keyboard_tab EIDAS 2014/0910 LV

whereas ievērojot:

• whereas (11) 1
• whereas (24) 1

definitions:

8. pants

Elektroniskās identifikācijas shēmu uzticamības līmeņi

1.   Elektroniskās identifikācijas shēmā, kas paziņota saskaņā ar 9. panta 1. punktu, precizē atbilstīgi minētajai shēmai izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekļu zemo, būtisko un/vai augsto uzticamības līmeni.

2.   Zemais, būtiskais un augstais uzticamības līmenis atbilst attiecīgi šādiem kritērijiem:

a)

zems uzticamības līmenis attiecas uz elektroniskās identifikācijas līdzekļiem saistībā ar elektroniskās identifikācijas shēmu, kas sniedz ierobežotu ticamības pakāpi attiecībā uz personas apgalvotu vai paustu identitāti, un to raksturo atsauce uz tehniskajām specifikācijām, standartiem un procedūrām, kas ir ar to saistītas, tostarp tehnisko kontroli, kuru mērķis ir mazināt identitātes nepareizas izmantošanas vai izmainīšanas risku;

b)

būtisks uzticamības līmenis attiecas uz elektroniskās identifikācijas līdzekļiem saistībā ar elektroniskās identifikācijas shēmu, kas sniedz būtisku ticamības pakāpi attiecībā uz personas apgalvotu vai paustu identitāti, un to raksturo atsauce uz tehniskajām specifikācijām, standartiem un procedūrām, kas ir ar to saistītas, tostarp tehnisko kontroli, kuru mērķis ir būtiski mazināt identitātes nepareizas izmantošanas vai izmainīšanas risku;

c)

augsts uzticamības līmenis attiecas uz elektroniskās identifikācijas līdzekļiem saistībā ar elektroniskās identifikācijas shēmu, kas sniedz augstāku ticamības pakāpi attiecībā uz personas apgalvotu vai paustu identitāti nekā būtisks uzticamības līmenis, un to raksturo atsauce uz tehniskajām specifikācijām, standartiem un procedūrām, kas ir ar to saistītas, tostarp tehnisko kontroli, kuru mērķis ir novērst identitātes nepareizu izmantošanu vai izmainīšanu.

3.   Līdz 2015. gada 18. septembrim, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus un ievērojot 2. punktu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka minimālās tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras, uz kuriem atsaucoties 1. punkta nolūkā ir noteikts elektroniskās identifikācijas līdzekļu zems, būtisks un augsts uzticamības līmenis.

Minētās minimālās tehniskās specifikācijas, standartus un procedūras nosaka, atsaucoties uz šādu turpmāk minētu elementu uzticamību un kvalitāti:

a)	procedūra, ar kuru pierāda un verificē to fizisko vai juridisko personu identitāti, kas iesniedz pieteikumu elektroniskās identifikācijas līdzekļu izsniegšanai;

b)	procedūra, ar kuru izsniedz pieprasītos elektroniskās identifikācijas līdzekļus;

c)	autentifikācijas mehānisms, ar kuru fiziskā vai juridiskā persona izmanto elektroniskās identifikācijas līdzekļus, lai apstiprinātu savu identitāti atkarīgajai pusei;

d)	vienība, kas izsniedz elektroniskās identifikācijas līdzekļus;

e)	jebkura cita struktūra, kas ir iesaistīta pieteikuma iesniegšanā attiecībā uz elektroniskās identifikācijas līdzekļiem; un

f)	izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekļu tehniskās un drošības specifikācijas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

11. pants

Atbildība

1.   Paziņotāja dalībvalsts ir atbildīga par zaudējumu, kas apzināti vai nolaidības dēļ radies jebkurai fiziskai vai juridiskai personai tādēļ, ka pārrobežu darījumā nav ievēroti pienākumi, kas tai ir noteikti 7. panta d) un f) punktā.

2.   Elektroniskās identifikācijas līdzekļus izsniedzošā puse ir atbildīga par zaudējumu, kas apzināti vai nolaidības dēļ radies jebkurai fiziskai vai juridiskai personai tādēļ, ka pārrobežu darījumā nav ievērots 7. panta e) punktā minētais pienākums.

3.   Autentifikācijas procedūru veicošā puse ir atbildīga par zaudējumu, kas apzināti vai nolaidības dēļ radies jebkurai fiziskai vai juridiskai personai tādēļ, ka pārrobežu darījumā nav nodrošināta 7. panta f) punktā minētās autentifikācijas pareiza veikšana.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro saskaņā ar valstu noteikumiem par atbildību.

5.   Saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1., 2. un 3. punkts neskar to pušu atbildību, kuras veic darījumu, izmantojot tādā elektroniskās identifikācijas shēmā ietvertos elektroniskās identifikācijas līdzekļus, par kuru ir paziņots, ievērojot 9. panta 1. punktu.

12. pants

Sadarbība un sadarbspēja

1.   Valsts elektroniskās identifikācijas shēmas, par kurām ir paziņots, ievērojot 9. panta 1. punktu, ir sadarbspējīgas.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām izveido sadarbspējas sistēmu.

3.   Sadarbspējas sistēma atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tās mērķis ir būt tehnoloģiski neitrālai un tā nediskriminē nevienu konkrētu valsts tehnisko risinājumu attiecībā uz elektronisko identifikāciju dalībvalstī;

b)	ja iespējams, tā atbilst Eiropas un starptautiskajiem standartiem;

c)	tā sekmē integrētas privātuma aizsardzības principa īstenošanu; un

d)	tā nodrošina personas datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

4.   Sadarbspējas sistēma ietver:

a)	atsauci uz minimālajām tehniskajām prasībām, kas ir saistītas ar 8. pantā minētajiem uzticamības līmeņiem;

b)	paziņoto elektroniskās identifikācijas shēmu valsts uzticamības līmeņu attiecināšanu uz 8. pantā minētajiem uzticamības līmeņiem;

c)	atsauci uz minimālajām tehniskajām prasībām attiecībā uz sadarbspēju;

d)	atsauci uz personas identifikācijas datu minimālo kopumu, kas unikāli apliecina fizisko vai juridisko personu un kas ir pieejams elektroniskās identifikācijas shēmās;

e)	procesuālo kārtību;

f)	strīdu izšķiršanas kārtību; un

g)	kopīgus operatīvās drošības standartus.

5.   Dalībvalstis sadarbojas šādās jomās:

a)	elektroniskās identifikācijas shēmu, par kurām iesniegti paziņojumi saskaņā ar 9. panta 1. punktu, un elektroniskās identifikācijas shēmu, par kurām dalībvalstis plāno paziņot, sadarbspēja; un

b)	elektroniskās identifikācijas shēmu drošība.

6.   Dalībvalstu sadarbība ietver:

a)	informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmām un jo īpaši tehniskajām prasībām, kas ir saistītas ar sadarbspēju un uzticamības līmeņiem;

b)	informācijas, pieredzes un labas prakses apmaiņu attiecībā uz elektroniskās identifikācijas shēmu uzticamības līmeņiem saskaņā ar 8. pantu;

c)	to elektroniskās identifikācijas shēmu salīdzinošo izvērtēšanu, uz kurām attiecas šī regula; un

d)	attiecīgo attīstības tendenču izpēti elektroniskās identifikācijas nozarē.

7.   Līdz 2015. gada 18. martam, pieņemot īstenošanas aktus, Komisija nosaka vajadzīgo procesuālo kārtību, lai veicinātu 5. un 6. punktā minēto dalībvalstu sadarbību, kas sekmētu riska pakāpei atbilstošu augsta līmeņa uzticamību un drošību.

8.   Līdz 2015. gada 18. septembrim, lai noteiktu vienādus nosacījumus 1. punktā minētās prasības īstenošanai, Komisija, ievērojot 3. punktā izklāstītos kritērijus un ņemot vērā dalībvalstu sadarbības rezultātus, pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz 4. punktā izklāstīto sadarbspējas sistēmu.

9.   Šā panta 7. un 8. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

III   NODAĻA

UZTICAMĪBAS PAKALPOJUMI

1.   IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

17. pants

Uzraudzības iestāde

1.   Dalībvalstis izraugās uzraudzības iestādi, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, vai, pēc savstarpējas vienošanās ar citu dalībvalsti, uzraudzības iestādi, kas veic uzņēmējdarbību minētajā citā dalībvalstī. Minētā iestāde ir atbildīga par uzraudzības uzdevumiem dalībvalstī, kas veic izraudzīšanu.

Uzraudzības iestādēm piešķir pilnvaras un pienācīgus resursus, kas tām nepieciešami to uzdevumu izpildē.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai to attiecīgo uzraudzības iestāžu nosaukumus un adreses, ko tās ir izraudzījušās.

3.   Uzraudzības iestādes uzdevumi ir šādi:

a)

uzraudzīt kvalificētus uzticamības pakalpojumu sniedzējus, kuri veic uzņēmējdarbību izraudzīšanas dalībvalsts teritorijā, lai, veicot ex ante un ex post uzraudzības darbības, nodrošinātu, ka minētie kvalificētie uzticamības pakalpojumu sniedzēji un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām;

b)

vajadzības gadījumā rīkoties attiecībā uz nekvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību izraudzīšanas dalībvalsts teritorijā, izmantojot ex post uzraudzības darbības, kad tiek saņemta informācija, ka minētie nekvalificētie uzticamības pakalpojumu sniedzēji vai to sniegtie uzticamības pakalpojumi, iespējams, neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

4.   Piemērojot 3. punktu un ievērojot tajā noteiktos ierobežojumus, uzraudzības iestādes uzdevumi ietver jo īpaši:

a)	sadarbību ar citām uzraudzības iestādēm un palīdzības sniegšanu tām saskaņā ar 18. pantu;

b)	20. panta 1. punktā un 21. panta 1. punktā minēto atbilstības novērtēšanas ziņojumu analīzi;

c)	citu uzraudzības iestāžu un sabiedrības informēšanu par drošības pārkāpumiem vai integritātes zudumu saskaņā ar 19. panta 2. punktu;

d)	ziņojuma sniegšanu Komisijai par savām galvenajām darbībām saskaņā ar šā panta 6. punktu;

e)	revīzijas veikšanu vai lūgumu atbilstības novērtēšanas struktūrai veikt kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju atbilstības novērtēšanu saskaņā ar 20. panta 2. punktu;

f)	sadarbību ar datu aizsardzības iestādēm, jo īpaši bez nepamatotas kavēšanās tās informējot par kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju revīzijas rezultātiem, ja šķiet, ka ir notikuši personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumi;

g)	kvalifikācijas statusa piešķiršanu uzticamības pakalpojumu sniedzējiem un to sniegtajiem pakalpojumiem un šī statusa anulēšanu saskaņā ar 20. un 21. pantu;

h)	tās struktūras informēšanu, kas ir atbildīga par 22. panta 3. punktā minēto valsts uzticamības sarakstu, par lēmumiem piešķirt vai anulēt kvalificētā statusu, ja vien minētā struktūra nav arī uzraudzības iestāde;

i)	darbības pārtraukšanas plānu esamības un pareizas piemērošanas verifikāciju gadījumos, kad kvalificētais uzticamības pakalpojumu sniedzējs pārtrauc savas darbības, tostarp attiecībā uz to, kā tiek saglabāta informācijas pieejamība saskaņā ar 24. panta 2. punkta h) apakšpunktu;

j)	prasību, lai uzticamības pakalpojumu sniedzēji labotu jebkuru šajā regulā noteikto prasību neizpildi.

5.   Dalībvalstis var prasīt uzraudzības iestādei izveidot, uzturēt un atjaunināt uzticamības infrastruktūru saskaņā ar valstu tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

6.   Katru gadu līdz 31. martam katra uzraudzības iestāde iesniedz Komisijai pārskatu par iepriekšējā kalendārā gada laikā veiktajām galvenajām darbībām kopā ar kopsavilkumu par pārkāpumiem, par kuriem uzticamības pakalpojumu sniedzēji paziņojuši saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

7.   Komisija dara 6. punktā minēto ikgadējo pārskatu pieejamu dalībvalstīm.

8.   Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt tos formātus un procedūras, kas jāievēro saistībā ar 6. punktā minēto ziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

20. pants

Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju uzraudzība

1.   Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju revīziju par minēto pakalpojumu sniedzēju līdzekļiem vismaz ik pēc 24 mēnešiem veic atbilstības novērtēšanas struktūra. Revīzijas nolūks ir apstiprināt, ka kvalificētie uzticamības pakalpojumu sniedzēji un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Kvalificētie uzticamības pakalpojumu sniedzēji trīs darba dienās pēc iegūtā atbilstības novērtēšanas ziņojuma saņemšanas to iesniedz uzraudzības iestādei.

2.   Neskarot 1. punktu, uzraudzības iestāde var jebkurā laikā veikt revīziju vai lūgt atbilstības novērtēšanas struktūrai veikt kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju atbilstības novērtēšanu par minēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju līdzekļiem, lai apstiprinātu, ka tie un to sniegtie kvalificētie uzticamības pakalpojumi atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Ja personas datu aizsardzības noteikumi, iespējams, ir pārkāpti, uzraudzības iestāde par revīzijas rezultātiem informē datu aizsardzības iestādes.

3.   Ja uzraudzības iestāde pieprasa kvalificētam uzticamības pakalpojumu sniedzējam labot jebkādu šajā regulā noteikto prasību neizpildi un ja minētais pakalpojumu sniedzējs attiecīgi nerīkojas termiņā, ko attiecīgā gadījumā noteikusi uzraudzības iestāde, uzraudzības iestāde, ņemot vērā jo īpaši attiecīgās neizpildes apjomu, ilgumu un sekas,var anulēt attiecīgā pakalpojumu sniedzēja vai konkrētā skartā sniegtā pakalpojuma kvalifikācijas statusu un informēt 22. panta 3. punktā minēto iestādi, lai tiktu atjaunināti 22. panta 1. punktā minētie uzticamības saraksti. Uzraudzības iestāde informē kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju par tā kvalifikācijas statusa vai attiecīgā pakalpojuma kvalifikācijas statusa anulēšanu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var ieviest identifikācijas numurus šādiem standartiem:

a)	atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijai un 1. punktā minētajam atbilstības novērtēšanas ziņojumam;

b)	to revīzijas noteikumiem, kurus ievērojot, atbilstības novērtēšanas struktūras, kā minēts 1. punktā, vērtēs kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju atbilstību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

28. pants

Kvalificēti elektronisko parakstu sertifikāti

1.   Kvalificēti elektronisko parakstu sertifikāti atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Uz kvalificētiem elektronisko parakstu sertifikātiem neattiecas neviena obligātā prasība, kas pārsniedz I pielikumā noteiktās prasības.

3.   Kvalificēti elektronisko parakstu sertifikāti var ietvert papildu raksturīgas pazīmes, kas nav obligātas. Minētās pazīmes neskar kvalificētu elektronisko parakstu sadarbspēju un atzīšanu.

4.   Ja kvalificēts elektronisko parakstu sertifikāts ir atsaukts pēc sākotnējas aktivizēšanas, tas vairs nav derīgs no tā atsaukšanas brīža, un tā statusu nekādā gadījumā nevar mainīt.

5.   Dalībvalstis var noteikt valsts noteikumus par kvalificēta elektroniskā paraksta sertifikāta pagaidu apturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	ja kvalificētam elektroniskā paraksta sertifikātam piemēro pagaidu apturēšanu, minētais sertifikāts zaudē derīgumu uz apturēšanas laikposmu;

b)	apturēšanas laikposmu skaidri norāda sertifikātu datubāzē, un apturēšanas statuss apturēšanas laikposmā ir redzams pakalpojuma sniegšanas informācijā par sertifikāta statusu.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem var ieviest kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība I pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

38. pants

Kvalificēti elektronisko zīmogu sertifikāti

1.   Kvalificēti elektronisko zīmogu sertifikāti atbilst III pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Uz kvalificētiem elektronisko zīmogu sertifikātiem neattiecas neviena obligātā prasība, kas pārsniedz III pielikumā noteiktās prasības.

3.   Kvalificēti elektronisko zīmogu sertifikāti var ietvert papildu raksturīgas pazīmes, kas nav obligātas. Minētās pazīmes neskar kvalificētu elektronisko zīmogu sadarbspēju un atzīšanu.

4.   Ja kvalificēts elektroniskā zīmoga sertifikāts ir atsaukts pēc sākotnējas aktivizēšanas, tas vairs nav derīgs no tā atsaukšanas brīža, un tā statusu nekādā gadījumā nevar mainīt.

5.   Dalībvalstis var paredzēt valsts noteikumus par kvalificētu elektronisko zīmogu sertifikātu pagaidu apturēšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

a)	ja kvalificētam elektroniskā zīmoga sertifikātam piemēro pagaidu apturēšanu, minētais sertifikāts zaudē derīgumu uz apturēšanas laikposmu;

b)	apturēšanas laikposmu skaidri norāda sertifikātu datubāzē, un apturēšanas statuss apturēšanas laikposmā ir redzams pakalpojuma sniegšanas informācijā par sertifikāta statusu.

6.   Komisija ar īstenošanas aktiem var ieviest kvalificētu elektronisko zīmogu sertifikātu standartu identifikācijas numurus. Uzskata, ka atbilstība III pielikumā noteiktajām prasībām ir panākta tad, ja kvalificēts elektroniskā zīmoga sertifikāts atbilst minētajiem standartiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 48. panta 2. punktā.

47. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 30. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 17. septembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 30. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 30. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.