search


keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

BG CS DA DE EL EN ES ET FI FR GA HR HU IT LV LT MT NL PL PT RO SK SL SV print pdf

2023/2854 LV cercato: 'piekļūt' . Output generated live by software developed by IusOnDemand srl


expand index piekļūt:


whereas piekļūt:


definitions:


cloud tag: and the number of total unique words without stopwords is: 1556

 

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir noteikti saskaņoti noteikumi cita starpā par to, kā:

a)

produkta datus un ar to saistīta pakalpojuma datus darīt pieejamus savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietotājam;

b)

datu turētāji datus dara pieejamus datu saņēmējiem;

c)

ārkārtējas minēto datu vajadzības gadījumā datu turētāji datus dara pieejamus publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Savienības struktūrām konkrēta sabiedrības interesēs veicama uzdevuma izpildei;

d)

atvieglot pāreju no viena datu apstrādes pakalpojuma uz otru;

e)

veikt pasākumus, ar kuriem trešām personām liedz iespēju nelikumīgi piekļūt nepersondatiem; un

f)

izstrādāt to datu sadarbspējas standartus, kuriem jāpiekļūst, kuri jānosūta un jāizmanto.

2.   Šī regula attiecas uz personas datiem un nepersondatiem, tostarp šādu veidu datiem, šādos kontekstos:

a)

II nodaļa attiecas uz datiem – izņemot saturu – par savienoto produktu un ar tiem saistītu pakalpojumu veiktspēju, izmantošanu un vidi;

b)

III nodaļa attiecas uz visiem privātā sektora datiem, uz kuriem attiecas likumā noteikti datu kopīgošanas pienākumi;

c)

IV nodaļa attiecas uz visiem privātā sektora datiem, kuriem piekļūst un kurus izmanto, pamatojoties uz līgumu starp uzņēmumiem;

d)

V nodaļa attiecas uz visiem privātā sektora datiem, galveno uzmanību pievēršot nepersondatiem;

e)

VI nodaļa attiecas uz visiem datiem un pakalpojumiem, ko apstrādā datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji;

f)

VII nodaļa attiecas uz visiem nepersondatiem, ko Savienībā glabā datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji.

3.   Šo regulu piemēro:

a)

Savienības tirgū laisto savienoto produktu ražotājiem un saistīto pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no minēto ražotāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības veikšanas vietas;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minēto savienoto produktu vai ar tiem saistītu pakalpojumu lietotājiem Savienībā;

c)

datu turētājiem, kas datus dara pieejamus datu saņēmējiem Savienībā, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas;

d)

datu saņēmējiem Savienībā, kuriem dati tiek darīti pieejami;

e)

publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Savienības struktūrām, kas datu turētājiem prasa darīt pieejamus datus ārkārtējas vajadzības gadījumā konkrēta sabiedrības interesēs veicama uzdevuma izpildei, un datu turētājiem, kuri minētos datus sniedz, atbildot uz šādu pieprasījumu;

f)

datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem, kas šādus pakalpojumus sniedz klientiem Savienībā, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas;

g)

datu telpu dalībniekiem un lietotņu pārdevējiem, kas izmanto viedlīgumus, un personām, kuru komercdarbība, darījumdarbība vai profesija ir saistīta ar viedlīgumu ieviešanu citu personu vajadzībām saistībā ar līguma izpildi.

4.   Ar šajā regulā lietotajām atsaucēm uz savienotiem produktiem vai ar tiem saistītiem pakalpojumiem saprot arī virtuālos palīgus, ciktāl tie mijiedarbojas ar savienotu produktu vai ar to saistītu pakalpojumu.

5.   Šī regula neskar Savienības un valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību, privātumu un komunikācijas konfidencialitāti un galiekārtu integritāti, kas attiecas uz personas datiem, ko apstrādā saistībā ar šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725 un Direktīvu 2002/58/EK, tostarp uzraudzības iestāžu pilnvaras un kompetenci un datu subjektu tiesības. Ciktāl lietotāji ir datu subjekti, šīs regulas II nodaļā noteiktās tiesības papildina Regulas (ES) 2016/679 15. un 20. pantā minētās datu subjektu piekļuves tiesības un datu pārnesamības tiesības. Ja pastāv pretrunas starp šo regulu un Savienības tiesību aktiem par personas datu vai privātuma aizsardzību vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šādiem Savienības tiesību aktiem, noteicošie ir attiecīgie Savienības vai valsts tiesību akti par personas datu vai privātuma aizsardzību.

6.   Šo regulu nepiemēro un tā nav šķērslis brīvprātīgai datu apmaiņas kārtībai starp privātiem un publiskiem subjektiem, jo īpaši brīvprātīgai kārtībai attiecībā uz datu kopīgošanu.

Šī regula neietekmē Savienības vai valsts tiesību aktus, kas nosaka datu kopīgošanu, piekļuvi tiem un to izmantošanu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, izmeklēšanas, atklāšanas, saukšanas pie atbildības par tiem vai kriminālsodu izpildes nolūkā, vai muitas un nodokļu nolūkiem, jo īpaši Regulas (ES) 2021/784, (ES) 2022/2065 un (ES) 2023/1543 un Direktīvu (ES) 2023/1544, vai starptautisko sadarbību minētajā jomā. Šo regulu nepiemēro datu vākšanai vai kopīgošanai un piekļuvei tiem vai to izmantošanai saskaņā ar Regulu (ES) 2015/847 un Direktīvu (ES) 2015/849. Šo regulu nepiemēro jomām, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, un jebkurā gadījumā tā neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz sabiedrisko drošību, aizsardzību vai valsts drošību neatkarīgi no tā, kādai struktūrai dalībvalstis ir uzticējušas veikt uzdevumus saistībā ar minēto kompetenci, vai to pilnvaras aizsargāt citas būtiskas valsts funkcijas, tostarp nodrošināt valsts teritoriālo integritāti un uzturēt likumību un kārtību. Šī regula neietekmē dalībvalstu kompetenci attiecībā uz muitas un nodokļu administrāciju vai iedzīvotāju veselību un drošību.

7.   Šī regula papildina Regulā (ES) 2018/1807 noteikto pašregulācijas pieeju, pievienojot vispārēji piemērojamus pienākumus attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju maiņu.

8.   Šī regula neskar Savienības un valsts tiesību aktus, kuros ir paredzēta intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, jo īpaši Direktīvas 2001/29/EK, 2004/48/EK un (ES) 2019/790.

9.   Šī regula papildina un neskar tos Savienības tiesību aktus, kuru mērķis ir veicināt patērētāju intereses un nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, un aizsargāt viņu veselību, drošību un ekonomiskās intereses, jo īpaši Direktīvas 93/13/EEK, 2005/29/EK un 2011/83/ES.

10.   Šī regula neliedz brīvprātīgi noslēgt likumīgus datu apmaiņas līgumus, tostarp līgumus, kas noslēgti uz savstarpīguma pamata un kas atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

3. pants

Pienākums nodrošināt lietotājam piekļuvi produkta datiem un ar to saistīta pakalpojuma datiem

1.   Savienotus produktus projektē un ražo un ar tiem saistītos pakalpojumus projektē un sniedz tā, lai produkta dati un ar to saistīta pakalpojuma dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, pēc noklusējuma, būtu viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – tieši pieejami lietotājam.

2.   Pirms savienota produkta pirkuma, īres vai nomas līguma noslēgšanas pārdevējs, izīrētājs vai iznomātājs, kas var būt ražotājs, skaidrā un saprotamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

a)

produkta datu veids, formāts un lēstais apjoms, ko savienotais produkts spēj ģenerēt;

b)

informācija par to, vai savienotais produkts datus spēj ģenerēt pastāvīgi un reāllaikā;

c)

informācija par to, vai savienotais produkts spēj uzglabāt datus datu glabātavā vai attālā serverī, tostarp attiecīgā gadījumā, informācija par plānoto saglabāšanas ilgumu;

d)

informācija par to, kā lietotājs var piekļūt datiem, tos izgūt vai attiecīgā gadījumā dzēst, tostarp informācija par tehniskajiem līdzekļiem, lai to paveiktu, kā arī to izmantošanas noteikumiem un pakalpojuma kvalitāti.

3.   Pirms slēdz līgumu par saistīta pakalpojuma sniegšanu, šāda saistīta pakalpojuma sniedzējs skaidrā un saprotamā veidā lietotājam sniedz vismaz šādu informāciju:

a)

to produkta datu raksturs, lēstais apjoms un vākšanas biežums, kurus potenciālajam datu turētājam ir paredzēts iegūt, un attiecīgā gadījumā kārtība, kādā lietotājs var piekļūt šādiem datiem vai izgūt tos, tostarp potenciālā datu turētāja datu glabāšanas kārtība un saglabāšanas ilgums;

b)

to saistīta pakalpojuma datu raksturs un lēstais apjoms, kas tiks ģenerēti, kā arī kārtība, kādā lietotājs var piekļūt šādiem datiem vai izgūt tos, tostarp potenciālā datu turētāja datu glabāšanas kārtība un saglabāšanas ilgums;

c)

informācija par to, vai potenciālais datu turētājs pats plāno izmantot uzreiz pieejamos datus un kādos nolūkos minētie dati tiks izmantoti, un vai tas plāno ļaut vienai vai vairākām trešām personām izmantot datus nolūkos, par kuriem panākta vienošanās ar lietotāju;

d)

potenciālā datu turētāja identitāte, piemēram, uzņēmuma nosaukums un ģeogrāfiskā adrese, kurā tas ir iedibināts, un attiecīgā gadījumā citu datu apstrādes pušu identitāte;

e)

informācija par saziņas līdzekļiem, kas nodrošina iespēju ātri sazināties ar potenciālo datu turētāju un sazināties ar to efektīvi;

f)

informācija par to, kā lietotājs var pieprasīt, lai dati tiktu kopīgoti ar trešo personu, un attiecīgā gadījumā izbeigt datu kopīgošanu;

g)

informācija par lietotāja tiesībām saskaņā ar 37. pantu izraudzītai kompetentajai iestādei iesniegt sūdzību par jebkādu šīs nodaļas noteikumu pārkāpumu;

h)

informācija par to, vai potenciālais datu turētājs ir tādu komercnoslēpumu turētājs, kas ietverti datos, kuriem var piekļūt no savienotā produkta vai kuri ir ģenerēti saistīta pakalpojuma sniegšanas laikā, un, ja potenciālais datu turētājs nav komercnoslēpuma turētājs, komercnoslēpuma turētāja identitāte;

i)

starp lietotāju un potenciālo datu turētāju noslēgtā līguma ilgums, kā arī kārtība šāda līguma izbeigšanai.

4. pants

Lietotāju un datu turētāju tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi produkta datiem un ar to saistīta pakalpojuma datiem, to izmantošanu un to pieejamības nodrošināšanu

1.   Ja lietotājs nevar datiem piekļūt tieši no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma, datu turētāji bez liekas kavēšanās, tādas pašas kvalitātes, kāda pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – pastāvīgi un reāllaikā – dara lietotājam pieejamus uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. To dara, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu, kas iesniegts, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ja tas ir tehniski realizējams.

2.   Lietotāji un datu turētāji var ar līgumu ierobežot vai aizliegt piekļuvi datiem, to izmantošanu vai turpmāku kopīgošanu, ja šāda apstrāde varētu apdraudēt savienota produkta drošības prasības, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos, tādējādi nopietni nelabvēlīgi ietekmējot fizisku personu veselību, drošumu vai drošību. Šajā sakarā nozaru iestādes var sniegt lietotājiem un datu turētājiem tehniskas speciālās zināšanas. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo pantu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

3.   Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs attiecībā uz jebkuru strīdu ar datu turētāju par 2. punktā minētajiem līgumiskajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem var:

a)

saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei; vai

b)

vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

4.   Datu turētāji lieki neapgrūtina šajā pantā lietotājiem paredzēto izvēles iespēju vai tiesību īstenošanu, tostarp – nepiedāvā lietotājam izvēles neneitrālā veidā, neiedragā un nepavājina lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēles brīvību, izmantojot lietotāja digitālās saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi, funkciju vai darbības veidu.

5.   Lai pārbaudītu, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs 1. punkta nolūkā, datu turētājs nepieprasa minētajai personai sniegt nekādu informāciju, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešama. Datu turētāji neuzglabā informāciju, jo īpaši reģistrācijas datus, par lietotāja piekļuvi pieprasītajiem datiem, kura pārsniedz to, kas vajadzīga lietotāja piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

6.   Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž tikai tad, ja datu turētājs un lietotājs pirms izpaušanas ir veikuši visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, jo īpaši attiecībā uz trešām personām. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpums, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar lietotāju par samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz trešām personām, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

7.   Ja nepastāv vienošanās par 6. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja lietotājs neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 6. punktu vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz lietotājam. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

8.   Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz lietotāja saskaņā ar šā panta 6. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos sniedz lietotājam rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

9.   Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu saskaņā ar 7. un 8. punktu, var:

a)

saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei, kura bez liekas kavēšanās izlemj, vai un ar kādiem nosacījumiem datu kopīgošanu sāk vai atsāk; vai

b)

vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

10.   Datus, kas iegūti uz 1. punktā minētā pieprasījuma pamata, lietotājs neizmanto tāda savienota produkta izstrādei, kas konkurē ar savienotu produktu, no kura dati nāk, nekopīgo šādus datus ar trešo personu minētajā nolūkā un šādus datus neizmanto, lai gūtu ieskatu par ražotāja vai attiecīgā gadījumā datu turētāja ekonomisko situāciju, aktīviem un ražošanas metodēm.

11.   Lietotājs neizmanto piespiedu līdzekļus vai ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

12.   Ja lietotājs nav tas datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs lietotājam dara pieejamus tikai tad, ja ir spēkā juridisks pamats apstrādei, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 6. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 3. punkta nosacījumi.

13.   Uzreiz pieejamus datus, kas ir nepersondati, datu turētājs izmanto, tikai pamatojoties uz līgumu ar lietotāju. Šādus datus datu turētājs neizmanto, lai gūtu tādu ieskatu par lietotāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai lietotāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt minētā lietotāja komerciālo stāvokli tirgos, kuros lietotājs darbojas.

14.   Datu turētāji produkta nepersondatus nedara pieejamus trešām personām komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, kas nav to līguma ar lietotāju pildīšana. Attiecīgā gadījumā datu turētāji līgumiski uzliek trešām personām pienākumu no tiem saņemtos datus tālāk nekopīgot.

5. pants

Lietotāja tiesības kopīgot datus ar trešām personām

1.   Pēc lietotāja vai personas, kas rīkojas lietotāja vārdā, pieprasījuma datu turētājs bez liekas kavēšanās tādā pašā kvalitātē, kāda ir pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas lietotājam, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un, ja tas ir lietderīgi un tehniski izpildāms – pastāvīgi un reāllaikā – dara pieejamus trešai personai uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas vajadzīgi minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. Datu turētājs datus dara pieejamus trešai personai saskaņā ar 8. un 9. pantu.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz uzreiz pieejamiem datiem saistībā ar tādu jaunu savienotu produktu, vielu vai procesu testēšanu, kuri vēl nav laisti tirgū, ja vien saskaņā ar līgumu to izmantošana trešai personai ir atļauta.

3.   Uzņēmums, kas izraudzīts par vārtzini, ievērojot Regulas (ES) 2022/1925 3. pantu, nav šajā pantā paredzēta trešā persona un tāpēc tas:

a)

nelūdz vai jebkādā veidā komerciāli nestimulē lietotāju, t. sk. sniedzot monetāru vai citādu atlīdzību, kādam no uzņēmuma pakalpojumiem darīt pieejamus datus, ko lietotājs ieguvis uz 4. panta 1. punktā minētā pieprasījuma pamata;

b)

nelūdz vai komerciāli nestimulē lietotāju prasīt datu turētājam kādam no uzņēmuma pakalpojumiem darīt pieejamus datus, ievērojot šā panta 1. punktu;

c)

nesaņem no lietotāja datus, ko lietotājs ir ieguvis uz 4. panta 1. punktā minētā pieprasījuma pamata.

4.   Pārbaudes nolūkā, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs vai kā trešā persona 1. punkta nolūkā, lietotājam vai trešai personai nav pienākuma sniegt vairāk informācijas, nekā tas ir nepieciešams. Datu turētāji glabā tikai tādu informāciju par trešās personas piekļuvi pieprasītajiem datiem, kas vajadzīga trešās personas piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

5.   Trešā persona neizmanto piespiedu līdzekļus un ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

6.   Uzreiz pieejamus datus datu turētājs neizmanto, lai iegūtu tādu informāciju par trešās personas saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai trešās personas veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt trešās personas komerciālo stāvokli tirgos, kuros tā darbojas, ja vien trešā persona nav devusi atļauju šādai izmantošanai un tai nav tehniskas iespējas minēto atļauju jebkurā laikā viegli atsaukt.

7.   Ja lietotājs nav datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs dara pieejamus trešai personai tikai tad, ja spēkā ir juridisks pamats apstrādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. pantu un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK5. panta 3. punkta nosacījumi.

8.   Datu turētāja un trešās personas nevienošanās par datu nosūtīšanas kārtību neapgrūtina, nepadara neiespējamu un neietekmē datu subjekta tiesību īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679; tas īpaši attiecas uz tiesībām uz datu pārnesamību saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.

9.   Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž trešām personām tikai tādā mērā, kādā šāda izpaušana ir absolūti nepieciešama, lai sasniegtu mērķi, par kuru lietotājs un trešā persona ir vienojušies. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs, ja tas nav datu turētājs, identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpumi, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar trešo personu par visiem samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

10.   Ja nepastāv vienošanās par šā panta 9. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja trešā persona neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar šā panta 9. punktu, vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz trešajai personai. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

11.   Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz trešās personas saskaņā ar šā panta 9. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos trešai personai sniedz rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

12.   Neskarot trešās personas tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, trešā persona, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu, ievērojot 10. un 11. punktu, var:

a)

saskaņā ar 37. panta 5. punkta b) apakšpunktu iesniegt sūdzību kompetentajai iestādei, kura bez liekas kavēšanās izlemj, vai un ar kādiem nosacījumiem datu kopīgošanu sāk vai atsāk; vai

b)

vienoties ar datu turētāju par lietas nodošanu strīdu izšķiršanas struktūrai saskaņā ar 10. panta 1. punktu.

13.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, nelabvēlīgi neietekmē datu subjektu tiesības, kas noteiktas piemērojamajos Savienības un valsts tiesību aktos par personas datu aizsardzību.

6. pants

To trešo personu pienākumi, kas datus saņem pēc lietotāja pieprasījuma

1.   Datus, kas trešai personai darīti pieejami, ievērojot 5. pantu, tā apstrādā tikai atbilstoši nolūkiem un nosacījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās ar lietotāju, un ievērojot Savienības un valsts tiesību aktus par personas datu aizsardzību, tostarp datu subjekta tiesības, ciktāl tas attiecas uz personas datiem. Ja dati līgumiski saskaņotajam nolūkam vairs nav vajadzīgi, trešā persona tos dzēš, ja vien attiecībā uz nepersondatiem nav citādas vienošanās ar lietotāju.

2.   Trešā persona:

a)

nepamatoti neapgrūtina lietotāja izvēli vai tiesību īstenošanu saskaņā ar 5. pantu un šo pantu, tostarp, piedāvājot lietotājam izvēli tādā veidā, kas nav neitrāls, vai piespiežot vai maldinot lietotāju, vai manipulējot ar viņu, vai ierobežojot vai pavājinot lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli, arī izmantojot lietotāja digitālu saskarni vai tās daļu;

b)

neatkarīgi no Regulas (ES) 2016/679 22. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkta, saņemtos datus neizmanto profilēšanai, ja vien tas nav nepieciešams lietotāja pieprasītā pakalpojuma sniegšanai;

c)

saņemtos datus nedara pieejamus citai trešai personai, ja vien par dati nav darīti pieejami, pamatojoties uz līgumu ar lietotāju un ar noteikumu ka šī cita trešā persona veic visus nepieciešamos pasākumus, par kuriem datu turētājs un trešā persona ir vienojušies nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti;

d)

saņemtos datus nedara pieejamus uzņēmumam, kas ir izraudzīts par vārtzini, ievērojot Regulas (ES) 2022/1925 3. pantu;

e)

saņemtos datus neizmanto tāda produkta izstrādei, kas konkurē ar savienoto produktu, no kura nāk dati, kuriem piekļūts, vai minētajā nolūkā nekopīgo datus ar citu trešo personu; trešās personas nekādus produkta datus vai ar to saistīta pakalpojuma nepersondatus, kas tām darīti pieejami, neizmanto arī, lai gūtu ieskatu par datu turētāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai par datu turētāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu;

f)

saņemtos datus neizmanto tādā veidā, kas negatīvi ietekmē savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojumu drošību;

g)

neignorē īpašos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās ar datu turētāju vai komercnoslēpumu turētāju, ievērojot 5. panta 9. punktu, un neapdraud komercnoslēpuma konfidencialitātes noteikumus;

h)

neliedz lietotājam, kas ir patērētājs, tostarp pamatojoties uz līgumu, darīt saņemtos datus pieejamus citām pusēm.

10. pants

Strīdu izšķiršana

1.   Lietotājiem, datu turētājiem un datu saņēmējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ka arī strīdus saistībā ar tādiem taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kuri reglamentē datu pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar šo nodaļu un IV nodaļu un šādas nodrošināšanas pārredzamību.

2.   Strīdu izšķiršanas struktūras attiecīgajām pusēm, pirms tās pieprasa lēmumu, dara zināmas maksas vai mehānismus, ko izmanto maksu noteikšanai.

3.   Attiecībā strīdiem, kurus nodod izskatīšanai strīdu izšķiršanas struktūrai, ievērojot 4. panta 3. un 9. punktu un 5. panta 12. punktu, ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu lietotājam vai datu saņēmējam, datu turētājs sedz visas strīdu izšķiršanas struktūras prasītās maksas un atlīdzina minētajam lietotājam vai minētajam datu saņēmējam visus citus pamatotus izdevumus, kuri tam radušies sakarā ar strīda izšķiršanu. Ja strīdu izšķiršanas struktūra izšķir strīdu par labu datu turētājam, lietotājam vai datu saņēmējam nav jāatlīdzina nekādas maksas vai citi izdevumi, ko datu turētājs ir samaksājis vai kas tam ir jāmaksā sakarā ar strīda izšķiršanu, ja vien strīdu izšķiršanas struktūra nekonstatē, ka lietotājs vai datu saņēmējs ir acīmredzami rīkojies negodprātīgi.

4.   Klientiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem ir piekļuve saskaņā ar šā panta 5. punktu sertificētai strīdu izšķiršanas struktūrai, kas izšķir strīdus, kuri saistīti ar klientu tiesību pārkāpumiem un datu apstrādes pakalpojumu sniedzēju pienākumu neizpildi, saskaņā ar 23. līdz 31. pantu.

5.   Dalībvalsts, kurā strīdu izšķiršanas struktūra ir izveidota, pēc minētās struktūras pieprasījuma to sertificē, ja tā ir pierādījusi, ka atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tā ir objektīva un neatkarīga, un tā pieņem savus lēmumus saskaņā ar skaidru, nediskriminējošu un taisnīgu reglamentu;

b)

tai ir nepieciešamās speciālās zināšanas, kas jo īpaši saistītas ar tādiem taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, tostarp atlīdzību, un par datu darīšanu pieejamus pārredzamā veidā, kas struktūrai ļauj faktiski noteikt minētos noteikumus;

c)

tai var viegli piekļūt, izmantojot elektronisko sakaru tehnoloģijas;

d)

tā spēj ātri, rezultatīvi un izmaksu ziņā efektīvi pieņemt lēmumus vismaz vienā Savienības oficiālajā valodā.

6.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par strīdu izšķiršanas struktūrām, kas sertificētas saskaņā ar 5. punktu. Komisija minēto struktūru sarakstu publicē īpašā tīmekļa vietnē un pastāvīgi to atjaunina.

7.   Strīdu izšķiršanas struktūra atsakās izskatīt strīda izšķiršanas pieprasījumu, kas jau ir iesniegts citai strīdu izšķiršanas struktūrai vai dalībvalsts tiesai.

8.   Strīdu izšķiršanas struktūra dod pusēm iespēju saprātīgā termiņā paust savus viedokļus par jautājumiem, ko minētās puses ir ierosinājušas minētajā struktūrā. Šajā sakarā katrai strīdā iesaistītajai pusei tiek sniegti otras attiecīgajā strīdā iesaistītās puses iesniegumi un ekspertu paziņojumi. Pusēm tiek dota iespēja komentēt minētos iesniegumus un paziņojumus.

9.   Strīdu izšķiršanas struktūra lēmumu par tai iesniegto jautājumu pieņem 90 dienu laikā pēc tam, kad saņemts 1. un 4. punktā paredzētais pieprasījums. Minētais lēmums ir rakstiski vai pastāvīgā informācijas nesējā, un tam pievieno paskaidrojuma rakstu.

10.   Strīdu izšķiršanas struktūras sagatavo un dara publiski pieejamus gada darbības pārskatus. Šādos gada pārskatos jo īpaši iekļauj šādu vispārēju informāciju:

a)

strīdu iznākumu agregējums;

b)

vidējais laiks, kas bija nepieciešams, lai izšķirtu strīdus;

c)

visizplatītākie iemesli strīdiem.

11.   Lai veicinātu informācijas un paraugprakses apmaiņu, strīdu izšķiršanas struktūra var nolemt 10. punktā minētajā pārskatā iekļaut ieteikumus par to, kā izvairīties no problēmām vai tās risināt.

12.   Strīdu izšķiršanas struktūras lēmums pusēm ir saistošs tikai tad, ja pirms strīdu izšķiršanas procedūras sākuma puses ir nepārprotami piekritušas tā saistošajam spēkam.

13.   Šis pants neietekmē pušu tiesības vērsties dalībvalsts tiesā pēc efektīvas tiesiskās aizsardzības.

11. pants

Tehniski aizsardzības pasākumi par datu neatļautu izmantošanu vai izpaušanu

1.   Datu turētājs var piemērot atbilstošus tehniskus aizsardzības pasākumus, arī viedlīgumus un šifrēšanu, lai novērstu neatļautu piekļuvi datiem, tostarp metadatiem, un nodrošinātu atbilstību 4., 5., 6., 8. un 9. pantam, kā arī saskaņotajiem līguma noteikumiem par datu pieejamības nodrošināšanu. Šādi tehniski aizsardzības pasākumi nediskriminē datu saņēmējus vai neietekmē lietotāja tiesības saņemt datu kopiju, izgūt vai izmantot datus, piekļūt datiem, sniegt datus trešām personām, ievērojot 5. pantu, vai trešās personas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Lietotāji, trešās personas un datu turētāji nemaina vai nenoņem šādus tehniskus aizsardzības pasākumus, ja vien par to nav panākta vienošanās ar datu turētāju.

2.   Šā panta 3. punktā minētajos apstākļos trešā persona vai datu saņēmējs bez liekas kavēšanās izpilda datu turētāja vai – un attiecīgā gadījumā un ja tā nav viena un tā pati persona, – komercnoslēpuma turētāja vai lietotāja pieprasījumus:

a)

dzēst datus, ko ir darījis pieejamus datu turētājs, un visas to kopijas;

b)

izbeigt tādu preču, atvasinātu datu vai pakalpojumu ražošanu, piedāvāšanu vai laišanu tirgū vai lietošanu, kas ražoti, pamatojoties uz zināšanām, kuras iegūtas, izmantojot šādus datus, vai pārkāpuma preču importu, eksportu vai uzglabāšanu minētajos nolūkos, un visas pārkāpuma preces iznīcināt, ja pastāv nopietns risks, ka minēto datu nelikumīga izmantošana nodarīs būtisku kaitējumu datu turētājam, komercnoslēpuma turētājam vai lietotājam, vai ja šāds pasākums nebūtu nesamērīgs, ņemot vērā datu turētāja, komercnoslēpuma turētāja vai lietotāja intereses;

c)

informēt lietotāju par datu neatļautu izmantošanu vai izpaušanu un par pasākumiem, kas veikti, lai izbeigtu datu neatļautu izmantošanu vai izpaušanu;

d)

sniegt kompensāciju pusei, kura cieš no šādu datu, kuriem ir nelikumīgi piekļūts vai kuri tiek nelikumīgi izmantoti, ļaunprātīgas izmantošanas vai izpaušanas.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro, ja trešā persona vai datu saņēmējs:

a)

datu iegūšanas nolūkos ir sniedzis nepatiesu informāciju datu turētājam, izmantojis maldinošus vai piespiedu līdzekļus vai ļaunprātīgi izmantojis nepilnības datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, kas paredzēta datu aizsardzībai;

b)

datus, kas darīti pieejami, ir izmantojis neatļautiem mērķiem, tostarp konkurējoša savienota produkta izstrādei 6. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē;

c)

ir nelikumīgi izpaudis datus citai pusei;

d)

nav uzturējis tehniskos un organizatoriskos pasākumus, par kuriem panākta vienošanās, ievērojot 5. panta 9. punktu; vai

e)

bez datu turētāja piekrišanas ir mainījis vai noņēmis tehniskos aizsardzības pasākumus, kurus datu turētājs piemēro, ievērojot šā panta 1. punktu.

4.   Šā panta 2. punktu piemēro arī tad, ja lietotājs maina vai noņem datu turētāja piemērotos tehniskos aizsardzības pasākumus vai neuztur tos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko lietotājs, vienojoties ar datu turētāju vai, ja tā nav viena un tā pati persona, ar komercnoslēpuma turētāju, ir veicis nolūkā saglabāt komercnoslēpumus, kā arī attiecībā uz jebkuru citu personu, kas saņēmusi datus no lietotāja, pārkāpjot šo regulu.

5.   Ja datu saņēmējs pārkāpj 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, lietotājiem ir tādas pašas tiesības kā datu turētājiem saskaņā ar šā panta 2. punktu.

13. pants

Negodīgi līguma noteikumi, kas vienpusēji noteikti citam uzņēmumam

1.   Līguma noteikums, kas attiecas uz piekļuvi datiem un to izmantošanu vai atbildību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ar datiem saistītu pienākumu neizpildes vai izbeigšanas gadījumā un ko uzņēmums vienpusēji noteicis citam uzņēmumam, pēdējam minētajam uzņēmumam nav saistošs, ja tas ir negodīgs.

2.   Līguma noteikums, kas atspoguļo Savienības tiesību aktu imperatīvās normas vai Savienības tiesību aktu normas, kuras būtu piemērojamas, ja līguma noteikumi nereglamentētu attiecīgo jautājumu, nav uzskatāms par negodīgu.

3.   Līguma noteikums ir negodīgs, ja tas pēc būtības ir tāds, ka tā izmantošana ievērojami atkāpjas no labas komercprakses attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu pretrunā labai ticībai un godprātībai darījumos.

4.   Konkrēti, 3. punkta nolūkos līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)

izslēgt vai ierobežot puses, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, atbildību par tīšām darbībām vai rupju neuzmanību;

b)

izslēgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, ir pieejami līgumsaistību neizpildes gadījumā, vai tās puses atbildību, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, minēto saistību pārkāpuma gadījumā;

c)

dot pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ekskluzīvas tiesības konstatēt, vai sniegtie dati atbilst līgumam, vai interpretēt kādu līguma noteikumu.

5.   Šā panta 3. punkta nolūkos tiek pieņemts, ka līguma noteikums ir negodīgs, ja tā mērķis vai sekas ir:

a)

neatbilstoši ierobežot tiesiskās aizsardzības līdzekļus līgumsaistību neizpildes gadījumā vai atbildību minēto saistību pārkāpuma gadījumā vai paplašināt tā uzņēmuma atbildību, kuram noteikums ir vienpusēji noteikts;

b)

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, piekļūt otras līgumslēdzējas puses datiem un tos izmantot tādā veidā, kas būtiski kaitē otras līgumslēdzējas puses leģitīmajām interesēm, jo īpaši tad, ja šādi dati satur komerciāli sensitīvus datus vai ir aizsargāti ar komercnoslēpumiem vai intelektuālā īpašuma tiesībām;

c)

liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izmantot datus, ko minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā, vai ierobežot šādu datu izmantošanu tiktāl, ka minētā puse nevar tos pienācīgi izmantot vai tvert, tiem piekļūt vai tos pārvaldīt, vai izmantot šādu datu vērtību;

d)

liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, izbeigt līgumu saprātīgā termiņā;

e)

liegt pusei, kurai noteikums ir noteikts vienpusēji, iegūt to datu kopiju, kurus minētā puse sniegusi vai ģenerējusi līguma darbības laikā vai saprātīgā termiņā pēc līguma izbeigšanas;

f)

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, izbeigt līgumu nesamērīgi īsā laikā, ņemot vērā otras līgumslēdzējas puses jebkuru saprātīgu iespēju pāriet uz alternatīvu un salīdzināmu pakalpojumu un šādas izbeigšanas radīto finansiālo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad ir nopietni iemesli tā rīkoties;

g)

ļaut pusei, kura vienpusēji noteikusi noteikumu, būtiski mainīt līgumā noteikto cenu vai jebkuru citu būtisku nosacījumu, kas saistīts ar kopīgojamo datu raksturu, formātu, kvalitāti vai kvantitāti, ja līgumā nav norādīts pamatots iemesls un nav paredzētas otras puses tiesības izbeigt līgumu šādu izmaiņu gadījumā.

Pirmās daļas g) apakšpunkts neietekmē noteikumus, saskaņā ar kuriem puse, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, patur tiesības vienpusēji mainīt līguma uz nenoteiktu laiku noteikumus, ar noteikumu, ka līgumā ir norādīts pamatots iemesls šādām vienpusējām izmaiņām, ka pusei, kas vienpusēji noteikusi noteikumu, ir saprātīgā termiņā jāpaziņo otrai līgumslēdzējai pusei par jebkādām šādām paredzētām izmaiņām, un ka otra līgumslēdzēja puse izmaiņu gadījumā var bez maksas brīvi izbeigt līgumu.

6.   Līguma noteikumu šā panta nozīmē uzskata par vienpusēji noteiktu, ja to ir iesniegusi viena līgumslēdzēja puse un otra līgumslēdzēja puse nav varējusi ietekmēt tā saturu, neraugoties uz mēģinājumu to apspriest. Līgumslēdzējai pusei, kas ir iesniegusi līguma noteikumu, ir pienākums pierādīt, ka minētais noteikums nav noteikts vienpusēji. Līgumslēdzēja puse, kura ir iesniegusi apstrīdēto līguma noteikumu, nevar apgalvot, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs.

7.   Ja negodīgais līguma noteikums ir atdalāms no pārējiem līguma noteikumiem, minētie pārējie noteikumi ir saistoši.

8.   Šo pantu nepiemēro līguma noteikumiem, kas nosaka līguma galveno priekšmetu, vai tam, cik adekvāta ir cena par sniegtajiem datiem.

9.   Līguma puses, uz kurām attiecas 1. punkts, neizslēdz šā panta piemērošanu, neatkāpjas no tā vai nemaina tā ietekmi.

V NODAĻA

DATU PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA PUBLISKĀ SEKTORA STRUKTŪRĀM, KOMISIJAI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN SAVIENĪBAS STRUKTŪRĀM, PAMATOJOTIES UZ ĀRKĀRTĒJU VAJADZĪBU

32. pants

Starptautiska valdības piekļuve un nosūtīšana

1.   Neskarot 2. vai 3. punktu, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic visus atbilstošos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus, arī noslēdz līgumus, lai nepieļautu starptautisku un trešās valsts valdības piekļuvi Savienībā turētiem nepersondatiem un šādu datu nosūtīšanu, ja šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Ikvienu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un ikvienu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, kurā datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam pieprasīts nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, jebkādi atzīst vai izpilda vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību, vai šādu nolīgumu starp pieprasītāju trešo valsti un dalībvalsti.

3.   Ja starptautiska nolīguma, kā minēts 2. punktā, nav un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai minētās trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

a)

trešās valsts sistēmā ir noteikta prasība izklāstīt šāda lēmuma vai sprieduma pamatojumu un samērīgumu un noteikts, ka šādam lēmumam vai spriedumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, jānosaka pietiekama saikne ar konkrētām aizdomās turētām personām vai pārkāpumiem;

b)

adresāta pamatoto iebildumu izskata trešās valsts kompetentā tiesa; un

c)

trešās valsts kompetentā tiesa, kas izdevusi lēmumu vai spriedumu vai izskata administratīvas iestādes lēmumu, saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem ir pilnvarota pienācīgi ņemt vērā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem aizsargāto datu sniedzēja juridiskās intereses.

Lai noteiktu, vai pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lēmuma vai sprieduma adresāts var lūgt attiecīgās valsts struktūras vai iestādes, kuras kompetencē ir starptautiskā sadarbība juridiskos jautājumos, atzinumu, jo īpaši, ja tas uzskata, ka lēmums var attiekties uz komercnoslēpumiem un citiem komerciāli sensitīviem datiem, kā arī uz saturu, ko aizsargā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vai ja nosūtīšanas rezultātā var notikt reidentifikācija. Attiecīgā valsts struktūra vai iestāde var apspriesties ar Komisiju. Ja adresāts uzskata, ka lēmums vai spriedums var kaitēt Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm, tas lūdz attiecīgās valsts struktūras vai iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai pieprasītie dati attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm. Ja adresāts viena mēneša laikā nav saņēmis atbildi vai ja šādas struktūras vai iestādes atzinumā secināts, ka pirmajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, adresāts minēto iemeslu dēļ var noraidīt nepersondatu nosūtīšanas vai piekļuves tiem pieprasījumu.

Šīs regulas 42. pantā minētā EDIB konsultē Komisiju un palīdz tai izstrādāt pamatnostādnes par to, kā novērtēt, vai šā punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

4.   Ja 2. vai 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pakalpojumu sniedzēja vai 3. punkta otrajā daļā minētās attiecīgās valsts struktūras vai iestādes minētā pieprasījuma pamatotu interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5.   Pirms trešās valsts iestādes pieprasījuma izpildes datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs informē klientu par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, ja pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas nepieciešams tiesībaizsardzības darbības efektivitātes saglabāšanai.

VIII NODAĻA

SADARBSPĒJA

33. pants

Pamatprasības attiecībā uz datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju

1.   To datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem dalībniekiem, ievēro šādas pamatprasības nolūkā veicināt datu, datu kopīgošanas mehānismu un pakalpojumu, kā arī tādu kopīgo Eiropas datu telpu sadarbspēju, kuras ir konkrētam mērķim vai nozarei specifiskas vai starpnozaru sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas, lai kopīgotu vai kopīgi apstrādātu datus, cita starpā jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes, zinātniskās pētniecības vai pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu vajadzībām:

a)

ir pietiekami aprakstīts, attiecīgā gadījumā mašīnlasāmā formātā, datu kopas saturs, izmantošanas ierobežojumi, licences, datu vākšanas metodika, datu kvalitāte un nenoteiktība, lai saņēmējs varētu datus atrast, tiem piekļūt un tos izmantot;

b)

ir publiski un konsekventi aprakstītas datu struktūras, datu formāti, vārdnīcas, klasifikācijas shēmas, taksonomija un kodu saraksti, ja tie ir pieejami;

c)

lai nodrošinātu automātisku piekļuvi datiem un to nodošanu starp pusēm, arī pastāvīgi, lielapjoma lejupielādes veidā vai reāllaikā un mašīnlasāmā formātā, ja tas ir tehniski realizējams un nekavē savienotā produkta labu darbību, ir pietiekami aprakstīti tehniskie līdzekļi, kas ļauj piekļūt datiem, piemēram, lietojumprogrammas saskarnes, un to lietošanas noteikumi un pakalpojumu kvalitāte;

d)

attiecīgā gadījumā ir nodrošināti līdzekļi, kas ļauj panākt datu kopīgošanas nolīgumu izpildes automatizēšanai paredzēto rīku, piemēram, viedlīgumu, sadarbspēju.

Prasības var būt vispārējas vai attiekties uz konkrētām nozarēm, pilnībā ņemot vērā savstarpējo saistību ar prasībām, kas izriet no citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 45. pantu, lai šo regulu papildinātu, sīkāk precizējot šā panta 1. punktā noteiktās pamatprasības, attiecībā uz tām prasībām, kuras pēc savas būtības nevar radīt paredzēto ietekmi, ja tās nav sīkāk precizētas saistošos Savienības tiesību aktos, un lai pienācīgi atspoguļotu tehnoloģiju un tirgus attīstību.

Komisija, pieņemot deleģētos aktus, ņem vērā EDIB ieteikumu saskaņā ar 42. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

3.   Tiek prezumēts, ka tādu datu telpu dalībnieki, kas piedāvā datus vai datu pakalpojumus citiem tādu datu telpu dalībniekiem, kas atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām tiktāl, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādi saskaņotie standarti vai to daļas.

4.   Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu, pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām.

5.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt kopējas specifikācijas, kas attiecas uz jebkuru vai visām šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu, vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām ir pieprasījusi izstrādāt saskaņotu standartu, kas atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, un:

i)

pieprasījums nav pieņemts;

ii)

saskaņotie standarti, kuros atbildēts uz minēto pieprasījumu, nav piegādāti termiņā, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. panta 1. punktu; vai

iii)

saskaņotie standarti neatbilst pieprasījumam; un

b)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 nav publicēta atsauce uz saskaņotiem standartiem, kuri attiecas uz šā panta 1. punktā noteiktajām būtiskajām pamatprasībām, un nav gaidāms, ka šāda atsauce tiks publicēta saprātīgā termiņā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 46. panta 2. punktā.

6.   Pirms šā panta 5. punktā minētā īstenošanas akta projekta sagatavošanas Komisija informē Regulas (ES) Nr. 1025/2012 22. pantā minēto komiteju, ka tā uzskata, ka šā panta 5. punkta nosacījumi ir izpildīti.

7.   Sagatavojot 5. punktā minēto īstenošanas akta projektu, Komisija ņem vērā EDIB ieteikumu un citu attiecīgo struktūru vai ekspertu grupu viedokļus un pienācīgi apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

8.   Tiek prezumēts, ka datu telpu dalībnieki, kuri citiem datu telpu dalībniekiem piedāvā datus vai datu pakalpojumus, kas atbilst kopējām specifikācijām, kuras noteiktas ar 5. punktā minētajiem īstenošanas aktiem, vai to daļām, atbilst 1. punktā noteiktajām pamatprasībām, ciktāl uz minētajām prasībām attiecas šādas kopējās specifikācijas vai to daļas.

9.   Ja saskaņotu standartu ir pieņēmusi kāda Eiropas standartizācijas organizācija un ierosinājusi Komisijai nolūkā atsauci uz to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija saskaņoto standartu novērtē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012. Ja atsauci uz saskaņoto standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija atceļ šā panta 5. punktā minētos īstenošanas aktus vai to daļas, kas attiecas uz tām pašām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētais saskaņotais standarts.

10.   Ja dalībvalsts uzskata, ka kopējā specifikācija pilnībā neapmierina 1. punktā noteiktās pamatprasības, tā par to informē Komisiju, iesniedzot detalizētu skaidrojumu. Komisija minēto detalizēto skaidrojumu novērtē un attiecīgā gadījumā var grozīt īstenošanas aktu, ar ko nosaka attiecīgo kopējo specifikāciju.

11.   Komisija, ņemot vērā EDIB priekšlikumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/868 30. panta h) punktu, var pieņemt pamatnostādnes, kas nosaka sadarbspējīgas kopēju standartu un prakses sistēmas kopīgo Eiropas datu telpu darbībai.

44. pants

Citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē tiesības un pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem un to izmantošanu

1.   Konkrētie pienākumi, kas saistīti ar datu pieejamības nodrošināšanu starp uzņēmumiem, starp uzņēmumiem un patērētājiem un izņēmuma kārtā starp uzņēmumiem un publiskām struktūrām un kas noteikti Savienības tiesību aktos, kuri stājušies spēkā 2024. gada 11. janvārī vai agrāk, un atbilstīgi tiem pieņemtos deleģētos vai īstenošanas aktos, paliek neskarti.

2.   Šī regula neskar Savienības tiesību aktus, kuros, ņemot vērā kādas nozares vajadzības, kādu kopīgu Eiropas datu telpu vai sabiedrības interešu jomu, ir noteiktas papildu prasības, jo īpaši attiecībā uz:

a)

tehniskajiem aspektiem, kas saistīti ar piekļuvi datiem;

b)

ierobežojumiem, kas attiecas uz datu turētāju tiesībām piekļūt noteiktiem lietotāju sniegtiem datiem un tos izmantot;

c)

citiem aspektiem, kas nav saistīti tikai ar piekļuvi datiem un to izmantošanu.

3.   Šī regula, izņemot V nodaļu, neskar Savienības un valsts tiesību aktus, kas paredz piekļuvi datiem un atļauj to izmantošanu zinātniskās pētniecības nolūkos.


whereas









keyboard_arrow_down