keyboard_tab REGIS - Reg. Intermediation Services 2019/1150 LV

1.   Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos izklāsta galvenos parametrus, pēc kuriem nosaka ranžējumu, un minēto galveno parametru relatīvās nozīmes piešķiršanas pamatojumu pretstatā citiem parametriem.

2.   Tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji viegli un publiski pieejamā aprakstā, kas sagatavots vienkāršā un skaidri saprotamā valodā un pieejams minēto pakalpojumu sniedzēju tiešsaistes meklētājprogrammās, izklāsta galvenos parametrus, kuri atsevišķi vai kopā ir visbūtiskākie ranžējuma noteikšanā, un šo parametru relatīvo svarīgumu. Tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji šo aprakstu regulāri atjaunina.

3.   Ja galvenie parametri paredz iespēju par tiešu vai netiešu atlīdzību, ko komerciālie lietotāji vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji maksā attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam, ietekmēt ranžējumu, minētais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar 1. un 2. punktā izklāstītajām prasībām apraksta arī minētās iespējas un to, kā šāda atlīdzība ietekmē ranžējumu.

4.   Ja kādā īpašā gadījumā tiešsaistes meklētājprogrammas pakalpojuma sniedzējs ir mainījis ranžējuma kārtību vai izņēmis no saraksta kādu konkrētu tīmekļa vietni pēc trešās personas paziņojuma, pakalpojumu sniedzējs dod iespēju korporatīvās tīmekļa vietnes lietotājam pārbaudīt paziņojuma saturu.

5.   Apraksti, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, ir pietiekami, lai komerciālie lietotāji vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji varētu gūt atbilstošu izpratni par to, vai – un, ja tā ir, tad kā un cik lielā mērā – ranžēšanas mehānismā ņem vērā:

a)	to preču un pakalpojumu īpašības, ko patērētājiem piedāvā tiešsaistes starpniecības pakalpojumos vai tiešsaistes meklētājprogrammā;

b)	minēto īpašību atbilstību minētajiem patērētājiem;

c)	attiecībā uz tiešsaistes meklētājprogrammām – korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju izmantoto tīmekļa vietņu dizaina specifiku.

6.   Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot šā panta prasības, nav jāatklāj algoritmi un nekāda informācija, kas ar pamatotu noteiktību varētu maldināt patērētājus vai kaitēt patērētājiem, izmantojot manipulācijas ar meklēšanas rezultātiem. Šis pants neskar Direktīvu (ES) 2016/943.

7.   Lai veicinātu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju atbilstību šā panta prasībām, Komisija papildus šajā pantā noteiktajām pārredzamības prasībām sagatavo vadlīnijas.

1.   Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos izklāsta komerciālo lietotāju tehnisko un līgumisko piekļuvi vai tās neesību jebkādiem personas datiem vai citiem datiem, vai abiem šāda veida datiem, kurus komerciālie lietotāji vai patērētāji sniedz, lai izmantotu attiecīgos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, vai kuri rodas, sniedzot minētos pakalpojumus.

2.   Izmantojot 1. punktā minēto aprakstu, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji attiecīgi informē komerciālos lietotājus jo īpaši par:

a)

to, vai tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir piekļuve personas datiem vai citiem datiem, vai abiem šāda veida datiem, kurus komerciālie lietotāji vai patērētāji sniedz, lai izmantotu minētos pakalpojumus, vai kuri rodas, sniedzot minētos pakalpojumus, un, ja piekļuve ir, tad kurām šādu datu kategorijām un ar kādiem nosacījumiem;

b)

to, vai komerciālajam lietotājam ir piekļuve personas datiem vai citiem datiem, vai abiem šāda veida datiem, ko minētais komerciālais lietotājs sniedz saistībā ar komerciālā lietotāja izmantotajiem attiecīgajiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem vai kas radīti, sniedzot minētos pakalpojumus minētajam komerciālajam lietotājam un komerciālā lietotāja preču vai pakalpojumu patērētājiem, un, ja piekļuve ir, tad kurām šādu datu kategorijām un ar kādiem nosacījumiem;

c)

to, vai papildus b) apakšpunktam komerciālajam lietotājam ir piekļuve personas datiem un/vai citiem datiem, tostarp apkopotā veidā, kas sniegti vai radīti, sniedzot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus visiem komerciālajiem lietotājiem un to patērētājiem, un, ja piekļuve ir, tad kurām šādu datu kategorijām un ar kādiem nosacījumiem; un

d)

to, vai a) apakšpunktā paredzētos datus sniedz trešām personām, arī, ja šādus datus trešām personām nav jāsniedz, lai tiešsaistes starpniecības pakalpojums darbotos pareizi, informāciju, precizējot šādu datu koplietošanas nolūku, kā arī komerciālo lietotāju iespējas no minētās datu koplietošanas atteikties.

3.   Šis pants neskar Regulas (ES) 2016/679, Direktīvas (ES) 2016/680 un Direktīvas 2002/58/EK piemērošanu.

1.   Ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji, sniedzot savus pakalpojumus, ierobežo komerciālo lietotāju iespējas vienas un tās pašas preces un pakalpojumus piedāvāt patērētājiem saskaņā ar atšķirīgiem nosacījumiem un izmantojot līdzekļus, kas nav minētie pakalpojumi, minētie pakalpojumu sniedzēji šā ierobežojuma iemeslus ietver savos noteikumos un dara tos viegli pieejamus sabiedrībai. Minētie iemesli ietver galvenos ekonomiskos, saimnieciskos vai juridiskos apsvērumus minēto ierobežojumu noteikšanai.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums neskar nekādu šādu ierobežojumu piemērošanas aizliegšanu vai tās tvēruma sašaurināšanu, kas izriet no tā, ka tiek piemēroti citi Savienības tiesību akti vai dalībvalstu tiesību akti, kas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem.

1.   Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos norāda divus vai vairākus mediatorus, kurus viņi vēlas iesaistīt, lai saistībā ar jebkādiem tādiem strīdiem starp pakalpojuma sniedzēju un komerciālo lietotāju, kas rodas par attiecīgo tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu, tostarp sūdzībām, ko nevarēja atrisināt, izmantojot 11. pantā minēto iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu, mēģinātu panākt vienošanos ar komerciālajiem lietotājiem par izlīgumu ārpustiesas kārtībā.

Mediatorus, kas sniedz savus pakalpojumus no vietas ārpus Savienības, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji var norādīt tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem, sadarbojoties ar šādiem mediatoriem, netiek faktiski liegta iespēja izmantot Savienības tiesību aktos vai dalībvalstu tiesību aktos paredzētās tiesiskās garantijas.

2.   Šā panta 1. punktā minētie mediatori atbilst šādām prasībām:

a)	tie ir objektīvi un neatkarīgi;

b)	to mediācijas pakalpojumi attiecīgā tiešsaistes starpniecības pakalpojuma komerciālajiem lietotājiem ir cenu ziņā pieejami;

c)	tie spēj sniegt mediācijas pakalpojumus tādā valodā, kādā ir noteikumi, kas reglamentē līgumattiecības starp tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un attiecīgo komerciālo lietotāju;

d)	tie ir viegli pieejami vai nu fiziski komerciālā lietotāja uzņēmējdarbības vietā vai dzīvesvietas vietā, vai attālināti, izmantojot sakaru tehnoloģijas;

e)	tie spēj sniegt savus mediācijas pakalpojumus bez liekas kavēšanās;

f)	tiem ir pietiekama izpratne par vispārīgām komercattiecībām uzņēmumu starpā, kas ļauj tiem efektīvi sekmēt strīdu izšķiršanas mēģinājumu.

3.   neskarot mediācijas brīvprātīgo raksturu, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji labticīgi iesaistās visās saskaņā ar šo pantu veiktās mediācijas darbībās.

4.   Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji katrā atsevišķā gadījumā sedz samērīgu mediācijas kopējo izmaksu daļu. Pamatojoties uz mediatora ieteikumu, samērīgu šo kopējo izmaksu daļu nosaka, ņemot vērā visus attiecīgos izskatāmās lietas elementus, jo īpaši strīda pušu sūdzību relatīvo pamatotību, pušu rīcību, kā arī pušu lielumu un finansiālo spēku samēru attiecībā vienai pret otru.

5.   Jebkurš mēģinājums panākt vienošanos, strīdu izšķiršanai izmantojot mediāciju saskaņā ar šo pantu, neietekmē tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un attiecīgo komerciālo lietotāju tiesības jebkurā brīdī mediācijas procesa laikā, pirms vai pēc tā uzsākt tiesvedību.

6.   Ja komerciālais lietotājs pirms mediācijas procesa uzsākšanas vai tā laikā to pieprasa, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs komerciālajam lietotājam dara pieejamu informāciju par to, kā saistībā ar tā darbībām tiek īstenota mediācija un cik tā ir iedarbīga.

7.   Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir mazie uzņēmumi Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma izpratnē.

1.   Lai apturētu vai aizliegtu jebkādu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju neatbilstību attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām, organizācijām un apvienībām, kam ir likumīgas intereses pārstāvēt komerciālos lietotājus vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājus, kā arī dalībvalstīs izveidotām publiskām iestādēm ir tiesības vērsties kompetentās Savienības valstu tiesās saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tiek celta prasība.

2.   Komisija mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un informāciju ar citām dalībvalstīm, balstoties uz informāciju, kas pieejama reģistros par nelikumīgām darbībām, kurām ir piemēroti dalībvalstu tiesas priekšraksti par rīkojumu, ja attiecīgās publiskās iestādes vai citas iestādes ir izveidojušas šādus reģistrus.

3.   Organizācijām vai apvienībām 1. punktā minētās tiesības ir tikai tad, ja tās atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)	tās ir pienācīgi izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

b)	tās tiecas sasniegt mērķus, kas ir komerciālo lietotāju grupas vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju grupas, ko tās ilgstoši pārstāv, kopīgās interesēs;

c)	tās ir bezpeļņas struktūras;

d)	to lēmumu pieņemšanu nepamatoti neietekmē nekādi trešo personu finansēšanas nodrošinātāji, jo īpaši tiešsaistes starpniecības pakalpojumu vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji.

Šajā nolūkā organizācijas vai apvienības pilnībā un publiski atklāj informāciju par dalību un finansējuma avotu.

4.   Dalībvalstīs, kur ir izveidotas publiskās iestādes, minētajām publiskajām iestādēm ir 1. punktā minētās tiesības, ja tām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir uzdots aizstāvēt komerciālo lietotāju vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju kopējās intereses vai nodrošināt atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

5.   Dalībvalstis var izraudzīties:

a)	organizācijas vai apvienības, kas ir reģistrētas savā dalībvalstī un atbilst vismaz tām prasībām, kuras izklāstītas 3. punktā, pēc minēto organizāciju vai apvienību pieprasījuma;

b)	publiskas iestādes, kas ir reģistrētas savā dalībvalstī un atbilst 4. punktā izklāstītajām prasībām,

kurām ir piešķirtas 1. punktā minētās tiesības. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuras šādas izraudzītas organizācijas, apvienības vai publiskas iestādes nosaukumu un darbības nolūku.

6.   Komisija izveido saskaņā ar 5. punktu izraudzīto organizāciju, apvienību un publisku iestāžu sarakstu. Minētajā sarakstā norāda minēto organizāciju, apvienību un publisko iestāžu darbības nolūku. Minēto sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Sarakstā veiktas izmaiņas publicē nekavējoties, un jebkurā gadījumā atjaunināto sarakstu izveido un publicē reizi sešos mēnešos.

7.   Tiesa 6. punktā minēto sarakstu pieņem kā organizācijas, apvienības vai publiskās iestādes tiesībspējas un rīcībspējas pierādījumu, neskarot tiesas tiesības pārbaudīt, vai prasītājam ir tiesībspēja un rīcībspēja celt prasību konkrētā lietā.

8.   Ja dalībvalsts vai Komisija pauž bažas par kādas organizācijas vai apvienības atbilstību 3. punktā noteiktajiem kritērijiem vai par kādas publiskas iestādes atbilstību 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, dalībvalsts, kas minēto organizāciju, apvienību vai publisko iestādi ir izraudzījusies saskaņā ar 5. punktu, izmeklē šīs bažas un vajadzības gadījumā izraudzīšanu atsauc, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem kritērijiem.

9.   Šā panta 1. punktā minētās tiesības neskar komerciālo lietotāju un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju tiesības celt jebkādas tādas prasības kompetentajās valsts tiesās saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tiek celta prasība, kuru pamatā ir individuālās tiesības un kuru mērķis ir panākt, lai tiktu novērsta jebkāda tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju neatbilstība attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām.