keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

1.   Šī nodaļa neietekmē Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz ziņošanu, pieprasījumu par piekļuvi informācijai izpildi vai juridisko pienākumu izpildes pierādīšanu vai pārbaudi.

2.   Šī nodaļa neattiecas uz publiskā sektora struktūrām, Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūrām, kas veic darbības, kuru mērķis ir novērst, izmeklēt, atklāt noziedzīgus nodarījumus vai administratīvus pārkāpumus, saukt pie atbildības par tiem vai izpildīt kriminālsodus, vai uz muitas vai nodokļu administrāciju. Šī nodaļa neietekmē piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem vai kriminālsodu vai administratīvo sodu izpildi, vai muitas vai nodokļu administrāciju.

1.   Pieprasot datus saskaņā ar 14. pantu, publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra:

a)	precizē, kuri dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, ir vajadzīgi;

b)	pierāda, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai pastāvētu ārkārtēja vajadzība, kā minēts 15. pantā, kuras dēļ dati tiek pieprasīti;

c)	paskaidro pieprasījuma mērķi, pieprasīto datu paredzēto izmantojumu, tostarp attiecīgā gadījumā paredzēto izmantojumu, ko veic trešā persona saskaņā ar šā panta 4. punktu, minētā izmantojuma ilgumu un attiecīgā gadījumā to, kā personas datu apstrāde apmierinās ārkārtējo vajadzību;

d)	ja iespējams, precizē, kad ir sagaidāms, ka visas puses, kurām ir piekļuve datiem, tos izdzēsīs;

e)	pamato tā datu turētāja izvēli, kuram pieprasījums ir adresēts;

f)	norāda visas citas publiskā sektora struktūras vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūras un trešās personas, ar kurām pieprasītos datus paredzēts kopīgot;

g)

ja tiek pieprasīti personas dati, precizē visus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami un ir samērīgi, lai īstenotu datu aizsardzības principus un vajadzīgos aizsardzības pasākumus, piemēram, pseidonimizācijas līmeni, un to, vai datu turētājs pirms datu pieejamības nodrošināšanas var piemērot anonimizāciju;

h)	norāda tiesību normu, ar ko pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai uztic sabiedrības interesēs veicamo konkrēto uzdevumu, kurš ir būtisks saistībā ar datu pieprasīšanu;

i)	norāda termiņu, līdz kuram dati ir jādara pieejami, un 18. panta 2. punktā minēto termiņu, līdz kuram datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt;

j)	dara visu iespējamo, lai izvairītos no tā, ka datu pieprasījuma izpildes rezultātā iestājas datu turētāju atbildība par Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

2.   Datu pieprasījums, kas iesniegts, ievērojot šā panta 1. punktu:

a)	ir sastādīts rakstiski un datu turētājam saprotamā skaidrā, kodolīgā un vienkāršā valodā;

b)	konkrēti norāda pieprasīto datu veidu un atbilst datiem, pār kuriem datu turētājam ir kontrole pieprasījuma laikā;

c)	attiecībā uz pieprasīto datu detalizāciju, apjomu un piekļuves biežumu – ir samērīgs ar ārkārtējo vajadzību un ir pienācīgi pamatots;

d)	ievēro datu turētāja likumīgos mērķus, apņemoties nodrošināt komercnoslēpumu aizsardzību saskaņā ar 19. panta 3. punktu, un izmaksas un pūles, kas vajadzīgas, lai datus darītu pieejamus;

e)

attiecas uz nepersondatiem, un tikai tad, ja ir pierādīts, ka ar to nav pietiekami, lai reaģētu uz ārkārtējo vajadzību izmantot datus saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieprasa personas datus pseidonimizētā veidā un nosaka tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas jāveic datu aizsardzībai;

f)	informē datu turētāju par sodiem, ko pieprasījuma neizpildes gadījumā saskaņā ar 40. pantu piemēro saskaņā ar 37. pantu izraudzītā kompetentā iestāde;

g)

ja pieprasījumu iesniedz publiskā sektora struktūra – tiek nosūtīts 37. pantā minētajam datu koordinatoram dalībvalstī, kur ir iedibināta pieprasījuma iesniedzēja publiskā sektora struktūra, kurš bez liekas kavēšanās dara pieprasījumu publiski pieejamu tiešsaistē, ja vien datu koordinators neuzskata, ka šāda publiskošana radītu risku sabiedriskajai drošībai;

h)	ja pieprasījumu iesniedz Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra – bez liekas kavēšanās darīts pieejams tiešsaistē;

i)	ja ir pieprasīti personas dati, tiek bez liekas kavēšanās paziņots uzraudzības iestādei, kas ir atbildīga par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību dalībvalstī, kurā ir iedibināta publiskā sektora struktūra.

Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras informē Komisiju par saviem pieprasījumiem.

3.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra saskaņā ar šo nodaļu iegūtos datus nedara pieejamus atkalizmantošanai kā definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 2. punktā vai Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 11. punktā. Regulu (ES) 2022/868 un Direktīvu (ES) 2019/1024 nepiemēro publiskā sektora struktūru rīcībā esošiem datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.

4.   Šā panta 3. punkts neliedz publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ar datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu, apmainīties ar citu publiskā sektora struktūru vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūru, lai izpildītu 15. pantā minētos uzdevumus, kā norādīts pieprasījumā saskaņā ar šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, vai darīt datus pieejamus trešai personai, ja tā ar publiski pieejamu vienošanos ir deleģējusi minētajai trešai personai veikt tehniskas pārbaudes vai citas funkcijas. Pienākumi, kas, ievērojot 19. pantu, noteikti publiskā sektora struktūrām, jo īpaši aizsardzības pasākumi nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti, attiecas arī uz šādām trešām personām. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra datus nosūta vai dara pieejamus saskaņā ar šo punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati saņemti.

5.   Ja datu turētājs uzskata, ka, pārsūtot datus vai darot tos pieejamus, ir pārkāptas tā tiesības saskaņā ar šo nodaļu, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

6.   Komisija izstrādā šajā pantā paredzēto pieprasījumu veidnes paraugu.

1.   Datu turētājs, kas saņem pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu, datus pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai dara pieejamus bez liekas kavēšanās, ņemot vērā nepieciešamos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus.

2.   Neskarot īpašās vajadzības, kas saistītas ar Savienības vai valsts tiesību aktos definēto datu pieejamību, datu turētājs var noraidīt vai lūgt grozīt pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc to datu pieprasījuma saņemšanas, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 darba dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas citos ārkārtējas vajadzības gadījumos, pamatojoties uz kādu no šiem iemesliem:

a)	datu turētājam nav kontroles pār pieprasītajiem datiem;

b)	cita publiskā sektora struktūra vai Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra iepriekš tajā pašā nolūkā jau ir iesniegusi līdzīgu pieprasījumu, un datu turētājs nav informēts par datu dzēšanu, ievērojot 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

c)	pieprasījums neatbilst 17. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

3.   Ja datu turētājs nolemj noraidīt pieprasījumu vai lūgt tā grozīšanu saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tas norāda tās publiskā sektora struktūras vai Komisijas, Eiropas Centrālās bankas vai Savienības struktūras identitāti, kura iepriekš iesniegusi pieprasījumu tajā pašā nolūkā.

4.   Ja pieprasītie dati ietver personas datus, datu turētājs datus pienācīgi anonimizē, ja vien personas datus nav jāizpauž, lai izpildītu pieprasījumu datus darīt pieejamus publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai. Šādos gadījumos datu turētājs datus pseidonimizē.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra vēlas apstrīdēt datu turētāja atteikumu sniegt pieprasītos datus vai ja datu turētājs vēlas apstrīdēt pieprasījumu, un lietu nevar atrisināt, attiecīgi grozot pieprasījumu, lietu nodod saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra, kas saņem datus saskaņā ar pieprasījumu, kurš iesniegts saskaņā ar 14. pantu:

a)	neizmanto datus veidā, kas nav saderīgs ar nolūku, kādam tie tika pieprasīti;

b)	ir īstenojušas tehniskus un organizatoriskus pasākumus, ar kuriem saglabā pieprasīto datu konfidencialitāti un integritāti un datu, jo īpaši personas datu, nosūtīšanas drošību un aizsargā datu subjektu tiesības un brīvības;

c)

dzēš datus, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi norādītajam nolūkam, un bez liekas kavēšanās informē datu turētāju un personas vai organizācijas, kas saņēmušas datus, ievērojot 21. panta 1. punktu, ka dati ir dzēsti, ja vien saistībā ar pārredzamības pienākumiem datu arhivēšana nav nepieciešama saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

2.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka, Savienības struktūra vai trešā persona, kas saņem datus saskaņā ar šo nodaļu:

a)	neizmanto datus vai ieskatu par datu turētāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas vai darbības metodēm, lai izstrādātu vai uzlabotu savienotu produktu vai ar to saistītu pakalpojumu, kas konkurē ar datu turētāja savienoto produktu vai ar to saistītu pakalpojumu;

b)	nekopīgo datus ar citu trešo personu nevienā no a) apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

3.   Komercnoslēpumus publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai izpauž tikai tiktāl, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams 15. pantā minētā pieprasījuma mērķa sasniegšanai. Šādā gadījumā datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs, identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpumi, tostarp attiecīgos metadatus. Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra pirms komercnoslēpumu izpaušanas veic visus nepieciešamos un atbilstošos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, tostarp, attiecīgā gadījumā izmantojot līguma paraugnoteikumus, tehniskos standartus un rīcības kodeksu piemērošanu.

4.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra ir atbildīga par tās saņemto datu drošību.

1.   Publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ir tiesības datus, kas saņemti saskaņā ar šo nodaļu, kopīgot ar:

a)	personām vai organizācijām, lai veiktu zinātnisko pētniecību vai analīzi, kas atbilst nolūkam, kādam dati tika pieprasīti; vai

b)	valstu statistikas iestādēm un Eurostat oficiālās statistikas sagatavošanai.

2.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar 1. punktu, darbojas bez peļņas gūšanas nolūka vai kopsakarā ar Savienības vai valsts tiesību aktos atzītām sabiedriskām interesēm. Tās neietver organizācijas, kurās komercuzņēmumiem ir būtiska ietekme, kas varētu dot preferenciālu piekļuvi pētījumu rezultātiem.

3.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievēro tos pašus pienākumus, kuri piemērojami publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrām saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 19. pantu.

4.   Neatkarīgi no 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta personas vai organizācijas, kas saņem datus, ievērojot šā panta 1. punktu, datus, kas saņemti nolūkam, kādam dati tika pieprasīti, var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad datus ir dzēsušas publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra plāno nosūtīt vai darīt pieejamus datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati ir saņemti, norādot datu saņēmējas organizācijas vai personas identitāti un kontaktinformāciju, datu nosūtīšanas vai pieejamības nodrošināšanas nolūku, laikposmu, kurā dati tiks izmantoti, un veiktos tehniskos aizsardzības un organizatoriskos pasākumus, tostarp gadījumos, kad ir iesaistīti personas dati vai komercnoslēpumi. Ja datu turētājs nepiekrīt tam, ka dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Izvērtējumā īpaši novērtē:

a)

situācijas, kas uzskatāmas par ārkārtējas vajadzības situācijām šīs regulas 15. panta un V nodaļas piemērošanas praksē nolūkā, jo īpaši pieredze, kas gūta, publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālai bankai un Savienības struktūrām piemērojot šīs regulas V nodaļu; kompetentajai iestādei saskaņā ar šīs regulas 18. panta 5. punktu nodoto procedūru par V nodaļas piemērošanu skaitu un iznākumu, par ko ziņojušas kompetentās iestādes; citu Savienības vai valsts tiesību aktos noteikto pienākumu ietekmi attiecībā uz pieprasījumu par piekļuvi informācijai izpildi; datu brīvprātīgas kopīgošanas mehānismu, piemēram, tādu, ko ieviesuši saskaņā ar Regulu (ES) 2022/868 atzītās datu altruisma organizācijas, ietekmi uz šīs regulas V nodaļas mērķu sasniegšanu, un personas datu nozīmi šīs regulas 15. panta kontekstā, tostarp privātumu veicinošu tehnoloģiju attīstību;

b)	šīs regulas ietekmi uz datu izmantošanu ekonomikā, tostarp uz datu inovāciju, datu monetizācijas praksi un datu starpniecības pakalpojumiem, kā arī uz datu kopīgošanu kopīgajās Eiropas datu telpās;

c)	dažādu kategoriju un veidu datu pieejamību un izmantošanu;

d)	dažu kategoriju uzņēmumu (labuma guvēju) izslēgšanu saskaņā ar 5. pantu;

e)	jebkādas ietekmes uz intelektuālā īpašuma tiesībām neesamību;

f)

ietekmi uz komercnoslēpumiem, tostarp uz aizsardzību pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, kā arī ietekmi, ko rada mehānisms, kas datu turētājam ļauj noraidīt lietotāja pieprasījumu saskaņā ar 4. panta 8. punktu un 5. panta 11. punktu, ciktāl iespējams, ņemot vērā jebkādu Direktīvas (ES) 2016/943 pārskatīšanu;

g)	vai 13. pantā minētais negodīgu līguma noteikumu saraksts ir atjaunināts, ņemot vērā jaunu uzņēmējdarbības praksi un straujo tirgus inovāciju tempu;

h)	izmaiņas datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju līgumiskajā praksē un to, vai tās nodrošina pietiekamu atbilstību 25. pantam;

i)	to maksu samazināšanu, ko datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji uzliek par maiņas procesu, atbilstoši maiņas maksu pakāpeniskai atcelšanai saskaņā ar 29. pantu;

j)	šīs regulas mijiedarbību ar citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz datu ekonomiku;

k)	valdības nelikumīgas piekļuves nepersondatiem novēršanu;

l)	izpildes režīma efektivitāti saskaņā ar 37. panta prasībām;

m)	šīs regulas ietekmi uz MVU attiecībā uz to inovācijas spēju un uz datu apstrādes pakalpojumu pieejamību lietotājiem Savienībā, un uz jauno pienākumu izpildes slogu.

2.   Komisija līdz 2028. gada 12. septembrim izvērtē šo regulu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Minētajā izvērtējumā novērtē 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta ietekmi, jo īpaši attiecībā uz cenu noteikšanu un Savienībā piedāvāto datu apstrādes pakalpojumu daudzveidību, īpašu uzmanību pievēršot MVU pakalpojumu sniedzējiem.

3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. un 2. punktā minēto ziņojumu sagatavošanai.

4.   Komisija uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu pamata attiecīgā gadījumā var Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozījumiem.