Data Act 2023/2854 LV

1)	“dati” ir digitāls aktu, faktu vai informācijas un šādu aktu, faktu vai informācijas apkopojuma atspoguļojums, arī skaņas, vizuāla vai audiovizuāla ieraksta veidā;

2)	“metadati” ir strukturēts datu satura vai izmantošanas apraksts, kas vienkāršo minēto datu atrašanu un izmantošanu;

3)	“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

4)	“nepersondati” ir dati, kas nav personas dati;

“savienots produkts” ir vienība, kura iegūst, ģenerē vai vāc datus par tās izmantošanu vai vidi un kura spēj paziņot produkta datus, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē, un kuras galvenā funkcija nav datu glabāšana, apstrāde vai nosūtīšana kādas citas puses vārdā, kas nav lietotājs;

“saistīts pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, kas nav elektronisko sakaru pakalpojums, tostarp programmatūra, kas pirkšanas, īrēšanas vai nomāšanas brīdī ir savienots ar produktu tā, ka tā trūkums neļautu savienotam produktam veikt vienu vai vairākas no savām funkcijām, vai ko ražotājs vai trešā persona vēlāk pievieno produktam, lai papildinātu, atjauninātu vai pielāgotu savienota produkta funkcijas;

“apstrāde” ir jebkura operācija vai operāciju kopums, ko ar datiem vai datu kopām veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izguve, aplūkošana, izmantošana, atklāšana nosūtot, izplatot vai citādiem līdzekļiem darot datus pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

“datu apstrādes pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, ko sniedz klientam un kas nodrošina visuresošu un pēc pieprasījuma pieejamu tīkla piekļuvi kopīgam tādu centralizētu, izklaidu vai ļoti izklaidu konfigurējamu, mērogojamu un elastīgu datošanas resursu pūlam, kurus var ātri nodrošināt un atbrīvot ar minimālām pārvaldības darbībām vai minimālu pakalpojumu sniedzēja mijiedarbību;

9)	“tas pats pakalpojuma veids” ir tādu datu apstrādes pakalpojumu kopums, kam ir viens un tas pats primārais mērķis, datu apstrādes pakalpojumu modelis un galvenās funkcionalitātes;

10)	“datu starpniecības pakalpojums” ir datu starpniecības pakalpojums, kas definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 11) punktā;

11)	“datu subjekts” ir datu subjekts, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktā;

12)	“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai pieder savienots produkts vai kurai ar līgumu ir nodotas pagaidu tiesības izmantot minēto savienoto produktu, vai kura saņem saistītos pakalpojumus;

13)

“datu turētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kurai saskaņā ar šo regulu, piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir tiesības vai pienākums izmantot un darīt pieejamus datus, tostarp, ja par to panākta līgumiska vienošanās, – produkta datus vai ar to saistīta pakalpojuma datus, ko tā ir izguvusi vai ģenerējusi, sniedzot saistītu pakalpojumu;

14)

“datu saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, arī trešā persona, kura darbojas nolūkos, kas saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, bet nav savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietotājs, un kurai datu turētājs pēc lietotāja pieprasījuma vai saskaņā ar juridisku pienākumu, kas noteikts Savienības tiesību aktos vai valsts tiesību aktos, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, datus dara pieejamus;

15)	“produkta dati” ir dati, kas ģenerēti, izmantojot savienotu produktu, un kurus ražotājs ir izstrādājis tā, lai lietotājs, datu turētājs vai trešā persona, tostarp attiecīgā gadījumā ražotājs, tos varētu iegūt, izmantojot kādu elektronisko sakaru pakalpojumu, fizisku savienojumu vai piekļuvi ierīcē;

16)	“saistīto pakalpojumu dati” ir dati, kas atspoguļo ar savienoto produktu saistītu lietotāja darbību vai notikumu digitalizāciju, kurus lietotājs reģistrējis apzināti vai kuri ir ģenerēti kā lietotāja darbības blakusprodukts, pakalpojumu sniedzējam sniedzot saistīto pakalpojumu;

17)	“uzreiz pieejami dati” ir produkta dati un saistīta pakalpojuma dati, kurus datu turētājs bez nesamērīgām pūlēm, kas pārsniedz vienkāršu darbību, likumīgi iegūst vai var likumīgi iegūt no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma;

18)	“komercnoslēpums” ir komercnoslēpums, kas definēts Direktīvas (ES) 2016/943 2. panta 1. punktā;

19)	“komercnoslēpuma turētājs” ir komercnoslēpuma turētājs, kas definēts Regulas (ES) 2016/943 2. panta 2. punktā;

20)	“profilēšana” ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā;

21)	“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas piegādāt savienotu produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

22)	“laist tirgū” nozīmē savienotu produktu pirmoreiz darīt pieejamu Savienības tirgū;

23)	“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

24)	“uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas saistībā ar līgumiem un praksi, uz ko attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

25)	“mazais uzņēmums” ir mazais uzņēmums, kas definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 2. punktā;

26)	“mikrouzņēmums” ir mikrouzņēmums, kas definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 3. punktā;

27)	“Savienības struktūras” ir Savienības struktūras, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar vai saskaņā ar aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību, LESD vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu;

28)	“publiskā sektora struktūra” ir dalībvalstu valsts, reģiona vai vietējās iestādes un dalībvalstu publisko tiesību subjekti vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu subjektu veidotas apvienības;

29)

“sabiedrības ārkārtas situācija” ir laika ziņā ierobežoti ārkārtēji apstākļi, piemēram, sabiedrības veselības ārkārtas situācija, dabas katastrofas izraisīta ārkārtas situācija, cilvēka izraisīta liela katastrofa, tostarp liels kiberdrošības incidents, kas negatīvi ietekmē Savienības vai visas dalībvalsts vai tās daļas iedzīvotājus un var būtiski un ilgstoši ietekmēt dzīves apstākļus vai ekonomisko stabilitāti, finanšu stabilitāti vai būtiski un tūlītēji iedragāt ekonomiskos aktīvus Savienībā vai attiecīgajā dalībvalstī un kas ir noteikts vai oficiāli izsludināts saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kuras paredz Savienības vai valsts tiesību akti;

30)	“klients” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir stājusies līgumattiecībās ar datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju nolūkā izmantot vienu vai vairākus datu apstrādes pakalpojumus;

31)

“virtuālie palīgi” ir programmatūra, kas var apstrādāt pieprasījumus, uzdevumus vai jautājumus, tai skaitā tos, kuri balstās uz skaņas vai rakstiskiem ievaddatiem, žestiem vai kustībām, un kuri, pamatojoties uz šiem pieprasījumiem, uzdevumiem vai jautājumiem, nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem vai kontrolē savienoto produktu funkcijas;

32)	“digitāli aktīvi” ir elementi digitālā formā, tostarp lietojumprogrammas, kurus klientam ir tiesības lietot neatkarīgi no līgumattiecībām ar datu apstrādes pakalpojumu, kuru tas plāno mainīt;

33)	“IKT infrastruktūra, kas atrodas uz vietas” ir klientam piederoša, tā īrēta vai nomāta IKT infrastruktūra un datošanas resursi, kas atrodas paša klienta datu centrā un ko darbina klients vai trešā persona;

34)

“maiņa” ir process, kurā iesaistīts sākotnējais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, datu apstrādes pakalpojuma klients un attiecīgā gadījumā jaunais datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs un kurā datu apstrādes pakalpojuma klients pāriet no viena datu apstrādes pakalpojuma izmantošanas uz cita tāda paša pakalpojumu veida datu apstrādes pakalpojuma izmantošanu vai cita pakalpojuma, ko sniedz cits datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, vai uz IKT infrastruktūras, kas atrodas uz vietas, izmantošanu, tostarp izgūstot, pārveidojot un augšupielādējot datus;

35)	“datu pārneses maksas” ir datu pārsūtīšanas maksas, ko iekasē no klientiem par to datu izgūšanu datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja IKT infrastruktūras tīklā uz cita pakalpojumu sniedzēja sistēmu vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas;

36)

“maiņas maksas” ir maksas, kas nav standarta pakalpojumu maksa vai sodi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, ko datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs piemēro klientam par darbībām, kuras paredzētas šajā regulā, saistībā ar nomaiņu uz cita pakalpojumu sniedzēja sistēmu vai uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, tostarp datu pārneses maksas;

37)

“funkcionāla līdzvērtība” ir pakalpojuma minimālā funkcionalitātes līmeņa atkārtota ieviešana, pamatojoties uz klienta eksportējamajiem datiem un digitālajiem aktīviem, tāda paša pakalpojumu veida jauna datu apstrādes pakalpojuma vidē pēc pakalpojumu sniedzēja maiņas procesa, kur jaunais datu apstrādes pakalpojums ar vieniem un tiem pašiem ievaddatiem nodrošina pēc būtības salīdzināmu iznākumu attiecībā uz kopīgām raksturpazīmēm, kas klientam tiek nodrošinātas saskaņā ar līgumu;

38)

“eksportējami dati” 23. līdz 31. panta un 35. panta nolūkā ir ievaddati un izvaddati, tostarp metadati, kas tieši vai netieši ģenerēti vai koģenerēti, klientam lietojot datu apstrādes pakalpojumu, izņemot jebkādus datu apstrādes pakalpojuma sniedzēja vai trešo personu aktīvus vai datus, kas ir aizsargāti ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai kas ir komercnoslēpums;

39)	“viedlīgums” ir datorprogramma, ko izmanto līguma vai tā daļas automatizētai izpildei, izmantojot elektronisko datu ierakstu virkni un nodrošinot to integritāti un hronoloģiskās secības precizitāti;

40)	“sadarbspēja” ir divu vai vairāku datu telpu vai sakaru tīklu, sistēmu, savienotu produktu, lietotņu, datu apstrādes pakalpojumu vai komponentu spēja apmainīties ar datiem un izmantot tos, lai veiktu savas funkcijas;

41)	“atklātās sadarbspējas specifikācija” ir tehniskā specifikācija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, kas ir vērsta uz veiktspēju un datu apstrādes pakalpojumu sadarbspējas panākšanu;

42)	“kopējas specifikācijas” ir dokuments, kas nav standarts, bet satur tehniskus risinājumus, kuri nodrošina līdzekļus kādu šajā regulā noteiktu prasību un pienākumu izpildei;

43)	“saskaņots standarts” ir saskaņots standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

II NODAĻA

DATU KOPĪGOŠANA STARP UZŅĒMUMU UN PATĒRĒTĀJU UN STARP UZŅĒMUMIEM

3. pants

Pienākums nodrošināt lietotājam piekļuvi produkta datiem un ar to saistīta pakalpojuma datiem

1. Savienotus produktus projektē un ražo un ar tiem saistītos pakalpojumus projektē un sniedz tā, lai produkta dati un ar to saistīta pakalpojuma dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, pēc noklusējuma, būtu viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – tieši pieejami lietotājam.

2. Pirms savienota produkta pirkuma, īres vai nomas līguma noslēgšanas pārdevējs, izīrētājs vai iznomātājs, kas var būt ražotājs, skaidrā un saprotamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

a)	produkta datu veids, formāts un lēstais apjoms, ko savienotais produkts spēj ģenerēt;

b)	informācija par to, vai savienotais produkts datus spēj ģenerēt pastāvīgi un reāllaikā;

c)	informācija par to, vai savienotais produkts spēj uzglabāt datus datu glabātavā vai attālā serverī, tostarp attiecīgā gadījumā, informācija par plānoto saglabāšanas ilgumu;

d)	informācija par to, kā lietotājs var piekļūt datiem, tos izgūt vai attiecīgā gadījumā dzēst, tostarp informācija par tehniskajiem līdzekļiem, lai to paveiktu, kā arī to izmantošanas noteikumiem un pakalpojuma kvalitāti.

3. Pirms slēdz līgumu par saistīta pakalpojuma sniegšanu, šāda saistīta pakalpojuma sniedzējs skaidrā un saprotamā veidā lietotājam sniedz vismaz šādu informāciju:

a)	to produkta datu raksturs, lēstais apjoms un vākšanas biežums, kurus potenciālajam datu turētājam ir paredzēts iegūt, un attiecīgā gadījumā kārtība, kādā lietotājs var piekļūt šādiem datiem vai izgūt tos, tostarp potenciālā datu turētāja datu glabāšanas kārtība un saglabāšanas ilgums;

b)	to saistīta pakalpojuma datu raksturs un lēstais apjoms, kas tiks ģenerēti, kā arī kārtība, kādā lietotājs var piekļūt šādiem datiem vai izgūt tos, tostarp potenciālā datu turētāja datu glabāšanas kārtība un saglabāšanas ilgums;

c)	informācija par to, vai potenciālais datu turētājs pats plāno izmantot uzreiz pieejamos datus un kādos nolūkos minētie dati tiks izmantoti, un vai tas plāno ļaut vienai vai vairākām trešām personām izmantot datus nolūkos, par kuriem panākta vienošanās ar lietotāju;

d)	potenciālā datu turētāja identitāte, piemēram, uzņēmuma nosaukums un ģeogrāfiskā adrese, kurā tas ir iedibināts, un attiecīgā gadījumā citu datu apstrādes pušu identitāte;

e)	informācija par saziņas līdzekļiem, kas nodrošina iespēju ātri sazināties ar potenciālo datu turētāju un sazināties ar to efektīvi;

f)	informācija par to, kā lietotājs var pieprasīt, lai dati tiktu kopīgoti ar trešo personu, un attiecīgā gadījumā izbeigt datu kopīgošanu;

g)	informācija par lietotāja tiesībām saskaņā ar 37. pantu izraudzītai kompetentajai iestādei iesniegt sūdzību par jebkādu šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu;

informācija par to, vai potenciālais datu turētājs ir tādu komercnoslēpumu turētājs, kas ietverti datos, kuriem var piekļūt no savienotā produkta vai kuri ir ģenerēti saistīta pakalpojuma sniegšanas laikā, un, ja potenciālais datu turētājs nav komercnoslēpuma turētājs, komercnoslēpuma turētāja identitāte;

i)	starp lietotāju un potenciālo datu turētāju noslēgtā līguma ilgums, kā arī kārtība šāda līguma izbeigšanai.

4. pants

Lietotāju un datu turētāju tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi produkta datiem un ar to saistīta pakalpojuma datiem, to izmantošanu un to pieejamības nodrošināšanu

1. Ja lietotājs nevar datiem piekļūt tieši no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma, datu turētāji bez liekas kavēšanās, tādas pašas kvalitātes, kāda pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – pastāvīgi un reāllaikā – dara lietotājam pieejamus uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. To dara, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu, kas iesniegts, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ja tas ir tehniski realizējams.

2. Lietotāji un datu turētāji var ar līgumu ierobežot vai aizliegt piekļuvi datiem, to izmantošanu vai turpmāku kopīgošanu, ja šāda apstrāde varētu apdraudēt savienota produkta drošības prasības, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos, tādējādi nopietni nelabvēlīgi ietekmējot fizisku personu veselību, drošumu vai drošību. Šajā sakarā nozaru iestādes var sniegt lietotājiem un datu turētājiem tehniskas speciālās zināšanas. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo pantu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

3. Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs attiecībā uz jebkuru strīdu ar datu turētāju par 2. punktā minētajiem līgumiskajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem var:

a)	saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei; vai

b)	vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

4. Datu turētāji lieki neapgrūtina šajā pantā lietotājiem paredzēto izvēles iespēju vai tiesību īstenošanu, tostarp – nepiedāvā lietotājam izvēles neneitrālā veidā, neiedragā un nepavājina lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēles brīvību, izmantojot lietotāja digitālās saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi, funkciju vai darbības veidu.

5. Lai pārbaudītu, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs 1. punkta nolūkā, datu turētājs nepieprasa minētajai personai sniegt nekādu informāciju, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešama. Datu turētāji neuzglabā informāciju, jo īpaši reģistrācijas datus, par lietotāja piekļuvi pieprasītajiem datiem, kura pārsniedz to, kas vajadzīga lietotāja piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

6. Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž tikai tad, ja datu turētājs un lietotājs pirms izpaušanas ir veikuši visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, jo īpaši attiecībā uz trešām personām. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpums, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar lietotāju par samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz trešām personām, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

7. Ja nepastāv vienošanās par 6. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja lietotājs neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 6. punktu vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz lietotājam. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

8. Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz lietotāja saskaņā ar šā panta 6. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos sniedz lietotājam rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

9. Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu saskaņā ar 7. un 8. punktu, var:

a)	saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei, kura bez liekas kavēšanās izlemj, vai un ar kādiem nosacījumiem datu kopīgošanu sāk vai atsāk; vai

b)	vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

10. Datus, kas iegūti uz 1. punktā minētā pieprasījuma pamata, lietotājs neizmanto tāda savienota produkta izstrādei, kas konkurē ar savienotu produktu, no kura dati nāk, nekopīgo šādus datus ar trešo personu minētajā nolūkā un šādus datus neizmanto, lai gūtu ieskatu par ražotāja vai attiecīgā gadījumā datu turētāja ekonomisko situāciju, aktīviem un ražošanas metodēm.

11. Lietotājs neizmanto piespiedu līdzekļus vai ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

12. Ja lietotājs nav tas datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs lietotājam dara pieejamus tikai tad, ja ir spēkā juridisks pamats apstrādei, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 6. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 3. punkta nosacījumi.

13. Uzreiz pieejamus datus, kas ir nepersondati, datu turētājs izmanto, tikai pamatojoties uz līgumu ar lietotāju. Šādus datus datu turētājs neizmanto, lai gūtu tādu ieskatu par lietotāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai lietotāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt minētā lietotāja komerciālo stāvokli tirgos, kuros lietotājs darbojas.

14. Datu turētāji produkta nepersondatus nedara pieejamus trešām personām komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, kas nav to līguma ar lietotāju pildīšana. Attiecīgā gadījumā datu turētāji līgumiski uzliek trešām personām pienākumu no tiem saņemtos datus tālāk nekopīgot.

6. pants

To trešo personu pienākumi, kas datus saņem pēc lietotāja pieprasījuma

1. Datus, kas trešai personai darīti pieejami, ievērojot 5. pantu, tā apstrādā tikai atbilstoši nolūkiem un nosacījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās ar lietotāju, un ievērojot Savienības un valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību, tostarp datu subjekta tiesības, ciktāl tas attiecas uz personas datiem. Ja dati līgumiski saskaņotajam nolūkam vairs nav vajadzīgi, trešā persona tos dzēš, ja vien attiecībā uz nepersondatiem nav citādas vienošanās ar lietotāju.

2. Trešā persona:

nepamatoti neapgrūtina lietotāja izvēli vai tiesību īstenošanu saskaņā ar 5. pantu un šo pantu, tostarp, piedāvājot lietotājam izvēli tādā veidā, kas nav neitrāls, vai piespiežot vai maldinot lietotāju, vai manipulējot ar viņu, vai ierobežojot vai pavājinot lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli, arī izmantojot lietotāja digitālu saskarni vai tās daļu;

b)	neatkarīgi no Regulas (ES) 2016/679 22. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta, saņemtos datus neizmanto profilēšanai, ja vien tas nav nepieciešams lietotāja pieprasītā pakalpojuma sniegšanai;

saņemtos datus nedara pieejamus citai trešai personai, ja vien par dati nav darīti pieejami, pamatojoties uz līgumu ar lietotāju un ar noteikumu ka šī cita trešā persona veic visus nepieciešamos pasākumus, par kuriem datu turētājs un trešā persona ir vienojušies nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti;

d)	saņemtos datus nedara pieejamus uzņēmumam, kas ir izraudzīts par vārtzini, ievērojot Regulas (ES) 2022/1925 3. pantu;

saņemtos datus neizmanto tāda produkta izstrādei, kas konkurē ar savienoto produktu, no kura nāk dati, kuriem piekļūts, vai minētajā nolūkā nekopīgo datus ar citu trešo personu; trešās personas nekādus produkta datus vai ar to saistīta pakalpojuma nepersondatus, kas tām darīti pieejami, neizmanto arī, lai gūtu ieskatu par datu turētāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai par datu turētāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu;

f)	saņemtos datus neizmanto tādā veidā, kas negatīvi ietekmē savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojumu drošību;

g)	neignorē īpašos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās ar datu turētāju vai komercnoslēpumu turētāju, ievērojot 5. panta 9. punktu, un neapdraud komercnoslēpuma konfidencialitātes noteikumus;

h)	neliedz lietotājam, kas ir patērētājs, tostarp pamatojoties uz līgumu, darīt saņemtos datus pieejamus citām pusēm.

13. pants

Negodīgi līguma noteikumi, kas vienpusēji noteikti citam uzņēmumam

1. Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā un ko uzņēmums vienpusēji noteicis citam uzņēmumam, pēdējam minētajam uzņēmumam nav saistošs, ja tas ir negodīgs.

2. Līguma noteikums, kas atspoguļo Savienības tiesību aktu imperatīvās normas vai Savienības tiesību aktu normas, kuras būtu piemērojamas, ja līguma noteikumi nereglamentētu attiecīgo jautājumu, nav uzskatāms par negodīgu.

3. Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu pretrunā labai ticībai un godprātībai darījumos.

4. Konkrēti, 3. punkta nolūkos līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)	izslēgt vai ierobežot puses, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, atbildību par tīšām darbībām vai rupju neuzmanību;

b)	izslēgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, ir pieejami līgumsaistību neizpildes gadījumā, vai tās puses atbildību, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, minēto saistību pārkāpuma gadījumā;

c)	dot pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ekskluzīvas tiesības konstatēt, vai sniegtie dati atbilst līgumam, vai interpretēt kādu līguma noteikumu.

5. Šā panta 3. punkta nolūkos tiek pieņemts, ka līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)	neatbilstoši ierobežot tiesiskās aizsardzības līdzekļus līgumsaistību neizpildes gadījumā vai atbildību minēto saistību pārkāpuma gadījumā vai paplašināt tā uzņēmuma atbildību, kuram noteikums ir vienpusēji noteikts;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, piekļūt otras līgumslēdzējas puses datiem un tos izmantot tādā veidā, kas būtiski kaitē otras līgumslēdzējas puses leģitīmajām interesēm, jo īpaši tad, ja šādi dati satur komerciāli sensitīvus datus vai ir aizsargāti ar komercnoslēpumiem vai intelektuālā īpašuma tiesībām;

c)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izmantot datus, ko minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā, vai ierobežot šādu datu izmantošanu tiktāl, ka minētā puse nevar tos pienācīgi izmantot vai tvert, tiem piekļūt vai tos pārvaldīt, vai izmantot šādu datu vērtību;

d)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izbeigt līgumu saprātīgā termiņā;

e)	liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, iegūt to datu kopiju, kurus minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā vai saprātīgā termiņā pēc līguma izbeigšanas;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, izbeigt līgumu nesamērīgi īsā laikā, ņemot vērā otras līgumslēdzējas puses jebkuru saprātīgu iespēju pāriet uz alternatīvu un salīdzināmu pakalpojumu un šādas izbeigšanas radīto finansiālo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad ir nopietni iemesli tā rīkoties;

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, būtiski mainīt līgumā noteikto cenu vai jebkuru citu būtisku nosacījumu, kas saistīts ar kopīgojamo datu raksturu, formātu, kvalitāti vai kvantitāti, ja līgumā nav norādīts pamatots iemesls un nav paredzētas otras puses tiesības izbeigt līgumu šādu izmaiņu gadījumā.

Pirmās daļas g) apakšpunkts neietekmē noteikumus, saskaņā ar kuriem puse, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, patur tiesības vienpusēji mainīt līguma uz nenoteiktu laiku noteikumus, ar noteikumu, ka līgumā ir norādīts pamatots iemesls šādām vienpusējām izmaiņām, ka pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ir saprātīgā termiņā jāpaziņo otrai līgumslēdzējai pusei par jebkādām šādām paredzētām izmaiņām, un ka otra līgumslēdzēja puse izmaiņu gadījumā var bez maksas brīvi izbeigt līgumu.

6. Līguma noteikumu šā panta nozīmē uzskata par vienpusēji noteiktu, ja to ir iesniegusi viena līgumslēdzēja puse un otra līgumslēdzēja puse nav varējusi ietekmēt tā saturu, neraugoties uz mēģinājumu to apspriest. Līgumslēdzējai pusei, kas ir iesniegusi līguma noteikumu, ir pienākums pierādīt, ka minētais noteikums nav noteikts vienpusēji. Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi apstrīdēto līguma noteikumu, nevar apgalvot, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs.

7. Ja negodīgais līguma noteikums ir atdalāms no pārējiem līguma noteikumiem, minētie pārējie noteikumi ir saistoši.

8. Šo pantu nepiemēro līguma noteikumiem, kas nosaka līguma galveno priekšmetu, vai tam, cik adekvāta ir cena par sniegtajiem datiem.

9. Līguma puses, uz kurām attiecas 1. punkts, neizslēdz šā panta piemērošanu, neatkāpjas no tā vai nemaina tā ietekmi.

V NODAĻA

DATU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA PUBLISKĀ SEKTORA STRUKTŪRĀM, KOMISIJAI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN SAVIENĪBAS STRUKTŪRĀM, PAMATOJOTIES UZ ĀRKĀRTĒJU VAJADZĪBU

18. pants

Datu pieprasījumu izpilde

1. Datu turētājs, kas saņem pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu, datus pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai dara pieejamus bez liekas kavēšanās, ņemot vērā nepieciešamos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus.

2. Neskarot īpašās vajadzības, kas saistītas ar Savienības vai valsts tiesību aktos definēto datu pieejamību, datu turētājs var noraidīt vai lūgt grozīt pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc to datu pieprasījuma saņemšanas, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 darba dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas citos ārkārtējas vajadzības gadījumos, pamatojoties uz kādu no šiem iemesliem:

a)	datu turētājam nav kontroles pār pieprasītajiem datiem;

b)	cita publiskā sektora struktūra vai Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra iepriekš tajā pašā nolūkā jau ir iesniegusi līdzīgu pieprasījumu, un datu turētājs nav informēts par datu dzēšanu, ievērojot 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

c)	pieprasījums neatbilst 17. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

3. Ja datu turētājs nolemj noraidīt pieprasījumu vai lūgt tā grozīšanu saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tas norāda tās publiskā sektora struktūras vai Komisijas, Eiropas Centrālās bankas vai Savienības struktūras identitāti, kura iepriekš iesniegusi pieprasījumu tajā pašā nolūkā.

4. Ja pieprasītie dati ietver personas datus, datu turētājs datus pienācīgi anonimizē, ja vien personas datus nav jāizpauž, lai izpildītu pieprasījumu datus darīt pieejamus publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai. Šādos gadījumos datu turētājs datus pseidonimizē.

5. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra vēlas apstrīdēt datu turētāja atteikumu sniegt pieprasītos datus vai ja datu turētājs vēlas apstrīdēt pieprasījumu, un lietu nevar atrisināt, attiecīgi grozot pieprasījumu, lietu nodod saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

22. pants

Savstarpēja palīdzība un pārrobežu sadarbība

1. Publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras sadarbojas un palīdz cita citai, lai konsekventi īstenotu šo nodaļu.

2. Datus, ar kuriem apmainās sakarā ar palīdzību, kas lūgta un sniegta saskaņā ar 1. punktu, neizmanto veidā, kas nav saderīgs ar nolūku, kādam tie pieprasīti.

3. Ja publiskā sektora struktūra plāno pieprasīt datus no datu turētāja, kas iedibināts citā dalībvalstī, tā par šo plānu vispirms paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei minētajā dalībvalstī. Šī prasība attiecas arī uz Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Savienības struktūru pieprasījumiem. Pieprasījumu izskata tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā datu turētājs ir iedibināts.

4. Pēc pieprasījuma izskatīšanas, ņemot vērā 17. pantā noteiktās prasības, attiecīgā kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās veic vienu no šādām darbībām:

nosūta pieprasījumu datu turētājam un attiecīgā gadījumā informē pieprasījuma iesniedzēju publiskā sektora struktūru, Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūru par vajadzību, ja tāda ir, sadarboties ar tās dalībvalsts publiskā sektora struktūrām, kurā datu turētājs ir iedibināts, nolūkā samazināt administratīvo slogu, kas datu turētājam rodas pieprasījuma izpildē;

b)	pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ noraida pieprasījumu saskaņā ar šo nodaļu.

Pieprasījuma iesniedzēja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra, pirms veikt jebkādu citu rīcību, piemēram, pieprasījuma atkārtotu iesniegšanu, attiecīgā gadījumā ņem vērā attiecīgās kompetentās iestādes ieteikumu un sniegto pamatojumu, ievērojot pirmo daļu.

VI NODAĻA

DATU APSTRĀDES PAKALPOJUMU SNIEDZĒJA MAIŅA

37. pants

Kompetentās iestādes un datu koordinatori

1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu un izpildi (kompetentās iestādes). Dalībvalstis var izveidot vienu vai vairākas jaunas iestādes vai paļauties uz esošajām iestādēm.

2. Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā vienu no šīm iestādēm izraugās par datu koordinatoru, lai atvieglotu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un palīdzētu šīs regulas darbības jomā esošām vienībām visos jautājumos, kas saistīti ar tās piemērošanu un izpildi. Kompetentās iestādes, īstenojot uzdevumus un pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar 5. punktu, savstarpēji sadarbojas.

3. Uzraudzības iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz personas datu aizsardzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro mutatis mutandis.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūrām. Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu piemēro mutatis mutandis.

Šajā punktā minētos uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz personas datu apstrādi.

4. Neskarot šā panta 1. punktu:

a)	attiecībā uz konkrētiem nozaru datu piekļuves un izmantojuma jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, ievēro nozaru iestāžu kompetenci;

b)	kompetentajai iestādei, kas atbild par 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta piemērošanu un izpildi, ir pieredze datu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu uzdevumi un pilnvaras ir skaidri definētas un ietver šādus uzdevumus un pilnvaras:

a)	veicināt šīs regulas darbības jomā esošu lietotāju un struktūru datpratību un informētību par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu;

izskatīt sūdzības, kas izriet no iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz komercnoslēpumiem, un atbilstošā apjomā izmeklēt sūdzības priekšmetu un saprātīgā termiņā regulāri attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem informēt sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas gaitu un rezultātiem, jo īpaši, ja ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar citu kompetento iestādi;

c)	veikt izmeklēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, arī pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citas kompetentās iestādes vai citas publiskās iestādes;

d)	ar administratīvu procedūru starpniecību piemērot iedarbīgus, samērīgus un atturošus finansiālos sodus, kas var ietvert periodiskus sodus un sodus ar atpakaļejošu spēku, vai sākt tiesvedības par naudas sodu piemērošanu;

e)	uzraudzīt tehnoloģiskās un attiecīgās komerciālās norises, kas ir būtiskas datu pieejamības nodrošināšanas un to izmantošanas ziņā;

f)	sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar Komisiju vai EDIB, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu un efektīvu piemērošanu, tostarp visas attiecīgās informācijas elektronisku apmaiņu bez liekas kavēšanās, tostarp attiecībā uz šā panta 10. punktu;

sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par citu Savienības vai valsts tiesību aktu īstenošanu, tostarp ar iestādēm, kas ir kompetentas datu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, ar uzraudzības iestādi, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, vai ar nozaru iestādēm, lai nodrošinātu, ka šī regula tiek īstenota saskaņoti ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

h)	sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta izpilde ir konsekventa ar citiem Savienības tiesību aktiem un pašregulējumu, ko piemēro datu apstrādes pakalpojuma sniedzējiem;

i)	nodrošināt, ka maiņas maksas tiek atceltas saskaņā ar 29. pantu;

j)	izskatīt saskaņā ar V nodaļu iesniegtos datu pieprasījumus.

Datu koordinators, ja tāds ir izraudzīts, veicina pirmās daļas f), g) un h) apakšpunktos minēto sadarbību un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma palīdz tām.

6. Datu koordinators, ja šāda kompetentā iestāde ir izraudzīta:

a)	darbojas kā vienots kontaktpunkts visos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu;

b)	nodrošina, ka publiskā sektora struktūru pieprasījumi darīt datus pieejamus ārkārtējas vajadzības gadījumā saskaņā ar V nodaļu ir publiski pieejami tiešsaistē, un sekmē brīvprātīgus datu kopīgošanas līgumus starp publiskā sektora struktūrām un datu turētājiem;

c)	katru gadu informē Komisiju par atteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar 4. panta 2. un 8. punktu un 5. panta 11. punktu.

7. Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un to uzdevumus un pilnvaras un attiecīgā gadījumā datu koordinatora nosaukumu. Komisija uztur minēto iestāžu publisku reģistru.

8. Veicot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes ir objektīvas un brīvas no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes un attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem nelūdz un nepieņem nevienas citas publiskas iestādes vai privātas personas norādījumus.

9. Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentajām iestādēm tiktu nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi un attiecīgas speciālās zināšanas, kas vajadzīgi, lai tās varētu efektīvi veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

10. Vienības, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā vienība ir iedibināta. Ja vienība ir iedibināta vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiek uzskatīts, ka tā ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā ir tās galvenais iedibinājums, t. i., dalībvalsts, kurā ir vienības galvenais birojs vai reģistrēts birojs, no kura tiek īstenotas galvenās finanšu funkcijas un darbības kontrole.

11. Ikviena šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus un kas nav iedibināta Savienībā, izraugās juridisko pārstāvi vienā no dalībvalstīm.

12. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, pilnvaro juridisko pārstāvi tā, lai kompetentās iestādes pie tā varētu vērsties papildus attiecīgajai vienībai vai tās vietā par visiem jautājumiem, kas saistīti ar minēto vienību. Minētais juridiskais pārstāvis sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām iestādēm visaptverošu informāciju par šīs regulas darbības jomā esošās vienības, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, veiktajām darbībām un tās ieviestajiem noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

13. Tiek uzskatīts, ka šīs regulas darbības jomā ietilpstošā vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā atrodas tās juridiskais pārstāvis. Tas, ka šāda vienība ir izraudzījusies juridisko pārstāvi, neskar tās saukšanu pie atbildības un jebkādu prasību tiesā, kas varētu tikt uzsākta pret šādu vienību. Līdz brīdim, kad vienība ieceļ juridisko pārstāvi saskaņā ar šo pantu, tā attiecīgā gadījumā ir visu dalībvalstu kompetencē, lai nodrošinātu šīs piemērošanu un izpildi. Jebkura kompetentā iestāde var īstenot savu kompetenci, tostarp piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, ar noteikumu, ka cita kompetentā iestāde vienībai par tiem pašiem faktiem jau nepiemēro izpildes procedūras saskaņā ar šo regulu.

14. Kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt no to dalībvalsts kompetencē esošiem lietotājiem, datu turētājiem vai datu saņēmējiem, vai to juridiskajiem pārstāvjiem visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai. Jebkurš informācijas pieprasījums ir samērīgs ar tā pamatā esošo izpildāmo uzdevumu un ir pamatots.

15. Ja kompetentā iestāde vienā dalībvalstī lūdz palīdzību vai izpildes pasākumus kompetentai iestādei citā dalībvalstī, tā iesniedz pamatotu pieprasījumu. Pēc šāda pieprasījuma saņemšanas kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās sniedz atbildi, sīki izklāstot paveiktās vai iecerētās darbības.

16. Kompetentās iestādes ievēro konfidencialitātes un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma principus un aizsargā personas datus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Jebkādu informāciju, ar ko notikusi apmaiņa palīdzības pieprasījuma kontekstā un kas sniegta, ievērojot šo pantu, izmanto tikai saistībā ar jautājumu, kura risināšanai tā tika lūgta.

44. pants

Citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē tiesības un pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu

1. Konkrētie pienākumi, kas saistīti ar datu pieejamības nodrošināšanu starp uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un patērētājiem un izņēmuma kārtā starp uzņēmumiem un publiskām struktūrām un kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuri stājušies spēkā 2024. gada 11. janvārī vai agrāk, un atbilstīgi tiem pieņemtos deleģētos vai īstenošanas aktos, paliek neskarti.

2. Šī regula neskar Savienības tiesību aktus, kuros, ņemot vērā kādas nozares vajadzības, kādu kopīgu Eiropas datu telpu vai sabiedrības interešu jomu, ir noteiktas papildu prasības, jo īpaši attiecībā uz:

a)	tehniskajiem aspektiem, kas saistīti ar piekļuvi datiem;

b)	ierobežojumiem, kas attiecas uz datu turētāju tiesībām piekļūt noteiktiem lietotāju sniegtiem datiem un tos izmantot;

c)	citiem aspektiem, kas nav saistīti tikai ar piekļuvi datiem un to izmantošanu.

3. Šī regula, izņemot V nodaļu, neskar Savienības un valsts tiesību aktus, kas paredz piekļuvi datiem un atļauj to izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos.

49. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1. Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtējumā īpaši novērtē:

situācijas, kas uzskatāmas par ārkārtējas vajadzības situācijām šīs regulas 15. panta un V nodaļas piemērošanas praksē nolūkā, jo īpaši pieredze, kas gūta, publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālai bankai un Savienības struktūrām piemērojot šīs regulas V nodaļu; kompetentajai iestādei saskaņā ar šīs regulas 18. panta 5. punktu nodoto procedūru par V nodaļas piemērošanu skaitu un iznākumu, par ko ziņojušas kompetentās iestādes; citu Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto pienākumu ietekmi attiecībā uz pieprasījumu par piekļuvi informācijai izpildi; datu brīvprātīgas kopīgošanas mehānismu, piemēram, tādu, ko ieviesuši saskaņā ar Regulu (ES) 2022/868 atzītās datu altruisma organizācijas, ietekmi uz šīs regulas V nodaļas mērķu sasniegšanu, un personas datu nozīmi šīs regulas 15. panta kontekstā, tostarp privātumu veicinošu tehnoloģiju attīstību;

b)	šīs regulas ietekmi uz datu izmantošanu ekonomikā, tostarp uz datu inovāciju, datu monetizācijas praksi un datu starpniecības pakalpojumiem, kā arī uz datu kopīgošanu kopīgajās Eiropas datu telpās;

c)	dažādu kategoriju un veidu datu pieejamību un izmantošanu;

d)	dažu kategoriju uzņēmumu (labuma guvēju) izslēgšanu saskaņā ar 5. pantu;

e)	jebkādas ietekmes uz intelektuālā īpašuma tiesībām neesamību;

ietekmi uz komercnoslēpumiem, tostarp uz aizsardzību pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, kā arī ietekmi, ko rada mehānisms, kas datu turētājam ļauj noraidīt lietotāja pieprasījumu saskaņā ar 4. panta 8. punktu un 5. panta 11. punktu, ciktāl iespējams, ņemot vērā jebkādu Direktīvas (ES) 2016/943 pārskatīšanu;

g)	vai 13. pantā minētais negodīgu līguma noteikumu saraksts ir atjaunināts, ņemot vērā jaunu uzņēmējdarbības praksi un straujo tirgus inovāciju tempu;

h)	izmaiņas datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju līgumiskajā praksē un to, vai tās nodrošina pietiekamu atbilstību 25. pantam;

i)	to maksu samazināšanu, ko datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji uzliek par maiņas procesu, atbilstoši maiņas maksu pakāpeniskai atcelšanai saskaņā ar 29. pantu;

j)	šīs regulas mijiedarbību ar citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz datu ekonomiku;

k)	valdības nelikumīgas piekļuves nepersondatiem novēršanu;

l)	izpildes režīma efektivitāti saskaņā ar 37. panta prasībām;

m)	šīs regulas ietekmi uz MVU attiecībā uz to inovācijas spēju un uz datu apstrādes pakalpojumu pieejamību lietotājiem Savienībā, un uz jauno pienākumu izpildes slogu.

2. Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Minētajā izvērtējumā novērtē 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta ietekmi, jo īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu un Savienībā piedāvāto datu apstrādes pakalpojumu daudzveidību, īpašu uzmanību pievēršot MVU pakalpojumu sniedzējiem.

3. Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. un 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanai.

4. Komisija uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu pamata attiecīgā gadījumā var Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.

whereas

keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

Data Act 2023/2854 LV