search


keyboard_tab NIS2 2022/2555 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2022/2555 LV Art. 6 . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index :


whereas :


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 556

 

6. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“tīklu un informācijas sistēma” ir:

a)

elektronisko sakaru tīkls, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 1) punktā;

b)

jebkura ierīce vai savstarpēji savienotu vai saistītu ierīču grupa, no kurām viena vai vairākas ierīces atbilstoši programmai veic digitālu datu automātisku apstrādi; vai

c)

digitāli dati, ko a) un b) apakšpunktā minētie elementi glabā, apstrādā, iegūst vai sūta to darbības, izmantošanas, aizsardzības un uzturēšanas nolūkos;

2)

“tīklu un informācijas sistēmu drošība” ir tīklu un informācijas sistēmu spēja noteiktā uzticamības līmenī pretoties visiem notikumiem, kas var apdraudēt glabāto, pārsūtīto vai apstrādāto datu pieejamību, autentiskumu, integritāti vai konfidencialitāti vai minēto tīklu un informācijas sistēmu piedāvātos vai ar to starpniecību pieejamos pakalpojumus;

3)

“kiberdrošība” ir kiberdrošība, kā definēts Regulas (ES) 2019/881 2. panta 1) punktā;

4)

“valsts kiberdrošības stratēģija” ir saskaņots dalībvalsts satvars, kas paredz stratēģiskus mērķus un prioritātes kiberdrošības jomā un pārvaldību to sasniegšanai attiecīgajā dalībvalstī;

5)

“gandrīz noticis notikums” ir notikums, kas būtu varējis apdraudēt glabātu, pārsūtītu vai apstrādātu datu vai pakalpojumu, kurus piedāvā tīklu un informācijas sistēmas vai kuri pieejami ar tīklu un informācijas sistēmu starpniecību, pieejamību, autentiskumu, integritāti vai konfidencialitāti, bet kura pilnīga īstenošanās tika sekmīgi novērsta vai tas neīstenojās;

6)

“incidents” ir notikums, kas apdraud glabātu, pārsūtītu vai apstrādātu datu vai pakalpojumu, kurus piedāvā tīklu un informācijas sistēmas vai kuri pieejami ar tīklu un informācijas sistēmu starpniecību, pieejamību, autentiskumu, integritāti vai konfidencialitāti;

7)

“plašapmēra kiberdrošības incidents” ir incidents, kas izraisa traucējumu līmeni, kurš pārsniedz dalībvalsts spēju uz to reaģēt, vai kam ir būtiska ietekme uz vismaz divām dalībvalstīm;

8)

“incidenta risināšana” ir visas darbības un procedūras, kuru mērķis ir novērst, atklāt, analizēt un ierobežot incidentu vai reaģēt uz to un atgūties no tā;

9)

“risks” ir incidenta izraisītu zaudējumu vai traucējumu iespējamība, un to izsaka kā šādu zaudējumu vai traucējumu apjoma un minētā incidenta varbūtības apvienojumu;

10)

“kiberdraudi” ir kiberdraudi, kā definēts Regulas (ES) 2019/881 2. panta 8) punktā;

11)

“būtiski kiberdraudi” ir tādi kiberdraudi, kurus, ņemot vērā to tehniskās pamatīpašības, var uzskatīt par spējīgiem nopietni ietekmēt kādas vienības tīklu un informācijas sistēmas vai vienības pakalpojumu lietotājus, radot ievērojamu materiālu vai nemateriālu kaitējumu;

12)

“IKT produkts” ir IKT produkts, kā definēts Regulas (ES) 2019/881 2. panta 12) punktā;

13)

“IKT pakalpojums” ir IKT pakalpojums, kā definēts Regulas (ES) 2019/881 2. panta 13) punktā;

14)

“IKT process” ir IKT process, kā definēts Regulas (ES) 2019/881 2. panta 14) punktā;

15)

“ievainojamība” ir IKT produktu vai pakalpojumu vājums, uzņēmība pret tehniskām problēmām vai nepilnība, ko var izmantot kiberdraudiem;

16)

“standarts” ir standarts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (29) 2. panta 1) punktā;

17)

“tehniskā specifikācija” ir tehniska specifikācija, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 4) punktā;

18)

“interneta plūsmu apmaiņas punkts” ir tīkla iekārta, kas ļauj nodrošināt vairāk nekā divu neatkarīgu tīklu (autonomu sistēmu) starpsavienojumu galvenokārt nolūkā atvieglot interneta datplūsmas apmaiņu, kas nodrošina starpsavienojumu tikai autonomām sistēmām un kas nepieprasa, lai interneta datplūsma starp jebkurām divām iesaistītām autonomām sistēmām izietu cauri jebkurai trešai autonomai sistēmai, ne maina vai citādi ietekmē šādu datplūsmu;

19)

“domēnu nosaukumu sistēma” jeb “DNS” ir hierarhiska sadalīta nosaukumu sistēma, kas dod iespēju identificēt interneta pakalpojumus un resursus, ļaujot galalietotāju ierīcēm izmantot interneta maršrutēšanas un savienojumu pakalpojumus, lai piekļūtu šiem pakalpojumiem un resursiem;

20)

“DNS pakalpojumu sniedzējs” ir vienība, kas sniedz:

a)

publiski pieejamus rekursīvus domēnu nosaukumu atrises pakalpojumus interneta galalietotājiem; vai

b)

autoritatīvus domēnu nosaukumu atrises pakalpojumus trešo personu lietošanai, izņemot saknes nosaukumu serverus;

21)

“augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrs” jeb “ALD nosaukumu reģistrs” ir vienība, kam deleģēts īpašs ALD un kas atbild par ALD pārvaldību, to starpā domēnu nosaukumu reģistrāciju kā ALD un ALD tehnisko darbību, kā arī tā nosaukumu serveru darbību, datubāzu uzturēšanu un ALD zonas datņu sadalīšanu starp nosaukumu serveriem, neatkarīgi no tā, vai kādu no minētajām darbībām veic pati vienība vai ārpakalpojumu sniedzējs, bet izņemot situācijas, kad ALD nosaukumus reģistrs izmanto tikai savām vajadzībām;

22)

“vienība, kas sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus”, ir reģistratūra vai aģents, kas darbojas reģistratūru vārdā, piemēram, privātuma vai pilnvarotās reģistrācijas pakalpojumu sniedzējs vai tālākpārdevējs;

23)

“digitāls pakalpojums” ir pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (30) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

24)

“uzticamības pakalpojums” ir uzticamības pakalpojums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 16) punktā;

25)

“uzticamības pakalpojumu sniedzējs” ir uzticamības pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 19) punktā;

26)

“kvalificēts uzticamības pakalpojums” ir kvalificēts uzticamības pakalpojums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 17) punktā;

27)

“kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs” ir uzticamības pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 20) punktā;

28)

“tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir tiešsaistes tirdzniecības vieta, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (31) 2. panta n) punktā;

29)

“tiešsaistes meklētājprogramma” ir tiešsaistes meklētājprogramma, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1150 (32) 2. panta 5) punktā;

30)

“mākoņdatošanas pakalpojums” ir digitāls pakalpojums, kas dod iespēju plaši un attālināti piekļūt kopīgojamu datošanas resursu mērogojamam un elastīgam pūlam un pēc pieprasījuma to pārvaldīt, tostarp, ja šādi resursi ir izvietoti vairākās vietās;

31)

“datu centra pakalpojums” ir pakalpojums, kas ietver struktūras vai struktūru grupas, kuras paredzētas tāda IT un tīkla aprīkojuma centralizētai izmitināšanai, savstarpējai savienošanai un darbībai, kas sniedz datu uzglabāšanas, apstrādes un transportēšanas pakalpojumus kopā ar visām ierīcēm un infrastruktūrām jaudas sadalei un vides kontrolei;

32)

“satura piegādes tīkls” ir ģeogrāfiski sadalītu serveru tīkls, kas nodrošina digitālā satura un pakalpojumu augstu pieejamību, piekļūstamību vai ātru piegādi interneta lietotājiem satura un pakalpojumu sniedzēju vārdā;

33)

“sociālās tīklošanās pakalpojumu platforma” ir platforma, kurā galalietotāji var pieslēgties, kopīgot saturu, atklāt informāciju un savstarpēji sazināties, izmantojot vairākas ierīces, jo īpaši tērzētavās, ar ziņām, video un ieteikumiem;

34)

“pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir iedibināta Savienībā un ir skaidri izraudzīta rīkoties, lai pārstāvētu DNS pakalpojumu sniedzēju, ALD nosaukumu reģistru, vienību, kas sniedz domēnu nosaukumu reģistrācijas pakalpojumus, mākoņpakalpojumu sniedzēju, datu centra pakalpojumu sniedzēju, satura piegādes tīkla nodrošinātāju, pārvaldītu pakalpojumu sniedzēju, pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēju vai tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes meklētājprogrammas vai sociālās tīklošanās pakalpojumu platformas nodrošinātāju, kas nav iedibināts Savienībā, un pie kuras var vērsties kompetentā iestāde vai CSIRT pašas vienības vietā attiecībā uz minētās vienības pienākumiem atbilstoši šai direktīvai;

35)

“valsts pārvaldes vienība” ir vienība, kas dalībvalstī par tādu ir atzīta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, izņemot tiesu iestādes, parlamentus un centrālās bankas, un kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tā ir izveidota ar mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, un tā nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b)

tai ir juridiskas personas statuss vai ar likumu noteiktas tiesības rīkoties citas vienības, kurai ir juridiskas personas statuss, vārdā;

c)

to galvenokārt finansē valsts vai reģionālas iestādes vai citi publisko tiesību subjekti, tās pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti vai tās vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

d)

tai ir pilnvaras adresēt fiziskām vai juridiskām personām administratīvus vai regulatīvus lēmumus, kas skar to tiesības, kuras attiecas uz personu pārrobežu pārvietošanos vai preču, pakalpojumu vai kapitāla pārrobežu apriti;

36)

“publisks elektronisko sakaru tīkls” ir publisks elektronisko sakaru tīkls, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 8) punktā;

37)

“elektronisko sakaru pakalpojums” ir elektronisko sakaru pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4) punktā;

38)

“vienība” ir fiziska vai juridiska persona, kas izveidota un atzīta kā tāda atbilstoši tās iedibinājuma vietas valsts tiesību aktiem un kas var savā vārdā īstenot tiesības un uzņemties pienākumus;

39)

“pārvaldītu pakalpojumu sniedzējs” ir vienība, kas sniedz pakalpojumus, kuri saistīti ar IKT produktu, tīklu, infrastruktūras, lietojumprogrammu vai jebkādu citu tīklu un informācijas sistēmu uzstādīšanu, pārvaldību, darbību vai uzturēšanu un kuri izpaužas kā palīdzība vai aktīva administrēšana, ko veic vai nu klientu telpās, vai attālināti;

40)

“pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzējs” ir pārvaldītu pakalpojumu sniedzējs, kas veic tādas darbības vai sniedz palīdzību tādām darbībām, kuras saistītas ar kiberdrošības risku pārvaldību;

41)

“pētniecības organizācija” ir vienība, kuras galvenais mērķis ir veikt lietišķos pētījumus vai eksperimentālu izstrādi, lai pētījumu rezultātus izmantotu komerciālos nolūkos, bet kas neietver izglītības iestādes.

II NODAĻA

KOORDINĒTI KIBERDROŠĪBAS SATVARI


whereas









keyboard_arrow_down