keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

1.   Ārkārtēja vajadzība izmantot konkrētus datus šīs nodaļas nozīmē ir ierobežota laikā un tvērumā, un uzskata, ka tā pastāv tikai kādā no šādiem gadījumiem:

a)	ja pieprasītie dati ir vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra šādus datus nespēj ar alternatīviem līdzekļiem iegūt laikus un efektīvi, un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem;

b)

gadījumos, kurus neaptver a) apakšpunkts, un tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz nepersondatiem, ja: i) publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra rīkojas, pamatojoties uz Savienības vai valsts tiesību aktiem, un ir identificējusi konkrētus datus, kuru trūkums tai liedz pildīt konkrētu uzdevumu, kas veicams sabiedrības interesēs, kas ir skaidri noteikts tiesību aktos, piemēram, oficiālās statistikas sagatavošana vai sabiedrības ārkārtas situācijas mazināšana vai atgūšanās no tās; un ii) publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra ir izsmēlusi visus citus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, lai iegūtu šādus datus, tostarp, nepersondatu pirkšanu tirgū, piedāvājot tirgus cenas, vai paļaušanos uz spēkā esošajiem pienākumiem darīt datus pieejamus, vai jaunu leģislatīvu pasākumu pieņemšanu, kuri garantētu datu savlaicīgu pieejamību.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

3.   Pienākumu pierādīt, ka publiskā sektora struktūra nav spējusi iegūt nepersondatus, pērkot tos tirgū, nepiemēro, ja konkrētais uzdevums, kas veikts sabiedrības interesēs, ir oficiālās statistikas sagatavošana un ja šādu datu pirkšana nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1.   Pieprasot datus saskaņā ar 14. pantu, publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra:

a)	precizē, kuri dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, ir vajadzīgi;

b)	pierāda, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai pastāvētu ārkārtēja vajadzība, kā minēts 15. pantā, kuras dēļ dati tiek pieprasīti;

c)	paskaidro pieprasījuma mērķi, pieprasīto datu paredzēto izmantojumu, tostarp attiecīgā gadījumā paredzēto izmantojumu, ko veic trešā persona saskaņā ar šā panta 4. punktu, minētā izmantojuma ilgumu un attiecīgā gadījumā to, kā personas datu apstrāde apmierinās ārkārtējo vajadzību;

d)	ja iespējams, precizē, kad ir sagaidāms, ka visas puses, kurām ir piekļuve datiem, tos izdzēsīs;

e)	pamato tā datu turētāja izvēli, kuram pieprasījums ir adresēts;

f)	norāda visas citas publiskā sektora struktūras vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūras un trešās personas, ar kurām pieprasītos datus paredzēts kopīgot;

g)

ja tiek pieprasīti personas dati, precizē visus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami un ir samērīgi, lai īstenotu datu aizsardzības principus un vajadzīgos aizsardzības pasākumus, piemēram, pseidonimizācijas līmeni, un to, vai datu turētājs pirms datu pieejamības nodrošināšanas var piemērot anonimizāciju;

h)	norāda tiesību normu, ar ko pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai uztic sabiedrības interesēs veicamo konkrēto uzdevumu, kurš ir būtisks saistībā ar datu pieprasīšanu;

i)	norāda termiņu, līdz kuram dati ir jādara pieejami, un 18. panta 2. punktā minēto termiņu, līdz kuram datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt;

j)	dara visu iespējamo, lai izvairītos no tā, ka datu pieprasījuma izpildes rezultātā iestājas datu turētāju atbildība par Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

2.   Datu pieprasījums, kas iesniegts, ievērojot šā panta 1. punktu:

a)	ir sastādīts rakstiski un datu turētājam saprotamā skaidrā, kodolīgā un vienkāršā valodā;

b)	konkrēti norāda pieprasīto datu veidu un atbilst datiem, pār kuriem datu turētājam ir kontrole pieprasījuma laikā;

c)	attiecībā uz pieprasīto datu detalizāciju, apjomu un piekļuves biežumu – ir samērīgs ar ārkārtējo vajadzību un ir pienācīgi pamatots;

d)	ievēro datu turētāja likumīgos mērķus, apņemoties nodrošināt komercnoslēpumu aizsardzību saskaņā ar 19. panta 3. punktu, un izmaksas un pūles, kas vajadzīgas, lai datus darītu pieejamus;

e)

attiecas uz nepersondatiem, un tikai tad, ja ir pierādīts, ka ar to nav pietiekami, lai reaģētu uz ārkārtējo vajadzību izmantot datus saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieprasa personas datus pseidonimizētā veidā un nosaka tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas jāveic datu aizsardzībai;

f)	informē datu turētāju par sodiem, ko pieprasījuma neizpildes gadījumā saskaņā ar 40. pantu piemēro saskaņā ar 37. pantu izraudzītā kompetentā iestāde;

g)

ja pieprasījumu iesniedz publiskā sektora struktūra – tiek nosūtīts 37. pantā minētajam datu koordinatoram dalībvalstī, kur ir iedibināta pieprasījuma iesniedzēja publiskā sektora struktūra, kurš bez liekas kavēšanās dara pieprasījumu publiski pieejamu tiešsaistē, ja vien datu koordinators neuzskata, ka šāda publiskošana radītu risku sabiedriskajai drošībai;

h)	ja pieprasījumu iesniedz Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra – bez liekas kavēšanās darīts pieejams tiešsaistē;

i)	ja ir pieprasīti personas dati, tiek bez liekas kavēšanās paziņots uzraudzības iestādei, kas ir atbildīga par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību dalībvalstī, kurā ir iedibināta publiskā sektora struktūra.

Eiropas centrālā banka un Savienības struktūras informē Komisiju par saviem pieprasījumiem.

3.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra saskaņā ar šo nodaļu iegūtos datus nedara pieejamus atkalizmantošanai kā definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 2. punktā vai Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 11. punktā. Regulu (ES) 2022/868 un Direktīvu (ES) 2019/1024 nepiemēro publiskā sektora struktūru rīcībā esošiem datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.

4.   Šā panta 3. punkts neliedz publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ar datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu, apmainīties ar citu publiskā sektora struktūru vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūru, lai izpildītu 15. pantā minētos uzdevumus, kā norādīts pieprasījumā saskaņā ar šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, vai darīt datus pieejamus trešai personai, ja tā ar publiski pieejamu vienošanos ir deleģējusi minētajai trešai personai veikt tehniskas pārbaudes vai citas funkcijas. Pienākumi, kas, ievērojot 19. pantu, noteikti publiskā sektora struktūrām, jo īpaši aizsardzības pasākumi nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti, attiecas arī uz šādām trešām personām. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra datus nosūta vai dara pieejamus saskaņā ar šo punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati saņemti.

5.   Ja datu turētājs uzskata, ka, pārsūtot datus vai darot tos pieejamus, ir pārkāptas tā tiesības saskaņā ar šo nodaļu, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

6.   Komisija izstrādā šajā pantā paredzēto pieprasījumu veidnes paraugu.

1.   Datu turētājs, kas saņem pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu, datus pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai dara pieejamus bez liekas kavēšanās, ņemot vērā nepieciešamos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus.

2.   Neskarot īpašās vajadzības, kas saistītas ar Savienības vai valsts tiesību aktos definēto datu pieejamību, datu turētājs var noraidīt vai lūgt grozīt pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc to datu pieprasījuma saņemšanas, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 darba dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas citos ārkārtējas vajadzības gadījumos, pamatojoties uz kādu no šiem iemesliem:

a)	datu turētājam nav kontroles pār pieprasītajiem datiem;

b)	cita publiskā sektora struktūra vai Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra iepriekš tajā pašā nolūkā jau ir iesniegusi līdzīgu pieprasījumu, un datu turētājs nav informēts par datu dzēšanu, ievērojot 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

c)	pieprasījums neatbilst 17. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

3.   Ja datu turētājs nolemj noraidīt pieprasījumu vai lūgt tā grozīšanu saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tas norāda tās publiskā sektora struktūras vai Komisijas, Eiropas centrālās bankas vai Savienības struktūras identitāti, kura iepriekš iesniegusi pieprasījumu tajā pašā nolūkā.

4.   Ja pieprasītie dati ietver personas datus, datu turētājs datus pienācīgi anonimizē, ja vien personas datus nav jāizpauž, lai izpildītu pieprasījumu datus darīt pieejamus publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai. Šādos gadījumos datu turētājs datus pseidonimizē.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra vēlas apstrīdēt datu turētāja atteikumu sniegt pieprasītos datus vai ja datu turētājs vēlas apstrīdēt pieprasījumu, un lietu nevar atrisināt, attiecīgi grozot pieprasījumu, lietu nodod saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra, kas saņem datus saskaņā ar pieprasījumu, kurš iesniegts saskaņā ar 14. pantu:

a)	neizmanto datus veidā, kas nav saderīgs ar nolūku, kādam tie tika pieprasīti;

b)	ir īstenojušas tehniskus un organizatoriskus pasākumus, ar kuriem saglabā pieprasīto datu konfidencialitāti un integritāti un datu, jo īpaši personas datu, nosūtīšanas drošību un aizsargā datu subjektu tiesības un brīvības;

c)

dzēš datus, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi norādītajam nolūkam, un bez liekas kavēšanās informē datu turētāju un personas vai organizācijas, kas saņēmušas datus, ievērojot 21. panta 1. punktu, ka dati ir dzēsti, ja vien saistībā ar pārredzamības pienākumiem datu arhivēšana nav nepieciešama saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

2.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka, Savienības struktūra vai trešā persona, kas saņem datus saskaņā ar šo nodaļu:

a)	neizmanto datus vai ieskatu par datu turētāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas vai darbības metodēm, lai izstrādātu vai uzlabotu savienotu produktu vai ar to saistītu pakalpojumu, kas konkurē ar datu turētāja savienoto produktu vai ar to saistītu pakalpojumu;

b)	nekopīgo datus ar citu trešo personu nevienā no a) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

3.   Komercnoslēpumus publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai izpauž tikai tiktāl, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams 15. pantā minētā pieprasījuma mērķa sasniegšanai. Šādā gadījumā datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs, identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpumi, tostarp attiecīgos metadatus. Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra pirms komercnoslēpumu izpaušanas veic visus nepieciešamos un atbilstošos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, tostarp, attiecīgā gadījumā izmantojot līguma paraugnoteikumus, tehniskos standartus un rīcības kodeksu piemērošanu.

4.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra ir atbildīga par tās saņemto datu drošību.

1.   Datu turētāji, kas nav mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, datus, kas nepieciešami, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, ievērojot 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dara pieejamus bez maksas. Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra, kas ir saņēmusi datus, pēc datu turētāja pieprasījuma nodrošina datu turētājam publisku atzīšanu.

2.   Datu turētājam ir tiesības uz taisnīgu atlīdzību par datu pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar pieprasījumu, kas iesniegts, ievērojot 15. panta 1. punkta b)apakšpunktu. Šāda atlīdzība sedz tehniskās un organizatoriskās izmaksas, kas radušās, izpildot pieprasījumu, tostarp attiecīgā gadījumā anonimizācijas, pseidonimizācijas, agregēšanas un tehniskās pielāgošanas izmaksas, un samērīgs uzcenojums. Pēc publiskā sektora struktūras, Komisijas, Eiropas centrālās bankas vai Savienības struktūras pieprasījuma datu turētājs sniedz informāciju par izmaksu aprēķina pamatu un samērīgo uzcenojumu.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro arī gadījumos, kad mikrouzņēmums un mazais uzņēmums pieprasa atlīdzību par datu pieejamības nodrošināšanu.

4.   Datu turētājiem nav tiesības uz atlīdzību par datu pieejamības nodrošināšanu atbilstīgi pieprasījumam, kas iesniegts, ievērojot 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja konkrētais sabiedrības interesēs veiktais uzdevums ir oficiālās statistikas sagatavošana un ja datu pirkšana nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai, ja datu pirkšana oficiālās statistikas sagatavošanai nav atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra nepiekrīt datu turētāja pieprasītās atlīdzības apmēram, tās var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ir tiesības datus, kas saņemti saskaņā ar šo nodaļu, kopīgot ar:

a)	personām vai organizācijām, lai veiktu zinātnisko pētniecību vai analīzi, kas atbilst nolūkam, kādam dati tika pieprasīti; vai

b)	valstu statistikas iestādēm un Eurostat oficiālās statistikas sagatavošanai.

2.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar 1. punktu, darbojas bez peļņas gūšanas nolūka vai kopsakarā ar Savienības vai valsts tiesību aktos atzītām sabiedriskām interesēm. Tās neietver organizācijas, kurās komercuzņēmumiem ir būtiska ietekme, kas varētu dot preferenciālu piekļuvi pētījumu rezultātiem.

3.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievēro tos pašus pienākumus, kuri piemērojami publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrām saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 19. pantu.

4.   Neatkarīgi no 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta personas vai organizācijas, kas saņem datus, ievērojot šā panta 1. punktu, datus, kas saņemti nolūkam, kādam dati tika pieprasīti, var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad datus ir dzēsušas publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas centrālā banka un Savienības struktūras.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra plāno nosūtīt vai darīt pieejamus datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati ir saņemti, norādot datu saņēmējas organizācijas vai personas identitāti un kontaktinformāciju, datu nosūtīšanas vai pieejamības nodrošināšanas nolūku, laikposmu, kurā dati tiks izmantoti, un veiktos tehniskos aizsardzības un organizatoriskos pasākumus, tostarp gadījumos, kad ir iesaistīti personas dati vai komercnoslēpumi. Ja datu turētājs nepiekrīt tam, ka dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas centrālā banka un Savienības struktūras sadarbojas un palīdz cita citai, lai konsekventi īstenotu šo nodaļu.

2.   Datus, ar kuriem apmainās sakarā ar palīdzību, kas lūgta un sniegta saskaņā ar 1. punktu, neizmanto veidā, kas nav saderīgs ar nolūku, kādam tie pieprasīti.

3.   Ja publiskā sektora struktūra plāno pieprasīt datus no datu turētāja, kas iedibināts citā dalībvalstī, tā par šo plānu vispirms paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei minētajā dalībvalstī. Šī prasība attiecas arī uz Komisijas, Eiropas centrālās bankas un Savienības struktūru pieprasījumiem. Pieprasījumu izskata tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā datu turētājs ir iedibināts.

4.   Pēc pieprasījuma izskatīšanas, ņemot vērā 17. pantā noteiktās prasības, attiecīgā kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās veic vienu no šādām darbībām:

a)

nosūta pieprasījumu datu turētājam un attiecīgā gadījumā informē pieprasījuma iesniedzēju publiskā sektora struktūru, Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūru par vajadzību, ja tāda ir, sadarboties ar tās dalībvalsts publiskā sektora struktūrām, kurā datu turētājs ir iedibināts, nolūkā samazināt administratīvo slogu, kas datu turētājam rodas pieprasījuma izpildē;

b)	pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ noraida pieprasījumu saskaņā ar šo nodaļu.

Pieprasījuma iesniedzēja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas centrālā banka vai Savienības struktūra, pirms veikt jebkādu citu rīcību, piemēram, pieprasījuma atkārtotu iesniegšanu, attiecīgā gadījumā ņem vērā attiecīgās kompetentās iestādes ieteikumu un sniegto pamatojumu, ievērojot pirmo daļu.