaksājis vai kas tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien strīdu izšķiršanas struktūra nekonstatē, ka lietotājs vai datu saņēmējs ir acīmredzami rīkojies negodprātīgi.

4.   Klientiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, kuri saistīti ar klientu tiesību pārkāpumiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju pienākumu neizpildi, saskaņā ar 23. līdz 31. pantu.

5.   Dalībvalsts, kurā strīdu izšķiršanas struktūra ir izveidota, pēc minētās struktūras pieprasījuma to sertificē, ja tā ir pierādījusi, ka atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

6.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par strīdu izšķiršanas struktūrām, kas sertificētas saskaņā ar 5. punktu. Komisija minēto struktūru sarakstu publicē īpašā tīmekļa vietnē un pastāvīgi to atjaunina.

7.   Strīdu izšķiršanas struktūra atsakās izskatīt strīda izšķiršanas pieprasījumu, kas jau ir iesniegts citai strīdu izšķiršanas struktūrai vai dalībvalsts tiesai.

8.   Strīdu izšķiršanas struktūra dod pusēm iespēju saprātīgā termiņā paust savus viedokļus par jautājumiem, ko minētās puses ir ierosinājušas minētajā struktūrā. Šajā sakarā katrai strīdā iesaistītajai pusei tiek sniegti otras attiecīgajā strīdā iesaistītās puses iesniegumi un ekspertu paziņojumi. Pusēm tiek dota iespēja komentēt minētos iesniegumus un paziņojumus.

9.   Strīdu izšķiršanas struktūra lēmumu par tai iesniegto jautājumu pieņem 90 dienu laikā pēc tam, kad saņemts 1. un 4. punktā paredzētais pieprasījums. Minētais lēmums ir rakstiski vai pastāvīgā informācijas nesējā, un tam pievieno paskaidrojuma rakstu.

10.   Strīdu izšķiršanas struktūras sagatavo un dara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Šādos gada pārskatos jo īpaši iekļauj šādu vispārēju informāciju:

11.   Lai veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu, strīdu izšķiršanas struktūra var nolemt 10. punktā minētajā pārskatā iekļaut ieteikumus par to, kā izvairīties no problēmām vai tās risināt.

12.   Strīdu izšķiršanas struktūras lēmums pusēm ir saistošs tikai tad, ja pirms strīdu izšķiršanas procedūras sākuma puses ir nepārprotami piekritušas tā saistošajam spēkam.

13.   Šis pants neietekmē pušu tiesības vērsties dalībvalsts tiesā pēc efektīvas tiesiskās aizsardzības.

1.   Šo nodaļu piemēro gadījumos, kad datu turētājam uzņēmumu savstarpējās attiecībās saskaņā ar 5. pantu vai saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir pienākums datus darīt pieejamus datu saņēmējam.

2.   Datu kopīgošanas līguma noteikums, kas, kaitējot pusei vai attiecīgā gadījumā – lietotājam, izslēdz šīs nodaļas piemērošanu, atkāpjas no šīs nodaļas vai maina tās ietekmi, minētajai pusei nav saistošs.

1.   Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā un ko uzņēmums vienpusēji noteicis citam uzņēmumam, pēdējam minētajam uzņēmumam nav saistošs, ja tas ir negodīgs.

2.   Līguma noteikums, kas atspoguļo Savienības tiesību aktu imperatīvās normas vai Savienības tiesību aktu normas, kuras būtu piemērojamas, ja līguma noteikumi nereglamentētu attiecīgo jautājumu, nav uzskatāms par negodīgu.

3.   Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu pretrunā labai ticībai un godprātībai darījumos.

4.   Konkrēti, 3. punkta nolūkos līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

5.   Šā panta 3. punkta nolūkos tiek pieņemts, ka līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

Pirmās daļas g) apakšpunkts neietekmē noteikumus, saskaņā ar kuriem puse, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, patur tiesības vienpusēji mainīt līguma uz nenoteiktu laiku noteikumus, ar noteikumu, ka līgumā ir norādīts pamatots iemesls šādām vienpusējām izmaiņām, ka pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ir saprātīgā termiņā jāpaziņo otrai līgumslēdzējai pusei par jebkādām šādām paredzētām izmaiņām, un ka otra līgumslēdzēja puse izmaiņu gadījumā var bez maksas brīvi izbeigt līgumu.

6.   Līguma noteikumu šā panta nozīmē uzskata par vienpusēji noteiktu, ja to ir iesniegusi viena līgumslēdzēja puse un otra līgumslēdzēja puse nav varējusi ietekmēt tā saturu, neraugoties uz mēģinājumu to apspriest. Līgumslēdzējai pusei, kas ir iesniegusi līguma noteikumu, ir pienākums pierādīt, ka minētais noteikums nav noteikts vienpusēji. Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi apstrīdēto līguma noteikumu, nevar apgalvot, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs.

7.   Ja negodīgais līguma noteikums ir atdalāms no pārējiem līguma noteikumiem, minētie pārējie noteikumi ir saistoši.

8.   Šo pantu nepiemēro līguma noteikumiem, kas nosaka līguma galveno priekšmetu, vai tam, cik adekvāta ir cena par sniegtajiem datiem.

9.   Līguma puses, uz kurām attiecas 1. punkts, neizslēdz šā panta piemērošanu, neatkāpjas no tā vai nemaina tā ietekmi.

1.   Ārkārtēja vajadzība izmantot konkrētus datus šīs nodaļas nozīmē ir ierobežota laikā un tvērumā, un uzskata, ka tā pastāv tikai kādā no šādiem gadījumiem:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

3.   pienākumu pierādīt, ka publiskā sektora struktūra nav spējusi iegūt nepersondatus, pērkot tos tirgū, nepiemēro, ja konkrētais uzdevums, kas veikts sabiedrības interesēs, ir oficiālās statistikas sagatavošana un ja šādu datu pirkšana nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1.   Šī nodaļa neietekmē Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz ziņošanu, pieprasījumu par piekļuvi informācijai izpildi vai juridisko pienākumu izpildes pierādīšanu vai pārbaudi.

2.   Šī nodaļa neattiecas uz publiskā sektora struktūrām, Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūrām, kas veic darbības, kuru mērķis ir novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai administratīvus pārkāpumus, saukt pie atbildības par tiem vai izpildīt kriminālsodus, vai uz muitas vai nodokļu administrāciju. Šī nodaļa neietekmē piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu vai administratīvo sodu izpildi, vai muitas vai nodokļu administrāciju.

1.   Publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ir tiesības datus, kas saņemti saskaņā ar šo nodaļu, kopīgot ar:

2.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar 1. punktu, darbojas bez peļņas gūšanas nolūka vai kopsakarā ar Savienības vai valsts tiesību aktos atzītām sabiedriskām interesēm. Tās neietver organizācijas, kurās komercuzņēmumiem ir būtiska ietekme, kas varētu dot preferenciālu piekļuvi pētījumu rezultātiem.

3.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievēro tos pašus pienākumus, kuri piemērojami publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrām saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 19. pantu.

4.   Neatkarīgi no 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta personas vai organizācijas, kas saņem datus, ievērojot šā panta 1. punktu, datus, kas saņemti nolūkam, kādam dati tika pieprasīti, var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad datus ir dzēsušas publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra plāno nosūtīt vai darīt pieejamus datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati ir saņemti, norādot datu saņēmējas organizācijas vai personas identitāti un kontaktinformāciju, datu nosūtīšanas vai pieejamības nodrošināšanas nolūku, laikposmu, kurā dati tiks izmantoti, un veiktos tehniskos aizsardzības un organizatoriskos pasākumus, tostarp gadījumos, kad ir iesaistīti personas dati vai komercnoslēpumi. Ja datu turētājs nepiekrīt tam, ka dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Klienta tiesības un datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja pienākumus saistībā ar šādu pakalpojumu sniedzēju maiņu vai attiecīgā gadījumā pāreju uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, skaidri nosaka rakstiskā līgumā. Minēto līgumu datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs pirms līguma parakstīšanas klientam dara pieejamu tādā veidā, kas klientam ļauj līgumu uzglabāt un reproducēt.

2.   Neskarot Direktīvu (ES) 2019/770, šā panta 1. punktā minētajā līgumā iekļauj vismaz šādus elementus:

3.   Šā panta 1. punktā minētajā līgumā iekļauj klauzulas, kuras paredz, ka klients var paziņot datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam savu lēmumu veikt vienu vai vairākas no šādām darbībām, beidzoties 2. punkta d) apakšpunktā minētajam maksimālajam paziņošanas termiņam:

4.   Ja 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais obligātais maksimālais pārejas periods nav tehniski iespējams, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs par to klientam paziņo 14 darba dienu laikā pēc maiņas pieprasījuma iesniegšanas, kā arī pienācīgi pamato tehnisko neiespējamību un norāda alternatīvu pārejas periodu, kas nepārsniedz septiņus mēnešus. Saskaņā ar šā panta 1. punktu visā alternatīvajā pārejas periodā tiek nodrošināta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktība.

5.   Neskarot 4. punktu, 1. punktā minētajā līgumā iekļauj klauzulas, kuras klientam paredz tiesības vienu reizi pagarināt pārejas periodu uz laikposmu, ko klients uzskata par piemērotāku savām vajadzībām.

1.   Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.   Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus līdz 2025. gada 12. septembrim dara zināmus Komisijai un bez kavēšanās paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē. Komisija regulāri atjaunina un uztur viegli pieejamu publisku minēto pasākumu reģistru.

3.   Piemērojot sodus par šīs regulas pārkāpumiem, dalībvalstis ņem vērā EDIB ieteikumus un šādus neizsmeļošus kritērijus:

4.   Par šīs regulas II, III un V nodaļā noteikto pienākumu pārkāpumiem uzraudzības iestādes, kuras atbildīgas par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, savas kompetences ietvaros var piemērot administratīvos naudas sodus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 83. pantu, nepārsniedzot minētās regulas 83. panta 5. punktā minēto summu.

5.   Par šīs regulas V nodaļā noteikto pienākumu pārkāpumiem Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs savas kompetences ietvaros var piemērot administratīvos naudas sodus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 66. pantu, nepārsniedzot minētās regulas 66. panta 3. punktā minēto summu.

1.   Konkrētie pienākumi, kas saistīti ar datu pieejamības nodrošināšanu starp uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un patērētājiem un izņēmuma kārtā starp uzņēmumiem un publiskām struktūrām un kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuri stājušies spēkā 2024. gada 11. janvārī vai agrāk, un atbilstīgi tiem pieņemtos deleģētos vai īstenošanas aktos, paliek neskarti.

2.   Šī regula neskar Savienības tiesību aktus, kuros, ņemot vērā kādas nozares vajadzības, kādu kopīgu Eiropas datu telpu vai sabiedrības interešu jomu, ir noteiktas papildu prasības, jo īpaši attiecībā uz:

3.   Šī regula, izņemot V nodaļu, neskar Savienības un valsts tiesību aktus, kas paredz piekļuvi datiem un atļauj to izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos.

1.   Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtējumā īpaši novērtē:

2.   Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Minētajā izvērtējumā novērtē 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta ietekmi, jo īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu un Savienībā piedāvāto datu apstrādes pakalpojumu daudzveidību, īpašu uzmanību pievēršot MVU pakalpojumu sniedzējiem.

3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. un 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanai.

4.   Komisija uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu pamata attiecīgā gadījumā var Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.