keyboard_tab Fair Advertising 2006/0114 LV
BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf
- reklāmas 11
- reklāmu 8
- reklāma 7
- tās 7
- pants 6
- pieprasīt 5
- ierosināt 4
- īpašībām 4
- lietas 4
- maldinošu 4
- pret 4
- dalībvalstis 4
- administratīvās 4
- tiesību 3
- maldinoša 3
- vērā 3
- jebkura 3
- viņa 3
- konkurentu 3
- līdzekļus 3
- līdzekļi 3
- izskatīšanu 3
- saskaņā 3
- intereses 3
- tiesā 3
- preču 3
- administratīvā 3
- tiesām 3
- administratīvām 3
- iestādēm 3
- pilnvaras 3
- uzskata 3
- pakalpojumu 3
- dalībvalsts 3
- arī 3
- lēmuma 2
- neatļauta 2
- publiskošanu 2
- iestādes 2
- pilnvaru 2
- pieņemt 2
- sūdzībām 2
- tiesa 2
- salīdzinošā 2
- pārtraukšanu 2
- tirgotāju 2
- gadījumā 2
- tostarp 2
- salīdzinošās 2
- kuru 2
1. pants
Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt tirgotājus pret maldinošu reklāmu un tās negodīgām sekām, kā arī paredzēt nosacījumus, ar kādiem salīdzinoša reklāma iratļauta.
2. pants
Šajā direktīvā:
| a) | “reklāma” nozīmē priekšstata veidošanu jebkādā veidā saistībā ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai brīvām profesijām, lai veicinātu preču vai pakalpojumu noietu, ietverot nekustamo īpašumu, tiesības un pienākumus; |
| b) | “maldinoša reklāma” nozīmē jebkuru reklāmu, kas jebkādā veidā, ietverot tās noformējumu, maldina vai var maldināt personas, kurām tā ir adresēta vai kuras tā sasniedz, un kas tās maldinošā rakstura dēļ var ietekmēt šo personu saimniecisko rīcību vai kas šo iemeslu dēļ aizskar vai var aizskart konkurentu; |
| c) | “salīdzinošā reklāma” ir jebkura reklāma, kas tieši vai netieši identificē konkurentu vai konkurenta piedāvātās preces vai pakalpojumus; |
| d) | “tirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas darbojas nolūkos, kas attiecas uz tā uzņēmējdarbību, amatniecību vai profesiju, un arī jebkura persona, kas darbojas tirgotāja vārdā vai uzdevumā; |
| e) | “par kodeksu atbildīgā persona” ir jebkurš subjekts, tostarp tirgotājs vai tirgotāju grupa, kas ir atbildīga par rīcības kodeksa izstrādi un pārskatīšanu un/vai par uzraudzību attiecībā uz to, kā tie, kas ir uzņēmušies kodeksā paredzētos pienākumus, tos ievēro. |
3. pants
Nosakot to, vai reklāma ir maldinoša, ņem vērā visas tās pazīmes un jo īpaši visu tajā ietverto informāciju par:
| a) | preču vai pakalpojumu īpašībām, piemēram, to pieejamību, īpašībām, izpildi, sastāvu, izgatavošanas vai apgādes veidu un laiku, atbilstību nolūkam, lietojumu, daudzumu, sīku aprakstu, ģeogrāfisko vai komerciālo izcelsmi vai rezultātiem, kurus var sagaidīt, tos lietojot, vai precēm vai pakalpojumiem veikto testu vai pārbaužu rezultātiem vai materiālajām īpašībām; |
| b) | cenu vai veidu, kādā cenu aprēķina, un preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanas noteikumiem; |
| c) | reklāmas devēja īpašībām, atribūtiku un tiesībām, piemēram, viņa identitāti un aktīviem, viņa kvalifikāciju un rūpnieciskā, komerciālā vai intelektuālā īpašuma tiesībām vai viņa godalgām vai atzinībām. |
5. pants
1. Dalībvalstis nodrošina piemērotus un efektīvus līdzekļus, lai apkarotu maldinošu reklāmu un nodrošinātu salīdzinošas reklāmas noteikumu ievērošanu tirgotāju un konkurentu interesēs.
Tādi līdzekļi ietver tiesību normas, saskaņā ar ko tādas personas vai organizācijas, kurām saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem ir likumīgas intereses apkarot maldinošu reklāmu vai reglamentēt salīdzinošu reklāmu, var:
| a) | celt tiesā prasību pret tādu reklāmu; vai |
| b) | ierosināt šādas reklāmas izskatīšanu administratīvā iestādē, kas ir kompetenta vai nu pieņemt lēmumus par sūdzībām, vai ierosināt attiecīgu tiesvedību. |
2. Katra dalībvalsts nosaka, kuru no 1. punkta otrajā daļā minētajām iespējām izmantot, kā arī to, vai dot iespēju tiesām vai administratīvām iestādēm pieprasīt, lai pirms lietas ierosināšanas būtu izmantoti citi noteikti līdzekļi sūdzību izskatīšanai, tostarp 6. pantā minētie līdzekļi.
Katra dalībvalsts nosaka:
| a) | vai šos tiesiskos līdzekļus var vērst atsevišķi vai kopā pret vairākiem tirgotājiem vienā un tajā pašā tautsaimniecības nozarē; un |
| b) | vai šos tiesiskos līdzekļus var vērst pret par kodeksu atbildīgo personu, ja attiecīgais kodekss veicina tiesisko prasību neievērošanu. |
3. Saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem dalībvalstis piešķir tiesām vai administratīvām iestādēm pilnvaras, kas ļauj gadījumos, kad tās uzskata šādus pasākumus par nepieciešamiem, ņemot vērā visu iesaistīto intereses, it sevišķi sabiedrības intereses:
| a) | likt pārtraukt maldinošu reklāmu vai neatļautu salīdzinošo reklāmu vai ierosināt attiecīgās lietas izskatīšanu tiesā, lai panāktu maldinošas reklāmas vai neatļautas salīdzinošās reklāmas pārtraukšanu; vai |
| b) | ja maldinoša reklāma vai neatļauta salīdzinošā reklāma vēl nav publiskota, bet tai nenovēršami ir jānotiek — aizliegt reklāmas publiskošanu vai ierosināt attiecīgās lietas izskatīšanu tiesā, lai panāktu, ka aizliedz reklāmas publiskošanu. |
Pirmo daļu piemēro, pat ja nav pierādījumu par faktiski nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par reklamētāja nodomu vai nolaidību.
Dalībvalstis izstrādā noteikumus pirmajā daļā minētajiem pasākumiem, kas veicami paātrinātā kārtībā pēc dalībvalsts izvēles, vai nu ar pagaidu, vai galīgu efektu.
4. Dalībvalstis var piešķirt tiesām vai administratīvām iestādēm pilnvaras, lai likvidētu sekas, ko rada tāda maldinoša reklāma vai neatļauta salīdzinošā reklāma, par kuras pārtraukšanu ir pieņemts galīgs lēmums:
| a) | pieprasīt šā lēmuma pilnīgu vai daļēju publicēšanu tādā formā, kādu tās uzskata par piemērotu; |
| b) | papildus pieprasīt publicēt korektīvo paziņojumu. |
5. Direktīvas 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minētās administratīvās iestādes:
| a) | ir izveidotas tā, lai neizraisītu šaubas par to objektivitāti; |
| b) | ir pilnvarotas pieņemt lēmumus par sūdzībām, pārraudzīt un panākt savu lēmumu efektīvu ievērošanu; |
| c) | parasti paskaidro savu lēmumu iemeslus. |
6. Ja administratīvā iestāde viena pati izmantojusi 3. un 4. punktā minētās pilnvaras, tā vienmēr paskaidro sava lēmuma iemeslu. Šādā gadījumā jāparedz noteikums par kārtību, kādā administratīvās iestādes pilnvaru neatbilstīgu vai nepamatotu īstenošanu vai šādu pilnvaru neizmantošanu var izskatīt tiesa.
7. pants
Dalībvalstis pilnvaro tiesas vai administratīvās iestādes, izskatot 5. pantā paredzētās civillietas vai administratīvās lietas:
| a) | pieprasīt reklāmas devējam sagādāt pierādījumus par reklāmā apgalvoto faktu patiesumu, ja, ņemot vērā reklāmas devēja un jebkuras citas procesa puses likumīgās intereses, šāda prasība ir pamatota, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, un — salīdzinošās reklāmas gadījumā — pieprasīt reklāmas devējam sagādāt šādus pierādījumus īsā laikposmā; un |
| b) | uzskatīt apgalvotos faktus par nepatiesiem, ja saskaņā ar a) apakšpunktu pieprasītie pierādījumi nav nodrošināti vai ja tiesa vai administratīvā iestāde tos uzskata par nepietiekamiem. |
9. pants
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos valsts tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
whereas