Data Act 2023/2854 LV

c)	ārkārtējas minēto datu vajadzības gadījumā datu turētāji datus dara pieejamus publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Savienības struktūrām konkrēta sabiedrības interesēs veicama uzdevuma izpildei;

d)	atvieglot pāreju no viena datu apstrādes pakalpojuma uz otru;

e)	veikt pasākumus, ar kuriem trešām personām liedz iespēju nelikumīgi piekļūt nepersondatiem; un

f)	izstrādāt to datu sadarbspējas standartus, kuriem jāpiekļūst, kuri jānosūta un jāizmanto.

2. Šī regula attiecas uz personas datiem un nepersondatiem, tostarp šādu veidu datiem, šādos kontekstos:

a)	II nodaļa attiecas uz datiem – izņemot saturu – par savienoto produktu un ar tiem saistītu pakalpojumu veiktspēju, izmantošanu un vidi;

b)	III nodaļa attiecas uz visiem privātā sektora datiem, uz kuriem attiecas likumā noteikti datu kopīgošanas pienākumi;

c)	IV nodaļa attiecas uz visiem privātā sektora datiem, kuriem piekļūst un kurus izmanto, pamatojoties uz līgumu starp uzņēmumiem;

d)	V nodaļa attiecas uz visiem privātā sektora datiem, galveno uzmanību pievēršot nepersondatiem;

e)	VI nodaļa attiecas uz visiem datiem un pakalpojumiem, ko apstrādā datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji;

f)	VII nodaļa attiecas uz visiem nepersondatiem, ko Savienībā glabā datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji.

3. Šo regulu piemēro:

a)	Savienības tirgū laisto savienoto produktu ražotājiem un saistīto pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no minēto ražotāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības veikšanas vietas;

b)	šā punkta a) apakšpunktā minēto savienoto produktu vai ar tiem saistītu pakalpojumu lietotājiem Savienībā;

c)	datu turētājiem, kas datus dara pieejamus datu saņēmējiem Savienībā, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas;

d)	datu saņēmējiem Savienībā, kuriem dati tiek darīti pieejami;

publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Savienības struktūrām, kas datu turētājiem prasa darīt pieejamus datus ārkārtējas vajadzības gadījumā konkrēta sabiedrības interesēs veicama uzdevuma izpildei, un datu turētājiem, kuri minētos datus sniedz, atbildot uz šādu pieprasījumu;

f)	datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem, kas šādus pakalpojumus sniedz klientiem Savienībā, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas;

g)	datu telpu dalībniekiem un lietotņu pārdevējiem, kas izmanto viedlīgumus, un personām, kuru komercdarbība, darījumdarbība vai profesija ir saistīta ar viedlīgumu ieviešanu citu personu vajadzībām saistībā ar līguma izpildi.

4. Ar šajā regulā lietotajām atsaucēm uz savienotiem produktiem vai ar tiem saistītiem pakalpojumiem saprot arī virtuālos palīgus, ciktāl tie mijiedarbojas ar savienotu produktu vai ar to saistītu pakalpojumu.

5. Šī regula neskar Savienības un valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību, privātumu un komunikācijas konfidencialitāti un galiekārtu integritāti, kas attiecas uz personas datiem, ko apstrādā saistībā ar šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīvu 2002/58/EK, tostarp uzraudzības iestāžu pilnvaras un kompetenci un datu subjektu tiesības. Ciktāl lietotāji ir datu subjekti, šīs regulas II nodaļā noteiktās tiesības papildina Regulas (ES) 2016/679 15. un 20. pantā minētās datu subjektu piekļuves tiesības un datu pārnesamības tiesības. Ja pastāv pretrunas starp šo regulu un Savienības tiesību aktiem par personas datu vai privātuma aizsardzību vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šādiem Savienības tiesību aktiem, noteicošie ir attiecīgie Savienības vai valsts tiesību akti par personas datu vai privātuma aizsardzību.

6. Šo regulu nepiemēro un tā nav šķērslis brīvprātīgai datu apmaiņas kārtībai starp privātiem un publiskiem subjektiem, jo īpaši brīvprātīgai kārtībai attiecībā uz datu kopīgošanu.

Šī regula neietekmē Savienības vai valsts tiesību aktus, kas nosaka datu kopīgošanu, piekļuvi tiem un to izmantošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas, saukšanas pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildes nolūkā, vai muitas un nodokļu nolūkiem, jo īpaši Regulas (ES) 2021/784, (ES) 2022/2065 un (ES) 2023/1543 un Direktīvu (ES) 2023/1544, vai starptautisko sadarbību minētajā jomā. Šo regulu nepiemēro datu vākšanai vai kopīgošanai un piekļuvei tiem vai to izmantošanai saskaņā ar Regulu (ES) 2015/847 un Direktīvu (ES) 2015/849. Šo regulu nepiemēro jomām, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, un jebkurā gadījumā tā neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību vai valsts drošību neatkarīgi no tā, kādai struktūrai dalībvalstis ir uzticējušas veikt uzdevumus saistībā ar minēto kompetenci, vai to pilnvaras aizsargāt citas būtiskas valsts funkcijas, tostarp nodrošināt valsts teritoriālo integritāti un uzturēt likumību un kārtību. Šī regula neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz muitas un nodokļu administrāciju vai iedzīvotāju veselību un drošību.

7. Šī regula papildina Regulā (ES) 2018/1807 noteikto pašregulācijas pieeju, pievienojot vispārēji piemērojamus pienākumus attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju maiņu.

8. Šī regula neskar Savienības un valsts tiesību aktus, kuros ir paredzēta intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, jo īpaši Direktīvas 2001/29/EK, 2004/48/EK un (ES) 2019/790.

9. Šī regula papildina un neskar tos Savienības tiesību aktus, kuru mērķis ir veicināt patērētāju intereses un nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, un aizsargāt viņu veselību, drošību un ekonomiskās intereses, jo īpaši Direktīvas 93/13/EEK, 2005/29/EK un 2011/83/ES.

10. Šī regula neliedz brīvprātīgi noslēgt likumīgus datu apmaiņas līgumus, tostarp līgumus, kas noslēgti uz savstarpīguma pamata un kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“dati” ir digitāls aktu, faktu vai informācijas un šādu aktu, faktu vai informācijas apkopojuma atspoguļojums, arī skaņas, vizuāla vai audiovizuāla ieraksta veidā;

2)	“metadati” ir strukturēts datu satura vai izmantošanas apraksts, kas vienkāršo minēto datu atrašanu un izmantošanu;

3)	“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

4)	“nepersondati” ir dati, kas nav personas dati;

“savienots produkts” ir vienība, kura iegūst, ģenerē vai vāc datus par tās izmantošanu vai vidi un kura spēj paziņot produkta datus, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē, un kuras galvenā funkcija nav datu glabāšana, apstrāde vai nosūtīšana kādas citas puses vārdā, kas nav lietotājs;

“saistīts pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, kas nav elektronisko sakaru pakalpojums, tostarp programmatūra, kas pirkšanas, īrēšanas vai nomāšanas brīdī ir savienots ar produktu tā, ka tā trūkums neļautu savienotam produktam veikt vienu vai vairākas no savām funkcijām, vai ko ražotājs vai trešā persona vēlāk pievieno produktam, lai papildinātu, atjauninātu vai pielāgotu savienota produkta funkcijas;

“apstrāde” ir jebkura operācija vai operāciju kopums, ko ar datiem vai datu kopām veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izguve, aplūkošana, izmantošana, atklāšana nosūtot, izplatot vai citādiem līdzekļiem darot datus pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

“datu apstrādes pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, ko sniedz klientam un kas nodrošina visuresošu un pēc pieprasījuma pieejamu tīkla piekļuvi kopīgam tādu centralizētu, izklaidu vai ļoti izklaidu konfigurējamu, mērogojamu un elastīgu datošanas resursu pūlam, kurus var ātri nodrošināt un atbrīvot ar minimālām pārvaldības darbībām vai minimālu pakalpojumu sniedzēja mijiedarbību;

9)	“tas pats pakalpojuma veids” ir tādu datu apstrādes pakalpojumu kopums, kam ir viens un tas pats primārais mērķis, datu apstrādes pakalpojumu modelis un galvenās funkcionalitātes;

10)	“datu starpniecības pakalpojums” ir datu starpniecības pakalpojums, kas definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 11) punktā;

11)	“datu subjekts” ir datu subjekts, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

12)	“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder savienots produkts vai kurai ar līgumu ir nodotas pagaidu tiesības izmantot minēto savienoto produktu, vai kura saņem saistītos pakalpojumus;

13)

“datu turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai saskaņā ar šo regulu, piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir tiesības vai pienākums izmantot un darīt pieejamus datus, tostarp, ja par to panākta līgumiska vienošanās, – produkta datus vai ar to saistīta pakalpojuma datus, ko tā ir izguvusi vai ģenerējusi, sniedzot saistītu pakalpojumu;

14)

“datu saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, arī trešā persona, kura darbojas nolūkos, kas saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, bet nav savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietotājs, un kurai datu turētājs pēc lietotāja pieprasījuma vai saskaņā ar juridisku pienākumu, kas noteikts Savienības tiesību aktos vai valsts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, datus dara pieejamus;

15)	“produkta dati” ir dati, kas ģenerēti, izmantojot savienotu produktu, un kurus ražotājs ir izstrādājis tā, lai lietotājs, datu turētājs vai trešā persona, tostarp attiecīgā gadījumā ražotājs, tos varētu iegūt, izmantojot kādu elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē;

16)	“saistīto pakalpojumu dati” ir dati, kas atspoguļo ar savienoto produktu saistītu lietotāja darbību vai notikumu digitalizāciju, kurus lietotājs reģistrējis apzināti vai kuri ir ģenerēti kā lietotāja darbības blakusprodukts, pakalpojumu sniedzējam sniedzot saistīto pakalpojumu;

17)	“uzreiz pieejami dati” ir produkta dati un saistīta pakalpojuma dati, kurus datu turētājs bez nesamērīgām pūlēm, kas pārsniedz vienkāršu darbību, likumīgi iegūst vai var likumīgi iegūt no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma;

18)	“komercnoslēpums” ir komercnoslēpums, kas definēts Direktīvas (ES) 2016/943 2. panta 1. punktā;

19)	“komercnoslēpuma turētājs” ir komercnoslēpuma turētājs, kas definēts Regulas (ES) 2016/943 2. panta 2. punktā;

20)	“profilēšana” ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā;

21)	“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas piegādāt savienotu produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

22)	“laist tirgū” nozīmē savienotu produktu pirmoreiz darīt pieejamu Savienības tirgū;

23)	“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

24)	“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas saistībā ar līgumiem un praksi, uz ko attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

25)	“mazais uzņēmums” ir mazais uzņēmums, kas definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 2. punktā;

26)	“mikrouzņēmums” ir mikrouzņēmums, kas definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 3. punktā;

27)	“Savienības struktūras” ir Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar vai saskaņā ar aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību, LESD vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu;

28)	“publiskā sektora struktūra” ir dalībvalstu valsts, reģiona vai vietējās iestādes un dalībvalstu publisko tiesību subjekti vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu subjektu veidotas apvienības;

29)

“sabiedrības ārkārtas situācija” ir laika ziņā ierobežoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, sabiedrības veselības ārkārtas situācija, dabas katastrofas izraisīta ārkārtas situācija, cilvēka izraisīta liela katastrofa, tostarp liels kiberdrošības incidents, kas negatīvi ietekmē Savienības vai visas dalībvalsts vai tās daļas iedzīvotājus un var būtiski un ilgstoši ietekmēt dzīves apstākļus vai ekonomisko stabilitāti, finanšu stabilitāti vai būtiski un tūlītēji iedragāt ekonomiskos aktīvus Savienībā vai attiecīgajā dalībvalstī un kas ir noteikts vai oficiāli izsludināts saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kuras paredz Savienības vai valsts tiesību akti;

30)	“klients” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir stājusies līgumattiecībās ar datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju nolūkā izmantot vienu vai vairākus datu apstrādes pakalpojumus;

31)

“virtuālie palīgi” ir programmatūra, kas var apstrādāt pieprasījumus, uzdevumus vai jautājumus, tai skaitā tos, kuri balstās uz skaņas vai rakstiskiem ievaddatiem, žestiem vai kustībām, un kuri, pamatojoties uz šiem pieprasījumiem, uzdevumiem vai jautājumiem, nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem vai kontrolē savienoto produktu funkcijas;

32)	“digitāli aktīvi” ir elementi digitālā formā, tostarp lietojumprogrammas, kurus klientam ir tiesības lietot neatkarīgi no līgumattiecībām ar datu apstrādes pakalpojumu, kuru tas plāno mainīt;

33)	“IKT infrastruktūra, kas atrodas uz vietas” ir klientam piederoša, tā īrēta vai nomāta IKT infrastruktūra un datošanas resursi, kas atrodas paša klienta datu centrā un ko darbina klients vai trešā persona;

34)

“maiņa” ir process, kurā iesaistīts sākotnējais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, datu apstrādes pakalpojuma klients un attiecīgā gadījumā jaunais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs un kurā datu apstrādes pakalpojuma klients pāriet no viena datu apstrādes pakalpojuma izmantošanas uz cita tāda paša pakalpojumu veida datu apstrādes pakalpojuma izmantošanu vai cita pakalpojuma, ko sniedz cits datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, vai uz IKT infrastruktūras, kas atrodas uz vietas, izmantošanu, tostarp izgūstot, pārveidojot un augšupielādējot datus;

35)	“datu pārneses maksas” ir datu pārsūtīšanas maksas, ko iekasē no klientiem par to datu izgūšanu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja IKT infrastruktūras tīklā uz cita pakalpojumu sniedzēja sistēmu vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas;

36)

“maiņas maksas” ir maksas, kas nav standarta pakalpojumu maksa vai sodi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ko datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs piemēro klientam par darbībām, kuras paredzētas šajā regulā, saistībā ar nomaiņu uz cita pakalpojumu sniedzēja sistēmu vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, tostarp datu pārneses maksas;

37)

“funkcionāla līdzvērtība” ir pakalpojuma minimālā funkcionalitātes līmeņa atkārtota ieviešana, pamatojoties uz klienta eksportējamajiem datiem un digitālajiem aktīviem, tāda paša pakalpojumu veida jauna datu apstrādes pakalpojuma vidē pēc pakalpojumu sniedzēja maiņas procesa, kur jaunais datu apstrādes pakalpojums ar vieniem un tiem pašiem ievaddatiem nodrošina pēc būtības salīdzināmu iznākumu attiecībā uz kopīgām raksturpazīmēm, kas klientam tiek nodrošinātas saskaņā ar līgumu;

38)

“eksportējami dati” 23. līdz 31. panta un 35. panta nolūkā ir ievaddati un izvaddati, tostarp metadati, kas tieši vai netieši ģenerēti vai koģenerēti, klientam lietojot datu apstrādes pakalpojumu, izņemot jebkādus datu apstrādes pakalpojuma sniedzēja vai trešo personu aktīvus vai datus, kas ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kas ir komercnoslēpums;

39)	“viedlīgums” ir datorprogramma, ko izmanto līguma vai tā daļas automatizētai izpildei, izmantojot elektronisko datu ierakstu virkni un nodrošinot to integritāti un hronoloģiskās secības precizitāti;

40)	“sadarbspēja” ir divu vai vairāku datu telpu vai sakaru tīklu, sistēmu, savienotu produktu, lietotņu, datu apstrādes pakalpojumu vai komponentu spēja apmainīties ar datiem un izmantot tos, lai veiktu savas funkcijas;

41)	“atklātās sadarbspējas specifikācija” ir tehniskā specifikācija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, kas ir vērsta uz veiktspēju un datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas panākšanu;

42)	“kopējas specifikācijas” ir dokuments, kas nav standarts, bet satur tehniskus risinājumus, kuri nodrošina līdzekļus kādu šajā regulā noteiktu prasību un pienākumu izpildei;

43)	“saskaņots standarts” ir saskaņots standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

II NODAĻA

DATU KOPĪGOŠANA STARP UZŅĒMUMU UN PATĒRĒTĀJU UN STARP UZŅĒMUMIEM

13. pants

Negodīgi līguma noteikumi, kas vienpusēji noteikti citam uzņēmumam

1. Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā un ko uzņēmums vienpusēji noteicis citam uzņēmumam, pēdējam minētajam uzņēmumam nav saistošs, ja tas ir negodīgs.

2. Līguma noteikums, kas atspoguļo Savienības tiesību aktu imperatīvās normas vai Savienības tiesību aktu normas, kuras būtu piemērojamas, ja līguma noteikumi nereglamentētu attiecīgo jautājumu, nav uzskatāms par negodīgu.

3. Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu pretrunā labai ticībai un godprātībai darījumos.

4. Konkrēti, 3. punkta nolūkos līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)	izslēgt vai ierobežot puses, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, atbildību par tīšām darbībām vai rupju neuzmanību;

b)	izslēgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, ir pieejami līgumsaistību neizpildes gadījumā, vai tās puses atbildību, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, minēto saistību pārkāpuma gadījumā;

c)	dot pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ekskluzīvas tiesības konstatēt, vai sniegtie dati atbilst līgumam, vai interpretēt kādu līguma noteikumu.

5. Šā panta 3. punkta nolūkos tiek pieņemts, ka līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)	neatbilstoši ierobežot tiesiskās aizsardzības līdzekļus līgumsaistību neizpildes gadījumā vai atbildību minēto saistību pārkāpuma gadījumā vai paplašināt tā uzņēmuma atbildību, kuram noteikums ir vienpusēji noteikts;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, piekļūt otras līgumslēdzējas puses datiem un tos izmantot tādā veidā, kas būtiski kaitē otras līgumslēdzējas puses leģitīmajām interesēm, jo īpaši tad, ja šādi dati satur komerciāli sensitīvus datus vai ir aizsargāti ar komercnoslēpumiem vai intelektuālā īpašuma tiesībām;

c)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izmantot datus, ko minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā, vai ierobežot šādu datu izmantošanu tiktāl, ka minētā puse nevar tos pienācīgi izmantot vai tvert, tiem piekļūt vai tos pārvaldīt, vai izmantot šādu datu vērtību;

d)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izbeigt līgumu saprātīgā termiņā;

e)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, iegūt to datu kopiju, kurus minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā vai saprātīgā termiņā pēc līguma izbeigšanas;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, izbeigt līgumu nesamērīgi īsā laikā, ņemot vērā otras līgumslēdzējas puses jebkuru saprātīgu iespēju pāriet uz alternatīvu un salīdzināmu pakalpojumu un šādas izbeigšanas radīto finansiālo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad ir nopietni iemesli tā rīkoties;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, būtiski mainīt līgumā noteikto cenu vai jebkuru citu būtisku nosacījumu, kas saistīts ar kopīgojamo datu raksturu, formātu, kvalitāti vai kvantitāti, ja līgumā nav norādīts pamatots iemesls un nav paredzētas otras puses tiesības izbeigt līgumu šādu izmaiņu gadījumā.

Pirmās daļas g) apakšpunkts neietekmē noteikumus, saskaņā ar kuriem puse, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, patur tiesības vienpusēji mainīt līguma uz nenoteiktu laiku noteikumus, ar noteikumu, ka līgumā ir norādīts pamatots iemesls šādām vienpusējām izmaiņām, ka pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ir saprātīgā termiņā jāpaziņo otrai līgumslēdzējai pusei par jebkādām šādām paredzētām izmaiņām, un ka otra līgumslēdzēja puse izmaiņu gadījumā var bez maksas brīvi izbeigt līgumu.

6. Līguma noteikumu šā panta nozīmē uzskata par vienpusēji noteiktu, ja to ir iesniegusi viena līgumslēdzēja puse un otra līgumslēdzēja puse nav varējusi ietekmēt tā saturu, neraugoties uz mēģinājumu to apspriest. Līgumslēdzējai pusei, kas ir iesniegusi līguma noteikumu, ir pienākums pierādīt, ka minētais noteikums nav noteikts vienpusēji. Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi apstrīdēto līguma noteikumu, nevar apgalvot, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs.

7. Ja negodīgais līguma noteikums ir atdalāms no pārējiem līguma noteikumiem, minētie pārējie noteikumi ir saistoši.

8. Šo pantu nepiemēro līguma noteikumiem, kas nosaka līguma galveno priekšmetu, vai tam, cik adekvāta ir cena par sniegtajiem datiem.

9. Līguma puses, uz kurām attiecas 1. punkts, neizslēdz šā panta piemērošanu, neatkāpjas no tā vai nemaina tā ietekmi.

V NODAĻA

DATU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA PUBLISKĀ SEKTORA STRUKTŪRĀM, KOMISIJAI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN SAVIENĪBAS STRUKTŪRĀM, PAMATOJOTIES UZ ĀRKĀRTĒJU VAJADZĪBU

21. pants

Sakarā ar ārkārtēju vajadzību iegūto datu kopīgošana ar pētniecības organizācijām vai statistikas iestādēm

1. Publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ir tiesības datus, kas saņemti saskaņā ar šo nodaļu, kopīgot ar:

a)	personām vai organizācijām, lai veiktu zinātnisko pētniecību vai analīzi, kas atbilst nolūkam, kādam dati tika pieprasīti; vai

b)	valstu statistikas iestādēm un Eurostat oficiālās statistikas sagatavošanai.

2. Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar 1. punktu, darbojas bez peļņas gūšanas nolūka vai kopsakarā ar Savienības vai valsts tiesību aktos atzītām sabiedriskām interesēm. Tās neietver organizācijas, kurās komercuzņēmumiem ir būtiska ietekme, kas varētu dot preferenciālu piekļuvi pētījumu rezultātiem.

3. Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievēro tos pašus pienākumus, kuri piemērojami publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrām saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 19. pantu.

4. Neatkarīgi no 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta personas vai organizācijas, kas saņem datus, ievērojot šā panta 1. punktu, datus, kas saņemti nolūkam, kādam dati tika pieprasīti, var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad datus ir dzēsušas publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras.

5. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra plāno nosūtīt vai darīt pieejamus datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati ir saņemti, norādot datu saņēmējas organizācijas vai personas identitāti un kontaktinformāciju, datu nosūtīšanas vai pieejamības nodrošināšanas nolūku, laikposmu, kurā dati tiks izmantoti, un veiktos tehniskos aizsardzības un organizatoriskos pasākumus, tostarp gadījumos, kad ir iesaistīti personas dati vai komercnoslēpumi. Ja datu turētājs nepiekrīt tam, ka dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

23. pants

Efektīvai maiņai radīto šķēršļu likvidēšana

Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic 25., 26., 27., 29. un 30. pantā paredzētos pasākumus, lai klientiem nodrošinātu iespēju pāriet uz datu apstrādes pakalpojumu, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu un ko sniedz cits datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, vai attiecīgā gadījumā vienlaikus izmantot vairākus datu apstrādes pakalpojumu sniedzējus. Konkrētāk, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji neuzliek un novērš pirmskomerciālus, komerciālus, tehniskus, līgumiskus un organizatoriskus šķēršļus, kas liedz klientiem:

a)	pēc maksimālā paziņošanas termiņa beigām un maiņas procesa sekmīgas pabeigšanas saskaņā ar 25. pantu izbeigt līgumu par datu apstrādes pakalpojumu;

b)	noslēgt jaunus līgumus ar citu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu;

c)	klienta eksportējamos datus un digitālos aktīvus pārnest pie cita datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, tostarp pēc bezmaksas piedāvājuma izmantošanas;

d)	saskaņā ar 24. pantu panākt funkcionālo līdzvērtību jaunā datu apstrādes pakalpojuma lietošanā cita tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja vai sniedzēju IKT vidē, kuri aptver to pašu pakalpojuma veidu;

e)	ja tas ir tehniski iespējams, nošķirt 30. panta 1. punktā minētos datu apstrādes pakalpojumus no citiem datu apstrādes pakalpojumiem, ko sniedz datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs.

30. pants

Maiņas tehniskie aspekti

1. Tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kuri saistīti ar mērogojamiem un elastīgiem datošanas resursiem, kas ir tikai infrastruktūras elementi, piemēram, infrastruktūras darbībai nepieciešamie serveri, tīkli un virtuālie resursi, bet kuri nenodrošina piekļuvi ekspluatācijas pakalpojumiem, programmatūrai un lietotnēm, kas tiek glabātas, citādi apstrādātas vai ieviestas minētajos infrastruktūras elementos, saskaņā ar 27. pantu savu iespēju robežās veic visus saprātīgus pasākumus, lai veicinātu to, ka klients pēc pārejas uz pakalpojumu, kas aptver to pašu pakalpojuma veidu, jaunā datu apstrādes pakalpojuma lietošanā panāk funkcionālu līdzvērtību. Sākotnējais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs atvieglo maiņas procesu, nodrošinot jaudas, adekvātu informāciju, dokumentāciju, tehnisku atbalstu un attiecīgā gadījumā nepieciešamos rīkus.

2. Lai atvieglotu maiņas procesu, tādu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kas nav minēti 1. punktā, visiem saviem klientiem un attiecīgajiem jaunajiem datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem vienādā mērā bez maksas dara pieejamas atvērtās saskarnes. Datu pārnesamības un sadarbspējas nolūkos minētajās saskarnēs iekļauj pietiekamu informāciju par attiecīgo pakalpojumu, lai varētu izstrādāt programmatūru saziņai ar pakalpojumiem.

3. Attiecībā uz datu apstrādes pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta 1. punktā, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji nodrošina saderību ar kopējām specifikācijām, kuras balstītas uz atklātajām sadarbspējas specifikācijām vai saskaņotajiem sadarbspējas standartiem, vismaz 12 mēnešus pēc tam, kad atsauces uz minētajām kopējām specifikācijām vai saskaņotajiem datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartiem pēc pamatā esošo īstenošanas aktu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar 35. panta 8. punktu ir publicētas Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā.

4. Datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji, kas nav minēti šā panta 1. punktā, atjaunina 26. panta b) punktā minēto tiešsaistes reģistru saskaņā ar saviem pienākumiem, kas noteikti šā panta 3. punktā.

5. Tā paša pakalpojuma veida pakalpojumu maiņas gadījumā, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 35. panta 8. punktu Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā nav publicētas šā panta 3. punktā minētās kopējās specifikācijas vai saskaņotie sadarbspējas standarti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs pēc klienta pieprasījuma visus eksportējamos datus eksportē strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

6. Datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem nepieprasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas vai pakalpojumus vai izpaust, vai nosūtīt digitālos aktīvus, kas ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kas ir komercnoslēpums, klientam vai citam datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam vai apdraudēt klienta vai pakalpojumu sniedzēja drošību un pakalpojuma integritāti.

32. pants

Starptautiska valdības piekļuve un nosūtīšana

1. Neskarot 2. vai 3. punktu, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic visus atbilstošos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus, arī noslēdz līgumus, lai nepieļautu starptautisku un trešās valsts valdības piekļuvi Savienībā turētiem nepersondatiem un šādu datu nosūtīšanu, ja šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Ikvienu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un ikvienu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, kurā datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam pieprasīts nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, jebkādi atzīst vai izpilda vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību, vai šādu nolīgumu starp pieprasītāju trešo valsti un dalībvalsti.

3. Ja starptautiska nolīguma, kā minēts 2. punktā, nav un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai minētās trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

a)	trešās valsts sistēmā ir noteikta prasība izklāstīt šāda lēmuma vai sprieduma pamatojumu un samērīgumu un noteikts, ka šādam lēmumam vai spriedumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, jānosaka pietiekama saikne ar konkrētām aizdomās turētām personām vai pārkāpumiem;

b)	adresāta pamatoto iebildumu izskata trešās valsts kompetentā tiesa; un

c)	trešās valsts kompetentā tiesa, kas izdevusi lēmumu vai spriedumu vai izskata administratīvas iestādes lēmumu, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota pienācīgi ņemt vērā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāto datu sniedzēja juridiskās intereses.

Lai noteiktu, vai pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lēmuma vai sprieduma adresāts var lūgt attiecīgās valsts struktūras vai iestādes, kuras kompetencē ir starptautiskā sadarbība juridiskos jautājumos, atzinumu, jo īpaši, ja tas uzskata, ka lēmums var attiekties uz komercnoslēpumiem un citiem komerciāli sensitīviem datiem, kā arī uz saturu, ko aizsargā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vai ja nosūtīšanas rezultātā var notikt reidentifikācija. Attiecīgā valsts struktūra vai iestāde var apspriesties ar Komisiju. Ja adresāts uzskata, ka lēmums vai spriedums var kaitēt Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm, tas lūdz attiecīgās valsts struktūras vai iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai pieprasītie dati attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm. Ja adresāts viena mēneša laikā nav saņēmis atbildi vai ja šādas struktūras vai iestādes atzinumā secināts, ka pirmajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, adresāts minēto iemeslu dēļ var noraidīt nepersondatu nosūtīšanas vai piekļuves tiem pieprasījumu.

Šīs regulas 42. pantā minētā EDIB konsultē Komisiju un palīdz tai izstrādāt pamatnostādnes par to, kā novērtēt, vai šā punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

4. Ja 2. vai 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pakalpojumu sniedzēja vai 3. punkta otrajā daļā minētās attiecīgās valsts struktūras vai iestādes minētā pieprasījuma pamatotu interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5. Pirms trešās valsts iestādes pieprasījuma izpildes datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs informē klientu par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, ja pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas nepieciešams tiesībaizsardzības darbības efektivitātes saglabāšanai.

VIII NODAĻA

SADARBSPĒJA

35. pants

Datu apstrādes pakalpojumu sadarbspēja

1. Atklātās sadarbspējas specifikācijas un saskaņotie datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standarti:

a)	panāk, ja tas ir tehniski realizējams, sadarbspēju starp dažādiem datu apstrādes pakalpojumiem, kas aptver vienu un to pašu pakalpojuma veidu;

b)	uzlabo digitālo aktīvu pārnesamību starp dažādiem datu apstrādes pakalpojumiem, kas aptver vienu un to pašu pakalpojuma veidu;

c)	ja tas ir tehniski realizējams, sekmē funkcionālo līdzvērtību starp dažādiem 30. panta 1. punktā minētajiem datu apstrādes pakalpojumiem, kas aptver vienu un to pašu pakalpojuma veidu;

d)	nelabvēlīgi neietekmē datu apstrādes pakalpojumu un datu drošību un integritāti;

e)	ir izstrādāti tādā veidā, lai būtu iespējami tehniski jauninājumi un jaunu funkciju un inovācijas iekļaušana datu apstrādes pakalpojumos.

2. Atklātās sadarbspējas specifikācijas un saskaņotie datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standarti pienācīgi pievēršas:

a)	mākoņdatošanas sadarbspējas aspektiem, kas saistīti ar datu pārraides sadarbspēju, sintaktisko sadarbspēju, semantisko datu sadarbspēju, darbības sadarbspēju un politikas sadarbspēju;

b)	mākoņdatu pārnesamības aspektiem, kas saistīti ar datu sintaktisko pārnesamību, datu semantisko pārnesamību un datu politikas pārnesamību;

c)	mākoņdatošanas lietotņu aspektiem, kas saistīti ar lietotņu sintaktisko pārnesamību, lietotņu komandu pārnesamību, lietotņu metadatu pārnesamību, lietotņu darbības pārnesamību un lietotņu politikas pārnesamību.

3. Atklātās sadarbspējas specifikācijas atbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumam.

4. Ņēmusi vērā attiecīgos starptautiskos un Eiropas standartus un pašregulācijas iniciatīvas, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu var pieprasīt vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, kas atbilst šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām pamatprasībām.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt kopējās specifikācijas, pamatojoties uz atklātām sadarbspējas specifikācijām, kas aptver visas 1. un 2. punktā noteiktās pamatprasības.

6. Sagatavojot šā panta 5. punktā minēto īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā attiecīgo kompetento iestāžu, kas minētas 37. panta 5. punkta h) apakšpunktā, un citu attiecīgo struktūru vai ekspertu grupu viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

7. Ja dalībvalsts uzskata, ka kopējā specifikācija pilnībā neapmierina 1. un 2. punktā noteiktās pamatprasības, tā par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopējo specifikāciju.

8. Šīs regulas 30. panta 3. punkta nolūkā Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, Savienības centrālajā datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas standartu repozitorijā publicē atsauces uz datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas saskaņotajiem standartiem un kopējām specifikācijām.

9. Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

49. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1. Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtējumā īpaši novērtē:

situācijas, kas uzskatāmas par ārkārtējas vajadzības situācijām šīs regulas 15. panta un V nodaļas piemērošanas praksē nolūkā, jo īpaši pieredze, kas gūta, publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālai bankai un Savienības struktūrām piemērojot šīs regulas V nodaļu; kompetentajai iestādei saskaņā ar šīs regulas 18. panta 5. punktu nodoto procedūru par V nodaļas piemērošanu skaitu un iznākumu, par ko ziņojušas kompetentās iestādes; citu Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto pienākumu ietekmi attiecībā uz pieprasījumu par piekļuvi informācijai izpildi; datu brīvprātīgas kopīgošanas mehānismu, piemēram, tādu, ko ieviesuši saskaņā ar Regulu (ES) 2022/868 atzītās datu altruisma organizācijas, ietekmi uz šīs regulas V nodaļas mērķu sasniegšanu, un personas datu nozīmi šīs regulas 15. panta kontekstā, tostarp privātumu veicinošu tehnoloģiju attīstību;

b)	šīs regulas ietekmi uz datu izmantošanu ekonomikā, tostarp uz datu inovāciju, datu monetizācijas praksi un datu starpniecības pakalpojumiem, kā arī uz datu kopīgošanu kopīgajās Eiropas datu telpās;

c)	dažādu kategoriju un veidu datu pieejamību un izmantošanu;

d)	dažu kategoriju uzņēmumu (labuma guvēju) izslēgšanu saskaņā ar 5. pantu;

e)	jebkādas ietekmes uz intelektuālā īpašuma tiesībām neesamību;

ietekmi uz komercnoslēpumiem, tostarp uz aizsardzību pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, kā arī ietekmi, ko rada mehānisms, kas datu turētājam ļauj noraidīt lietotāja pieprasījumu saskaņā ar 4. panta 8. punktu un 5. panta 11. punktu, ciktāl iespējams, ņemot vērā jebkādu Direktīvas (ES) 2016/943 pārskatīšanu;

g)	vai 13. pantā minētais negodīgu līguma noteikumu saraksts ir atjaunināts, ņemot vērā jaunu uzņēmējdarbības praksi un straujo tirgus inovāciju tempu;

h)	izmaiņas datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju līgumiskajā praksē un to, vai tās nodrošina pietiekamu atbilstību 25. pantam;

i)	to maksu samazināšanu, ko datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji uzliek par maiņas procesu, atbilstoši maiņas maksu pakāpeniskai atcelšanai saskaņā ar 29. pantu;

j)	šīs regulas mijiedarbību ar citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz datu ekonomiku;

k)	valdības nelikumīgas piekļuves nepersondatiem novēršanu;

l)	izpildes režīma efektivitāti saskaņā ar 37. panta prasībām;

m)	šīs regulas ietekmi uz MVU attiecībā uz to inovācijas spēju un uz datu apstrādes pakalpojumu pieejamību lietotājiem Savienībā, un uz jauno pienākumu izpildes slogu.

2. Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Minētajā izvērtējumā novērtē 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta ietekmi, jo īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu un Savienībā piedāvāto datu apstrādes pakalpojumu daudzveidību, īpašu uzmanību pievēršot MVU pakalpojumu sniedzējiem.

3. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. un 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanai.

4. Komisija uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu pamata attiecīgā gadījumā var Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

50. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2025. gada 12. septembra.

No 3. panta 1. punkta izrietošos pienākumus piemēro savienotiem produktiem un ar tiem saistītiem pakalpojumiem, kas laisti tirgū pēc 2026. gada 12. septembra.

III nodaļu piemēro attiecībā uz pienākumiem darīt datus pieejamus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri stājas spēkā pēc 2025. gada 12. septembra.

IV nodaļu piemēro līgumiem, kas noslēgti pēc 2025. gada 12. septembra.

IV nodaļu piemēro no 2027. gada 12. septembra līgumiem, kas noslēgti 2025. gada 12. septembrī vai pirms tam, ar noteikumu, ka to:

a)	ilgums nav noteikts; vai

b)	termiņš beidzas pēc vismaz 10 gadiem no 2024. gada 11. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2023. gada 13. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. NAVARRO RÍOS

(1) OV C 402, 19.10.2022., 5. lpp.

(2) OV C 365, 23.9.2022., 18. lpp.

(3) OV C 375, 30.9.2022., 112. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta 2023. gada 9. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2023. gada 27. novembra lēmums.

(5) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(9) Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 ("Negodīgas komercprakses direktīva") (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L 172, 17.5.2021., 79. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1543 (2023. gada 12. jūlijs) par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem e-pierādījumu gūšanai kriminālprocesā un brīvības atņemšanas sodu izpildei pēc kriminālprocesa (OV L 191, 28.7.2023., 118. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1544 (2023. gada 12. jūlijs), ar ko paredz saskaņotus noteikumus par izraudzīto struktūru izraudzīšanos un juridisko pārstāvju iecelšanu e-pierādījumu vākšanai kriminālprocesā (OV L 191, 28.7.2023., 181. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/868 (2022. gada 30. maijs) par Eiropas datu pārvaldību un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Datu pārvaldības akts) (OV L 152, 3.6.2022., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem (OV L 136, 22.5.2019., 1. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka prasības akreditācijai un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(38) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2854/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

whereas

keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

Data Act 2023/2854 LV