search


keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2023/2854 LV cercato: 'pieprasījums' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index pieprasījums:


whereas pieprasījums:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 1261

 

10. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Lietotājiem, datu turētājiem un datu saņēmējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ka arī strīdus saistībā ar tādiem taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kuri reglamentē datu pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu un šādas nodrošināšanas pārredzamību.

2.   Strīdu izšķiršanas struktūras attiecīgajām pusēm, pirms tās pieprasa lēmumu, dara zināmas maksas vai mehānismus, ko izmanto maksu noteikšanai.

3.   Attiecībā strīdiem, kurus nodod izskatīšanai strīdu izšķiršanas struktūrai, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu lietotājam vai datu saņēmējam, datu turētājs sedz visas strīdu izšķiršanas struktūras prasītās maksas un atlīdzina minētajam lietotājam vai minētajam datu saņēmējam visus citus pamatotus izdevumus, kuri tam radušies sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu datu turētājam, lietotājam vai datu saņēmējam nav jāatlīdzina nekādas maksas vai citi izdevumi, ko datu turētājs ir samaksājis vai kas tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien strīdu izšķiršanas struktūra nekonstatē, ka lietotājs vai datu saņēmējs ir acīmredzami rīkojies negodprātīgi.

4.   Klientiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, kuri saistīti ar klientu tiesību pārkāpumiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju pienākumu neizpildi, saskaņā ar 23. līdz 31. pantu.

5.   Dalībvalsts, kurā strīdu izšķiršanas struktūra ir izveidota, pēc minētās struktūras pieprasījuma to sertificē, ja tā ir pierādījusi, ka atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tā ir objektīva un neatkarīga, un tā pieņem savus lēmumus saskaņā ar skaidru, nediskriminējošu un taisnīgu reglamentu;

b)

tai ir nepieciešamās speciālās zināšanas, kas jo īpaši saistītas ar tādiem taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, tostarp atlīdzību, un par datu darīšanu pieejamus pārredzamā veidā, kas struktūrai ļauj faktiski noteikt minētos noteikumus;

c)

tai var viegli piekļūt, izmantojot elektronisko sakaru tehnoloģijas;

d)

tā spēj ātri, rezultatīvi un izmaksu ziņā efektīvi pieņemt lēmumus vismaz vienā Savienības oficiālajā valodā.

6.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par strīdu izšķiršanas struktūrām, kas sertificētas saskaņā ar 5. punktu. Komisija minēto struktūru sarakstu publicē īpašā tīmekļa vietnē un pastāvīgi to atjaunina.

7.   Strīdu izšķiršanas struktūra atsakās izskatīt strīda izšķiršanas pieprasījumu, kas jau ir iesniegts citai strīdu izšķiršanas struktūrai vai dalībvalsts tiesai.

8.   Strīdu izšķiršanas struktūra dod pusēm iespēju saprātīgā termiņā paust savus viedokļus par jautājumiem, ko minētās puses ir ierosinājušas minētajā struktūrā. Šajā sakarā katrai strīdā iesaistītajai pusei tiek sniegti otras attiecīgajā strīdā iesaistītās puses iesniegumi un ekspertu paziņojumi. Pusēm tiek dota iespēja komentēt minētos iesniegumus un paziņojumus.

9.   Strīdu izšķiršanas struktūra lēmumu par tai iesniegto jautājumu pieņem 90 dienu laikā pēc tam, kad saņemts 1. un 4. punktā paredzētais pieprasījums. Minētais lēmums ir rakstiski vai pastāvīgā informācijas nesējā, un tam pievieno paskaidrojuma rakstu.

10.   Strīdu izšķiršanas struktūras sagatavo un dara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Šādos gada pārskatos jo īpaši iekļauj šādu vispārēju informāciju:

a)

strīdu iznākumu agregējums;

b)

vidējais laiks, kas bija nepieciešams, lai izšķirtu strīdus;

c)

visizplatītākie iemesli strīdiem.

11.   Lai veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu, strīdu izšķiršanas struktūra var nolemt 10. punktā minētajā pārskatā iekļaut ieteikumus par to, kā izvairīties no problēmām vai tās risināt.

12.   Strīdu izšķiršanas struktūras lēmums pusēm ir saistošs tikai tad, ja pirms strīdu izšķiršanas procedūras sākuma puses ir nepārprotami piekritušas tā saistošajam spēkam.

13.   Šis pants neietekmē pušu tiesības vērsties dalībvalsts tiesā pēc efektīvas tiesiskās aizsardzības.

17. pants

Pieprasījumi darīt pieejamus datus

1.   Pieprasot datus saskaņā ar 14. pantu, publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra:

a)

precizē, kuri dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, ir vajadzīgi;

b)

pierāda, ka ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi, lai pastāvētu ārkārtēja vajadzība, kā minēts 15. pantā, kuras dēļ dati tiek pieprasīti;

c)

paskaidro pieprasījuma mērķi, pieprasīto datu paredzēto izmantojumu, tostarp attiecīgā gadījumā paredzēto izmantojumu, ko veic trešā persona saskaņā ar šā panta 4. punktu, minētā izmantojuma ilgumu un attiecīgā gadījumā to, kā personas datu apstrāde apmierinās ārkārtējo vajadzību;

d)

ja iespējams, precizē, kad ir sagaidāms, ka visas puses, kurām ir piekļuve datiem, tos izdzēsīs;

e)

pamato tā datu turētāja izvēli, kuram pieprasījums ir adresēts;

f)

norāda visas citas publiskā sektora struktūras vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūras un trešās personas, ar kurām pieprasītos datus paredzēts kopīgot;

g)

ja tiek pieprasīti personas dati, precizē visus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas nepieciešami un ir samērīgi, lai īstenotu datu aizsardzības principus un vajadzīgos aizsardzības pasākumus, piemēram, pseidonimizācijas līmeni, un to, vai datu turētājs pirms datu pieejamības nodrošināšanas var piemērot anonimizāciju;

h)

norāda tiesību normu, ar ko pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai uztic sabiedrības interesēs veicamo konkrēto uzdevumu, kurš ir būtisks saistībā ar datu pieprasīšanu;

i)

norāda termiņu, līdz kuram dati ir jādara pieejami, un 18. panta 2. punktā minēto termiņu, līdz kuram datu turētājs var noraidīt pieprasījumu vai lūgt to grozīt;

j)

dara visu iespējamo, lai izvairītos no tā, ka datu pieprasījuma izpildes rezultātā iestājas datu turētāju atbildība par Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

2.   Datu pieprasījums, kas iesniegts, ievērojot šā panta 1. punktu:

a)

ir sastādīts rakstiski un datu turētājam saprotamā skaidrā, kodolīgā un vienkāršā valodā;

b)

konkrēti norāda pieprasīto datu veidu un atbilst datiem, pār kuriem datu turētājam ir kontrole pieprasījuma laikā;

c)

attiecībā uz pieprasīto datu detalizāciju, apjomu un piekļuves biežumu – ir samērīgs ar ārkārtējo vajadzību un ir pienācīgi pamatots;

d)

ievēro datu turētāja likumīgos mērķus, apņemoties nodrošināt komercnoslēpumu aizsardzību saskaņā ar 19. panta 3. punktu, un izmaksas un pūles, kas vajadzīgas, lai datus darītu pieejamus;

e)

attiecas uz nepersondatiem, un tikai tad, ja ir pierādīts, ka ar to nav pietiekami, lai reaģētu uz ārkārtējo vajadzību izmantot datus saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pieprasa personas datus pseidonimizētā veidā un nosaka tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas jāveic datu aizsardzībai;

f)

informē datu turētāju par sodiem, ko pieprasījuma neizpildes gadījumā saskaņā ar 40. pantu piemēro saskaņā ar 37. pantu izraudzītā kompetentā iestāde;

g)

ja pieprasījumu iesniedz publiskā sektora struktūra – tiek nosūtīts 37. pantā minētajam datu koordinatoram dalībvalstī, kur ir iedibināta pieprasījuma iesniedzēja publiskā sektora struktūra, kurš bez liekas kavēšanās dara pieprasījumu publiski pieejamu tiešsaistē, ja vien datu koordinators neuzskata, ka šāda publiskošana radītu risku sabiedriskajai drošībai;

h)

ja pieprasījumu iesniedz Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra – bez liekas kavēšanās darīts pieejams tiešsaistē;

i)

ja ir pieprasīti personas dati, tiek bez liekas kavēšanās paziņots uzraudzības iestādei, kas ir atbildīga par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību dalībvalstī, kurā ir iedibināta publiskā sektora struktūra.

Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras informē Komisiju par saviem pieprasījumiem.

3.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra saskaņā ar šo nodaļu iegūtos datus nedara pieejamus atkalizmantošanai kā definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 2. punktā vai Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 11. punktā. Regulu (ES) 2022/868 un Direktīvu (ES) 2019/1024 nepiemēro publiskā sektora struktūru rīcībā esošiem datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.

4.   Šā panta 3. punkts neliedz publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ar datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu, apmainīties ar citu publiskā sektora struktūru vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūru, lai izpildītu 15. pantā minētos uzdevumus, kā norādīts pieprasījumā saskaņā ar šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, vai darīt datus pieejamus trešai personai, ja tā ar publiski pieejamu vienošanos ir deleģējusi minētajai trešai personai veikt tehniskas pārbaudes vai citas funkcijas. Pienākumi, kas, ievērojot 19. pantu, noteikti publiskā sektora struktūrām, jo īpaši aizsardzības pasākumi nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti, attiecas arī uz šādām trešām personām. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra datus nosūta vai dara pieejamus saskaņā ar šo punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati saņemti.

5.   Ja datu turētājs uzskata, ka, pārsūtot datus vai darot tos pieejamus, ir pārkāptas tā tiesības saskaņā ar šo nodaļu, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

6.   Komisija izstrādā šajā pantā paredzēto pieprasījumu veidnes paraugu.

18. pants

Datu pieprasījumu izpilde

1.   Datu turētājs, kas saņem pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu, datus pieprasījuma iesniedzējai publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai dara pieejamus bez liekas kavēšanās, ņemot vērā nepieciešamos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus.

2.   Neskarot īpašās vajadzības, kas saistītas ar Savienības vai valsts tiesību aktos definēto datu pieejamību, datu turētājs var noraidīt vai lūgt grozīt pieprasījumu darīt datus pieejamus saskaņā ar šo nodaļu bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc to datu pieprasījuma saņemšanas, kuri vajadzīgi, lai reaģētu uz sabiedrības ārkārtas situāciju, un bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 30 darba dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas citos ārkārtējas vajadzības gadījumos, pamatojoties uz kādu no šiem iemesliem:

a)

datu turētājam nav kontroles pār pieprasītajiem datiem;

b)

cita publiskā sektora struktūra vai Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra iepriekš tajā pašā nolūkā jau ir iesniegusi līdzīgu pieprasījumu, un datu turētājs nav informēts par datu dzēšanu, ievērojot 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

c)

pieprasījums neatbilst 17. panta 1. un 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

3.   Ja datu turētājs nolemj noraidīt pieprasījumu vai lūgt tā grozīšanu saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu, tas norāda tās publiskā sektora struktūras vai Komisijas, Eiropas Centrālās bankas vai Savienības struktūras identitāti, kura iepriekš iesniegusi pieprasījumu tajā pašā nolūkā.

4.   Ja pieprasītie dati ietver personas datus, datu turētājs datus pienācīgi anonimizē, ja vien personas datus nav jāizpauž, lai izpildītu pieprasījumu datus darīt pieejamus publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai. Šādos gadījumos datu turētājs datus pseidonimizē.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra vēlas apstrīdēt datu turētāja atteikumu sniegt pieprasītos datus vai ja datu turētājs vēlas apstrīdēt pieprasījumu, un lietu nevar atrisināt, attiecīgi grozot pieprasījumu, lietu nodod saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

32. pants

Starptautiska valdības piekļuve un nosūtīšana

1.   Neskarot 2. vai 3. punktu, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic visus atbilstošos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus, arī noslēdz līgumus, lai nepieļautu starptautisku un trešās valsts valdības piekļuvi Savienībā turētiem nepersondatiem un šādu datu nosūtīšanu, ja šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Ikvienu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un ikvienu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, kurā datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam pieprasīts nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, jebkādi atzīst vai izpilda vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību, vai šādu nolīgumu starp pieprasītāju trešo valsti un dalībvalsti.

3.   Ja starptautiska nolīguma, kā minēts 2. punktā, nav un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai minētās trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

a)

trešās valsts sistēmā ir noteikta prasība izklāstīt šāda lēmuma vai sprieduma pamatojumu un samērīgumu un noteikts, ka šādam lēmumam vai spriedumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, jānosaka pietiekama saikne ar konkrētām aizdomās turētām personām vai pārkāpumiem;

b)

adresāta pamatoto iebildumu izskata trešās valsts kompetentā tiesa; un

c)

trešās valsts kompetentā tiesa, kas izdevusi lēmumu vai spriedumu vai izskata administratīvas iestādes lēmumu, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota pienācīgi ņemt vērā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāto datu sniedzēja juridiskās intereses.

Lai noteiktu, vai pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lēmuma vai sprieduma adresāts var lūgt attiecīgās valsts struktūras vai iestādes, kuras kompetencē ir starptautiskā sadarbība juridiskos jautājumos, atzinumu, jo īpaši, ja tas uzskata, ka lēmums var attiekties uz komercnoslēpumiem un citiem komerciāli sensitīviem datiem, kā arī uz saturu, ko aizsargā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vai ja nosūtīšanas rezultātā var notikt reidentifikācija. Attiecīgā valsts struktūra vai iestāde var apspriesties ar Komisiju. Ja adresāts uzskata, ka lēmums vai spriedums var kaitēt Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm, tas lūdz attiecīgās valsts struktūras vai iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai pieprasītie dati attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm. Ja adresāts viena mēneša laikā nav saņēmis atbildi vai ja šādas struktūras vai iestādes atzinumā secināts, ka pirmajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, adresāts minēto iemeslu dēļ var noraidīt nepersondatu nosūtīšanas vai piekļuves tiem pieprasījumu.

Šīs regulas 42. pantā minētā EDIB konsultē Komisiju un palīdz tai izstrādāt pamatnostādnes par to, kā novērtēt, vai šā punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

4.   Ja 2. vai 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pakalpojumu sniedzēja vai 3. punkta otrajā daļā minētās attiecīgās valsts struktūras vai iestādes minētā pieprasījuma pamatotu interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5.   Pirms trešās valsts iestādes pieprasījuma izpildes datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs informē klientu par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, ja pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas nepieciešams tiesībaizsardzības darbības efektivitātes saglabāšanai.

VIII NODAĻA

SADARBSPĒJA

33. pants

Pamatprasības attiecībā uz datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju

1.   To datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem dalībniekiem, ievēro šādas pamatprasības nolūkā veicināt datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī tādu kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju, kuras ir konkrētam mērķim vai nozarei specifiskas vai starpnozaru sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas, lai kopīgotu vai kopīgi apstrādātu datus, cita starpā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes, zinātniskās pētniecības vai pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu vajadzībām:

a)

ir pietiekami aprakstīts, attiecīgā gadījumā mašīnlasāmā formātā, datu kopas saturs, izmantošanas ierobežojumi, licences, datu vākšanas metodika, datu kvalitāte un nenoteiktība, lai saņēmējs varētu datus atrast, tiem piekļūt un tos izmantot;

b)

ir publiski un konsekventi aprakstītas datu struktūras, datu formāti, vārdnīcas, klasifikācijas shēmas, taksonomija un kodu saraksti, ja tie ir pieejami;

c)

lai nodrošinātu automātisku piekļuvi datiem un to nodošanu starp pusēm, arī pastāvīgi, lielapjoma lejupielādes veidā vai reāllaikā un mašīnlasāmā formātā, ja tas ir tehniski realizējams un nekavē savienotā produkta labu darbību, ir pietiekami aprakstīti tehniskie līdzekļi, kas ļauj piekļūt datiem, piemēram, lietojumprogrammas saskarnes, un to lietošanas noteikumi un pakalpojumu kvalitāte;

d)

attiecīgā gadījumā ir nodrošināti līdzekļi, kas ļauj panākt datu kopīgošanas nolīgumu izpildes automatizēšanai paredzēto rīku, piemēram, viedlīgumu, sadarbspēju.

Prasības var būt vispārējas vai attiekties uz konkrētām nozarēm, pilnībā ņemot vērā savstarpējo saistību ar prasībām, kas izriet no citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 45. pantu, lai šo regulu papildinātu, sīkāk precizējot šā panta 1. punktā noteiktās pamatprasības, attiecībā uz tām prasībām, kuras pēc savas būtības nevar radīt paredzēto ietekmi, ja tās nav sīkāk precizētas saistošos Savienības tiesību aktos, un lai pienācīgi atspoguļotu tehnoloģiju un tirgus attīstību.

Komisija, pieņemot deleģētos aktus, ņem vērā EDIB ieteikumu saskaņā ar 42. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

3.   Tiek prezumēts, ka tādu datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem tādu datu telpu dalībniekiem, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām tiktāl, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādi saskaņotie standarti vai to daļas.

4.   Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu, pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt kopējas specifikācijas, kas attiecas uz jebkuru vai visām šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu, vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām ir pieprasījusi izstrādāt saskaņotu standartu, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, un:

i)

pieprasījums nav pieņemts;

ii)

saskaņotie standarti, kuros atbildēts uz minēto pieprasījumu, nav piegādāti termiņā, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu; vai

iii)

saskaņotie standarti neatbilst pieprasījumam; un

b)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 nav publicēta atsauce uz saskaņotiem standartiem, kuri attiecas uz šā panta 1. punktā noteiktajām būtiskajām pamatprasībām, un nav gaidāms, ka šāda atsauce tiks publicēta saprātīgā termiņā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

6.   Pirms šā panta 5. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 5. punkta nosacījumi ir izpildīti.

7.   Sagatavojot 5. punktā minēto īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā EDIB ieteikumu un citu attiecīgo struktūru vai ekspertu grupu viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

8.   Tiek prezumēts, ka datu telpu dalībnieki, kuri citiem datu telpu dalībniekiem piedāvā datus vai datu pakalpojumus, kas atbilst kopējām specifikācijām, kuras noteiktas ar 5. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādas kopējās specifikācijas vai to daļas.

9.   Ja saskaņotu standartu ir pieņēmusi kāda Eiropas standartizācijas organizācija un ierosinājusi Komisijai nolūkā atsauci uz to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Ja atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ šā panta 5. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētais saskaņotais standarts.

10.   Ja dalībvalsts uzskata, ka kopējā specifikācija pilnībā neapmierina 1. punktā noteiktās pamatprasības, tā par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopējo specifikāciju.

11.   Komisija, ņemot vērā EDIB priekšlikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/868 30. panta h) punktu, var pieņemt pamatnostādnes, kas nosaka sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas kopīgo Eiropas datu telpu darbībai.

36. pants

Pamatprasības attiecībā uz datu kopīgošanas līgumu izpildes viedlīgumiem

1.   Tādas lietotnes pārdevējs, kas izmanto viedlīgumus, vai, ja tāda nav, persona, kuras komercdarbība, darījumdarbība vai profesija ir saistīta ar viedlīgumu ieviešanu citu personu labā sakarā ar tādas vienošanās vai tās daļas izpildi, kas paredz darīt pieejamus datus, nodrošina, ka minētie viedlīgumi atbilst šādām pamatprasībām:

a)

robustums un piekļuves kontrole, kas nodrošina, ka viedlīgums ir izstrādāts tā, lai sniegtu piekļuves kontroles mehānismus un ļoti lielu robustumu, kas ļauj izvairīties no funkcionālām kļūdām un izturēt trešo personu manipulācijas;

b)

droša izbeigšana un pārtraukšana, kas nodrošina, ka ir ieviests mehānisms, ar ko izbeidz nepārtrauktu transakciju izpildi, un ka viedlīgums ietver iekšējas funkcijas, kas var atiestatīt līgumu vai dot tam norādījumu apturēt vai pārtraukt darbību, jo īpaši, lai nepieļautu turpmāku nejaušu izpildi;

c)

datu arhivēšana un nepārtrauktība, kas apstākļos, kad viedlīgums ir jāizbeidz vai jādeaktivizē, nodrošina iespēju arhivēt transakcijas datus, viedlīguma loģiku un kodu, lai saglabātu ierakstu par darbībām, kas iepriekš veiktas ar datiem (revidējamība);

d)

piekļuves kontrole, kas nodrošina viedlīgumu aizsardzību, pārvaldības un viedlīguma slāņos izmantojot stingrus piekļuves kontroles mehānismus; un

e)

konsekvence, kas nodrošina atbilstību tā datu kopīgošanas līguma noteikumiem, kuru izpilda ar viedlīgumu.

2.   Viedlīguma pārdevējs vai, ja tāda nav, persona, kuras komercdarbība, darījumdarbība vai profesija ir saistīta ar viedlīgumu ieviešanu citu personu labā sakarā ar tādas vienošanās vai tās daļas izpildi, kas paredz darīt pieejamus datus, veic atbilstības novērtēšanu, lai izpildītu 1. punktā noteiktās pamatprasības, un attiecībā uz minēto prasību izpildi izdod ES atbilstības deklarāciju.

3.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, tādas lietotnes pārdevējs, kas izmanto viedlīgumus, vai, ja tāda nav, persona, kuras komercdarbība, darījumdarbība vai profesija ir saistīta ar viedlīgumu ieviešanu citu personu labā sakarā ar tādas vienošanās vai tās daļas izpildi, kas paredz darīt pieejamus datus, atbild par 1. punktā noteikto pamatprasību izpildi.

4.   Tiek prezumēts, ka viedlīgums, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to attiecīgajām daļām, atsauces uz kuriem ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādi saskaņotie standarti vai to daļas.

5.   Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu, pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām.

6.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt kopējās specifikācijas, kas attiecas uz jebkuru vai visām 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu, vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām ir pieprasījusi izstrādāt saskaņotu standartu, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, un:

i)

šis pieprasījums nav pieņemts;

ii)

saskaņotie standarti, kuros atbildēts uz minēto pieprasījumu, nav piegādāti termiņā, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu; vai

iii)

saskaņotie standarti neatbilst pieprasījumam; un

b)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 nav publicēta atsauce uz saskaņotiem standartiem, kuri attiecas uz šī panta 1. punktā noteiktajām būtiskajām pamatprasībām, un nav gaidāms, ka šāda atsauce tiks publicēta saprātīgā termiņā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

7.   Pirms šā panta 6. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 6. punkta nosacījumi ir izpildīti.

8.   Sagatavojot šā panta 6. punktā minēto īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā EDIB ieteikumu un citu attiecīgo struktūru vai ekspertu grupu viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

9.   Tiek prezumēts, ka viedlīguma pārdevējs vai, ja tāda nav, persona, kuras komercdarbība, darījumdarbība vai profesija ir saistīta ar viedlīgumu ieviešanu citu personu labā sakarā ar tādas vienošanās vai tās daļas izpildi, kas paredz darīt pieejamus datus, kas atbilst kopējām specifikācijām, kuras noteiktas ar 6. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ciktāl uz tam attiecas šādas kopējās specifikācijas vai to daļas.

10.   Ja saskaņotu standartu ir pieņēmusi kāda Eiropas standartizācijas organizācija un ierosinājusi Komisijai atsauci uz to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Ja atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ šā panta 6. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētais saskaņotais standarts.

11.   Ja dalībvalsts uzskata, ka kopējā specifikācija pilnībā neapmierina 1. punktā noteiktās pamatprasības, tā par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopējo specifikāciju.

IX NODAĻA

ĪSTENOŠANA UN IZPILDES PANĀKŠANA

37. pants

Kompetentās iestādes un datu koordinatori

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu un izpildi (kompetentās iestādes). Dalībvalstis var izveidot vienu vai vairākas jaunas iestādes vai paļauties uz esošajām iestādēm.

2.   Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā vienu no šīm iestādēm izraugās par datu koordinatoru, lai atvieglotu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un palīdzētu šīs regulas darbības jomā esošām vienībām visos jautājumos, kas saistīti ar tās piemērošanu un izpildi. Kompetentās iestādes, īstenojot uzdevumus un pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar 5. punktu, savstarpēji sadarbojas.

3.   Uzraudzības iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz personas datu aizsardzību. Regulas (ES) 2016/679 VI un VII nodaļu piemēro mutatis mutandis.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs ir atbildīgs par šīs regulas piemērošanas uzraudzību, ciktāl tā attiecas uz Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūrām. Attiecīgā gadījumā Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu piemēro mutatis mutandis.

Šajā punktā minētos uzraudzības iestāžu uzdevumus un pilnvaras īsteno attiecībā uz personas datu apstrādi.

4.   Neskarot šā panta 1. punktu:

a)

attiecībā uz konkrētiem nozaru datu piekļuves un izmantojuma jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, ievēro nozaru iestāžu kompetenci;

b)

kompetentajai iestādei, kas atbild par 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta piemērošanu un izpildi, ir pieredze datu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu uzdevumi un pilnvaras ir skaidri definētas un ietver šādus uzdevumus un pilnvaras:

a)

veicināt šīs regulas darbības jomā esošu lietotāju un struktūru datpratību un informētību par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu;

b)

izskatīt sūdzības, kas izriet no iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz komercnoslēpumiem, un atbilstošā apjomā izmeklēt sūdzības priekšmetu un saprātīgā termiņā regulāri attiecīgā gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem informēt sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas gaitu un rezultātiem, jo īpaši, ja ir nepieciešama papildu izmeklēšana vai koordinācija ar citu kompetento iestādi;

c)

veikt izmeklēšanu par jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu, arī pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no citas kompetentās iestādes vai citas publiskās iestādes;

d)

ar administratīvu procedūru starpniecību piemērot iedarbīgus, samērīgus un atturošus finansiālos sodus, kas var ietvert periodiskus sodus un sodus ar atpakaļejošu spēku, vai sākt tiesvedības par naudas sodu piemērošanu;

e)

uzraudzīt tehnoloģiskās un attiecīgās komerciālās norises, kas ir būtiskas datu pieejamības nodrošināšanas un to izmantošanas ziņā;

f)

sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar Komisiju vai EDIB, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu un efektīvu piemērošanu, tostarp visas attiecīgās informācijas elektronisku apmaiņu bez liekas kavēšanās, tostarp attiecībā uz šā panta 10. punktu;

g)

sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par citu Savienības vai valsts tiesību aktu īstenošanu, tostarp ar iestādēm, kas ir kompetentas datu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, ar uzraudzības iestādi, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, vai ar nozaru iestādēm, lai nodrošinātu, ka šī regula tiek īstenota saskaņoti ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

h)

sadarboties ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka 23. līdz 31. panta un 34. un 35. panta izpilde ir konsekventa ar citiem Savienības tiesību aktiem un pašregulējumu, ko piemēro datu apstrādes pakalpojuma sniedzējiem;

i)

nodrošināt, ka maiņas maksas tiek atceltas saskaņā ar 29. pantu;

j)

izskatīt saskaņā ar V nodaļu iesniegtos datu pieprasījumus.

Datu koordinators, ja tāds ir izraudzīts, veicina pirmās daļas f), g) un h) apakšpunktos minēto sadarbību un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma palīdz tām.

6.   Datu koordinators, ja šāda kompetentā iestāde ir izraudzīta:

a)

darbojas kā vienots kontaktpunkts visos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu;

b)

nodrošina, ka publiskā sektora struktūru pieprasījumi darīt datus pieejamus ārkārtējas vajadzības gadījumā saskaņā ar V nodaļu ir publiski pieejami tiešsaistē, un sekmē brīvprātīgus datu kopīgošanas līgumus starp publiskā sektora struktūrām un datu turētājiem;

c)

katru gadu informē Komisiju par atteikumiem, kas paziņoti saskaņā ar 4. panta 2. un 8. punktu un 5. panta 11. punktu.

7.   Dalībvalstis paziņo Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un to uzdevumus un pilnvaras un attiecīgā gadījumā datu koordinatora nosaukumu. Komisija uztur minēto iestāžu publisku reģistru.

8.   Veicot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes ir objektīvas un brīvas no jebkādas tiešas vai netiešas ārējas ietekmes un attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem nelūdz un nepieņem nevienas citas publiskas iestādes vai privātas personas norādījumus.

9.   Dalībvalstis gādā par to, lai kompetentajām iestādēm tiktu nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi un attiecīgas speciālās zināšanas, kas vajadzīgi, lai tās varētu efektīvi veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

10.   Vienības, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā vienība ir iedibināta. Ja vienība ir iedibināta vairāk nekā vienā dalībvalstī, tiek uzskatīts, ka tā ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā ir tās galvenais iedibinājums, t. i., dalībvalsts, kurā ir vienības galvenais birojs vai reģistrēts birojs, no kura tiek īstenotas galvenās finanšu funkcijas un darbības kontrole.

11.   Ikviena šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus un kas nav iedibināta Savienībā, izraugās juridisko pārstāvi vienā no dalībvalstīm.

12.   Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, šīs regulas darbības jomā ietilpstoša vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, pilnvaro juridisko pārstāvi tā, lai kompetentās iestādes pie tā varētu vērsties papildus attiecīgajai vienībai vai tās vietā par visiem jautājumiem, kas saistīti ar minēto vienību. Minētais juridiskais pārstāvis sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajām iestādēm visaptverošu informāciju par šīs regulas darbības jomā esošās vienības, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, veiktajām darbībām un tās ieviestajiem noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.

13.   Tiek uzskatīts, ka šīs regulas darbības jomā ietilpstošā vienība, kas Savienībā dara pieejamus savienotus produktus vai piedāvā pakalpojumus, ir tās dalībvalsts kompetencē, kurā atrodas tās juridiskais pārstāvis. Tas, ka šāda vienība ir izraudzījusies juridisko pārstāvi, neskar tās saukšanu pie atbildības un jebkādu prasību tiesā, kas varētu tikt uzsākta pret šādu vienību. Līdz brīdim, kad vienība ieceļ juridisko pārstāvi saskaņā ar šo pantu, tā attiecīgā gadījumā ir visu dalībvalstu kompetencē, lai nodrošinātu šīs piemērošanu un izpildi. Jebkura kompetentā iestāde var īstenot savu kompetenci, tostarp piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, ar noteikumu, ka cita kompetentā iestāde vienībai par tiem pašiem faktiem jau nepiemēro izpildes procedūras saskaņā ar šo regulu.

14.   Kompetentajām iestādēm ir pilnvaras pieprasīt no to dalībvalsts kompetencē esošiem lietotājiem, datu turētājiem vai datu saņēmējiem, vai to juridiskajiem pārstāvjiem visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai. Jebkurš informācijas pieprasījums ir samērīgs ar tā pamatā esošo izpildāmo uzdevumu un ir pamatots.

15.   Ja kompetentā iestāde vienā dalībvalstī lūdz palīdzību vai izpildes pasākumus kompetentai iestādei citā dalībvalstī, tā iesniedz pamatotu pieprasījumu. Pēc šāda pieprasījuma saņemšanas kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās sniedz atbildi, sīki izklāstot paveiktās vai iecerētās darbības.

16.   Kompetentās iestādes ievēro konfidencialitātes un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma principus un aizsargā personas datus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Jebkādu informāciju, ar ko notikusi apmaiņa palīdzības pieprasījuma kontekstā un kas sniegta, ievērojot šo pantu, izmanto tikai saistībā ar jautājumu, kura risināšanai tā tika lūgta.


whereas









keyboard_arrow_down