keyboard_tab Data Act 2023/2854 LV

1.   Savienotus produktus projektē un ražo un ar tiem saistītos pakalpojumus projektē un sniedz tā, lai produkta dati un ar to saistīta pakalpojuma dati, tostarp attiecīgie metadati, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai, pēc noklusējuma, būtu viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – tieši pieejami lietotājam.

2.   Pirms savienota produkta pirkuma, īres vai nomas līguma noslēgšanas pārdevējs, izīrētājs vai iznomātājs, kas var būt ražotājs, skaidrā un saprotamā veidā sniedz vismaz šādu informāciju:

3.   Pirms slēdz līgumu par saistīta pakalpojuma sniegšanu, šāda saistīta pakalpojuma sniedzējs skaidrā un saprotamā veidā lietotājam sniedz vismaz šādu informāciju:

1.   Ja lietotājs nevar datiem piekļūt tieši no savienotā produkta vai ar to saistīta pakalpojuma, datu turētāji bez liekas kavēšanās, tādas pašas kvalitātes, kāda pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un – attiecīgā gadījumā un, ja tas ir tehniski realizējams – pastāvīgi un reāllaikā – dara lietotājam pieejamus uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas nepieciešami minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. To dara, pamatojoties uz vienkāršu pieprasījumu, kas iesniegts, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ja tas ir tehniski realizējams.

2.   Lietotāji un datu turētāji var ar līgumu ierobežot vai aizliegt piekļuvi datiem, to izmantošanu vai turpmāku kopīgošanu, ja šāda apstrāde varētu apdraudēt savienota produkta drošības prasības, kas noteiktas Savienības vai valsts tiesību aktos, tādējādi nopietni nelabvēlīgi ietekmējot fizisku personu veselību, drošumu vai drošību. Šajā sakarā nozaru iestādes var sniegt lietotājiem un datu turētājiem tehniskas speciālās zināšanas. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo pantu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

3.   Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs attiecībā uz jebkuru strīdu ar datu turētāju par 2. punktā minētajiem līgumiskajiem ierobežojumiem vai aizliegumiem var:

4.   Datu turētāji lieki neapgrūtina šajā pantā lietotājiem paredzēto izvēles iespēju vai tiesību īstenošanu, tostarp – nepiedāvā lietotājam izvēles neneitrālā veidā, neiedragā un nepavājina lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēles brīvību, izmantojot lietotāja digitālās saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi, funkciju vai darbības veidu.

5.   Lai pārbaudītu, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs 1. punkta nolūkā, datu turētājs nepieprasa minētajai personai sniegt nekādu informāciju, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešama. Datu turētāji neuzglabā informāciju, jo īpaši reģistrācijas datus, par lietotāja piekļuvi pieprasītajiem datiem, kura pārsniedz to, kas vajadzīga lietotāja piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

6.   Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž tikai tad, ja datu turētājs un lietotājs pirms izpaušanas ir veikuši visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu komercnoslēpumu konfidencialitāti, jo īpaši attiecībā uz trešām personām. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpums, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar lietotāju par samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, jo īpaši attiecībā uz trešām personām, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

7.   Ja nepastāv vienošanās par 6. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja lietotājs neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 6. punktu vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz lietotājam. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

8.   Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz lietotāja saskaņā ar šā panta 6. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos sniedz lietotājam rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

9.   Neskarot lietotāja tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, lietotājs, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu saskaņā ar 7. un 8. punktu, var:

10.   Datus, kas iegūti uz 1. punktā minētā pieprasījuma pamata, lietotājs neizmanto tāda savienota produkta izstrādei, kas konkurē ar savienotu produktu, no kura dati nāk, nekopīgo šādus datus ar trešo personu minētajā nolūkā un šādus datus neizmanto, lai gūtu ieskatu par ražotāja vai attiecīgā gadījumā datu turētāja ekonomisko situāciju, aktīviem un ražošanas metodēm.

11.   Lietotājs neizmanto piespiedu līdzekļus vai ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

12.   Ja lietotājs nav tas datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs lietotājam dara pieejamus tikai tad, ja ir spēkā juridisks pamats apstrādei, kas paredzēts Regulas (ES) 2016/679 6. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK 5. panta 3. punkta nosacījumi.

13.   Uzreiz pieejamus datus, kas ir nepersondati, datu turētājs izmanto, tikai pamatojoties uz līgumu ar lietotāju. Šādus datus datu turētājs neizmanto, lai gūtu tādu ieskatu par lietotāja saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai lietotāja veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt minētā lietotāja komerciālo stāvokli tirgos, kuros lietotājs darbojas.

14.   Datu turētāji produkta nepersondatus nedara pieejamus trešām personām komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, kas nav to līguma ar lietotāju pildīšana. Attiecīgā gadījumā datu turētāji līgumiski uzliek trešām personām pienākumu no tiem saņemtos datus tālāk nekopīgot.

1.   Pēc lietotāja vai personas, kas rīkojas lietotāja vārdā, pieprasījuma datu turētājs bez liekas kavēšanās tādā pašā kvalitātē, kāda ir pieejama datu turētājam, viegli, droši, bez maksas lietotājam, visaptverošā, strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā un, ja tas ir lietderīgi un tehniski izpildāms – pastāvīgi un reāllaikā – dara pieejamus trešai personai uzreiz pieejamus datus, kā arī attiecīgos metadatus, kas vajadzīgi minēto datu interpretēšanai un izmantošanai. Datu turētājs datus dara pieejamus trešai personai saskaņā ar 8. un 9. pantu.

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz uzreiz pieejamiem datiem saistībā ar tādu jaunu savienotu produktu, vielu vai procesu testēšanu, kuri vēl nav laisti tirgū, ja vien saskaņā ar līgumu to izmantošana trešai personai ir atļauta.

3.   Uzņēmums, kas izraudzīts par vārtzini, ievērojot Regulas (ES) 2022/1925 3. pantu, nav šajā pantā paredzēta trešā persona un tāpēc tas:

4.   Pārbaudes nolūkā, vai fiziska vai juridiska persona kvalificējas kā lietotājs vai kā trešā persona 1. punkta nolūkā, lietotājam vai trešai personai nav pienākuma sniegt vairāk informācijas, nekā tas ir nepieciešams. Datu turētāji glabā tikai tādu informāciju par trešās personas piekļuvi pieprasītajiem datiem, kas vajadzīga trešās personas piekļuves pieprasījuma pareizai izpildei un datu infrastruktūras drošībai un uzturēšanai.

5.   Trešā persona neizmanto piespiedu līdzekļus un ļaunprātīgi neizmanto trūkumus datu aizsardzībai paredzētajā datu turētāja tehniskajā infrastruktūrā, lai iegūtu piekļuvi datiem.

6.   Uzreiz pieejamus datus datu turētājs neizmanto, lai iegūtu tādu informāciju par trešās personas saimniecisko stāvokli, aktīviem un ražošanas metodēm vai trešās personas veiktu produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanu jebkādā citā veidā, kas varētu apdraudēt trešās personas komerciālo stāvokli tirgos, kuros tā darbojas, ja vien trešā persona nav devusi atļauju šādai izmantošanai un tai nav tehniskas iespējas minēto atļauju jebkurā laikā viegli atsaukt.

7.   Ja lietotājs nav datu subjekts, kura personas dati tiek pieprasīti, visus personas datus, kas ģenerēti savienota produkta vai ar to saistīta pakalpojuma lietošanā, datu turētājs dara pieejamus trešai personai tikai tad, ja spēkā ir juridisks pamats apstrādei saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. pantu un – attiecīgā gadījumā – ir izpildīti minētās regulas 9. panta un Direktīvas 2002/58/EK5. panta 3. punkta nosacījumi.

8.   Datu turētāja un trešās personas nevienošanās par datu nosūtīšanas kārtību neapgrūtina, nepadara neiespējamu un neietekmē datu subjekta tiesību īstenošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679; tas īpaši attiecas uz tiesībām uz datu pārnesamību saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.

9.   Komercnoslēpumus glabā un tos izpauž trešām personām tikai tādā mērā, kādā šāda izpaušana ir absolūti nepieciešama, lai sasniegtu mērķi, par kuru lietotājs un trešā persona ir vienojušies. Datu turētājs vai, ja tā nav viena un tā pati persona, komercnoslēpuma turētājs, ja tas nav datu turētājs, identificē datus, kas ir aizsargāti kā komercnoslēpumi, tostarp attiecīgajos metadatos, un vienojas ar trešo personu par visiem samērīgiem tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem, kas vajadzīgi kopīgoto datu konfidencialitātes saglabāšanai, piemēram, līguma paraugnoteikumiem, konfidencialitātes nolīgumiem, stingriem piekļuves protokoliem, tehniskajiem standartiem un rīcības kodeksu piemērošanu.

10.   Ja nepastāv vienošanās par šā panta 9. punktā minētajiem vajadzīgajiem pasākumiem vai ja trešā persona neīsteno pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar šā panta 9. punktu, vai apdraud komercnoslēpumu konfidencialitāti, datu turētājs var pārtraukt vai attiecīgā gadījumā apturēt tādu datu kopīgošanu, kas identificēti kā komercnoslēpumi. Datu turētāja lēmumu pienācīgi pamato un bez liekas kavēšanās rakstiski sniedz trešajai personai. Šādos gadījumos datu turētājs paziņo kompetentajai iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar 37. pantu, ka tas ir pārtraucis vai apturējis datu kopīgošanu, un norāda, par kuriem pasākumiem nav panākta vienošanās vai kuri pasākumi nav īstenoti, un, attiecīgā gadījumā, kuru komercnoslēpumu konfidencialitāte ir bijusi apdraudēta.

11.   Izņēmuma apstākļos, ja datu turētājs, kurš ir komercnoslēpuma turētājs, spēj pierādīt, ka, neraugoties uz trešās personas saskaņā ar šā panta 9. punktu veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, komercnoslēpumu izpaušana tam, visticamāk, nodarīs nopietnu ekonomisku kaitējumu, minētais datu turētājs katrā atsevišķā gadījumā var noraidīt pieprasījumu piekļūt konkrētajiem datiem. Minētos pierādījumus pienācīgi pamato, pamatojoties uz objektīviem elementiem, jo īpaši komercnoslēpumu aizsardzības izpildāmību trešās valstīs, pieprasīto datu raksturu un konfidencialitātes līmeni, kā arī savienotā produkta unikalitāti un novitāti, un tos trešai personai sniedz rakstiski bez liekas kavēšanās. Ja datu turētājs atsakās kopīgot datus, ievērojot šo punktu, tas par to paziņo saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei.

12.   Neskarot trešās personas tiesības jebkurā posmā meklēt tiesību aizsardzību dalībvalsts tiesā, trešā persona, kas vēlas apstrīdēt datu turētāja lēmumu atteikt vai pārtraukt, vai apturēt datu kopīgošanu, ievērojot 10. un 11. punktu, var:

13.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, nelabvēlīgi neietekmē datu subjektu tiesības, kas noteiktas piemērojamajos Savienības un valsts tiesību aktos par personas datu aizsardzību.

1.   Datu turētājs var piemērot atbilstošus tehniskus aizsardzības pasākumus, arī viedlīgumus un šifrēšanu, lai novērstu neatļautu piekļuvi datiem, tostarp metadatiem, un nodrošinātu atbilstību 4., 5., 6., 8. un 9. pantam, kā arī saskaņotajiem līguma noteikumiem par datu pieejamības nodrošināšanu. Šādi tehniski aizsardzības pasākumi nediskriminē datu saņēmējus vai neietekmē lietotāja tiesības saņemt datu kopiju, izgūt vai izmantot datus, piekļūt datiem, sniegt datus trešām personām, ievērojot 5. pantu, vai trešās personas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Lietotāji, trešās personas un datu turētāji nemaina vai nenoņem šādus tehniskus aizsardzības pasākumus, ja vien par to nav panākta vienošanās ar datu turētāju.

2.   Šā panta 3. punktā minētajos apstākļos trešā persona vai datu saņēmējs bez liekas kavēšanās izpilda datu turētāja vai – un attiecīgā gadījumā un ja tā nav viena un tā pati persona, – komercnoslēpuma turētāja vai lietotāja pieprasījumus:

3.   Šā panta 2. punktu piemēro, ja trešā persona vai datu saņēmējs:

4.   Šā panta 2. punktu piemēro arī tad, ja lietotājs maina vai noņem datu turētāja piemērotos tehniskos aizsardzības pasākumus vai neuztur tos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, ko lietotājs, vienojoties ar datu turētāju vai, ja tā nav viena un tā pati persona, ar komercnoslēpuma turētāju, ir veicis nolūkā saglabāt komercnoslēpumus, kā arī attiecībā uz jebkuru citu personu, kas saņēmusi datus no lietotāja, pārkāpjot šo regulu.

5.   Ja datu saņēmējs pārkāpj 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, lietotājiem ir tādas pašas tiesības kā datu turētājiem saskaņā ar šā panta 2. punktu.

1.   Pieprasot datus saskaņā ar 14. pantu, publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra:

2.   Datu pieprasījums, kas iesniegts, ievērojot šā panta 1. punktu:

Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras informē Komisiju par saviem pieprasījumiem.

3.   Publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra saskaņā ar šo nodaļu iegūtos datus nedara pieejamus atkalizmantošanai kā definēts Regulas (ES) 2022/868 2. panta 2. punktā vai Direktīvas (ES) 2019/1024 2. panta 11. punktā. Regulu (ES) 2022/868 un Direktīvu (ES) 2019/1024 nepiemēro publiskā sektora struktūru rīcībā esošiem datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.

4.   Šā panta 3. punkts neliedz publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ar datiem, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu, apmainīties ar citu publiskā sektora struktūru vai Komisiju, Eiropas Centrālo banku vai Savienības struktūru, lai izpildītu 15. pantā minētos uzdevumus, kā norādīts pieprasījumā saskaņā ar šā panta 1. punkta f) apakšpunktu, vai darīt datus pieejamus trešai personai, ja tā ar publiski pieejamu vienošanos ir deleģējusi minētajai trešai personai veikt tehniskas pārbaudes vai citas funkcijas. Pienākumi, kas, ievērojot 19. pantu, noteikti publiskā sektora struktūrām, jo īpaši aizsardzības pasākumi nolūkā saglabāt komercnoslēpumu konfidencialitāti, attiecas arī uz šādām trešām personām. Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra datus nosūta vai dara pieejamus saskaņā ar šo punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati saņemti.

5.   Ja datu turētājs uzskata, ka, pārsūtot datus vai darot tos pieejamus, ir pārkāptas tā tiesības saskaņā ar šo nodaļu, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

6.   Komisija izstrādā šajā pantā paredzēto pieprasījumu veidnes paraugu.

1.   Publiskā sektora struktūrai, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrai ir tiesības datus, kas saņemti saskaņā ar šo nodaļu, kopīgot ar:

2.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar 1. punktu, darbojas bez peļņas gūšanas nolūka vai kopsakarā ar Savienības vai valsts tiesību aktos atzītām sabiedriskām interesēm. Tās neietver organizācijas, kurās komercuzņēmumiem ir būtiska ietekme, kas varētu dot preferenciālu piekļuvi pētījumu rezultātiem.

3.   Personas vai organizācijas, kas saņem datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievēro tos pašus pienākumus, kuri piemērojami publiskā sektora struktūrām, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai vai Savienības struktūrām saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 19. pantu.

4.   Neatkarīgi no 19. panta 1. punkta c) apakšpunkta personas vai organizācijas, kas saņem datus, ievērojot šā panta 1. punktu, datus, kas saņemti nolūkam, kādam dati tika pieprasīti, var glabāt ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad datus ir dzēsušas publiskā sektora struktūras, Komisija, Eiropas Centrālā banka un Savienības struktūras.

5.   Ja publiskā sektora struktūra, Komisija, Eiropas Centrālā banka vai Savienības struktūra plāno nosūtīt vai darīt pieejamus datus saskaņā ar šā panta 1. punktu, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo datu turētājam, no kura dati ir saņemti, norādot datu saņēmējas organizācijas vai personas identitāti un kontaktinformāciju, datu nosūtīšanas vai pieejamības nodrošināšanas nolūku, laikposmu, kurā dati tiks izmantoti, un veiktos tehniskos aizsardzības un organizatoriskos pasākumus, tostarp gadījumos, kad ir iesaistīti personas dati vai komercnoslēpumi. Ja datu turētājs nepiekrīt tam, ka dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami, tas var iesniegt sūdzību saskaņā ar 37. pantu izraudzītajai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā datu turētājs ir iedibināts.

1.   Klienta tiesības un datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja pienākumus saistībā ar šādu pakalpojumu sniedzēju maiņu vai attiecīgā gadījumā pāreju uz IKT infrastruktūru, kas atrodas uz vietas, skaidri nosaka rakstiskā līgumā. Minēto līgumu datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs pirms līguma parakstīšanas klientam dara pieejamu tādā veidā, kas klientam ļauj līgumu uzglabāt un reproducēt.

2.   Neskarot Direktīvu (ES) 2019/770, šā panta 1. punktā minētajā līgumā iekļauj vismaz šādus elementus:

3.   Šā panta 1. punktā minētajā līgumā iekļauj klauzulas, kuras paredz, ka klients var paziņot datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam savu lēmumu veikt vienu vai vairākas no šādām darbībām, beidzoties 2. punkta d) apakšpunktā minētajam maksimālajam paziņošanas termiņam:

4.   Ja 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais obligātais maksimālais pārejas periods nav tehniski iespējams, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs par to klientam paziņo 14 darba dienu laikā pēc maiņas pieprasījuma iesniegšanas, kā arī pienācīgi pamato tehnisko neiespējamību un norāda alternatīvu pārejas periodu, kas nepārsniedz septiņus mēnešus. Saskaņā ar šā panta 1. punktu visā alternatīvajā pārejas periodā tiek nodrošināta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktība.

5.   Neskarot 4. punktu, 1. punktā minētajā līgumā iekļauj klauzulas, kuras klientam paredz tiesības vienu reizi pagarināt pārejas periodu uz laikposmu, ko klients uzskata par piemērotāku savām vajadzībām.

1.   Neskarot 2. vai 3. punktu, datu apstrādes pakalpojumu sniedzēji veic visus atbilstošos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus, arī noslēdz līgumus, lai nepieļautu starptautisku un trešās valsts valdības piekļuvi Savienībā turētiem nepersondatiem un šādu datu nosūtīšanu, ja šāda nosūtīšana vai piekļuve būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Ikvienu trešās valsts tiesas lēmumu vai spriedumu un ikvienu trešās valsts administratīvās iestādes lēmumu, kurā datu apstrādes pakalpojumu sniedzējam pieprasīts nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, jebkādi atzīst vai izpilda vienīgi tad, ja tas ir balstīts uz starptautisku nolīgumu, piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības līgumu, kas ir spēkā starp pieprasītāju trešo valsti un Savienību, vai šādu nolīgumu starp pieprasītāju trešo valsti un dalībvalsti.

3.   Ja starptautiska nolīguma, kā minēts 2. punktā, nav un datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs ir tāda trešās valsts tiesas lēmuma vai sprieduma vai trešās valsts administratīvās iestādes lēmuma adresāts, ar kuru pieprasa nosūtīt Savienībā turētus nepersondatus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, vai dot piekļuvi tiem, un ja šāda lēmuma izpilde radītu risku, ka adresāts pārkāpj Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, šādu datu nosūtīšanu minētajai trešās valsts iestādei vai minētās trešās valsts iestādes piekļuvi tiem īsteno tikai tad, ja:

Lai noteiktu, vai pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, lēmuma vai sprieduma adresāts var lūgt attiecīgās valsts struktūras vai iestādes, kuras kompetencē ir starptautiskā sadarbība juridiskos jautājumos, atzinumu, jo īpaši, ja tas uzskata, ka lēmums var attiekties uz komercnoslēpumiem un citiem komerciāli sensitīviem datiem, kā arī uz saturu, ko aizsargā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vai ja nosūtīšanas rezultātā var notikt reidentifikācija. Attiecīgā valsts struktūra vai iestāde var apspriesties ar Komisiju. Ja adresāts uzskata, ka lēmums vai spriedums var kaitēt Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm, tas lūdz attiecīgās valsts struktūras vai iestādes atzinumu, lai noteiktu, vai pieprasītie dati attiecas uz Savienības vai tās dalībvalstu valsts drošības vai aizsardzības interesēm. Ja adresāts viena mēneša laikā nav saņēmis atbildi vai ja šādas struktūras vai iestādes atzinumā secināts, ka pirmajā daļā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, adresāts minēto iemeslu dēļ var noraidīt nepersondatu nosūtīšanas vai piekļuves tiem pieprasījumu.

Šīs regulas 42. pantā minētā EDIB konsultē Komisiju un palīdz tai izstrādāt pamatnostādnes par to, kā novērtēt, vai šā punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti.

4.   Ja 2. vai 3. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs, atbildot uz pieprasījumu un balstoties uz pakalpojumu sniedzēja vai 3. punkta otrajā daļā minētās attiecīgās valsts struktūras vai iestādes minētā pieprasījuma pamatotu interpretāciju, sniedz pieļaujamo datu minimumu.

5.   Pirms trešās valsts iestādes pieprasījuma izpildes datu apstrādes pakalpojumu sniedzējs informē klientu par minēto pieprasījumu piekļūt tā datiem, izņemot, ja pieprasījums ir saistīts ar tiesībaizsardzības mērķiem, un tik ilgi, cik tas nepieciešams tiesībaizsardzības darbības efektivitātes saglabāšanai.